Jūlija Serafimova

Jūlija Serafimova

Baskakova

Margarita Mediņa - Māsa

Jūlija Serafimova (dzimusi Baskakova, 1887–?) – dziedātāja un pedagoģe, Latvijas Konservatorijas docente.

Tēvs Nikolajs Baskakovs – valsts kalpotājs, māte – pianiste. Iespējams, tēvs drīz pēc Jūlijas piedzimšanas pārcelts strādāt uz Rīgu.
Māsa Margarita Mediņa – koncertdziedātāja.

1909. gadā Rīgas Dievmātes Patvēruma (Pokrova) baznīcā apprecējusies ar Jakovu Serafimovu.
1944. gadā Serafimovu ģimene emigrēja no Latvijas un apmetusies uz dzīvi Argentīnā, kur Jūlija turpinājusi uzstāties koncertos.

"P. Jozuusa garīgais koncerts Jaunā Ģertrūdes baznīcā piederēja pie tiem koncertiem, kuri ar savu rūpīgi izvēlēto, nopietno programmu, kā arī viscaur krietno izpildījumu atstāj jauki pacilājošu iespaidu. [..] Pārējo koncerta daļu nācās izpildīt iecienītiem koncertdziedātājiem P. Jurjāna un P. Saksa kgiem, kuru nosvērtie solo un duetu priekšnesumi sevišķi garīgos koncertos visai cienījami, kā arī Baskakovas-Serafimovas kgdzes solo un dueti. Mocarta duetā "Et incarnatus" tā dalījās ar altisti P. Līcīt jkdzi. Baskakovas kdzes skanīgais soprāns mums vispār labi pazīstams, Līcīt jkdzes simpātiskais alts daudz apsološs."
M. Guben. P. Jozuusa garīgais koncerts. Dzimtenes Vēstnesis, Nr. 50, 03.03.1911.

"Dziesmu izvēle liecina par dziedātājas attīstību un gaumi; tā zina, kas viņai tuvs un mīļāks, kas palīdzēs izcelt viņas mākslinieciskās spējas. Serafimova savam vakaram izvēlējuies Katuāra, Mālera un Debissi darbus. Šie trīs autori, kurus nemīl dziedātāji, šķiet, Serafimovai esam viegli pārvarami. Tomēr Katuara nelīdzenā vokālā līnija dziedātājas balsij radīja grūtības ar augšējiem toņiem; tajos tembra skarbums vairāk jūtams, kā Mālera "Ceļojošā mācekļa dziesmās". Ar tām radās īsta pievilcība, siltums; tās vairāk piekļāvās balss diapazonam. Toņi Serafimovai plūst brīvi, ar patīkamu, dzidru pianissimo. Priekšnesumā daudz dedzības, smalkuma."
Ed. Ramats. Jūlijas Serafimovas koncerts. Latvijas Kareivis, Nr. 50, 02.03.1929., 4. lpp.

"Diez' vai kāds tā pārzin moderno dziesmu literatūru kā Jūlija Serafimova. Ekskursijas uz šiem maz pazīstamajiem dziesmu laukiem, kur mūs aicina Serafimova savos dziesmuvakaros, ir aizvienu visai vilinošas, bieži piedzīvojumu, pārsteigumu, jaunu atklājumu bagātas. Bet Serafimovas koncertiem ir ne tikai jaunu, svaigu, vienmēr interesantu programmu reputācija, māksliniece prot šīs jaunās dziesmas aizvienu nostādīt arī īstā apgaismojumā, lielā skaidrībā pavērt, atsegt tās līdz dziļākajai būtībai. Ne vienmēr dziedātājai vairs nāk atskaņojumos talkā balss svaigums un krāsainība; vakar jo stipri izjutām, ka tā izpalīdzas ar notušējumiem, pustoņiem, vieglāku krāsu plankumiem, kur bieži vietā būtu "plein jeu", pilna krāsu gamma. Ja tādā kārtā dziesmas zaudēja ko tīri materiālā aspektā, no sava tīri fiziskā skanīguma valdzinājuma, to māksliniece atsvēra ar ļoti spēcīgu, koncentrētu iejūtu, kas aizvienu nonāk pie mērķa, sagūstot un paturot savā varā arī klausītāju. Dziļš miers, sevi pārvaldoša mākslinieka apvaldība un nosvērtība priekšnesumā. Nekur atskaņojuma līdzekļu izšķērdības, brīžam pat pārlieka taupība, skopums."
Jēkabs Vītoliņš. Jūlijas Serafimovas dziesmuvakars. Dienas Lapa, Nr. 103, 26.04.1934., 9. lpp.

"Jūlija Serafimova jau vairākkārt apliecinājusi savu uzticību un neatlaidīgu kalpošanu vokālai mākslai. Viņas dziesmu vakari ir garīga bauda visiem, kas mīl atturīgi smalku, viegli skumju, vietām pat askētiski vēsu melodisko līniju. Serafimovas dziedāšanas technika viņas īpatnējam, mierīgi noskaidrotam priekšnesuma stilam ļoti paklausīga. Izmeklējot programmu, Ser. vienmēr pareizi novērtē savas techniskās un mākslinieciskās iespējamības robežas."
M. Brēms. Māksla. Jūlija Serafimova. Latvijas Kareivis, Nr. 92, 27.04.1934., 4. lpp.