Pēteris Birkerts

Vārds
Pēteris Birkerts
Pseidonīms
P. Gints, P. Torreks, P. Briks
Saiknes
Antons Birkerts - Brālis
Mērija Saule-Sleine - Bijusī sieva
Kopsavilkums
Pēteris Birkerts (1881–1956) – folklorists, literatūrzinātnieks. Galvenais viņa veikums saistīts ar folkloristiku. Pirmais savācis un sakopojis "Latvju tautas anekdotes", sakārtojis "Latvju tautas mīklas" un "Latviešu sakāmvārdus un parunas". Antona Birkerta brālis. Arhitekta Gunara Birkerta tēvs.
Personiska informācija
Dzimis saimnieka ģimenē. Tēvs Jānis Birkerts (1839–1922), māte Trīne Birkerte. Kad Pēterim Birkertam bija pieci gadi, dzemdībās nomira māte, un tēvs apprecējās otrreiz. Brālis Georgs, Antons (literatūrzinātnieks), māsas – Līna un Emīlija.
1919–1924: laulība ar Mariju Birkerti (Mērija Saule-Sleine; dzimusi Šopa; 1895–1982), kura arī interesējusies par folkloras nozari un folkloras vākšanu skolā. Abu laulībā dēls arhitekts Gunārs Gunvaldis Birkerts (1925–2017).
1904–1905: Aktīvi iesaistījies revolucionārajā darbībā – lasījis, tulkojis revolucionāro literatūru, uzstājies ar runām, priekšlasījumiem, piedalījies demonstrāciju organizēšanā. Piedalījies Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 2. kongresā.
1917: pēc Februāra revolūcijas nokomandēts uz Sanktpēterburgu, piedalās latviešu skolotāju konferences organizēšanā. Ievēlēts Rīgas strādnieku deputātu padomes Juridiskajā sekcijā, ir tās faktiskais vadītājs.
No 1946: asas ideoloģiskas kampaņas Latvijas Padomju rakstnieku savienībā, Latvijas Valsts universitātē un presē pret Pēteri Birkertu. Viņam tiek pieprasīts atteikties no iepriekš uzrakstītajiem darbiem, agrākos darbus atzīstot par kļūdainiem un maldīgiem.
Citātu galerija
"Pēteris Birkerts ir īpatns latviešu folkloristikā ar pievēršanos tēmām un žanriem, kur ne pirms viņa, ne pēc viņa nav līdzvērtīgu veikumu: 1) sakāmvārdu un parunu vākšana un to sistematizēšana un interpretācija psiholoģijas, filozofijas, estētikas un ētikas kontekstos, kas apkopota biezās grāmatās, no kurām ne visas izdevās publicēt, un 2) lielākais latviešu tautas anekdošu zinātnisks publicējums četros sējumos (1929–1930). Latvijas kultūras vēsturē viņš nozīmīgs ar savdabīgu devumu vairākās nozarēs – viņš ir pirmo psiholoģijas un socioloģijas mācību grāmatu autors, publicējis pētījumus par daiļrades un mīlas psiholoģiju, kara, šķiru, nacionālisma u. c. grupu un laikmetu psiholoģiju, pētījis marksisma estētiku, ar grāmatu "Ievads latvju tautas prātniecībā" mēģinājis dot ieguldījumu latviešu nacionālās filozofijas attīstībā.
Folkloras vākšanai un izpētei Birkerts pievērsās 1923. gadā – 43 gadu vecumā, kad viņam jau bija pamatīga lektora pieredze vairāku valstu augstskolās, kad aiz muguras bija studijas ASV (1907–1912, jurisprudence, psiholoģija un socioloģija), kur iegūtās zināšanas un pētījumu metodoloģija padarīja viņu atšķirīgu citu pētnieku vidū. Birkerta darbība 20.–30. gadu latviešu folkloristikā norisa visai patstāvīgi un izolēti – viņš netika pieņemts darbā Latvijas Universitātē, viņš izveidoja savu folkloras arhīvu, kas bija otrs lielākais pēc Latviešu folkloras krātuves, folkloras materiālu interpretācijai izvēlējās kontekstus atšķirīgās zinātņu nozarēs, lielākoties strādāja "zinātniskā vientulībā" kopā ar vecāko brāli literatūrzinātnieku Antonu Birkertu (1876–1971). Kopš 1905. gada revolūcijas laikiem mantotie sociāldemokrātiskie un ateistiskie uzskati nebija ērti nevienai no varām, kuru laikā viņam nācās strādāt. Pētera Birkerta īpatnais rakstības stils atpazīstams: 1) pēc materiāla detalizētās klasificēšanas, teksta sadalīšanas pa tēmām un apakšpunktiem, kas parādās arī ļoti izvērstos satura rādītājos; 2) pēc vienkāršas un skaidras izteiksmes, kurā redzama viņa lielā lektora pieredze; 3) pēc tā, ka par "tautas uzskatiem" viņš parasti runā bez aplūkojamā materiāla konkrētākas starptautiski salīdzinošas un vēsturiskas diferenciācijas – vienkārši tiek aprakstīts tas, kas folkloras tekstos redzams. Apbrīnas cienīga ir viņa prasme organizēt savu darbu, talants un pētnieciskais ražīgums vairākās atšķirīgās zinātņu nozarēs."

