​Upītes etnogrāfiskais ansamblis

Upītes etnogrāfiskā ansambļa izveidošnās

“Kad Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēkņu grupa Mārtiņa Boiko vadībā 1979.gada vasarā ieradās Šķilbēnu pagastā (toreiz Šķilbēnu ciema padomes administratīvajā vienībā), lai apsekotu teicējas Ančipovas ciemā, neviens pat neiedomājās kādu pavērsienu kultūrā tas izraisīs. Protams, Šķilbēnu ciema padomē nevienam nebija īpašas patikšanas ar jauniešiem no Rīgas vazāties un viņus aizsūtīja uz Upīti (toreizējo kolhozu „Cīņa”), lai tas nodrošina ar naktsmītnēm un pie manis (toreiz Šķilbēnu 2. bibliotēkas vadītāja), lai es kā folkloras vācējs darbojos ar jaunajiem Rīgas folkloristiem. Šī tikšanās toreiz pārvērtās par abpusēji auglīgu sadarbību tradicionālajā kultūrā līdz pat šodienai.

Un tā 1979. gada rudenī sāku apzināt vecās teicējas – tautasdziesmu dziedātājas, kuras varētu veidot etnogrāfiskā ansambļa pamatkodolu un 1980. gada pavasarī sanācām Rekovā pie Šakinas Margaritas, tā dibinot Rekavas (pirmsākumos saucoties – Šķilbēnu) etnogrāfisko ansambli. Un tad Upītes puses sievas man sāka runāt, ka baznīcā runājot, ka Rekovā sievas sanākot dziedāt un veidojot etnogrāfisko ansambli, ka vajagot arī Upītē. Un tā Pakašovā pie Keišas Stefānijas, sievām pašām vienai caur otru sazinoties, sanācām uz mēģinājumiem un tikai vēlāk mēģinājumi notika bibliotēkā.” tā raksta par Upītes etnogrāfiskā ansambļa pirmsākumiem Antons Slišāns.

Par ansambļa dibināšanas datumu uzskata 1980. gada 2. augustu, kad Upītes (toreizējā kolhoza „Cīņa”) klubā Antons Slišāns noorganizē svētkus – Ziemeļlatgales novada etnogrāfisko ansambļu skati (piedalījās Briežuciema, Rekavas, Upītes un Upītes skolas meiteņu ansambļi), kuras laikā Monika Livdāne no Preiļiem izvēlējās repertuāru savam diplomdarbam – “Latgales novada Folkloras svētkiem” Preiļos tā paša gada 30. augustā.

Ansambļa vēsturiskie nosaukumi un piederība

Ansamblis vienmēr ir darbojies Upītes tautas namā. Citreiz mēģinājumi ir notikuši pie kādas sievas mājās vai Upītes pamatskolā. Ansamblis atrodas, agrāk – Balvu rajonā, tagad – Viļakas novadā Upītes ciemā. “Upītes ansamblis” – tā ansamblis tiek saukts aptuveni piecus gadus. “Upītes etnogrāfiskais ansamblis” – šis nosaukums ir bijis apmēram no 80-to gadu vidus līdz mūsdienām. Sievas saka, ka aptuveni uz to laiku, kad tika pašūti jaunie baltie Abrenes tērpi, ansamblis sāk mantot nosaukumu Upītes etnogrāfiskais ansamblis. “Upītes sievas” – reizēm parādās šāds nosaukums. Paliekot vecākām, tagad reizēm sievas sevi dēvē arī tā.

Ansambļa vadītāji

• Ansambļa dibinātājs un ilggadējs ansambļa vadītājs (no 1980. gada līdz 2010. gadam) bija Antons Slišāns (1948-2010.)
• No 2011. gada līdz 2017. gadam ansambļa vadītāja bija Līvija Supe un Andris Slišāns.
• No 2017. gada ansambļa vadītāji ir Iveta Logina un Andris Slišāns.

