Ansis Bandrevičs

Vārds
Ansis Bandrevičs
Pseidonīms
Bandenu Ansis, Bandenu Pastarītis
Papildu vārdi
Bandrevic
Saiknes
Nodarbes
Kopsavilkums

Ansis Bandrevičs (1850–1935) – žurnālists. Pirmā publikācija – raksts "Baltijas tirgošanas flotes pārskats" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (19.03.1875.). Sūtījis korespondences arī laikrakstam "Baltijas Zemkopis" u. c. izdevumiem. No 1887. gada darbojies Rīgas laikrakstu redakcijās. K. Valdemāra ietekmē rakstījis par jūrniecības jautājumiem, kļuvis par latviešu jūrniecības periodikas dibinātāju, rediģējis "Baltijas jūrnieku kalendāru", vadījis laikraksta "Balss" tirdzniecības un kuģniecības pielikumu, bijis nedēļas laikraksta "Jūrnieks" redaktors un izdevējs. Sarakstījis grāmatas par jūrniecības jautājumiem, sastādījis vārdnīcu "Anglo - Russian - Lettish Marine Dictionary of Merchants Shipping and Technical Seaterms" ("Angļu - krievu - latviešu tirdzniecības flotes un tehnisko jūrniecības terminu vārdnīca", 1908) un krājumu "Zvejnieku un jūrnieku tautasdziesmas" (1924). Publicējis atmiņas par tautiskās atmodas laikmetu un tās darbiniekiem.

Personiska informācija

Dzimis saimnieka ģimenē kā jaunākais no trīs dēliem.

20.10.1870: Maskavas Latviešu lasāmo vakaru dibinātājs un dalībnieks. Arī Krišjānis Barons, Fricis Brīvzemnieks, Dāvis Jurjāns, Krišjānis Kalniņš, Kannings /soms/, Jānis Krodzinieks, Pēteris Liepiņš, Jānis Sietiņsons, Andrejs Slēzins, Krišjānis Valdemārs, Jānis Vinklers u. c.
19.10.1883: no pulciņa izaug Maskavas Latviešu studentu vakars ar noteiktākas organizācijas raksturu un statūtiem.

Citātu galerija

MINISTRU PREZIDENTA SVEICIENS A. BANDREVIČAM

"Sirsnīgi apsveicu Jūs 85 gadu dzimšanas dienas svētkos un novēlu lai možs un mierīgs dzīves vakars arī turpmāk pavadītu Jūsu nopelniem vaiņagotās dzīves gaitas. Ar lepnumu un gandarījumu variet atskatīties savā bagātā mūža darbā, kas nenogurstošā centībā un mīlestībā licis un kalis stiprus pamatus mūsu, jūrniecībai un zvejniecībai, ko dziļā pateicībā un atzinībā šodien piemin visa latvju tauta."

Ulmanis, Kārlis. Anša Bandreviča 85 mūža gadi. Jūrnieks, 01.03.1935.

PAR A. BANDREVIČA PERSONĪBU

"Tikpat vienkāršs kā savā dzīvē Bandrevičs arī bija savā runā. Viņš nemīlēja skaļas frāzes un bija taisnas dabas cilvēks. Nepatiesību viņš necieta un lišķus ienīda. Viņš katram teica patiesību acīs, iegūdams ar to sev daudz naidnieku. Viņš nedzinās slēgt draudzību ar kuru katru, bet tiem, ar kuriem bija iedraudzējies, bija īsts un sirsnīgs draugs. Pēc slavas un bagātības viņš nedzinās. Ja viņam kādreiz bija nauda pie rokas, tad viņš domāja tikai par to, vai nevarētu par šo naudu izdot kādu grāmatu jūrniekiem. Vienmēr viņš ir mudinājis viņus censties pēc izglītības un labākas, gaišākas nākotnes. Par latvju tautas panākumiem uz jūras mums lielā mērā jāpateicas viņam."

Kalniņš, E. Anša Bandrevica piemiņai. Jūrnieks, 01.10.1935.

Profesionālā darbība

1875: Pirmā publikācija – raksts "Baltijas tirgošanas flotes pārskats" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (19.03.1875.). 
Sūtījis korespondences arī laikrakstam "Baltijas Zemkopis" u. c. izdevumiem. No 1887. gada darbojies Rīgas laikrakstu redakcijās. 
K. Valdemāra ietekmē rakstījis par jūrniecības jautājumiem, kļuvis par latviešu jūrniecības periodikas dibinātāju.

