1279-J-MASKAVS-0002

 Ticējumi.
(Reiņa Skrapas, 80 g. v., dzīvo Odzienas pagaastā, „Skrapās",
zemkopja, atstāstīti 1931. g.)

2

1. Ja bērziem lapas plaukst agrāk nekā alkšņiem, tad tā ir
droša zīme, ka būs sausa vasara. 

3

2. Ja vasaras sākumā pļavās parādās daudz spilvu, tad gaidāma
sausa vasara. 

4

3. Ja pļavās parādās daudz sarkanā un baltā āboliņa, tad
gaidāma slapja vasara.

5

4. Sīpoli jāstāda vecā mēnesī, jo citādi tie izzied.

6

5. Lapu koki jācert vecā mēnesī, jo citādi tie ir kā
piemirkuši, nežūsy, lāga nedeg un ātri pūst.

7

6. Būvkokus mežā nevar nolaist kā gadas, bet tie jālaiž pret
vēju, tad baļķi un dēļi vēlāk nesaplaisā.

8

9

7. Cūkas jākauj jaunā mēnesī, tad gaļa nedzeltē un ir
sātīgāka. 

10

8. Ja cilvēks, dzīvs būdams, nemīlo suņus un kaķus, tad bēŗu
dienā ir nelāga laiks. 

11

9. No laulātiem ļaudīm ģimenes dzīvē tas esot noteicējs, kuŗš
pie altaŗa savai otrai pusei uzminot uz kājas. 

Parašas Odzienas pagastā.

12

1. Pārbraucot no kapiem mājās, parasti kāds istabā iet ar skuju
rokā un nopeŗ tos bēriniekus, kas kapos nav bijuši, sacīdams:
„Mirsti, mirsti, kapos rūmes diezgan!" vai arī: „Nemirsti,
nemirsti, kapos nav rūmes!" 

13

2. Kad pirmo reiz govis dzītas ganos, tad vakarā notiek
rumulēšanās (savstarpēja aplaistīšanās ar ūdeni). Tas
vajadzīgs, lai govis dotu vairāk piena un ganos nebizotu. 

14

3. Viens otrs pēc jaunas ēkas uzcelšanas sētsvidū zemē iesprauž
gaŗu kārti ar galā uzmauktu slotu. Tas pasargājot māju no nelabā
gara.
(Kārļa Augusta, 45 g. v., dzīv. Odzienas Ambaiņos, paskaidrojums
1931. g.)

15

4. Veci dievbijīgi ļaudis, ja nodomāts iet pie dievgalda (sv.
vakarēdiena), tad, uz baznīcu ejot, mājiniekiem saka „ardievu!",
bet pārnākot no baznīcas – „labdien!" Arī no pirts pārnākot
sestdienas vakaros saka „labs vakara!" Agrākus laikus tā
darījuši visi.

16

5. Parasts pavasarī pēc mēslu izvešanas