Upītes ansambļa sastāvs

• 1980. gadā pirmās dalībnieces bija: Keiša Stefānija, Keiša Valentīna, Mežaka Valentīna, Keiša Anna, Supe Marija. “No sākuma dalību ņēma Slišāne Anastasija, bet viņai aktīvi darboties neļāva vīrs un Anastasija pārtrauca darbību. Sievas pieprasīja, lai es ansamblī iesaistu Upītes skolas mūzikas skolotāju Maiju Ivanovsku, kura varēšot pamācīt. Par laimi jau otrajā darbības gadā Maija apprecējās un aizgāja dzīvot citur un atstāja ansambli, jo viņas pamācības bija vokālismā, bet ne etnogrāfiskumā, kas etnogrāfiskajam ansamblim nederēja. Vēl ansamblī piekrita darboties arī Līvija Supe, bet viņai bija zīdainis bērns, tāpēc mēģināt mēs vairākas reizes sastaigājām pie viņas uz mājām, bet tomēr viņas plašāka darbība sākās tikai ar 1981. gadu.” Tā raksta Antons Sližāns.
• 1981. – 1985. gads. 1981. gadā ar pilnu atdevi ansamblī sāk darboties Līvija Supe. 1982. gadā ansamblī uzsāk darboties: Kārlis Mežaks, Augustins Slišāns, Jāzeps Jermacāns. 1983. gadā ansamblī sāk darboties: Monika Keiša, Irēna Keiša, Helēna Šakina, Eleonora Boženkova un Irēna Slišāne ar jaunākā vecuma skolas un pirmskolas vecuma bērniem, kuri vēlas dancot, vest rotaļas, un tāpēc 1984. gadā ansamblī iesaistās tautas muzikants – ermoņists Vitālijs Vizulis. 1985. gadā ansambli papildina jaunākās paaudzes dalībnieki, no kuriem puse veido jauniešu dejotāju kopu: Vija Gaiduka, Biruta Gaiduka, Justīne Slišāne, Aija Šakina (pēc apprecēšanās – Korneja), Ināra Ločmele (pēc apprecēšanās – Matisāne), Rita Keiša, Dace Ločmele (pēc apprecēšanās – Zelča), Jānis Mežals, Einārs Kornejs. Nelielu laiku dejotāju kopā darbojas arī Maruta un Aivars Matisāni. 1981. gadā – 7 dalībnieki, 1982. gadā – 9 dalībnieki, 1983. gadā – 13 dalībnieku, 1984. gadā – 19 dalībnieku, 1985.gadā – 30 dalībnieku.
• 1986.– 1990. gads. 1986. gadā – 32 dalībnieki, 1987. gadā – 27 dalībnieki, 1988. gadā – 28 dalībnieki, 1989. gadā – 18 dalībnieki, 1990. gadā – 21 dalībnieks.
• 1991.– 1995. gads. 1991. gadā izveidojas un plaši darbojas Upītes muzikantu etnogrāfiskā kopa, kurā ar ansambļa dziedātāju un tautas muzikanti Mariju Supi kopā spēlē tautas muzikanti: Staņislavs Kuļšs, Andrejs Rancāns, Vilhelms Supe. Andrejs Rancāns vēl līdz 2009. gadam sadarbojās ar upītiešiem. 1991. gadā – 30 dalībnieki, 1992. gadā – 27 dalībnieki, 1993. gadā – 20 dalībnieku, 1994. gadā – 21 dalībnieks, 1995. gadā – 12 dalībnieku.
• 1996.– 2000. gads. 1996. gadā ansamblī iekļaujas un ir labas balss un īsta humora dvēsele Lūcija Logina. Šinī piecgadē dalībnieku skaits ir stabils – 12.
• 2001.– 2005. gads. Šajā periodā ansamblī darbojas 10 dalībnieki. 2005. gadā uz ansambli atnāk spēcīgas balss īpašniece Iveta Logina.
• 2006.– 2010. gads. 2007. gadā ansamblī sāk darboties Dina Krakope, kura etnogrāfisko dziedāšanu apguva jau 4 gadu vecumā. Ar 2007. gadu Upītes etnogrāfiskajā ansamblī sāk piedalīties arī Upītes jauniešu folkloras kopas dalībniece Ligita Spridzāne un ar 2008. gadu – folkloras kopas „Rekavas Dzintars” dalībnieks Andris Spridzāns. Dalībnieku skaits ansamblī sasniedz – 13, bet reizēm arī – 15.
• 2010.– 2020. gads. 2010.gada 15. decembrī nomirst ansambļa vadītājs Antons Slišāns. Ansamblim sākas pavisam citi laiki, jo ar Antona vadīšanu sievas bija sastrādājušās, bet jaunie apstākļi bija diezgan sarežģīti. Ansambļa vadību, uzņemas Līvija Supe, vēlāk Iveta Logina. Šajā laika posmā ansamblim nav nākuši klāt jauni dalībnieki.
• 2020. gadā ir 11 ansambļa dalībnieces: Valentīna Keiša, Līvija Supe, Irēna Keiša, Marija Supe, Valentīna Mežaka, Anna Keiša, Helēna Šakina, Monika Keiša, Lūcija Logina, Iveta Logina (vadītāja), Aija Korneja, Dina Krakope. No kurām koncertdarbībā piedalās piecas: Valentīna Keiša, Līvija Supe, Irēna Keiša, Aija Korneja un Iveta Logina (ansambļa vadītāja). Koncertējot otro bolsu palīdz dziedāt Ligita Spridzāne un Domeniks Slišāns, jo ansambļa otrās balss dziedātājas ir Anna Keiša un Marija Supe, kas veselības dēļ ansambļa aktīvajā darbībā nepiedalās.

