Kopsavilkums
Valentīna Eisule (1930–2002) – tulkotāja. No krievu valodas tulkojusi vairāk nekā divdesmit darbus, to vidū ir kirgīzu rakstnieka Čingiza Aitmatova, krievu rakstnieku Fjodora Abramova, Daniila Graņina, Konstantīna Paustovska, Valentīna Rasputina romāni un stāsti. Izcils ir Latvijā dzīvojošā krievu rakstnieka Roalda Dobrovenska romāna “Rainis un viņa brāļi” tulkojums. Valentīnas Eisules tulkojumiem raksturīga saturiski un stilistiski precīza autoru individualitātes atklāsme un izteiksmīga latviešu valoda.
Personiska informācija
1930: 14. janvārī dzimusi robežsarga ģimenē.
Citātu galerija
"Daniila Graņina, Čingiza Aitmatova, Fjodora Abramova, Konstantīna Paustovska darbus Eisules tulkojumā lasot, rodas tuvības sajūta ar oriģinālu; latviski precīzajā tulkojumā iezīmējas autora izteiksmes līdzekļi, valodas savdabība un stils. Sistemātiskam tulkošanas darbam izvēloties tādus autorus kā Abramovs un Aitmatovs, Eisule apliecina tos kritērijus, kurus viņa pati kā tulkotāja, redaktore un kritiķe izvirza literatūrai, un tie ir augsti."
Pētersons, Pēteris. Citēts pēc: Dobrovenskis, Roalds. Tuvības sajūta. Karogs, 2002, Nr. 5, 237. lpp.
Par Roalda Dobrovenska romāna "Rainis un viņa brāļi" tulkojumu
"Viņa strādāja nesavtīgi, aizrautīgi, – tāpat kā runāja, ar tādu karstumu, ar tādu, vēlreiz teikšu, aizrautību, it kā mazdrusciņ aizrīdamās, it kā baidīdamās nepaspēt. Romāns “Rainis un viņa brāļi” vispirms iznāca Valentīnas Eisules tulkojumā un tikai pēc gada – oriģinālā. Ne tikai Austrālijā, ASV, Kanādā, Vācijā, Zviedrijā latvieši grāmatu lasīja un apsprieda, it kā tā būtu rakstīta latviski: tas pats bija arī šeit, Latvijā. Es nezinu, vai varētu būt lielāka atzinība tulkotājam."
Dobrovenskis, Roalds. Valentīna Eisule.1930.14.I–2002.14.IV. Literatūra un Māksla Latvijā, 2002,18. aprīlis.Profesionālā darbība
1957: pirmā nozīmīgā publikācija – apcere "Kārļa Pelēkā dzeja" almanahā "Jauno vārds".
Tulkojumi no krievu valodas
1958: Rozova, Rozālija. Mēs no Latvijas: apraksti par mūsu republikas jauniešiem Turgajā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1962: Obuhovs, Mihails. Jastrebovi. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Volinskis, Leonīds. Laikmeta seja: grāmata par krievu māksliniekiem. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1965: Graņins, Daniils. Eju pretī negaisam. Rīga: Liesma.
1967: Aitmatovs, Čingizs. Ardievu, Gulsari! Rīga: Liesma.
1967: Ančarovs, Mihails. Nevarbūtības teorija. Rīga: Liesma.
1969: Paustovskis, Konstantīns. Vienatnē ar rudeni. Rīga: Liesma.
1970: Jerjomins, Dmitrijs. Dižā joma. Rīga: Liesma.
1971: Abramovs, Fjodors. Divas ziemas un trīs vasaras. Rīga: Liesma.
1973: Sartakovs, Sergejs. Barbina stāsti. Rīga: Liesma.
1975: Abramovs, Fjodors. Pelageja; Aļka. Rīga: Liesma.
1977: Abramovs, Fjodors. Ceļi un krustceļi. Rīga: Liesma.
1978: Aitmatovs, Čingizs. Agrās dzērves. Rīga: Liesma.
1979: Aleksejevs, Mihails. Ieviņa rūgtā. Rīga: Liesma.
1981: Stepņaks-Kravčinskis, Sergejs. Andrejs Kožuhovs. Rīga: Liesma.
1982: Aitmatovs, Čingizs. Raibais suns, kas skrien gar jūras malu. Rīga: Liesma.
1982: Aitmatovs, Čingizs. Un garāka par mūžu diena ilgst. Rīga: Liesma.
1985: Abramovs, Fjodors. Māja. Rīga: Liesma.
1986: Tjanšana avoti: kirgīzu rakstnieku stāstu izlase. (Kopā ar citiem.) Rīga: Liesma.
1987: Aleksejevs, Mihails. Kaušļi. Rīga: Liesma.
1987: Lavreņovs, Boriss. Četrdesmit pirmais. Rīga: Liesma.
1988: Rasputins, Valentīns. Mūžu dzīvo, mūžu mīli. Rīga: Liesma.
1993: Aitmatovs, Čingizs. Pieresvieta. Rīga: Liesma.
1995: Brjusovs, Valērijs. Ugunīgais eņģelis. (Fragmenti publicēti laikrakstā "Labrīt".)
1996: Brjusovs, Valērijs. Uzvaras altāris. (Fragmenti publicēti laikrakstā "Literatūra. Māksla. Mēs".)
1999: Dobrovenskis, Roalds. Rainis un viņa brāļi: viena dzejnieka septiņas dzīves. Rīga: Karogs.
2005: Dobrovenskis, Roalds. Rainis un viņa brāļi: viena dzejnieka septiņas dzīves. Rīga: Jumava.
2015: Dobrovenskis, Roalds. Rainis un viņa brāļi: viena dzejnieka septiņas dzīves. 3. izdevums. Rīga: Jumava. 
