Roberts Bērziņš (1868–1935) – pedagogs, literāts, folkloras vācējs. Sarakstījis garāku dzejojumu "Skolotājs Drebens: dziesmu romāns no latviešu bēgļu dzīves" (1922) un monogrāfiju "Lerhis-Puškaitis dzīvē un darbā" (1928). Rakstījis arī pasakas, lugas, ceļojumu aprakstus. Tulkojis un sacerējis garīgās dziesmas, kas apkopotas vairākos krājumos, kā arī iekļautas kopkrājumos. Tulkojis arī H. Zūdermaņa romānu "Rūpju māte" (1927) un citus cittautu autoru darbus.
Dzimis saimnieka ģimenē. Brālis – Ludis Bērziņš.
"B. daudz spēju un laika ziedojis ari rakstniecībai, it īpaši piegriezdamies garīgai dzejai, no kuras laba daļa sakopota krājumos "Ciānas kokle", "Kristus pēdās", "Uz gaismas kalniem" un "Jaunas dziesmas". Viņa sacerēto garīgo dziesmu skaits sniedzas pāri 400, un no tām gandrīz ceturtā daļa uzņemta jaunajās dziesmu grāmatās. A. Lercha-Puškaiša tuvs darba un laika biedris, Bērziņš labi pazīst tautas garamantas, īpaši pasakas. Jaunībā tās cītīgi vācis un krājis, vēlāk viņš centies izmantot viņu bagāto vielu dzejiskos skandējumos, kādā kārtā tad radušies viņa darbi jaunatnei "Dūjiņa", "Muzikantu Jānis", "Zemes dēls", "Bārenes rota" u. c. B. rakstījis arī stāstus, tāpat apcerējumus par dažādiem sabiedriski kulturēliem vai pedagoģiskiem jautājumiem."
Piemiņas. Latvju Grāmata, Nr. 6, 01.11.1927.
"Dedzīgs Petēfi talanta cienītājs bija Roberts Bērziņš, pazīstamā literatūrvēsturnieka, dzejnieka, folklorista un teologa Luda Bērziņa vecākais brālis. 90. gados Roberts Bērziņš pēc Irlavas skolotāju semināra beigšanas strādāja par skolotāju Džūkstes pagastskolā un sacerēja arī dzejoļus. Starp Petēfi lirikas atdzejotājiem viņš bija ražīgākais – atdzejojis 25 dzejoļus (1895–1897), to skaitā 20 dzejoļus no cikla "Ciprešu zariņi no Etelkas kapa" (Austrums. –1896. – Nr. 6, 10). Viņu, tāpat kā Esenberģi, interesēja mīlestības dzeja, bet, to atdzejojot, R. Bērziņš prata izvairīties no Esenberģa sentimentalitātes. Viņa atdzejojumiem raksturīga rūpīga vārdu izvēle un stilistiska smalkjūtība."
Gudriķe, Biruta. Ungāru dzejnieka Šāndora Petēfi darbi latviešu tulkojumos. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, Nr. 3–4, 01.03.1995.
Ceļojuma apraksts
1899: "Aiz šaurās dzimtenes robežām"
Pasakas dzejā
1921: "Dūjiņa"
1923: "Zemes dēls"
1923: "Muzikantu Jānis"
1925: "Vecmāmuļas pasakas"
1925: "Bārenes rota un Dalīta sirds"
1928: "Dvēseļu dārzs"
Dzejojums
1922: "Skolotājs Drebens: dziesmu romāns no latviešu bēgļu dzīves"
Luga
1926: "Atpakaļ"
Monogrāfija
1928: "Lerhis-Puškaitis dzīvē un darbā"
Novele
1934: "Kausēts sudrabs"
Tulkojis un sacerējis garīgās dziesmas, kas apkopotas vairākos krājumos, kā arī iekļautas kopkrājumos.