Ansambļa repertuāra raksturojums

Sākumā Upītes ansambļa sievu repertuārs sastāvēja tikai no kādām 10 dziesmām, kas bija jaunākais muzikālās folkloras slānis. Dalība folkloras svētkos Preiļos bija liktenīga. Ansambli pamanīja, ievēroja un iemīlēja visi, bet sievas bija sajūsmā par savu varēšanu un par dvēseliskajām saitēm ar pārējiem etnogrāfiskajiem kolektīviem. Tika nolemts augt kvalitātē, repertuāra daudzveidībā un sastāva paplašināšanā.

Antons Slišāns laiku no 1982.–1992.gadam nosauc par Upītes etnogrāfiskā ansambļa tradicionālās kultūras “zelta laikiem”, kad pasākumos ansambļa sievas dziedāja un gāja kopā ar vīriem, kas muzicēja, jauniešiem un bērniem, kas gāja rotaļās un dancoja (pirmajā ganu dienā, pirmajā sējas dienā, pirmajā vāla dienā, jaunās maizes svētkos, ražas svētkos, Jāņos un Ziemassvētkos, bērnības un pilngadības svētkos, pat kristībās un kāzās, par dažādiem godiem un godināšanas pasākumiem i nerunājot). Jāatzīmē ka visu desmitgadi Antons Slišāns ir strādājis ražīgā tandēmā ar savu sievu Irēnu Slišāni. Viņš sagatavoja svētku projektus un darbības scenārijus, tad abi izdebatēja un izstrīdējās, un tikai tad bija sarunas ar Upītes skolas vadību, ar kolhoza vadību, ar kolhoza nozaru speciālistiem. Tad bija gatavošanās un beigās – dvēseliski pasākumi, kur „melno darbu” paveica tieši Irēna Slišāne.

Jāatzīstas, ka pirmos piecus darbības gadus pie upītiešiem kā apsēsti viesojās folkloras vācēji, pierakstītāji, zinātnieki, kultūras darbinieki – un visi bija apmierināti par ieguvumu. Protams, mācījās arī paši, īpaši no „Skandiniekiem”, kuri bija vadošais atmodas kolektīvs Latvijā. Pēc Skandinieku ciemošanās Upītes sievas sāka dziedāt lylejā bolsā.

Upītes etnogrāfiskā ansambļa repertuārā ir Stepces dzīsmes. Tās ir dziesmas, ko zināja ansambļa vecākā dalībniece Stefānija Keiša. Ansamblis dzied arī dziesmas, ko Antons Slišāns kopā ar savu mātes brāli Miķeli Jermacānu (Kapuciņu tēvu Jākubu) 70-jos gados ierakstīja lentēs. Teicējas Annas Slišānes (Jermacānes), Katrīnes Jērmacānes, Agatas Zelčas un Bārbalas Zelčas. Anna Slišāne bija Antona māte, kas, diezgan jauna būdama, saslima ar neārstējamu slimību, kas Antonu arī mudināja ierakstīt savu mammu, lai paliktu dzīvs mammas dziesmu pūrs.

