Imants Ziedonis
Imants Ziedonis
Dzejnieks un prozaiķis Imants Ziedonis dzimis 1933. gadā Slokas pagasta Ragaciema "Birutās". Pēc vidusskolas beigšanas studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē un Maksima Gorkija Literatūras institūta augstākajos literatūras kursos. 1950. gados strādājis par bibliotekāru un skolotāju, 1960. gados īsu brīdi bijis izdevniecības "Liesma" redaktors. Kopš 1960. gadus vidus nodarbojas pamatā ar literatūru, vairāk nekā desmit dzejoļu krājumu autors. Atdzejojis 20. gs. krievu autoru dzeju. Imanta Ziedoņa dzeja, kas asociatīvā un meditatīvā manierē risina filozofiskas un nacionāli nozīmīgas tēmas, ļoti populāra kļūst 1970. un 1980. gados. Līdztekus dzejai Ziedonis rakstījis arī kino scenārijus, dokumentālo prozu, pasakas un epifānijas. Īpaši labi zināmas ir viņa prozas grāmatas "Epifānijas", "Krāsainās pasakas" un "Kurzemīte". Imanta Ziedoņa prozas valodai raksturīga intelektuāla refleksija un rotaļāšaņās ar paradoksiem. Savukārt viņa publicistikas centrā ir latviskās kultūrvides un ētikas jautājumi. Pēc viņa scenārijiem tapušas vairākas dokumentālās filmas. Imants Ziedonis nepagurstoši darbojies arī Latvijas sabiedrības labā, iedibinot Spīdolas dienu un stipendiju, tā vadot Latvijas dižkoku atbrīvotāju grupu. Imants Ziedonis miris 2013. gada februārī. Mūsdienās viņa mantojumu turpina 2010. gadā izveidotais fonds "Viegli", kam Imants Ziedonis uzticējis veidot muzeju viņa mājās Murjāņos. Ziedoņa piemiņu godina arī apbalvojums Laiks Ziedonim", ko piešķir par sasniegumiem zinātnē, novadpētniecībā, tautsaimniecībā, par dzīvi literatūrā un darbu ar bērniem un jauniešiem.
Dzimis zvejnieku ģimenē Slokas pagasta Ragaciema "Birutās". Rakstnieka Rimanta Ziedoņa tēvs. Aktrises Ausmas Kantānes dzīvesbiedrs.
Daiļrades raksturojums
"Ziedoņa domāšanai raksturīga paradoksalitāte, stila novatorismam – "nedzejisks", respektīvi, sarunvalodas leksikas lietojums, tieša uzruna lasītājam, atturīgs lirisms, aktīva, pat uzbrūkoša intonācija.
Ceļa motīvs, ideja par personības un nācijas pašapziņu un bezgalīgu garīgās izaugsmes potenci kļūst par galveno tematu un filozofisko postulātu Ziedoņa jaunradē, kas iegūst ārkārtēju popularitāti Latvijā, īpaši 70. un 80. gados, kad sovetismam raksturīgā ideoloģiska reglamentācija personības un tautas brīvību pielīdzina noziegumam.
70. un 80. gadu mijā Ziedoņa dzejoļu struktūrā asociatīvais princips arvien biežāk nomaina racionāli loģisko. Transformācija skar arī dzejas intonāciju un personības koncepciju. Šos procesus sekmējusi Ziedoņa veiktā sistemātiska folkloras, senindiešu upanišadu un Jāņa Raiņa daiļrades dziļāka apguve. Trauksmainas aktīvas intonācijas vietā – meditatīva. Centieni pasauli lauzt un pārveidot pāraug tieksmē to izprast un mēģināt dzīvot saskaņā ar kosmiskajiem ritmiem.
90. gados Ziedoņa dzejā par dominējošo motīvu kļūst saasinātas ilgas pēc garīguma.
Izmantojot ačgārnības un paradoksus, Ziedoņa pasakas veidotas kā intelektuālas, absurda literatūrai tuvas spēles, kur centrā konflikts starp brīvu fantāziju un rutinētu pasaules uztveri.
