Alise Brehmane

Alise Brehmane

Uldis Ģērmanis - Māsasdēls
Milda Brehmane-Štengele - Māsa
Auguste Ģērmane - Māsa

Alise Brahmane (1886–1981) – latviešu aktrise. Mācījusies Latviešu dramatiskajos kursos, G. Gižicka mūzikas skolas dramatiskajos kursos. 1906. gadā sāk strādāt Apollo teātrī, no 1908.–1914. gadam bija Jaunā Rīgas teātra aktrise. 1. pasaules kara laikā darbojusies Maskavas latviešu teātrī. Pēc atgriešanās Rīgā iesaistījusies teātrī “Komēdija”, Pagaidu Nacionālajā teātrī Valkā (1918), Padomju Latvijas Strādnieku teātrī (1919) un pēc tam strādājusi Nacionālajā teātrī līdz 1947. gadam, kur viņai uzticētas atbildīgas lomas.

Māsas – aktrise un dziedātāja Milda Brehmane-Štengele un operas koriste Auguste Brehmane-Ģērmane.

Tēlojumā apliecinājusi augstu skatuves kultūru. Vairākiem tēliem raksturīgs traģiskais spēks un karaliska stāja – Regana, Ģertrūde (V. Šekspīra “Karalis Līrs”, 1921, “Hamlets”, 1923,1932), Uljana (Aspazijas “Vaidelote”), Jokaste (Sofokla “Ķēniņš Oidips”, abas 1922), titulloma Ž. Rasina traģēdijā “Fedra”, 1926), Apraksija (Raiņa “Ilja Muromietis”, 1928). Ar impulsīvu spēles prieku veidojusi lomas R. Blaumaņa lugu iestudējumiem - Antonija (“Skroderdienas Silmačos”, 1921, 1924), Anna (“Ļaunais gars”, 1929), Rembēniete (“Trīnes grēki”, 1934), Ezerlauku māte (“No saldenās pudes”, 1936). Vairākās lomās izpaudušās aktrises izkoptās vokālās dotības - Muškātne (F. Molnāra “Lilioms”, 1923), Anna Šteinberga (Ā. Alunāna “Seši mazi bundzenieki”, 1932). Īpaši tuva bijusi liktenīgu kaislību vadītā Raudupiete (A Brigaderes “Raudupiete”, 1924), kā arī Annas Rogas loma (E. Zālītes “Svešas asinis”, 1935), kuru autore veltījusi tieši māksliniecei. 1919. gadā aktrisi smagi ievainoja, bet viņa atgriezās uz skatuves un ar gribas spēku tik meistarīgi prata noslēpt uz mūžu savainoto kāju, ka nevienam prātā neienāca traģiskais notikums redzot vētraino Raudupieti, Antoniju vai daiļo kņazi Apraksiju. Rainis daudzkārt jūsmoja par šo gribas granītu "Brehmanīšā"..
Avots: http://100.teatris.lv/personality/50