Upītes sievas dzied tradicionālos pavasara, vosaras, rudins un tolku bolsus. Īpaša ir dziedāšana ar pusbolsu (augšējais pavadošā balss, ko dzied tikai viens ansambļa dalībnieks. Dziesmas ir daudzbalsīgas. Upītes etnogrāfiskā ansambļa sievu repertuārā ir arī dziesmas ar burdonu.

Sievu tradicionālajā repertuārā ir gan saļmu dziedājumi, jeb lūgšanas par nomirušajiem. Tā ir ar baznīcas darbību tieši nesaistīta dziedāšanas tradīcija bez priesteru līdzdalības. Dziedāšana pie krusta jeb maija dziedājumi – tās ir dziesmas Marijas godam, ko dzied pie ciema krustiem visu maija mēnesi. Upītes etnogrāfiskā ansambļa sievas šo dziedāšanu praktizēja gan pie Komugreivas, gan Pakašovas ciema krustiem. Uz šo brīdi ir palicis tikai Pakašovas ciema krusts. Pēdējā laikā Upītes sievu repertuārā sirdij tuvākas ir kļuvušas garīgās dziesmas, kur arī ir labs materiāls jaunākās paaudzes Upītes kultūrtelpas pārmantotājiem.

Nozīmīgākās uzstāšanās

• 1980. gada 2. augustā Upītes (toreizējā kolhoza „Cīņa”) klubā svētki – Ziemeļlatgales novada etnogrāfisko ansambļu skate (piedalījās Briežuciema, Rekavas, Upītes un Upītes skolas meiteņu ansambļi). Skates laikā Monika Livdāne no Preiļiem izvēlējās repertuāru savam diplomdarbam “Latgales novada folkloras svētki” Preiļos tā paša gada 30. augustā.
• 1981. gada 23. janvārī plašs pasākums Upītē „Tautasdziesma vakar, šodien, rīt”; 14. februārī Balvu KN Balvu rajona etnogrāfisko ansambļu folkloras vakars; 26. septembrī Rēzeknē KN Latgales folkloras diena.
• 1982. gada 25. aprīlī Preiļos Latgales novada folkloras kolektīvu skate; 14. maijā Rīgā Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā Starptautiskajai Muzeju dienai veltītajā pasākumā; 15. oktobrī Balvos rudens gadatirgus pasākumā; 8. decembrī Balvos „Krievu kultūras nedēļas” noslēguma koncertā.
• 1983. gadā ansamblis apgūst darba svētku t. dz. repertuāru ar pielāgotiem svētku vajadzībām noderīgiem tekstiem.
• 1984. gada 20. maijā Rīgā Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā Starptautiskajai muzeju dienai veltītajā pasākumā; 16. jūnijā Balvos Balvu zonas dziesmu svētkos; augustā Stompaku puva Partizānu mīnēs pasākumā, kas veltīts Balvu rajona 40. gadskārtai (kā rajons atbrīvots no vācu okupantiem); 13. oktobrī Balvos rudens gadatirgus pasākumā; no 26. – 30. novembrim Maskavā vissavienības tautas muzikālās daiļrades dienās.
• 1985. gada janvārī Balvos sniedz koncertu darba pirmrindnieku salidojuma dalībniekiem; 16. februārī Alūksnes rajonā piedalās pasākumā „Tiekas kaimiņi” ar kultūras programmu; martā Rīgā piedalās republikāniskajā salidojumā „Par folkloras izmantošanu svētku un kultūras ierašu veidošanā”; 16. jūnijā Balvos dziesmu svētku pasākumā; no 12– 13. jūlijam Rēzeknē pasākumos „Rēzeknei – 700”, no 20.–21. jūlijam Rīgā republikas dziesmu svētkos; 2. augustā folkloras svētkos Upītē; augustā Balvos ar koncertprogrammu veco ļaužu pansionātā; no 5. – 6. augustam Vidzemes novada folkloras svētkos; 29. septembrī Briežuciemā folkloras svētkos; 13. oktobrī Balvos rudens gadatirgū; 20. oktobrī Ludzas rajona Pušmucovā folkloras svētkos; no 26. – 27. oktobrim Rīgā Kr. Barona 150. gadskārtas pasākumos; 31. oktobrī Balvu sovhoza kultūras namā Kr. Barona 150. gadadienas pasākumā; 27. decembrī Rēzeknes rajona Gaigalovas KN Ziemas saulgriežu svinībās.