Nozīmīgi ir Ziedoņa publicistiskie darbi, kuru galvenā tematika ir latviskās kultūrvides, ētikas un estētikas degradēšanās padomju apstākļos. Ziedoņa publicistika pretēji t.s. mākslinieciskajam aprakstam, kurā galvenokārt apjūsmota padomju dzīves augšupeja, latviešu literatūrā kļuva par konfliktus un pretrunas drosmīgi atsedzošu literāro žanru, kas gūst milzīgu lasītāju atsaucību. Savās ceļojumu piezīmēs Ziedonis ne tikai aplūko dažādo zemju savdabību, bet arī asi un bez kompromisiem runā par Latvijas kultūrā sasāpējušām problēmām."
Radzobe, Silvija. Šķirklis grāmatā "Latviešu rakstniecība biogrāfijās" (Zinātne, 2003)
Ceļa motīvs, ideja par personības un nācijas pašapziņu un bezgalīgu garīgās izaugsmes potenci kļūst par galveno tematu un filozofisko postulātu Ziedoņa jaunradē, kas iegūst ārkārtēju popularitāti Latvijā, īpaši 70. un 80. gados, kad sovetismam raksturīgā ideoloģiska reglamentācija personības un tautas brīvību pielīdzina noziegumam.
70. un 80. gadu mijā Ziedoņa dzejoļu struktūrā asociatīvais princips arvien biežāk nomaina racionāli loģisko. Transformācija skar arī dzejas intonāciju un personības koncepciju. Šos procesus sekmējusi Ziedoņa veiktā sistemātiska folkloras, senindiešu upanišadu un Jāņa Raiņa daiļrades dziļāka apguve. Trauksmainas aktīvas intonācijas vietā – meditatīva. Centieni pasauli lauzt un pārveidot pāraug tieksmē to izprast un mēģināt dzīvot saskaņā ar kosmiskajiem ritmiem.
90. gados Ziedoņa dzejā par dominējošo motīvu kļūst saasinātas ilgas pēc garīguma.
Izmantojot ačgārnības un paradoksus, Ziedoņa pasakas veidotas kā intelektuālas, absurda literatūrai tuvas spēles, kur centrā konflikts starp brīvu fantāziju un rutinētu pasaules uztveri.
Nozīmīgi ir Ziedoņa publicistiskie darbi, kuru galvenā tematika ir latviskās kultūrvides, ētikas un estētikas degradēšanās padomju apstākļos. Ziedoņa publicistika pretēji t.s. mākslinieciskajam aprakstam, kurā galvenokārt apjūsmota padomju dzīves augšupeja, latviešu literatūrā kļuva par konfliktus un pretrunas drosmīgi atsedzošu literāro žanru, kas gūst milzīgu lasītāju atsaucību. Savās ceļojumu piezīmēs Ziedonis ne tikai aplūko dažādo zemju savdabību, bet arī asi un bez kompromisiem runā par Latvijas kultūrā sasāpējušām problēmām."
Radzobe, Silvija. Šķirklis grāmatā "Latviešu rakstniecība biogrāfijās" (Zinātne, 2003)
Pirmās publikācijas 1956. gadā, regulāri publicējas kopš 1957. gada. Kopš 20. gadsimta 60. gadu vidus nodarbojas galvenokārt ar literatūru.
1965: scenārija autors dokumentālajai filmai "Gada reportāža" (kopā ar Hercu Franku).
1969: teksta autors dokumentālai filmai "Lomi".
1973: scenārija autors mākslas filmai "Pūt, vējiņi!" (kopā ar Gunāru Piesi).
1976: libreta autors Imanta Kalniņa operai "Spēlēju, dancoju".
1977: scenārija autors mākslas filmai "Puika" (kopā ar Aivaru Freimani).
1979: dokumentālā filma "Imants Ziedonis. Portrets locījumos".
1984: scenārija autors animācijas filmai "Man vienai māsiņai".
1990: scenārija autors dokumentālajai filmai "Es esmu latvietis".
1995: scenārija autors dokumentālajai filmai "Gājiens ar krokodilu".