GRĀMATAS UN BROŠŪRAS PAR JŪRNIECĪBU

1886–1887:  "Latviešu grāmatu vācelīte" (“Austrumā” turpinājumos. Saraksti, kas uzskatāmi par latviešu grāmatu reģistrācijas bibliogrāfijas aizsākumu).
1888: "Jūrniecības Rakstu Krājums" (IX). 
1890: "Krievijas kuģniecības likumi".
1891: "Krievijas konsulātu likumi".
1892: "Kurzemes un Vidzemes zēģelkuģu un īpašnieku saraksts".
1894: "Ārzemju ostu apraksti un kuģu nodokļi".
1898: "Likums par kuģu inventāra ievešanu no ārzemēm bez muitas nodokļa".
1902: "York-Antwerp Rules – lielas avārijas pamata nosacījumi".
1902: "Par pastāvošo likumu pārgrozīšanu kuģu vadītājiem uz tirdzniecības flotes jūras kuģiem un likums par jūrskolām".
1904: Krišjānis Valdemārs "Domas par jūrskolām un kuģniecību" (tulkojums).
1904: Krišjānis Valdemārs "Mūsu jūrnieki un kuģniecība" (tulkojums).
1905: "Aizrādijumi kuģu kapteiņiem kā rīkoties kuģu saduršanas gadījumos".
1908: "Anglo - Russian - Lettish Marine Dictionary of Merchants Shipping and Technical Seaterms" ("Angļu - krievu - latviešu tirdzniecības flotes un tehnisko jūrniecības terminu vārdnīca", sastādītājs). 
1918: "Latviešu kuģniecības stāvoklis bēgļu laikmetā".
1924: "Zvejnieku un jūrnieku tautasdziesmas" (sastādītājs).
1926: "Mūsu senču zvejnieku darbi uz jūras Indriķa hronikā un tautasdziesmās".

Publicējis atmiņas par tautiskās atmodas laikmetu un tās darbiniekiem – Kasparu Biezbārdi, Frici Brīvzemnieku, Ati Kronvaldu, Juri Māteru, u. c., bet īpaši par Krišjāni Valdemāru.

Dzimšanas laiks/vieta18.02.1850
Jaunsvirlaukas pagasts
Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads
Tolaik Kuplenieku pagasts

Bandeni

Izglītībanezināms – 1867
Jelgavas reālskola
Lielā iela, Jelgava
Lielā iela, Jelgava
Darbavieta1869 – 1877
Rīga
Rīga

Ierēdnis valsts dienestā – telegrāfa kantorī Rīgā, Liepājā un vēlāk Maskavā.


1887 – 1889
Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
Rīga
Rīga

Redakcijas loceklis


1889 – 1909
Laikraksts "Baltijas jūrnieku kalendārs"
Rīga
Rīga

Redaktors


1891 – 1897
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Rīga

Jūrniecības nodaļas vadītājs
Jūrniecības nodaļā viņš bez speciāliem, gandrīz vienīgi paša sarakstītiem rakstiem par latviešu kuģniecības vajadzībām, sniedza kārtējas ziņas par latviešu un igauņu kuģu braucieniem ārzemju ūdeņos, tā modinādams jūrnieku piederīgos un plašākās ļaužu masās inte resi par kuģniecības lietām.


1897 – 1906
Laikraksts "Balss" (1878–1907)
Rīga
Rīga

Tirdzniecības un kuģniecības pielikuma vadītājs


1906 – 1912
Laikraksts "Jūrnieks" (1906–1915)
Rīga
Rīga

Redaktors un izdevējs

Dalība organizācijās1873
Jūrniecības veicināšanas biedrība
Maskava
Moscow, Russia

Viens no dibinātājiem un aktīvs dalībnieks

Miršanas laiks/vieta19.09.1935
Rīga
Rīga
Apglabāts23.09.1935
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Piemineklis atklāts 1940. gada 20. aprīlī

Apbalvojumi
1926
Triju Zvaigžņu ordenis
IV šķira
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Jaunsvirlaukas pagasts
(Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads)
18.02.1850Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Rīga
(Rīga)
19.09.1935Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
23.09.1935ApglabātsKapsēta
4Lielā iela, Jelgava - 1867IzglītībaIela
5Rīga
(Rīga)
1869 - 1877DarbavietaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1889 - 1909DarbavietaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1897 - 1906DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1906 - 1912DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1887 - 1889DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1891 - 1897DarbavietaPilsēta
11Maskava
(Moscow, Russia)
1873Dalība organizācijāsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.