• 1986. gada 8. februārī Balvu KN Senioru vakarā; 29. jūnijā Ludzā brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā folkloras svētkos; 12. septembrī Rīgā Dzejas dienu pasākumā; novembrī Balvos darba pirmrindnieku svētkos; 13. decembrī Baltinavā Balvu rajona folkloras un etnogrāfisko ansambļu skatē.
• 1987.gada 5. janvārī CSP Balvu statistikas darbinieku svētkos; februārī Balvos LDPAB Balvu nodaļas konferencē; februārī Balvu 1. vidusskolā vecāku konferencē; 14. martā Briežuciemā ciemu skates (Briežuciems – Šķilbēni) kultūras programmā; 25. martā Balvu rajona skolotāju konferencē; 31. maijā Gulbenes rajona Druvienā K. Egles 100-gades svinībās; jūnijā Balvos KN sociālās nodrošināšanas dienā; no 27. – 28. jūnijam Siguldā 2. Tautu daiļrades festivāla noslēguma koncertā; no 14. – 19. jūlijam Lietuvā Viļņā pirmajā Starptautiskajā folkloras festivālā „BALTICA 87”, 22. augustā Vecumos muzikantu salidojumā.
• 1988. gada 8. aprīlī Latgales Keramikas dienās Rēzeknē; Balvos Balvu pilsētas 60-gades svinību koncertprogrammā; jūlijā Rīgā 2. Starptautiskajā Folkloras festivālā “BALTICA 88”; septembrī Preiļu rajona Rikavā pasākumā „BALTICA 88 atskaņu festivāls”.
• 1989. gada augustā Valmierā Vidzemes novada Folkloras svētkos; septembrī Vecumos Balvu rajona etnogrāfisko ansambļu sadziedāšanās; decembrī Balvos Balvu rajona latgaliešu kultūras biedrības dibināšanas konferencē.
• 1990. gada 21. martā Balvos Latvijas kultūras fonda Balvu kopas sanāksmē; 23. martā Ludzā Ludzas literātu apvienības 3 gadu jubilejas pasākumā; augustā folkloras svētkos Upītē; Upītes skolas 80 gadu svinībās.
• 1991. gada 16 jūnijā Balvos Lāča dārzā Folkloras svētkos; no 9.–14. jūlijam Starptautiskajā folkloras festivālā “BALTICA 91”.
• 1992. gada 26. aprīlī Folkloras svētkos Baltinavā, reizē folkloras zinātnieces Benediktas Mežales godināšana; 7. septembrī Balvos kultūras nodaļā plašajā apspriedē par Mikeļa Bukša mantojuma propagandas izvēršanu.
• 1993. gada 26. jūnijā Daugavpilī latgaliešu kultūras dienas pasākumā pirms 2. Latgaliešu kultūras biedrību savienības kongresa; 29. jūlijā Viļakas pilsētas 700-gades svinībās, pie P. Miglinīka piemiņas akmens atklāšanas.
• 1994.gada 25. janvārī Rekovā kultūras pasākumā, sagaidot Rīgas arhibīskapu Jāni Pujatu; no 14. – 17. jūlijam starptautiskajā folkloras festivālā “BALTICA 94”.
• 1995. gada 4. jūnijā Škilbanu parkā Vasarassvētku koncertā; 16. jūnijā Škilbanu parkā latgaliskās tautasdziesmas svētkos; 5.augustā folkloras svētkos Upītē „Līpu lopu tys celins iz munīm i buolinīm”; 19. augustā Škilbanos folkloras svētkos – Rekavas etnogrāfiskā ansambļa 15 gadu jubilejas svinībās; 31. oktobrī Rīgā Kr. Barona 160-gades svinībās; 17. novembrī Šķilbēnu pagasta Latvijas valsts 77. dibināšanas gadskārtas svinībās.
• 1996. gada 14. jūnijā Abrenes dienu pasākumos Balvos, Baltinavā, Rekovā; 2. novembrī Viļakā – Viļakas etnogrāfiskā ansambļa 10 gadu jubilejas svinībās.