1998: teksta autors dokumentālai filmai "Trivium. Latvijas laikmets".
2005: scenārija autors dokumentālajai filmai "Ardievu, divdesmitais gadsimt!".
2005: Imanta Ziedoņa teksts ir literārais pirmavots animācijas filmai "Taureņi".
Literārā līdzdalība citos projektos
1964: scenārija autors filmai "Uz intensifikācijas ceļa".1965: scenārija autors dokumentālajai filmai "Gada reportāža" (kopā ar Hercu Franku).
1969: teksta autors dokumentālai filmai "Lomi".
1973: scenārija autors mākslas filmai "Pūt, vējiņi!" (kopā ar Gunāru Piesi).
1976: libreta autors Imanta Kalniņa operai "Spēlēju, dancoju".
1977: scenārija autors mākslas filmai "Puika" (kopā ar Aivaru Freimani).
1979: dokumentālā filma "Imants Ziedonis. Portrets locījumos".
1984: scenārija autors animācijas filmai "Man vienai māsiņai".
1990: scenārija autors dokumentālajai filmai "Es esmu latvietis".
1995: scenārija autors dokumentālajai filmai "Gājiens ar krokodilu".
1998: teksta autors dokumentālai filmai "Trivium. Latvijas laikmets".
2005: scenārija autors dokumentālajai filmai "Ardievu, divdesmitais gadsimt!".
2005: Imanta Ziedoņa teksts ir literārais pirmavots animācijas filmai "Taureņi".
Ārzemju autoru darbu tulkojumi
No krievu valodas atdzejojis Eduarda Bagricka (Эдуард Багрицкий), Aleksandra Bloka (Александр Блок), Liviu Damiana (Liviu Damian), Vladimira Lugovskoja (Владимир Луговской), Vladimira Majakovska (Владимир Маяковский), Junnas Moricas (Юнна Мориц), Grigores Vieru (Grigore Vieru), Lidijas Ždanovas (Лидия Жданова) u. c. autoru dzeju.
Organizatoriskā darbība
20. gadsimta 80. gados dibinājis kontaktus ar trimdas latviešu rakstniekiem, dzejniekiem un kultūras darbiniekiem. Atmodas laika sabiedriskais darbinieks. Spīdolas dienu, Spīdolas stipendiju un Daugavas krastu sakopšanas programmas iedibinātājs. Vadījis Latvijas dižkoku atbrīvotāju grupu. 20. gadsimta 90. gados kopā ar Ēriku Hānbergu un Aivaru Berķi organizējis konkursu par sakoptāko Latvijas lauku sētu.
| Dzimšanas laiks/vieta | 03.05.1933 Birutas "Birutas", Ragaciems, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, LV-3118 Dzimis Ragaciema "Birutās". |
|---|---|
| Dzīvesvieta | 1975 Dzirnakmeņi "Dzirnakmeņi", Krimuldas pagasts, Siguldas novads, LV-2142 Vasaras māja Murjāņos sākta celt 1969. gadā, pabeigta 1975. gadā. Šeit Imants Ziedonis pavadījis visas vasaras līdz 2000. gadu sākumam. |
| Izglītība | nezināms – 1944 (Datums nav precīzs) Lapmežciema pamatskola Liepu iela 2A, Lapmežciems Liepu iela 2A, Lapmežciems, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, LV-3118 Mācījies Lapmežciema pamatskolā līdz 1944. gadam. 1945 – 1948 Engures pagastskola Jūras iela 77, Engure Jūras iela 77, Engure, Engures pagasts, Tukuma novads, LV-3113 1948 – 1952 Tukuma 1. vidusskola Lielā iela 9, Tukums Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101 1959 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultāte, Latviešu valodas un literatūras nodaļa 1964 PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts Povarskaya 25А, Maskava Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069 Augstākie literatūras kursi |
| Darbavieta | Gausā jūdze Gausā jūdze, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, Latvija Gausajā jūdzē Imants Ziedonis strādājis kā ceļu remontstrādnieks. Ķemeri Ķemeri, Jūrmala Bibliotekārs Ķemeru bibliotēkā 1955 – 1957 Ķemeri Ķemeri, Jūrmala Skolotājs Ķemeru skolā 1955 – 1957 Olaine Olaine, Olaines novads Skolotājs Olainē 1959 – 1960 Jūrmalas 1. vidusskola Raiņa iela 55, Jūrmala Raiņa iela 55, Jūrmala, Latvija, LV-2011 Skolotājs 1964 – 1965 Izdevniecība "Liesma" Aspazijas bulvāris 24, Rīga Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050 Redaktors 1966 – 1967 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Valdes sekretārs |
