0011-PILSKALNES-PAMATSKOLA-0043

49,11.

Stāsts.
Senos laikos meitas gājušas uz pirti adit zeķes un ko katra
macējusi. Vienu reiz sanākušas pirtī un sakušas katra savu darbu
strādat uz vienu reiz sākušas osti loti nejauku ožu nu meitas
brinajušās un vaicajušās vaj tu mosen bišku apestejis ari otr
vaicajusi kāmēr no pirts aukšas sācis rupju balsi runat es jau
mosen bišku apestejūs meitas stipri pārbaudejušās un skrējušas
no pirts laukā. Pēdejo skrienam meitu velns sakeris un pārplēsis
uz pusēm no tā laika meitas vairs negājušas uz pirti vakaros
ipaši sesdienas vakaros tas bījis meitām par pamācību.

49,12.

Stasts.
Viena meitene bijus loti palaidna. Vienu vakar tā aisskrēja uz
balliti. Vakārā viņa pārnākusi mājās negajusi istabā gulēt
bet uz darza atgulas. Aizmigusi meitene dzird ka vinu kas modnot.
Viņa klaūsās ka modinātajs saks ej pēc maksas par savu labo
dzīvi. Meitene sajutusi savas briesmas tuvumā un sākuse skaitīt
paterus. Velns paguvis tikai tos vārdus pateikt ka tava laime un
pazudis no tās reizes meitene negājusi pa ballēm un dzivoja
dievbijigi Beigas.