1906: "Ciānas kokle: garīgas dziesmas dziedāšanai un apcerei"
1912: "Kristus pēdās: otrs garīgu dziesmu krājums"
1921: "Uz gaismas kalniem: trešais garīgu dziesmu un dzejoļu krājums"
1926: "Jauna dziesma: garīgu dziesmu ceturtais krājums"
1931: "Dieva meklētāja dziesmas"
1891: N. Lēnava "Klara Herbert: romanču vaiņags" (pēc Lēnava latviski vijis R. Bērziņš)
1897: "Dzīva mīlestība: stāsts par spitālīgo drauga Damiana de Vestera dzīvi, darbību un nāvi"
1898: Dž. R. Makdafa "Betānija: klusā mīlestības un ciešanu mājvieta"
1900: Č. H. Sperdžena "Pie Visvarenā rokas caur dzīvi: apcerējumi jaunekļu ievērošanai"
1927: H. Zūdermaņa "Rūpju māte"
Atdzejojis A. Koļcova, Š. Petēfi, A. Šamiso un citu autoru dzejoļus.
1894–1896: sakopojis tautā izplatītas dziesmas un ziņģes un to melodijas krājumā "Latvijas vijolītes" (1–2)
1897: sastādījis kalendāru "Baltijas kabatas kalendārs un piezīmējumu grāmata 1898. gadam"
1923: kopā ar L. Adamoviču un L. Bērziņu sakopojis un rediģējis grāmatu "Garīgas dziesmas skolām un sētām"
1925: sastādījis un rediģējis rakstu krājumu "Rīgas skolas Latvijas patstāvības pirmajos gados"
1928: pārveidojis saistītā valodā latviešu tautas pasakas krājumā "Dvēseļu dārzs"
1933: rediģējis grāmatu "Dziesmu vainadziņš: dziesmu sakopojums jaunatnei un bērniem"
Sastādījis vairākas lasāmās grāmatas skolām vācu valodā.
Dzimšanas laiks/vieta | 12.03.1868 Rīpeles Džūkstes pagasts, Tukuma novads |
---|---|
Izglītība | Džūkstes pagastskola Džūkste Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads 1884 – 1887 Irlavas skolotāju seminārs Bētiņa iela Bētiņa iela, Irlava, Tukuma novads, Kurzeme, Latvija |
Darbavieta | 1887 – 1888 (Datums nav precīzs) Iecava Iecava, Iecavas pagasts, Bauskas novads Skolotājs. 1888 (Datums nav precīzs) Džūkste Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads Skolotājs. 1901 – 1920 Kijiva Kyiv, Ukraine Vācu valodas virsskolotājs. 1921 – 1925 Rīga Rīga Pilsētas izglītības nodaļas vadītājs. 1925 Rīga Rīga Vidusskolas skolotājs. |
Miršanas laiks/vieta | 07.06.1935 Rīga Rīga Miris ar sirdstrieku. |
Apglabāts | 1935 Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
Apbalvojumi | 1927 Triju Zvaigžņu ordenis IV šķira Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1927. gada 12. oktobra lēmumu. 1933 Triju Zvaigžņu ordenis III šķira Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1933. gada 11. marta lēmumu. |
Kolekcijas | 3 |
---|---|
Vienības | Pierakstītājs(4) |
Darbi | Darba autors(13) Sastādītājs(1) Recepcijas persona(2) |
Attēli | Persona attēlā(3) |
# | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Rīpeles (Džūkstes pagasts, Tukuma novads) | 12.03.1868 | Dzimšanas laiks/vieta | Viensēta |
2 | Rīga (Rīga) | 07.06.1935 - 1925 | Darbavieta | Pilsēta |
3 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | 1935 | Apglabāts | Kapsēta |
4 | Džūkste (Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads) | 1888 | Darbavieta | Ciems |
5 | Bētiņa iela (Bētiņa iela, Irlava, Tukuma novads, Kurzeme, Latvija) | 1884 - 1887 | Izglītība | Iela |
6 | Iecava (Iecava, Iecavas pagasts, Bauskas novads) | 1887 - 1888 | Darbavieta | Pilsēta |
7 | Kijiva (Kyiv, Ukraine) | 1901 - 1920 | Darbavieta | Pilsēta |