Olga Putniņa

Vārds
Olga Putniņa
Saiknes
Personiska informācija
Teicēja dzimusi Krievijā - Vitebskas guberņā.

Teicējas tēvs bijis liels dziedātājs, miris, kad viņai bijis 4 gadi. Teicēja pati saka: „Man laikam iedzimta tā dziedāšana.“ Māte arī bija liela dziedātāja. No mātes teicēja daudzas dziesmas iemācījusies. (LFK 1975, 1134a)

"Olga Putniņa, Pētera m., (..) latviete, dzīvo Bauskā (..). Skolā gājusi 3 ziemas. Dzimusi Krievijā, Vitebskas gub. Tēvs bijis aizbraucis uz Ufas guberņu, aiz Urāliem. Tur ķeizars devis zemi. Aiz Ufas bijis tāds tuksnesis, neaudzis nekas. Tad tēvs nopircis zemīti Vitebskas gub. Tc. bijis 4 gadi, kad tēvs miris. Māte ar 5 bērniem pārcēlusies uz Vidzemi, Cēsu apr., Kosas pag., tur bijuši radi. Vitebskā bijusi nopirkta mājiņa, bet, tā kā to bijis grūti izmaksāt, māte ar visiem 5 bērniem izdzīta. I Pasaules karā dzīvojuši Samārā. Tc. vīrs miris I pas. karā no ievainojuma. Tc. ir viens dēls un 1 meita. 1921. g. atbraukusi uz Vidzemi. Dzīve bijusi ļoti grūta - bērni mazi, māte slima - 30 g. gulējusi uz gultas. Tc. strādājusi par kalponi. Radi - neviens nav palīdzējis. 1926. g. atbraukuši uz Bausku, te bijis tc. brālis. Strādājusi fabrikā par audēju 25 gadi. Tagad pensijā.

Tc. ir dzīvespriecīga, moža. Tik, atceroties grūto pagātni, acīs iezogas asaras.

Tc. visu mūžu bijusi progresīvi noskaņota. Divi vecākie brāļi bijuši revolucionāri un tc. centusies tiem palīdzēt. Kādreiz bijis tā, ka tikai viņa ar savu asprātību brāļus izglābusi no apcietināšanas. Arī tc. dēls bijis „pirmais pionieris“ - kā viņš pats saka - burž. Latvijas laikā.

Tc. ļoti mīl dziesmas. Tās mīlējusi arī māte. Tc. saka, ka tikai dziesmā varējusi remdēties grūtajā dzīvē. Kā radi izmantojuši viņu grūto stāvokli. „Es biju kā lakstīgala,“ saka to, „kādreiz man bija tik grūti, asaras bira, bet es dziedāju. Kā reiz kādu dziesmu dziedāju, tā atcerējos. Nu jau gan manas dziesmiņas aizgājušas par kalniņu dziedādamas. Man tautasdziesmas patīk labāk kā ziņģes. Citiem patīk ziņģes. Tā jau ir: Vienam patīk māte, citam meita, trešam kleita! - Cik senāk mēs daudz dziedājām! Vakarā pēc darba, piekusis, bet dziedāt patīk! Tautas dziesmu zināju daudz. Tagad, kad tā padomā, ataust atmiņā. Arī tādas vidus laiku (t.i. jaunlaiku ziņģes) dziesmas dažu labu atceros. Tagad, kad radio senās meldijas atskaņo, es dziedu līdzi. No radio iemācos arī vienu otru tādu svešāku."

Kad jautāju, kur un no kā viņa visvairāk dziesmas iemācījusies, tc. atbildēja:

Dziesmu dziedu, kāda bija,
Ne es dziesmas rakstītāja,
To rakstīja māmuliņa,
Kad gulēju šūpulī.

Daudz dziesmas iemācījusies no mātes, no citiem ganiem, Jāņos un citos svētkos, kur nu kuro reizi. Arī dziedāts visur. “Kurzemē cilvēki te tādi noslēgtāki,” saka tc., ”bet kā Vidzemē sadziedājās! Tur kalni, gravas, dziesmas atbalsojās, dzied tik vaļā! “

Sevišķi Jāņos ar:

Šitā puse skaisti dzied,
Ko darīja viņa puse.
Viņa puse striķus vija,
Ar ko ieti zirgus zagt.

“Tautasdziesmām jau meldijas jaucas, var dziedāt visādi. Tāpat arī vārdi kādreiz saiet kopā no vairākām dziesmām,” teica Putniņu māte.

Putniņu māte prot arī krievu un poļu valodas. Leišu val. gan nav iemācījusies, kaut arī Bauskā vienmēr daudz leišu apgrozās. Arī leišu dziesmas nezina. Krievu dziesmas gan kādreiz diezgan daudz zinājusi, tagad aizmirsies. Ilgi esot slimojusi ar galvu, sāpējusi. Un tad vēl tā grūtā dzīve! Krieviem esot tāda deja “Kuhanuška,” to zinājusi, arī dziesmu “Marusa” u. c."

(LFK 1975, 2837a, Almas Ancelānes rokraksts)


Dzimšanas laiks/vieta1894
Dzīvesvieta
Bauska
Bauska, Bauskas novads

Kartes leģenda



Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Bauska
(Bauska, Bauskas novads)
(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.