| Dalība organizācijās | 1961 – 1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs 1990 – 2013 Latvijas Rakstnieku savienība Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011 Biedrs |
| Ceļojums | Altaja Republika Altai Republic, Russia Druskininki Druskininkai, Alytus County, Lithuania Azovas jūra Sea of Azov Brauciens uz Azovas kuģniecības kuģiem ar iegriešanos ārzemju ostās. Moldova Moldova Oslo, Norvēģija Oslo, Norway Indija India Roma Rome, Lazio Sicīlija Sicily, Italy Batumi Batumi, Adjara, Georgia Burgasa Burgas Nesebara Nesebar, Burgas Province, Bulgaria Tadžmahāls "Taj Mahal", Agra, Uttar Pradesh, India Tadžikistāna Tajikistan Karēlija Karelia, Russia 1970 Bulgārija Bulgaria Ārstniecības brauciens. 1971 Čehoslovākija Czechia, Slovakia 1972 Čehoslovākija Czechia, Slovakia 1973 Bulgārija Bulgaria 1974 Rumānija Romania 00.10.1975 Dienvidslāvija Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. 1976 Dienvidslāvija 1977 Ungārija Hungary 1977 Čehoslovākija Czechia, Slovakia 00.10.1977 Toronto Toronto, Ontario, Canada 00.10.1977 Ņujorka New York, USA 1978 Kobe Kobe, Hyōgo Prefecture, Japan Brauciens kopā ar kori "Ave Sol" no Padomju un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrību savienības. 00.01.1979 Filipīnas Philippines Tūrisma brauciens sakarā ar kora "Ave, Sol!" braucienu uz mūzikas festivālu. 00.09.1980 Brauciens ar Latvijas Jūras kuģniecības kuģi ar jūrnieka pasi uz trim mēnešiem. 00.09.1980 – 00.11.1980 Vācijas Federatīvā Republika Brauciens sakarā ar literārās asociācijas "KOGGE" ielūgumu. 00.12.1980 Zviedrija Sweden 1982 Armēnija Armenia 00.04.1982 Bulgārija Bulgaria Brauciens uz 10 dienām. 00.07.1982 Nīderlande Netherlands Brauciens uz mēnesi pēc personīga ielūguma. 00.07.1982 Luksemburga Luxembourg Brauciens uz mēnesi pēc personīga ielūguma. 00.07.1982 Beļģija Belgium Brauciens uz mēnesi pēc personīga ielūguma. 00.09.1982 Somija Finland Brauciens uz 10 dienām. 00.06.1983 Vācijas Demokrātiskā Republika 00.08.1983 Kanāda Canada 00.11.1983 Francija France Brauciens uz desmit dienām LPSR Draudzības biedrības specgrupas sastāvā braucienam uz Padomju Latvijas dienām Francijā. 00.05.1984 Rumānija Romania Brauciens uz desmit dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. 00.10.1984 Indija India Brauciens uz 15 dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. 00.10.1984 Šrilanka Sri Lanka Brauciens uz 15 dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. 1985 Indija India Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. 00.05.1985 – 00.06.1985 Šveice Switzerland 00.05.1985 – 00.06.1985 Zviedrija Sweden Brauciens pēc ielūguma. 00.05.1985 – 00.06.1985 Francija France 00.06.1985 Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Dalība Baltijas Centra Stokholmas Universitātes organizētajā Kr. Barona 150. dzimšanas dienas atcerei veltītajā konferencē. 00.12.1985 Brauciens uz Latvijas PSR zvejas flotes kuģiem ar tiesībām iegriezties ārzemju ostās. 10.03.1990 Brisbena Brisbane, Queensland, Australia 1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 10. martā apmeklējis Brisbeni. 24.03.1990 – 25.03.1990 Sidneja Sydney, New South Wales, Australia 1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 24. un 25. martā apmeklējis Sidneju. 30.03.1990 Melburna Melbourne, Victoria, Australia 1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 30. martā apmeklējis Melburnu. 01.04.1990 Adelaida Adelaide, South Australia, Australia 1990. gada martā un aprīlī viesojies Austrālijā. 1. aprīlī apmeklējis Adelaidu. |
