Komponists, tautasdziesmu vācējs. Beidzis Pēterburgas konservatorijas kompozīcijas klasi (1886), turpat pedagogs (1886-1918, no 1901 profesors, no 1908 kompozīcijas klases vadītājs). Latvijas Konservatorijas dibinātājs, rektors (1919-1935, 1937-1944), kompozīcijas pedagogs. Pārapbedīts Meža kapos.
1891 vasarā, pavadījis Jurjānu Andreju no Rīgas līdz Krustpilij, palicis Krustpilī un savācis 107 melodijas. Jurjānu Andrejs tās izmantojis Latvju tautas mūzikas materiālos, visvairāk 6. grāmatā. J. Vītola tautasdziesmu apdaru (ievērojamākais krājums - 200 Latviešu tautas dziesmas balsij ar klavierēm) harmoniskā valoda būtiski neatšķiras no oriģināldarbu valodas, kaut gan jāatzīst, ka dažām senākajām melodijām, piemēram, gavilēšanai, šāds harmonizējums nav vispiemērotākais.
Literatūra
Grāvītis O. Jāzeps Vītols un latviešu tautas dziesma. Rīga,1958.
Vīksna, Māra; Bendorfs, Vilis. Tautas mūzikas teicēji, vācēji, pētnieki. Rīga: Zinātne, 2000.
| Dzimšanas laiks/vieta | 26.07.1863 Valmiera Valmiera |
|---|---|
| Miršanas laiks/vieta | 24.04.1948 |
| Kolekcijas | 3 |
|---|---|
| Darbi | Darba autors(4) Recepcijas persona(20) |
| Attēli | Persona attēlā(3) |