Pakalns, Guntis. Pēteris Birkerts. Latviešu folkloristika starpkaru periodā. Rīga: Zinātne, 2014, 485.–486. lpp.
Profesionālā darbība
Publicējis rakstus žurnālā "Domas", "Ritums", "Teātra Vēstnesis", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" u. c. par psiholoģiju, estētikas un literatūras jautājumiem. Publicējis rakstus par folkloru un literatūru žurnālos "Karogs", "Padomju Latvijas Skola" un citur.
Rakstos par Raiņa, Andreja Upīša, Viļa Plūdoņa, Kārļa Skalbes u. c. rakstnieku daiļrades psiholoģiju Pēteris Birkerts balstījies uz rakstnieku izteikumiem par savu darbu.
1933, oktobris: kopā ar brāli Antonu Birkertu pārņēmis Raiņa un Aspazijas arhīvu.

Publicētie pētījumi un grāmatas

1921: "Socioloģija: skolām un pašmācībai".
1921: "Psiholoģija: vidusskolām, skolotāju semināriem un pašmācībai".
1922: "Daiļradīšanas psiholoģija. I. Mākslinieka personība".
1923: "Pedagoģiskā psiholoģija".
1925: "Daiļradīšanas psiholoģija. II. Mākslinieka tapšanas gaita".
1926: "Mīlas psiholoģija. I. Romantiskā mīla".
1927: "1905. g. revolūcijā cietušie Latvijas skolotāji".
1927: "Ko tauta saka par baznīcu un mācītājiem".
1928: "Mūsu revolūcijas varoņi un mocekļi".
1928: "Pedagoģiskie viduslaiki tagadējā Latvijā".
1929: "Atjauta tautas anekdotēs".
1929: "Anekdotes estētika".
1935: "Rūdolfs Blaumanis kā jauno mākslas talantu audzinātājs".
1936: "Mīlas filozofija Aspazijas lirikā".
1937: "Latvju tautas dzīves gudrība. 1. daļa. Laimes problēma".
1937: "Latvju tautas dzīves gudrība. 2. daļa. Darba filozofija".
1937: "Ievads latvju tautas prātniecībā".
1937: "Latvju sakāmvārda filozofija".
1938: "Latvju tautas estētika. I. Cilvēka skaistums".
1939: "Latvju tautas estētika. II. Gara estētika un kritika".

Darbība folkloristikā

Sastādījums
1925, 1926: "Latvju tautas anekdotes" (kopā ar Mariju Birkerti).
1927: "Latvju tautas mīklas".
1927: "Latviešu sakāmvārdus un parunas" (kopā ar Mariju Birkerti).
1929–1930: "Latvju tautas anekdotes" (1–4).
1930: "Vecais Konrādijs dzīvē, darbā un anekdotēs".
Dzimšanas laiks/vieta15.01.1881
Jaunsvirlauka
Jaunsvirlauka , Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads
Tolaik Franksesavas pagasta "Jaunbitēnos".
Dzīvesvieta1906 – 1913
Amerikas Savienotās Valstis
United States

1917
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Pēc Februāra revolūcijas nokomandēts uz Sanktpēterburgu, piedalās latviešu skolotāju konferences organizēšanā. Ievēlēts Rīgas strādnieku deputātu padomes Juridiskajā sekcijā, ir tās faktiskais vadītājs.


00.12.1917 – 00.06.1918 (Datums nav precīzs)
Valka
Valka, Valkas novads

1940 (Datums nav precīzs)
Bulduri
Kūdra, Jūrmala
Izglītība1889 – 1893
Franksesavas pagastskola
Jaunsvirlauka
Jaunsvirlauka , Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads

1893 – 1896
Jaunsvirlaukas ministrijas skola
Jaunsvirlauka
Jaunsvirlauka , Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads

1897 – 1900
Baltijas skolotāju seminārs
Liepājas iela 31, Kuldīga
Liepājas iela 31, Kuldīga, Kuldīgas novads, LV-3301

Izslēgts par marksisma propagandu.


1902

Mācoties patstāvīgi, ieguvis tautskolotāja tiesības.


1907 – 1911
Valparaiso Universitāte
1100 E 55th St, Chicago
1100 E 55th St, Chicago, Illinois, United States

Juridiskā fakultāte. Iegūts tiesību zinātņu bakalaura grāds.

Apmeklējis arī lekcijas psiholoģijā, uztveres (kognitīvajā) filozofijā un ētikā.


1911 – 1912
Kolumbijas universitāte
Ņujorka
New York, USA
Studējis filozofiju un psiholoģiju.
Darbavieta
Žurnāls "Vārds"
Rīga
Rīga

1913
Žurnāls "Domas"
Rīga
Rīga

1914
Maskava
Moscow, Russia

Strādājis par angļu valodas skolotāju.


1916
Krievija
Russia
Dažus mēnešus veic Viskrievijas darba biroja instruktora pienākumus, apbraukā Volgas rajonu no Ņižņijnovgorodas līdz Kazaņai.

1918
Sociālistiskā sabiedrisko zinātņu akadēmija
Maskava
Moscow, Russia

Lasījis sociālās psiholoģijas kursu.


1919 – 1920
Smoļenskas valsts universitāte
Ulitsa Przhevalskogo 4, Smolensk
Ulitsa Przhevalskogo 4, Smolensk, Smolensk Oblast, Russia

Lasa lekcijas par socioloģiju, psiholoģiju un daiļrades psiholoģiju.


1919 – 1920
Smoļenskas Pedagoģiskais institūts
Smoļenska
Smolensk, Smolensk Oblast, Russia

Lasa lekcijas par socioloģiju, psiholoģiju un daiļrades psiholoģiju.


1920 – 1928
Rīgas Tautas augstskola
Bruņinieku iela 24A, Rīga
Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001

Lasījis lekcijas par socioloģiju, psiholoģiju, daiļrades psiholoģiju, marksisma un sociālisma filozofiju.


1925 – 1927
Jelgavas Valsts centrālais pedagoģiskais institūts
Jelgava
Jelgava

Lasījis lekcijas par socioloģiju, psiholoģiju, daiļrades psiholoģiju, marksisma un sociālisma filozofiju.


1945 – 21.06.1949
Jāņa Raiņa Valsts literatūras muzejs
Rīga
Rīga
Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks

14.06.1945 – 28.04.1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

Lasījis folkloristikas kursus (speckurss par vāciešiem latviešu folklorā, Latviešu brahiloģismi) Filoloģijas fakultātē.

1946, 4. jūlijs: ievēlēts par profesoru.


01.09.1945 – 05.09.1953
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050

Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.

No 1946, 10. septembris: Materiālu vākšanas un kārtošanas sektora vadītājs.

Dalība organizācijās1904
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Jelgava
Jelgava

Biedrs. Aktīvi darbojies Jelgavas organizācijā.

1905: piedalījies Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas 2. kongresā, par revolucionāru darbību vairākkārt apcietināts.


1940 – 1956
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Biedrs

Dienests00.10.1916 – 1917

Dienējis latviešu strēlnieku bataljona II brigādes štābs.

Emigrē00.12.1905
Šveice
Switzerland

00.08.1906 – 1913
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Apcietinājums00.04.1904

1905
Miršanas laiks/vieta18.02.1956
Jūrmala
Jūrmala
Apglabāts
Lielupes kapi
Paula Stradiņa iela 9, Jūrmala, LV-2010
Apbalvojumi
1945
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-21 no 21.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Jaunsvirlauka
(Jaunsvirlauka , Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads)
15.01.1881 - 1893IzglītībaCiems
2Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1917DzīvesvietaPilsēta
3Valka
(Valka, Valkas novads)
01.12.1917 - 01.06.1918DzīvesvietaPilsēta
4Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1906 - 1913EmigrēValsts
5Bulduri
(Kūdra, Jūrmala)
1940DzīvesvietaPilsētas daļa
6Jūrmala
(Jūrmala)
18.02.1956Miršanas laiks/vietaPilsēta
7Šveice
(Switzerland)
01.12.1905EmigrēValsts
8Lielupes kapi
(Paula Stradiņa iela 9, Jūrmala, LV-2010)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
9Liepājas iela 31, Kuldīga
(Liepājas iela 31, Kuldīga, Kuldīgas novads, LV-3301)
1897 - 1900IzglītībaĒka, māja
101100 E 55th St, Chicago
(1100 E 55th St, Chicago, Illinois, United States)
1907 - 1911IzglītībaĒka, māja
11Ņujorka
(New York, USA)
1911 - 1912IzglītībaPilsēta
12Maskava
(Moscow, Russia)
1914DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1913 - 21.06.1949DarbavietaPilsēta
14Ulitsa Przhevalskogo 4, Smolensk
(Ulitsa Przhevalskogo 4, Smolensk, Smolensk Oblast, Russia)
1919 - 1920DarbavietaĒka, māja
15Bruņinieku iela 24A, Rīga
(Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001)
1920 - 1928DarbavietaĒka, māja
16Jelgava
(Jelgava)
1925 - 1927Dalība organizācijāsPilsēta
17Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
14.06.1945 - 28.04.1948DarbavietaĒka, māja
18Latvijas Zinātņu akadēmija
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
01.09.1945 - 05.09.1953DarbavietaĒka, māja
19Krievija
(Russia)
1916DarbavietaValsts
20Smoļenska
(Smolensk, Smolensk Oblast, Russia)
1919 - 1920DarbavietaPilsēta
21Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1940 - 1956Dalība organizācijāsĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat analītikas sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Izvēloties "Noraidīt", tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbības nodrošināšanai.

Uzzināt vairāk