| Miršanas laiks/vieta | 27.02.2013 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Ragaciema kapi Niedru iela 29, Ragaciems, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, LV-3118 |
| Piemiņas vietas | 18.05.2013 Brīvības laukums 13, Tukums Brīvības laukums 13, Tukums, Tukuma novads, LV-3101 Tukumā, Katrīnas laukumā uz ēkas sienas ir dzejniekam Imantam Ziedonim veltīts vides objekts "Imanta Ziedoņa dzejolis "Tukums"". Objekts tika atklāts 2013. gada 18. maijā. Vides objekta autors ir mākslinieks Visvaldis Asaris. |
| Muzeji | 2015 Imanta Ziedoņa muzejs Dzirnakmeņi "Dzirnakmeņi", Krimuldas pagasts, Siguldas novads, LV-2142 Imanta Ziedoņa muzeju dibinājis fonds "Viegli". Ziedoņa muzeja vasarnīca saglabāta tāda pati, kā to iekārtojis par Imants Ziedonis kopā ar dzīvesbiedri Ausmu Ziedoni-Kantāni. |
| Apbalvojumi | 1972 LĻKJS prēmija Literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā Prēmija piešķirta par publicistikas darbu sabiedrisko aktualitāti un augsto māksliniecisko meistarību. 1972 LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1974 Eduarda Veidenbauma literārā prēmija Prēmija piešķirta par aprakstu grāmatu "Kurzemīte". 1976 Hansa Kristiana Andersena balva Diploms Diploms piešķirts par grāmatu "Krāsainas pasakas". 1977 LPSR Tautas dzejnieks 1982 Pastariņa prēmija Prēmija piešķirta par darbiem "Blēņas un pasakas", "Krāsainās pasakas", "Lāču pasaka". 1983 Tautu Draudzības ordenis 1987 Latvijas PSR Valsts prēmija Literatūrā, mākslā un arhitektūrā Prēmija piešķirta par darbu "Sākamgrāmata" un par aktīvu sabiedrisko darbību bērnu mākslinieciskās kultūras attīstīšanā. 1995 Triju Zvaigžņu ordenis II šķira Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu. 1998 Pavasara balva Goda saraksts Iekļauts goda sarakstā ar darbu "Pasaka par bizi". 2001 Latvijas Literatūras gada balva Mūža ieguldījums Balva piešķirta par mūža ieguldījumu dzejā. 2001 LZA Raiņa balva 2002 Latvijas Republikas Ministru kabineta balva Balva piešķirta par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā. 2007 Latvijas Literatūras gada balva Proza Balva piešķirta Imantam Ziedonim un Norai Ikstenai par darbu "Nenoteiktā bija". 2008 Atzinības krusts I šķira Ordeņa lielkrusta komandieris ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 11. novembrī Rīgas pilī.) 2011 Astrīdas Lindgrēnas piemiņas balva Nominācija bērnu literatūrā 2012 Autortiesību bezgalības balva Autortiesību bezgalības balva par grāmatas "Krāsainas pasakas” plašu un ilgstošu izmantojumu. Grāmata pirmoreiz izdota 1973. gadā, tulkota rumāņu, franču, bulgāru, krievu, vācu, poļu, armēņu (2010), gruzīnu (2011) u.c. valodās, saņēmusi IBBY Hansa Kristiana Andersena Goda diplomu 1976. gadā, izdevums vācu valodā iekļauts Minhenes starptautiskās bērnu un jaunatnes literatūras bibliotēkas kolekcijā u. c. 2013 Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis'' Labākā grāmata Balva piešķirta par dokumentālo prozu "Leišmalīte". |
| Kolekcijas | 5 |
|---|---|
| Vienības | Tekstā minēta persona(1) |
| Darbi | Darba autors(244) Atdzejotājs(5) Sastādītājs(4) Redaktors(9) Līdzautors(2) Komentāra autors(13) Recepcijas persona(166) |
| Audio/video | Teicējs(4) |
| Attēli | Attēla autors(1) Persona attēlā(24) |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-70 no 70.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Birutas ("Birutas", Ragaciems, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, LV-3118) | 03.05.1933 | Dzimšanas laiks/vieta | Viensēta |
| 2 | Dzirnakmeņi ("Dzirnakmeņi", Krimuldas pagasts, Siguldas novads, LV-2142) | 1975 | Dzīvesvieta | Viensēta |
| 3 | Rīga (Rīga) | 27.02.2013 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 4 | Ragaciema kapi (Niedru iela 29, Ragaciems, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, LV-3118) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 5 | Povarskaya 25А, Maskava (Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069) | 1964 | Izglītība | Ēka, māja |
| 6 | Liepu iela 2A, Lapmežciems (Liepu iela 2A, Lapmežciems, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, LV-3118) | - 1944 | Izglītība | Ēka, māja |
| 7 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1959 | Izglītība | Ēka, māja |
| 8 | Lielā iela 9, Tukums (Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101) | 1948 - 1952 | Izglītība | Ēka, māja |
| 9 | Jūras iela 77, Engure (Jūras iela 77, Engure, Engures pagasts, Tukuma novads, LV-3113) | 1945 - 1948 | Izglītība | Ēka, māja |
| 10 | Aspazijas bulvāris 24, Rīga (Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050) | 1964 - 1965 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 11 | Ķemeri (Ķemeri, Jūrmala) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsētas daļa |
| 12 | Ķemeri (Ķemeri, Jūrmala) | 1955 - 1957 | Darbavieta | Pilsētas daļa |
| 13 | Olaine (Olaine, Olaines novads) | 1955 - 1957 | Darbavieta | Pilsēta |
| 14 | Raiņa iela 55, Jūrmala (Raiņa iela 55, Jūrmala, Latvija, LV-2011) | 1959 - 1960 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 15 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1966 - 1967 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 16 | Gausā jūdze (Gausā jūdze, Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, Latvija) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Ceļš |
| 17 | Altaja Republika (Altai Republic, Russia) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Novads |
| 18 | Batumi (Batumi, Adjara, Georgia) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Pilsēta |
| 19 | Ņujorka (New York, USA) | 01.10.1977 | Ceļojums | Pilsēta |
| 20 | Toronto (Toronto, Ontario, Canada) | 01.10.1977 | Ceļojums | Pilsēta |
| 21 | Oslo, Norvēģija (Oslo, Norway) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Pilsēta |
| 22 | Indija (India) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Reģions, apgabals |
| 23 | Roma (Rome, Lazio) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Pilsēta |
| 24 | Sicīlija (Sicily, Italy) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Novads |
| 25 | Kobe (Kobe, Hyōgo Prefecture, Japan) | 1978 | Ceļojums | Pilsēta |
| 26 | Filipīnas (Philippines) | 01.01.1979 | Ceļojums | Valsts |
| 27 | Burgasa (Burgas) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Pilsēta |
| 28 | Nesebara (Nesebar, Burgas Province, Bulgaria) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Pilsēta |
| 29 | Tadžmahāls ("Taj Mahal", Agra, Uttar Pradesh, India) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Ēka, māja |
| 30 | Tadžikistāna (Tajikistan) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Valsts |
| 31 | Karēlija (Karelia, Russia) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Reģions, apgabals |
| 32 | Druskininki (Druskininkai, Alytus County, Lithuania) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Pilsēta |
| 33 | Moldova | (Nav norādīts) | Ceļojums | Valsts |
| 34 | Armēnija (Armenia) | 1982 | Ceļojums | Valsts |
| 35 | Brisbena (Brisbane, Queensland, Australia) | 10.03.1990 | Ceļojums | Pilsēta |
| 36 | Sidneja (Sydney, New South Wales, Australia) | 24.03.1990 - 25.03.1990 | Ceļojums | Pilsēta |
| 37 | Melburna (Melbourne, Victoria, Australia) | 30.03.1990 | Ceļojums | Pilsēta |
| 38 | Adelaida (Adelaide, South Australia, Australia) | 01.04.1990 | Ceļojums | Pilsēta |
| 39 | Bulgārija (Bulgaria) | 1970 | Ceļojums | Valsts |
| 40 | Dienvidslāvija | 01.10.1975 | Ceļojums | Valsts |
| 41 | Čehoslovākija (Czechia, Slovakia) | 1971 | Ceļojums | Valsts |
| 42 | Čehoslovākija (Czechia, Slovakia) | 1972 | Ceļojums | Valsts |
| 43 | Rumānija (Romania) | 1974 | Ceļojums | Valsts |
| 44 | Dienvidslāvija | 1976 | Ceļojums | Valsts |
| 45 | Čehoslovākija (Czechia, Slovakia) | 1977 | Ceļojums | Valsts |
| 46 | Ungārija (Hungary) | 1977 | Ceļojums | Valsts |
| 47 | Bulgārija (Bulgaria) | 1973 | Ceļojums | Valsts |
| 48 | Nīderlande (Netherlands) | 01.07.1982 | Ceļojums | Valsts |
| 49 | Luksemburga (Luxembourg) | 01.07.1982 | Ceļojums | Valsts |
| 50 | Beļģija (Belgium) | 01.07.1982 | Ceļojums | Valsts |
| 51 | Zviedrija (Sweden) | 01.05.1985 - 01.06.1985 | Ceļojums | Valsts |
| 52 | Bulgārija (Bulgaria) | 01.04.1982 | Ceļojums | Valsts |
| 53 | Somija (Finland) | 01.09.1982 | Ceļojums | Valsts |
| 54 | Vācijas Demokrātiskā Republika | 01.06.1983 | Ceļojums | Valsts |
| 55 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 01.06.1985 | Ceļojums | Pilsēta |
| 56 | Azovas jūra (Sea of Azov) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Jūra, jūras līcis |
| 57 | Vācijas Federatīvā Republika | 01.09.1980 - 01.11.1980 | Ceļojums | Valsts |
| 58 | Zviedrija (Sweden) | 01.12.1980 | Ceļojums | Valsts |
| 59 | Kanāda (Canada) | 01.08.1983 | Ceļojums | Valsts |
| 60 | Francija (France) | 01.11.1983 | Ceļojums | Valsts |
| 61 | Rumānija (Romania) | 01.05.1984 | Ceļojums | Valsts |
| 62 | Indija (India) | 01.10.1984 | Ceļojums | Reģions, apgabals |
| 63 | Šrilanka (Sri Lanka) | 01.10.1984 | Ceļojums | Valsts |
| 64 | Šveice (Switzerland) | 01.05.1985 - 01.06.1985 | Ceļojums | Valsts |
| 65 | Francija (France) | 01.05.1985 - 01.06.1985 | Ceļojums | Valsts |
| 66 | Indija (India) | 1985 | Ceļojums | Reģions, apgabals |
| 67 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1961 - 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 68 | Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga (Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011) | 1990 - 2013 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 69 | Brīvības laukums 13, Tukums (Brīvības laukums 13, Tukums, Tukuma novads, LV-3101) | 18.05.2013 | Piemiņas vietas | Ēka, māja |
| 70 | Dzirnakmeņi ("Dzirnakmeņi", Krimuldas pagasts, Siguldas novads, LV-2142) | 2015 | Muzeji | Viensēta |
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
| Nr. | Dates | Avots | Teksta fragments |
|---|---|---|---|
| #LIT-4-200 | Vienība | Tūlīt ziedonī mēs skaitīsim, kurš no galvas, kurš no grāmatas. „Es skaitīju un nonācu pie Viena.” I.Ziedonis. |
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.