Olafs Gūtmanis

Olafs Gūtmanis

Olafs Fricis Indulis Gūtmanis

Olafs Gūtmanis (1927–2012) – rakstnieks, sabiedriskais darbinieks. Galvenokārt rakstījis dzeju, kā arī dažādus prozas darbus – stāstus, tēlojumus, ceļojumu aprakstus, esejveida pārspriedumus un miniatūrtipa apceres. Bijis Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītājas, kā arī Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas priekšsēdētājs.

Dzimis tiesas ierēdņa Indriķa Gūtmaņa un vīna tirgotavas īpašnieces Irma Gūtmanes (dzimusi Bite) ģimenē.

1964. gadā apprecējies ar ķirurģi Birutu Liedi, ar kuru 1965. gadā piedzimis dēls Māris, bet 1968. gadā – meita Ieva. 1970. gadā laulība šķirta.
1973. gadā apprecējies otrreiz ar mākslinieci Velgu Kļaviņu. Tajā pašā gadā dzimis dēls Dāvis.

PAR OLAFU GŪTMANI

"Latvijā neatrast otra tāda dzejnieka un rakstnieka kā Olafs Gūtmanis. Ne ar vienu nesajaucams, ne ar vienu nesalīdzināms. Latviešiem tik iemīļotās dziesmas, kas pavadīja Trešās atmodas laiku, "Pie pleca plecs kā ierindnieki" vārdu autors, LTF Liepājas nodaļas valdes priekšsēdētājs. Līdz kaulam liepājnieks un līdz katrai sava ķermeņa šūnai dabas draugs, tās aizstāvis. Savu spalvas brāli Albertu Cauni Gūtmanis raksturojis ar epitetu dabasgudrs. Iespējams, trāpīgi. Taču visprecīzāk šis epitets raksturo Olafu Gūtmani pašu. Viņam piestāv arī cita kolēģa – Ērika Hānberga veltītais epitets mežatraks."
Lāsma Ģibiete. Dabasviedais, mežatrakais, upesgudrais. Jaunā Gaita, Nr. 264, 2011.

"Olafs ir kārtīgs medniekstāstu stāstītājs, labs dzejnieks un cilvēks, kurš uz kājām stāv stipri un latviski. Viņš ir iesakņojies savā zemē, bet viņa domas lido augstu un tālu. Viņa valoda ir blīva, sveķaina, tai piemīt garša, smarža un dvēsele."
Valda Rūmnieka izteikums, ko fiksējis Valdis Aleksandrovs. Kurzemnieks Gūtmanis atver Jūrmalciemu. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 45, 08.11.2001.

---

PAR OLAFA GŪTMAŅA DZEJU

---

PAR OLAFA GŪTMAŅA PROZU

"Liepājnieka galvenais prozas darba lauks ir autobiogrāfiskie un dokumentālie teksti, kas nereti jau robežojas ar personisko dienasgrāmatu, ar tautas dzīves hroniku un memuārliteratūru. Jāņem vērā, ka rakstnieks pats pārpārēm izbaudījis klaidoņu romantiku. Tomēr līdzās faktiem un konkrētībai sava vieta vienmēr atradusies arī iztēlei, iedvesmotiem sapņiem, emocionālai tēlainībai."
Lāms, et al. Kurzemes iekopšana: Olafa Gūtmaņa dzīves un mākslas ceļos. Liepāja: LiePA, 2021, 237. lpp.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija
1960: dzejolis "Martā" laikrakstā "Komunists" (06.03.)

Dzejoļu krājumi
1964: "Stiprie mezgli"
1972: "Zilā glūda"
1977: "Disonanse"
1981: "Atgriešanās ceļš"
1985: "Saulgrieži"
1996: "Godavārti"
2001: "Visa laba jāņuzāle"

Dzejas izlase
1987: "Pēdu puķes"

Proza
1969: "Mednieku zemē"
1971: "Aiz ziemeļblāzmas"
1982: "Tur, Haijarlika ciedru silos"
1984: "Tundras un taigas stāsti"
1992: "Dzīves grāmata"
2001: "Jūrmalciems"
2003: "Dzērvju dejas"
2004: "Iekoptā Kurzeme"
2005: "No klaidoņa par svētceļnieku"
2006: "Dzintars"

Proza bērniem
1971: "Vectēva alnis"
1977: "Brieža dziesma"

Olafa Gūtmaņa radošā daiļrade apkopota piecos "Rakstu" sējumos, kas izdoti laikā no 2006. līdz 2012. gadam.

---

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

Tulkojis no lietuviešu un krievu valodas lugas Liepājas teātrim, kā arī F. Tjutčeva, A. Tolstoja un A. Koļcova dzeju.

---

SASTĀDĪTIE RAKSTI

1998: kopā ar citiem sastādījis un rediģējis grāmatu par Tautas fronti Liepājā "Atmiņas nākotnei"
1999: kopā ar A. Miglu sastādījis krājumu par novada literātiem "Liepājnieku smilšu rausis"