Dzimusi Madlienas pagastā, Lielajā muižā, Ģēģeru mājās 1923. gada 6. aprīlī. Tēvs – vijoļbūvētājs Mārtiņš Roberts Zemītis (1896–1995). Māte – Valentīna Zemīte (dzimusi 1902. gada 7. februārī Permas guberņas, Solikamskas apriņķī, Usoļjē, iespējams, ka mirusi 1978. gadā). Vecāki 1923. gadā abi bija strādnieki Lielajā muižā. Brālis – Valdemārs (citviet – Voldemārs) Zemītis (1925–2012).
Mācījās Rīgas pilsētas Friča Brīvzemnieka (16.) pamatskolā, bet pēc tam Rīgas 3. vidusskolā. Skolas laikā darbojās Gaidās – meiteņu skautu organizācijā. Vēlāk mācījusies Baletskolā, kas atradās Reiterna namā.
Labi spēlējusi šahu.
Vīrs Pēteris Leipčs (1911–1978?), apprecas 1946. gadā Maskavā. Meita Larisa Zemīte (26.02.1947.). Dēls Jānis Leipčs (21.01.1953.–1969. gada marts) miris pēc tam, kad viņu notrieca tramvajs.
Vācu okupācijas laikā izceļo uz Vāciju (arī Gdaņskas teātri), kur dejo, pēc atgriešanās bija Kurzemes katlā, Dvēseles dzirnavās. Vēlāk ierodas Rīgā, kur dzīvo Dzirnavu ielā 31-42.
Rita Zemīte mirst mīklainos apstākļos 1979. gadā Vagonu rūpnīcas autoservisā.
Vilma Greble savā lauka darba dienasgrāmatā atzīmē, ka 1952. gadā ar žultspūšļa iekaisumu Ventspils slimnīcā ir nonākusi ekspedīcijas horeogrāfe Rita Zemīte. Tur pa nakti jākaujas ar blaktīm – gultai blakus visa siena ar brūniem pleķiem; netiek nodrošināts ārsta ieteiktais uzturs, arī zupa atnesta bez karotes – lai iztiekot tāpat (LFK 1895, 3356, 35. lpp.).
Horeogrāfe, dejotāja, folkloras pētniece. Devās LFK ekspedīcijās 1951., 1952., 1954. gadā.
Grāmatas "Tautu dejas pašdarbības kolektīviem" (1947. g.) autore.Pirmskara laikā dejojusi Latvijas Nacionālajā operā kordebaletā, tāpat arī Latviešu tautas teātrī un Dailes teātrī, devusies viesizrādēs (īpaši uz Vāciju). Piedalījusies filmu "Kaugurieši", "Zvejnieka dēls" dejotāju masu skatos. Nereti izrādēs dejoja vīriešu lomas. Strādā Tautas mākslas namā no 1945. gada 16. maija par inspektori. 1946. gadā tur turpina strādāt. (LVA 236, 2, 2) Darbojās latviešu deju konkursa žūrijas komisijā kā "horeografiste" 1957. gada 2. martā. (LVA 236, 2a, 52)
Vadījusi deju nodarbības un pulciņus Tabakas fabrikā, Saldumu fabrikā Sporta ielā un Paraugtipogrāfijā, kā arī citviet. Bet nestrādāja horeogrāfes vai deju skolotājas amatā, bet kā svērēja un citos līdzīgos darbos, jo kā teica meita "nebija tāda štata".
Vēlāk izmācījusies par katlumājas priekšnieci, un šo darbu arī strādājusi (Vagonu ielā un Operā).
| Dzimšanas laiks/vieta | 06.04.1923 Madlienas pagasts Madlienas pagasts, Ogres novads "Lielā muiža", Ģēģeru mājas |
|---|---|
| Dzīvesvieta | Hermaņa iela 13, Rīga Hermaņa iela 13, Rīga, LV-1002 1952 Dzirnavu iela 31, Rīga Dzirnavu iela 31, Rīga, LV-1010 |
| Miršanas laiks/vieta | 1979 Rīga Rīga |
| Apglabāts | 1979 Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Kolekcijas | 4 |
|---|---|
| Vienības | Pierakstītājs(248) Teicējs(2) Iesūtītājs(248) |
| Attēli | Persona attēlā(40) |
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Madlienas pagasts (Madlienas pagasts, Ogres novads) | 06.04.1923 | Dzimšanas laiks/vieta | Pagasts |
| 2 | Dzirnavu iela 31, Rīga (Dzirnavu iela 31, Rīga, LV-1010) | 1952 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 3 | Hermaņa iela 13, Rīga (Hermaņa iela 13, Rīga, LV-1002) | (Nav norādīts) | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 4 | Rīga (Rīga) | 1979 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 5 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | 1979 | Apglabāts | Kapsēta |
