Augusts Heinrihsons
Augusts Heinrihsons
Dzimis 1917. gada 5. aprīlī Pēterpilī. Māte – Emīlijas Heinrihsone (dzimusi Kurau), kuras māsa Marta, brālis Osvalds un brāļa Eduarda bērni ar ģimenēm 1941. gadā deportēti. Tēvs – Reinholds Heinrihsons (bija astoņus gadus jaunāks par māti). Vecāki Otrā Pasaules kara beigās dodas bēgļu gaitās un atlikušo mūžu pavada Austrālijā.
Augusts jaunībā apgūst akmeņkaļa arodu un strādā sava onkuļa granīta un marmora darbnīcā "Ed. Kurau", līdzdarbojas Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu memoriālā ansambļa izstrādē Kārļa Zāles vadībā.
20. gadsimta 30. gados pievienojas vīru korim "Dziedonis", ir aktīvs skautu kustības dalībnieks.
1937. gadā Mākslas akadēmijas karnevālā Augusts iepazīstas ar Vilmu Valentīnu, kura 1940. gadā kļūst par viņa sievu. Ģimenē piedzimt četri bērni – Rudīte, Guna, Ivars un Vilnis.
1939. gadā iestājas obligātajā kara dienestā Latvijas Armijā, savukārt 1944. gadā tika iesaukts Latviešu leģionā un piedalās Otrā Pasaules kara cīņās. Kurzemes katlā Augusts pamet kara dienestu un dodas pie savas ģimenes, taču 1945. gada beigās viņš atkal ir spiests šķirties no saviem tuviniekiem un doties mežabrāļa gaitās. 1947. gadā, riskēdams ar savu dzīvību un ģimenes drošību, Augusts atgriežas pie ģimenes Rīgā. Ar izdomātu biogrāfiju viņam izdodas mānīt NKVD darbiniekus līdz par 1955. gadam, kad viņš tika pieķerts melos, taču pēc Staļina nāves soda sankcijas tiek mīkstinātas, un Augusts saņem nosacītu cietumsodu un strādā metālapstrādes uzņēmumā "Sarkanais Metālists".
20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Augusts uzraksta atmiņas par savu jaunību un dzīvi. 1996. gada 12. decembrī viņš mirst, pagūdams sagaidīt Latvijas neatkarības atgūšanu, par kuru ilgojās visu savu mūžu.
Augusts jaunībā apgūst akmeņkaļa arodu un strādā sava onkuļa granīta un marmora darbnīcā "Ed. Kurau", līdzdarbojas Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu memoriālā ansambļa izstrādē Kārļa Zāles vadībā.
20. gadsimta 30. gados pievienojas vīru korim "Dziedonis", ir aktīvs skautu kustības dalībnieks.
1937. gadā Mākslas akadēmijas karnevālā Augusts iepazīstas ar Vilmu Valentīnu, kura 1940. gadā kļūst par viņa sievu. Ģimenē piedzimt četri bērni – Rudīte, Guna, Ivars un Vilnis.
1939. gadā iestājas obligātajā kara dienestā Latvijas Armijā, savukārt 1944. gadā tika iesaukts Latviešu leģionā un piedalās Otrā Pasaules kara cīņās. Kurzemes katlā Augusts pamet kara dienestu un dodas pie savas ģimenes, taču 1945. gada beigās viņš atkal ir spiests šķirties no saviem tuviniekiem un doties mežabrāļa gaitās. 1947. gadā, riskēdams ar savu dzīvību un ģimenes drošību, Augusts atgriežas pie ģimenes Rīgā. Ar izdomātu biogrāfiju viņam izdodas mānīt NKVD darbiniekus līdz par 1955. gadam, kad viņš tika pieķerts melos, taču pēc Staļina nāves soda sankcijas tiek mīkstinātas, un Augusts saņem nosacītu cietumsodu un strādā metālapstrādes uzņēmumā "Sarkanais Metālists".
20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Augusts uzraksta atmiņas par savu jaunību un dzīvi. 1996. gada 12. decembrī viņš mirst, pagūdams sagaidīt Latvijas neatkarības atgūšanu, par kuru ilgojās visu savu mūžu.
| Dzimšanas laiks/vieta | 05.04.1917 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia |
|---|---|
| Miršanas laiks/vieta | 12.12.1996 Rīga Rīga |
| Kolekcijas | 1 |
|---|---|
| Vienības | Autors(54) |
| Attēli | Attēla autors(1) Persona attēlā(22) |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 05.04.1917 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Rīga (Rīga) | 12.12.1996 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |