Ilgonis Bērsons

Ilgonis Bērsons

I. Brasla, Ilmārs Brasla, A. Donis, Augusts Donis, R. Dzelme, Ilgonis Grēza, Ēršķis Oga, I. B., Ilgonis, Ilis Sinepe, B. Irbe, R. Kalve, V. Krastiņš, V. Krasts, Valdis Krasts, I. Laipnieks, Pazole Pauls, I. Priednieks, Ilgonis Priednieks, J. Sils, K. Strauts, Inesis Ziņnesis

Arturs

Genovefa Bērsone - Vedekla
Māris Bērsons - Dēls
Guna Bērsone - Sieva

Ilgonis Bērsons (1931) – literatūrvēsturnieks, zinātnieks, kritiķis un dzejnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors. Visu mūžu nodarbojies ar latviešu literatūras mantojuma pētniecību, kārtošanu un aktualizēšanu. Vairāku rakstnieku – Leonīda Breikša, Aleksandra Grīna, Jāņa Grota, Jāņa Jaunsudrabiņa, Kārļa Skalbes – kopoto rakstu sastādītājs un redkolēģiju loceklis. Rakstījis par literārās dzīves notikumiem tautas dzīves traģiskajos gados (1917, 1919, 1940, 1941, 1949) un literāros kalendārus žurnālos "Grāmatu Apskats" un "Literatūras Avīzē", sastādījis staļinisma represēto rakstnieku un mākslinieku sarakstus (ar biogrāfiskām īsziņām), kārtojis Viktora Eglīša reabilitēšanu. Pētījis Talsu novada rakstniecību. Pēdējos gadus pievērsies latviešu rakstniecības totalitārisma apstākļos un represēto rakstnieku, kā arī segvārdu un segburtu pētniecībai. Strādājis dažādu laikrakstu un žurnālu redakcijās, izdevniecībās un Rakstnieku savienībā. Vairāku literatūras mācību grāmatu un enciklopēdiju līdzautors, radioraidījumu ciklu veidotājs. Kritikā aplūkojis galvenokārt literatūras procesu, prozu, dzeju un literatūrkritiku.

Dzimis Zentenes pagasta "Mežgrēzās" Jāzepa un Natālijas Matildes (dzimusi Lipsts) ģimenē. Ģimeni skāra represijas – 1948. gada 26. novembrī Jāzeps Bērsons tika apcietināts. Savukārt 1949. gada 25. martā māte kopā ar jaunāko brāli Imantu tika izsūtīti uz Sibīriju, Tomskas apgabalu.
Ilgonis Bērsons no trim dēliem ir vidējais. Vecākais brālis Tālivaldis Bērsons (1930–2021) bija dārzkopis un bitenieks. Jaunākais brālis Imants Bērsons (dz. 1935) ir Dr. habil. fizikas doktors, Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis.
Ilgonis Bērsons 1953. gadā apprecējās ar skolas biedreni Gunu Bērsoni (dzimusi Tomberga; 1932–2015), laulībā dzimuši divi bērni – dēls Māris (dz. 1958) un meita Dace (precējusies – Balode; dz. 1959).

"[..] Ilgonis Bērsons ir viens no erudītākajiem un "urķīgākajiem" šīs nozares pārstāvjiem Latvijā. Viņš gaismā cēlis neskaitāmus nezināmus vai maz ievērotus literatūras faktus, šķietamus "sīkumus", un tas var lieti noderēt arī citiem par orientieri mūsu pretrunīgajos rakstniecības līkločos.
Man šķiet, Ilgoni Bērsonu varētu raksturot vairāk kā faktu, nevis koncepciju un kombināciju meistaru, un tas ir viņa spēks. Koncepcijas tiek pārvērtētas, tās noveco, bet fakti paliek, ir tas "gaiss" arī literatūrzinātniekiem."

Stradiņš, Jānis. Par Ilgoni Bērsonu laikmetu līkločos. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Ilgonis Bērsons. Sast. Dzintra Zaķe. Rīga: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2006, 6. lpp.

---

"Cik gadu desmitu pazīstu Ilgoni Bērsonu, faktu bezgalīgā okeānā viņš dzīvo brīvi, viegli un laimīgi. Un ne tikai dzīvo – Ilgoņa literatūrpētnieciskais prāts alkaini pārstrādā okeāna šķietami haotisko valgmi – sistematizē, kārto, asi un principiāli uzrāda faktu mānīgos atspīdumus vai vienkārši ar veiksminieka ķērienu piepeši izceļ šķietami nezināmu faktu, kuram literatūrpētnieku pulki gājuši garām. Ilgonis ir cilvēks, kurš nerauc degunu par faktu lielumu vai mazumu – katram no tiem ir sava vieta literatūrpētniecībā, un izšķirīgos vēstures pagriezienos pat liktenīga loma."

Rūmnieks, Valdis. Faktu karalis Ilgonis Bērsons. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Ilgonis Bērsons. Sast. Dzintra Zaķe. Rīga: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2006, 9. lpp.

1949, 26. febr.: pirmā pubikācija – "Tikšanās ar komponistu A. Žilinski" Talsu rajona laikrakstā "Padomju Karogs".
1949, 15. dec.: pirmā dzejas publikācija –"Piecgades kauja" – laikrakstā "Pionieris".
1953, 6. marts: pirmā recenzijas publikācija – "Romāns par lietuviešu tautas cīņām" laikrakstā "Padomju Jaunatne".par Aleksandra Gudaiša-Guzeviča darbu "Kalēja Ignota taisnība".

---

Literatūrvēstures, kritikas un zinātnes darbi

1963: "Latviešu padomju rakstnieki".
1965: "Literāras pārdomas".
1966: "Bagātība pati neatnāk: pārruna par literatūras lasīšanu".
1976: ''Padomju Latvijas rakstnieki".
2001: "Deviņi likteņi".
2006: "Auseklītis zem āmura un kāškrusta".
2013: Vera Kacena "Balle beidzās pusnaktī" (izdevumā iekļauts arī Ilgoņa Bērsona raksts "Uzbrukumi un aizstāvēšanās (-na): no 1963. gada literārās dzīves hronikas").
2014: "Segvārdi un segburti, 1".
2016: "Segvārdi un segburti, 2".

Dzejoļu krājumi

1991: "Celšanās".
2011: "Manuprāt: 80 piedomas un iedomas".

Autobiogrāfiskā proza

2001–2002: dienasgrāmata "Savā nodabā savā novadā".

Dokumentāli biogrāfiska grāmata

2019: "Laiku nospiedumi: Ilgoņa Bērsona dzīve dienasgrāmatās, vēstulēs, atmiņās un attēlos 1947–1990" (Madaras Eversones sastādījums; Ilgoņa Bērsona arhīvs un teksti).

---

Sastādītājs

1956: Aspazija "Lirika" (kopā ar Jāni Lūsi, arī priekšvārda autori).
1957: Mākonis "Izlase" (arī priekšvārda autors).
1959: prozas un dzejas izlase jaunatnei "Ērgļu cilts" (kopā ar Gunāru Cīruli un Jeronīmu Stulpānu).
1960: Edvards Vulfs "Ziedi, kas ceļmalā vīst" (arī priekšvārda autors).
1961: Augusts Arājs-Bērce, Ernests Eferts-Klusais, Linards Laicens, Oskars Rihters, Roberts Eidemanis "Izlase" (arī priekšvārda autors).
1964: Leons Paegle, Ernests Eferts-Klusais, Oskars Rihters, Augusts Arājs-Bērce, Linards Laicens, Roberts Eidemanis, Alvils Ceplis, Konrāds Jokums "Cīnītāju stāsti" (arī priekšvārda autors).
1967–1979: literatūras vēstures un kritikas gadagrāmata "Varavīksne".
1968–1974: Jānis Grots "Kopoti raksti 7 sējumos" (arī komentāru autors).
1969: Jānis Jaunsudrabiņš "Цветы ветра" (arī priekšvārda autors).
1970: Apsesdēls "Gribēju mīlēt" (arī ievada autors).
1971: Antons Bārda "Puķe pagalvī" (arī priekšvārda autors).
1973: Mākonis "Mana pārgalvīgā dzīves dziesma : dzejoļi, dienasgrāmatas, vēstules" (arī apraksta autors).
1973: Paulīna Bārda "Rudens putniņš" (arī priekšvārda autors).
1976: "Latvijas PSR Nopelniem bagātajam kultūras darbiniekam , Latvijas PSR Valsts prēmijas laureātam Zigmundam Skujiņam – 50".
1977: latviešu literatūras antoloģija "A lett irodalom kistükre" (arī ievadtekstu un biogrāfiju autors).
1977: "Andreja Upīša simtgadei".
1977: Marta Grimma "Priežu ziedi" (arī priekšvārda autors).
1979: Paulīna Bārda "Bērnu dienas".
1979: "Latviešu dzejas antoloģija septiņos sējumus", 7. sējuma 1. grāmata un 2. grāmata.
1980: Plecu pie pleca: veltījums Latvijas Padomju rakstnieku savienības četrdesmitgadei (kopā ar Gunāru Priedi priekšvārda autors).
1980: ""Karogā" laikmeta vēji šalc" (kopā ar Māru Cauni).
1981–1985: Jānis Jaunsudrabiņā "Kopoti raksti" 15 sējumos (kopā ar Pēteri Bauģi; sastādījis Kopoto rakstu prospektu, 1., 2., 6., 8., 12., 14. un 15. sējumu).
1982: Andris Vējāns "Varbūt nenoplūktas mežarozes zied?" (arī priekšvārda autors).
1982: Paulīna Bārda "Vakarsaulē".
1983: Linards Laicens "Портфель и петля" (arī priekšvārda autors).
1985: Anna Sakse "Acumirkļi" (arī komentāru un ievada autors).
1985: Kārlis Freinbergs "Taurētāja aicinājumi" (arī stāstījuma autors).
1986: Elza Stērste "Satikšanās".
1987: Andris Vējāns "Lubāns sapņo par Daugavu: dzeja, proza, publicistika, atdzeja" (arī starpvārdu autors).
1991: "K. Dziļleja".
1994–1998: Aleksandrs Grīns "Dvēseļu puteņi" daiļdarbi un raksti 20 sējumos.
1995: "Aleksandram Grīnam – 100".
1996: Jānis Akuraters "Dienu atspīdumi: revolūcijas atmiņu grāmata (1905–1908)" (arī priekšvārda autors).
1998–2010: Leonīds Breikšs "Dzīve un darbi" raksti 5 sējumos (kopā ar Mārtiņu Bisteru).
2000: Egons Līvs "Asteru medus" (vēstules, piezīmes, dzejoļi; arī komentāru un ievadvārdu autors).
2000–2007: Jānis Jaunsudrabiņš "Trimdas raksti" (kopotu rakstu papildinājums, arī biogrāfijas un komentāru autors).
2001–2022: Kārlis Skalbe "Mūža raksti", 9 sējumi (darbs pie nākamajiem sējumiem tiek turpināts).
2006: "Labestība: 89 veltījumi dzejā viens prozā" (arī dzejoļu autors, komentāru autors un redaktors).
2009: "Sāp aizgājušais skaistums: Andra Vējāna piemiņas grāmata" (kopā ar Gaidu Jablovsku un Benediktu Kalnaču).
2011: "Rīgas latvietis. Rīgas Latviešu biedrības gadagrāmata, 2011" (kopā ar Gaidu Jablovsku).
2011: Kārlis Dziļleja "Es atskatos uz Talsu novadu" (arī stāstījuma autors).

---

Sabiedriskā darbība

Kopš 1967: Latvijas Padomju rakstnieku savienības Literārā mantojuma komisijas vadītājs.
1967–1969: Rīgas pilsētas padomes deputāts.
1978–1993: Talsu literātu apvienības konsultants, Talsu rajona laikraksta "Padomju Karogs" ("Talsu Vēstis") literatūras lappuses "Avots" konsultants un sastādītājs.
1998–2000: Valsts Kultūras kapitāla fonda Literatūras padomes loceklis.
2000–2003: Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja vietnieks.

Bijis arī Rakstnieku savienības Kritikas sekcijas biroja priekšsēdētājs, Literatūras fonda valdes loceklis, Zinātņu akadēmijas Literatūras un mākslas pētīšanas un izdošanas padomes loceklis, Rīgas Kinostudijas filmu kategoriju piešķiršanas komisijas loceklis, Rīgas pilsētas Maskavas rajona Tautas universitātes dekāns.

---

Pagodinājumi

1980: LPSR Ministru Padomes un arodbiedrību padomes goda raksts.
2005: biedrības "Aleksandra Pelēča lasītava" goda biedra diploms