• 1997. gada 13. februārī Rīgā koncertprogramma ASV kultūras pārstāvjiem; 1. martā Tilžā etnogrāfisko ansambļu skatē; 21. martā Rīgā Pirmā Starptautiskā folkloras festivāla “BALTICA 87” desmitgades piemiņas koncertā; 23. maijā Rekovā kultūras programmā raidījumam „Province”; no 9. – 11. jūlijam Rīgā un Siguldā starptautiskajā folkloras festivālā “BALTICA 97”.
• 1998. gada 4. februārī Upītes kultūrvēstures muzeja pasākumā – izstādes atklāšanā; 18. aprīlī ieraksts Upītē diska izdošanai; 3. jūnijā Upītes kultūrvēstures muzejā Jāņa Pastora 80 gadu svinības un viņa gleznu izstādes atklāšanā.
• 1999. gada 9. janvārī Upītes kultūrvēstures muzejā Irēnas Romkas un Pētera Skangaļa darbu izstādes svinīgajā atklāšanā; 23. jūnijā līgošana Upītē kopā ar koklētāju Baumaņtēvu no Vidzemes; 18. jūlijā Balkanos folkloras nometnes noslēguma koncertā; 17. augustā Zeļčos pie Oduma Vyzuļa piemiņas plāksnes svinīgajā „Aldara” 57. paralēles piemiņas akmens atklāšanā; 20. oktobrī Upītē Pītera Apšinīka piemiņas pasākumā; 19. novembrī Baltinavā folkloras svētkos / skatē.
• 2000.gada 13. janvārī Upītes kultūrvēstures muzejā bērnu čigānu masku un cepuru izstādes atklāšanā; 1. jūnijā pasākumā pie Miķeļa Bukša piemiņas plāksnes Plešovā; no 7.–8. jūlijam Starptautiskajā folkloras festivālā “BALTICA 2000”; 20. augustā – folkloras svētkos Upītē (ansambļa 20 gadu jubileja).
• 2001. gada 17. maijā Atceres pasākumā „Odumam Vyzuļam – 110”; 6. augustā Jāņa Pastora gleznu izstādes atklāšanā Upītes kultūrvēstures muzejā; 2. oktobrī atceres pasākumā „Boļeslavam Koklačam – 100”; 12. oktobrī atceres pasākumā „Feļetonistam Cērpiņu Blauzgam – 115”; 4. novembrī atceres pasākumā Baltinavā un Upītē „Ziemeļlatgales tautas tradicionālās muzikālās kultūras pierakstītājam Miķelim Jermacānam – 90”.
• 2002. gada 29. jūnijā Folkloras svētkos Upītē „Dzīduodama viņ staigovu ...”.
• 2003. gada 3. jūnijā Jāņa Pastora darbu mākslā un literatūrā ekspozīcijas atklāšanā Upītes kultūrvēstures muzejā; no 9.–13. jūlijam Starptautiskajā folkloras festivālā “BALTICA 2003”.
• 2004. gada 25. novembrī Konstantīna Bondara piemiņas pasākumā. 2004. gadā iznāk disks „Latgales dziesmas. Upītes etnogrāfiskais ansamblis”.
• 2005. gada 16. aprīlī Vitālija Ločmeļa gleznu izstādes atklāšanā Upītes bibliotēkā; jūlijā dalība projektā „Ziemeļlatgales tradicionālās dziedāšanas meistardarbnīcas”; 20. augustā Rīgas latviešu biedrības nama Zelta zālē pasākumā „Tricej kolni, skanej meži, ka dzīdovu lejiņā"; septembrī dalība pasākumā „Sakoptākais pagasts”; 10. septembrī dalība Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumā.
• 2006. gada maijā Šķilbēnu pagasta pašdarbnieku svētkos Rekovā; 12.–16. jūlijā Starptautiskajā folkloras festivālā “BALTICA 2006”; 16. septembrī Mīlestības dzejas un dziesmu festivālā „Upītes uobeļduorzs”.
• 2007. gada maijā Šķilbēnu pagasta pašdarbnieku svētkos Rekovā; no 6.–8. jūlijam Starptautiskajā 2. Burdona festivālā Alsungā; jūlijā Lauku dienu pasākumā z. s. “Kotiņi”; 27. oktobrī Latgales etnogrāfisko ansambļu un folkloras kopu skatē Ludzas rajona Mežvidos; Upītes etnogrāfiskais ansamblis saņem “Lielo Folkloras Gada balvu 2007: nominācijā „Gada etnogrāfiskais ansamblis”.
• 2008. gada 11. aprīlī Kūkovas novada bērnu un jauniešu folkloras svētkos; maijā Šķilbēnu pagasta pašdarbnieku svētkos Rekovā; jūlijā Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos; augustā Upītes ciema svētkos.
• 2009. gadā no 8.–12. jūlijam Starptautiskajā Folkloras festivālā “BALTICA 2009”; 22. augustā pasākumā „Svātki Upītē”; 28. septembrī dalība projektā „Tradicionālās kultūras pārmantošanas skola Upītē”; oktobrī Andas Beitānes grāmatas un diska „Vokālā daudzbalsība ar augšējo pavadbalsi Ziemeļlatgalē” prezentācijas pasākumā Viļakā.
• 2010. gada 12. maijā Rēzeknē Ontona Slišāna grāmatas „Čipierkstneits” prezentēšanas pasākumā; 21. augustā Upītē Folkloras svētkos, reizē arī Upītes etnogrāfiskā ansambļa 30 gadu jubilejas svinībās.
• 2015. gada jūnijā Starptautiskajā folkloras festivāla “Baltica 2015” ieskaņu koncertā Upītes parkā “Ontona Slišāna duorzs”; augustā Upītes ansambļa 35 gadu jubilejas pasākumā, kas notika Upītes svētku laikā.
• 2016. gada 12. decembrī Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa CD “Škilbanu sīvas” atklāšana; 18. jūlijā Starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica 2015” Latgales dienas pasākumā Viļakas novadā; 20. novembrī Folkloras kopas “Upīte” CD “Vusi ļauds i breinovos” prezentācijā.
• 2017. gada augustā I Ziemeļlatgales starptautiskajā folkloras festivālā “Lipa kust” Upītē.
• 2018. gada 1. jūlijā XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku garīgās mūzikas atklāšanas koncertā Doma baznīcā; 21.jūnijā Starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica 2018” Vasaras saulgrieži Latvijas novados Viļakā.
• 2019. gada 15. martā Mūzikas akadēmijas studentes Ilzes Cepurnieces diplomdarba aizstāvēšana – garīgās mūzikas koncerts “Gavēna laika dziesmas” Magdalēnas Romas katoļu baznīcā Rīgā; 13. aprīli garīgās mūzikas koncerti “Gavēna laika dziesmas” kopā ar Ilzi Cepurnieci trīs baznīcās: Baltinavas Kunga Jēzus Kristus pasludināšanas Romas katoļu baznīcā , Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcā (Rekovā) un Viļakas Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā; 24. augustā II Starptautiskajā folkloras festivālā “Ļipa kust” noslēguma koncertā Upītē; 22. novembrī “Gūdi” Nemateriālās kultūras mantojuma centrā “Upīte” godināšanas pasākums un Upītes kultūrtelpai viens gads, kopš tā ir iekļauta nacionālo vērtību sarakstā.
• 2020. gada 23. augustā Upītes etnogrāfiskā ansambļa 40 gadu jubilejas svētku koncerts un tekstilmākslas simpozija Upītē izstādes atklāšana. Katru gadu notiek arī tradicionāli maija dziedājumi pie krusta. Saļmu dziedāšana notiek pēc vajadzības, bet novembra mēnesī tradicionāli Upīte TN izdzied saļmas par visiem mirušajiem. 2020.gadā maija dziedājumi notika tikai pa mājsaimniecībām. Saļmas tika dziedātas mazākos sastāvos. Kopīgā saļmu dziedāšana par Upītes puses mirušajiem nenotika.

Materiālu sagatavoja Ligita Spridzāne, Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzejs.