Fricis Brīvzemnieks
Fricis Brīvzemnieks
Treilands
Treulands
Fricis Brīvzemnieks (1846–1907) – dzejnieks, tulkotājs, folklorists un folkloras pētnieks. Nozīmīgu ieguldījumu devis latviešu folkloristikā – latviešu folkloras vākšanā un publicēšanā. Viņš nodibināja zinātnisku latviešu folkloras vākšanu un materiālu apkopošanu. Viņa sastādījumā jau 19. gadsimta 70. un 80. gados iznāca latviešu tautasdziesmu krājums, latviešu tautas parunu, mīklu un buramvārdu krājums, kā arī latviešu teiku un pasaku krājums. Tulkojis no krievu un vācu valodas. Strādājis krievu presē Maskavā, bijis tautskolu inspektors Kurzemē.
Dzimis Rokaižu krogū, ko tēvs – sedlinieks un rēdnieks Jēkabs
Treilands tolaik nomāja. Māte Jūlija Treilande (dzimusi – Julie Haak) bija vāciete. Kad Fricim Brīvzemniekam bija seši gadi, māte Jūlija nomira no holēras.
Precējies ar Otīliju Treilandi (dzimusi Šuberga).
1904: aizgājis pensijā.
Precējies ar Otīliju Treilandi (dzimusi Šuberga).
1904: aizgājis pensijā.
"Latviešu folkloristikas pamatlicējs ar saviem vākumiem, publicējumiem, teorētiskajiem apcerējumiem ir Fricis Brīvzemnieks, bet, iespējams, lielākais viņa nopelns – folkloras vākšanas kustības izraisīšana, atbalstīšana, uzturēšana, tā dalībnieku – jaunu talantu meklēšana. Plašākas folkloras vākšanas rosinātājas jau bijušas F. Brīvzemnieka pirmās ekspedīcijas uz Latviju 1869. un 1870. gadā, personīgie kontakti, paša paraugs piesaistījis vairākus palīgus šajā darbā. Liela nozīme bijusi arī F. Brīvzemnieka daudzajiem aicinājumiem presē, sevišķi 1877. gadā "Zinātnības un tautas draugiem". [..]
Vīksna, Māra. Neizdebatētais Fricis Brīvzemnieks. Materiāli par pasaules strāvām latviešu literatūrā. Rīga, Zinātne, 1998, 5.–6. lpp.
"No saviem laika un centienu biedriem Brīvzemnieks atšķiras ar savu vispusību un ar savu kluso, sīksto neatlaidību pie cēla darba. Viņš tādā kārtā ticis par latviešu tautisko centienu kopotāju, padziļinātāju, izplatītāju, nodrošinātāju, kā neviens cits. Priekš viņa un blakām viņam strādāja un cīnījās vīri (Spāģis, Valdemārs), kas paturēja acīs latviešu sabiedriska un saimniecisko dzīvi. Brīvzemnieks darīja to pašu, bet pie tam tik lielā mērā aizņēma arī latviešu dzīves garīgo pusi, ka viņš ar to no minētajiem vīriem manāmi nošķiras un tuvinās tiem darbiniekiem, kas darbojas šai virzienā (Alunāns, Kronvalds, Biezbārdis). Pie tam viņš vienā kā otrā vietā neaprobežojas ar pārejošu ierosinātāja interesi, bet viņš tur pastrādā nopietnus, plašus darbus. Viņš nodziļinās saimnieciskajos jautājumos, patstāvīgi krāj un apstrādā attiecīgos materiālus un laiž par tiem (sevišķi krievu laikrakstos) klaja veselas rakstu virknes. Bet viņš līdz galam mēģina iedziļināties arī latviešu gara dzīvē, uzmeklē tai pēdas vistālākajā senatnē, lasa pa visu tautu uzcītīgi kopā viņas liecības, rūpīgi tās sakopo un laiž klajā, tādā kārtā bez trokšņa noraidīdams pie malas visādus izdomājumus par latviešu senatnes dzīvi un mantām un uzrādīdams latviešu īpatnības patiesos pamatus. Pie tam viņš savos avīžnieka, krājēja, pētnieka darbos nenoslēdzas un nepaliek viens, bet aicina pie tiem biedrus no malu malām un nodod gabalu pa gabalam no saviem uzsākumiem citu rokās. Šaurākās robežās tad arī citi (Barons, Lerchis-Puškaitis) daudz vairāk pastrādājuši nekā viņš, bet viņam pieder tas nopelns, ka viņš dažādos pavedienus nevien uzrādījis, bet ar darbīgu roku arī uzņēmis un sekmīgi risinājis uz priekšu. Viņš pats daudz un daudzpusīgi strādā un pie tam ierosina uz visām pusēm citus. Viņš ir vientulis darba rūķis un rosīgs atklātības darbinieks, viņš ir darba darītājs un darbu vadonis; krājējs un pētnieks, dzejnieks uti zinātnieks. Viņa darbi nesasniedz to pilnību, ko atrodam pie tiem, kas nodevušies vienai vienīgai lietai, bet viņš atstājis tomēr paliekamākus darbus nekā tie, kas visus savus spēkus ielikuši tekošos dzīves prasījumos (Valdemārs, Spāģis, Kronvalds). Brīvzemnieks skatās uz visu un uz katru Lietu mierīgāk, bet tāļāk, smel no. sevis dziļāk, nekā varētu aprobežoties un aiziet ar tekošo dienu. Viņa darbi pēc formas ne vienmēr tik priekšzīmīgi uzrāda viņa cēlo, skaidro dvēseli, kas tiecas sakust ar tautas garu, lai ar to silti, dzīvi un neiznīcīgi darbotos tautas organismā."
Zeiferts, Teodors. Brīvzemnieks: tautas darbinieka mūžs un laikmeta aina, I. Rīga, RLB Brīvzemnieka rakstu komisija, 1929, 9. lpp.
Vīksna, Māra. Neizdebatētais Fricis Brīvzemnieks. Materiāli par pasaules strāvām latviešu literatūrā. Rīga, Zinātne, 1998, 5.–6. lpp.
"No saviem laika un centienu biedriem Brīvzemnieks atšķiras ar savu vispusību un ar savu kluso, sīksto neatlaidību pie cēla darba. Viņš tādā kārtā ticis par latviešu tautisko centienu kopotāju, padziļinātāju, izplatītāju, nodrošinātāju, kā neviens cits. Priekš viņa un blakām viņam strādāja un cīnījās vīri (Spāģis, Valdemārs), kas paturēja acīs latviešu sabiedriska un saimniecisko dzīvi. Brīvzemnieks darīja to pašu, bet pie tam tik lielā mērā aizņēma arī latviešu dzīves garīgo pusi, ka viņš ar to no minētajiem vīriem manāmi nošķiras un tuvinās tiem darbiniekiem, kas darbojas šai virzienā (Alunāns, Kronvalds, Biezbārdis). Pie tam viņš vienā kā otrā vietā neaprobežojas ar pārejošu ierosinātāja interesi, bet viņš tur pastrādā nopietnus, plašus darbus. Viņš nodziļinās saimnieciskajos jautājumos, patstāvīgi krāj un apstrādā attiecīgos materiālus un laiž par tiem (sevišķi krievu laikrakstos) klaja veselas rakstu virknes. Bet viņš līdz galam mēģina iedziļināties arī latviešu gara dzīvē, uzmeklē tai pēdas vistālākajā senatnē, lasa pa visu tautu uzcītīgi kopā viņas liecības, rūpīgi tās sakopo un laiž klajā, tādā kārtā bez trokšņa noraidīdams pie malas visādus izdomājumus par latviešu senatnes dzīvi un mantām un uzrādīdams latviešu īpatnības patiesos pamatus. Pie tam viņš savos avīžnieka, krājēja, pētnieka darbos nenoslēdzas un nepaliek viens, bet aicina pie tiem biedrus no malu malām un nodod gabalu pa gabalam no saviem uzsākumiem citu rokās. Šaurākās robežās tad arī citi (Barons, Lerchis-Puškaitis) daudz vairāk pastrādājuši nekā viņš, bet viņam pieder tas nopelns, ka viņš dažādos pavedienus nevien uzrādījis, bet ar darbīgu roku arī uzņēmis un sekmīgi risinājis uz priekšu. Viņš pats daudz un daudzpusīgi strādā un pie tam ierosina uz visām pusēm citus. Viņš ir vientulis darba rūķis un rosīgs atklātības darbinieks, viņš ir darba darītājs un darbu vadonis; krājējs un pētnieks, dzejnieks uti zinātnieks. Viņa darbi nesasniedz to pilnību, ko atrodam pie tiem, kas nodevušies vienai vienīgai lietai, bet viņš atstājis tomēr paliekamākus darbus nekā tie, kas visus savus spēkus ielikuši tekošos dzīves prasījumos (Valdemārs, Spāģis, Kronvalds). Brīvzemnieks skatās uz visu un uz katru Lietu mierīgāk, bet tāļāk, smel no. sevis dziļāk, nekā varētu aprobežoties un aiziet ar tekošo dienu. Viņa darbi pēc formas ne vienmēr tik priekšzīmīgi uzrāda viņa cēlo, skaidro dvēseli, kas tiecas sakust ar tautas garu, lai ar to silti, dzīvi un neiznīcīgi darbotos tautas organismā."
Zeiferts, Teodors. Brīvzemnieks: tautas darbinieka mūžs un laikmeta aina, I. Rīga, RLB Brīvzemnieka rakstu komisija, 1929, 9. lpp.
Pirmās publikācijas sākumā parakstījis ar īsto uzvārdu – Treilands.
No 1871: publikācijas parakstījis ar pseidonīmu – Brīvzemnieks.
1869: pirmā publikācija – dzejoļi "Tālumā no dzimtenes" un "Pie avota" – laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (1869.22.I).
Publicējis ap 90 dzejoļu, kuros pausti nacionālās atmodas centieni: tēvzemes mīlestība, ticība latviešu tautas nākotnei, mudinājumi cīnīties par tautas brīvību.
Popularitāti guva "Daugavas zvejnieku dziesma" (komponējis Baumaņu Kārlis, Ādams Ore, Jāzeps Vītols), "Atkal pie Ventas", balāde "Krīvu Krīvs" (komponējis Jāzeps Vītols).
Periodikā publicējis apceres par Andreju Spāģi (1872), Ati Kronvaldu (1887), igauņu sabiedrisko darbinieku Kārli Robertu Jakobsonu (1882) u. c.
No Friča Brīvzemnieka iecerētās sērijas "Augsti krievu vīri iz zemas kārtas" grāmatā iznāca apcere par Mihailu Lomonosovu (1874) un 17. gs. krievu pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhu Nikonu (1878).
1877: Nikolajs Gogolis "Tarass Buļba".
No vācu valodas
1885: Frīdrihs Šillers "Pulksteņa dziesma" (kopā ar Kasparu Biezbārdi).
Tulkojis arī Nikolaja Ņekrasova "Skolnieks", Ivana Krilova "Sisenis un skudra", Apollona Maikova, A. Pleščejeva, Heinriha Heines u. c. autoru dzejoļus.
Sastādījis (Krišjāņa Valdemāra vadībā ar Andreja Spāģa, K. Kalniņa, Indriķa Laubes līdzdalību)
1872: "Krievu – latviešu – vācu vārdnīca".
1873: Maskavas universitātes Dabaszinību antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības rakstu krājumā publicējis latviešu tautasdziesmas (1118) ar krievu tulkojumu, paskaidrojumiem un ievadu.
1881: publicējis sakāmvārdu, mīklu, buramvārdu krājumu latviešu valodā ar krievu tulkojumu.
1887: publicējis arī latviešu pasakas krievu valodā "Сборник материалов по этнографии" ("Etnogrāfijas materiālu krājums", 2, Maskavā) un latviešu valodā – "Mūsu tautas pasakas" (1) – tie ir pirmie izdotie latviešu pasaku krājumi.
No 1871: publikācijas parakstījis ar pseidonīmu – Brīvzemnieks.
1869: pirmā publikācija – dzejoļi "Tālumā no dzimtenes" un "Pie avota" – laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (1869.22.I).
Publicējis ap 90 dzejoļu, kuros pausti nacionālās atmodas centieni: tēvzemes mīlestība, ticība latviešu tautas nākotnei, mudinājumi cīnīties par tautas brīvību.
Popularitāti guva "Daugavas zvejnieku dziesma" (komponējis Baumaņu Kārlis, Ādams Ore, Jāzeps Vītols), "Atkal pie Ventas", balāde "Krīvu Krīvs" (komponējis Jāzeps Vītols).
Periodikā publicējis apceres par Andreju Spāģi (1872), Ati Kronvaldu (1887), igauņu sabiedrisko darbinieku Kārli Robertu Jakobsonu (1882) u. c.
No Friča Brīvzemnieka iecerētās sērijas "Augsti krievu vīri iz zemas kārtas" grāmatā iznāca apcere par Mihailu Lomonosovu (1874) un 17. gs. krievu pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhu Nikonu (1878).
Ārzemju autoru darbu tulkojumi
No krievu valodas1877: Nikolajs Gogolis "Tarass Buļba".
No vācu valodas
1885: Frīdrihs Šillers "Pulksteņa dziesma" (kopā ar Kasparu Biezbārdi).
Tulkojis arī Nikolaja Ņekrasova "Skolnieks", Ivana Krilova "Sisenis un skudra", Apollona Maikova, A. Pleščejeva, Heinriha Heines u. c. autoru dzejoļus.
Sastādījis (Krišjāņa Valdemāra vadībā ar Andreja Spāģa, K. Kalniņa, Indriķa Laubes līdzdalību)
1872: "Krievu – latviešu – vācu vārdnīca".
Darbība folkloristiskā
Lasījis referātus par latviešu folkloru (par tautasdziesmām, kāzu un kristību ieražām u. tml.), organizējis latviešu folkloras vākšanu, tulkojis pats šos materiālus krievu valodā.1873: Maskavas universitātes Dabaszinību antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības rakstu krājumā publicējis latviešu tautasdziesmas (1118) ar krievu tulkojumu, paskaidrojumiem un ievadu.
1881: publicējis sakāmvārdu, mīklu, buramvārdu krājumu latviešu valodā ar krievu tulkojumu.
1887: publicējis arī latviešu pasakas krievu valodā "Сборник материалов по этнографии" ("Etnogrāfijas materiālu krājums", 2, Maskavā) un latviešu valodā – "Mūsu tautas pasakas" (1) – tie ir pirmie izdotie latviešu pasaku krājumi.
Atbalstījis Krišjāņa Barona "Latvju dainu", Andreja Jurjāna latviešu tautasdziesmu krājumu izdošanu.
Krišjāņa Valdemāra mudināts, rūpējies par skolu skaita palielināšanu, par latviešu valodas nozīmes pastiprināšanu skolās, bibliotēku organizēšanu.
1934–1940: pēc 15. maija Kārļa Ulmaņa apvērsuma valdība uzaicināja skolas izvēlēties sev kāda ievērojama tautas darbinieka vārdu. Rīgas pilsētas 16. pamatskola tika nosaukta Friča Brīvzemnieka vārdā, lai godinātu latviešu tautskolu inspektoru, kurš bija cīnījies par latviešu izglītības iespējām Krievijā, kā arī vairākiem skolotājiem palīdzējis dabūt darbu Rīgas skolās.
No 1995: Rīgas Friča Brīvzemnieka pamatskola.
Sabiedriskā darbība
Kopā ar Krišjāni Valdemāru un Krišjāni Baronu bijis Maskavas latviešu kultūras dzīves organizētājs. Krišjāņa Valdemāra ierosināts, Fricis Brīvzemnieks iesūtījis krievu laikrakstam "Московские ведомости" u. c. informācijas par zemnieku smago stāvokli Baltijā, savukārt latviešu laikrakstiem, galvenokārt laikrakstam "Baltijas Vēstnesis" ziņas par kultūras dzīvi Maskavā. Arī pēc aiziešanas pensijā, dzīvodams Latvijā, turpinājis iesūtīt korespondences par Baltijas sociālajiem un kultūras apstākļiem laikrakstam " Московские ведомости".Krišjāņa Valdemāra mudināts, rūpējies par skolu skaita palielināšanu, par latviešu valodas nozīmes pastiprināšanu skolās, bibliotēku organizēšanu.
Pagodinājumi
1882 (pēc vecā stila 1881): Maskavas universitātes Dabaszinību antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrība piešķīra Fricim Brīvzemniekam lielo sudraba medaļu.1934–1940: pēc 15. maija Kārļa Ulmaņa apvērsuma valdība uzaicināja skolas izvēlēties sev kāda ievērojama tautas darbinieka vārdu. Rīgas pilsētas 16. pamatskola tika nosaukta Friča Brīvzemnieka vārdā, lai godinātu latviešu tautskolu inspektoru, kurš bija cīnījies par latviešu izglītības iespējām Krievijā, kā arī vairākiem skolotājiem palīdzējis dabūt darbu Rīgas skolās.
No 1995: Rīgas Friča Brīvzemnieka pamatskola.
Friča Brīvzemnieka vārdā nosaukta iela vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jūrmalā, Liepājā u. c.
| Dzimšanas laiks/vieta | 01.11.1846 Rokaižu krogs Rokaiži, Kazdangas pagasts, Dienvidkurzemes novads Dzimis Lažas (agrākā Rokaižu) pagasta Rokaižu krogā. Līdz mūsdienām ēka nav saglabājusies, šajā vietā piemiņas akmens. |
|---|---|
| Dzīvesvieta | 1860 – 1864 Kalvenes iela 21, Aizpute Kalvenes iela 21, Aizpute, Dienvidkurzemes novads, LV-3456 Namā Aizputē, Kalvenes ielā 21 no 1860. līdz 1864. gadam dzīvojis dzejnieks, tulkotājs, folklorists Fricis Brīvzemnieks. 1867 – 1887 Maskava Moscow, Russia 1887 – 1888 Liepāja Liepāja 1887 – 1888 Kuldīga Kuldīga, Kuldīgas novads 1889 – 1907 Rīga Rīga |
| Izglītība | Maskavas Universitāte Maskava Moscow, Russia Kā brīvklausītājs apmeklējis vēstures un tautsaimniecības lekcijas. Rokaižu muižas skola Lažas pagasts Lažas pagasts, Dienvidkurzemes novads 1859 – 1862 Aizputes apriņķa skola Atmodas iela 22, Aizpute Atmodas iela 22, Aizpute, Dienvidkurzemes novads, LV-3456 1864 – 1866 Mogiļevas apgabals Mogilev Region, Belarus Mācījies Gorku mērniecības skolā Mogiļovas guberņā 1873 Nokārtojis ģimnāzijas abitūrijas un vācu valodas ģimnāzijas skolotāja eksāmenus. |
| Darbavieta | 1867 – 1868 Maskava Moscow, Russia Mērniecības kanceleja 1869 – 1887 Maskavas universitātes Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrība Maskava Moscow, Russia Biedrības līdzstrādnieks 1872 Ivanova Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia Bijis mājskolotājs Ivanovovozņesenskā. 1875 Maskava Moscow, Russia Vācu valodas skolotājs Maskavas 2. proģimnāzijā. 1876 – 1887 Maskava Moscow, Russia Skolotājs Maskavas 1. ģimnāzijā. 1887 Kuldīga Kuldīga, Kuldīgas novads Tautskolas inspektors 1887 Liepāja Liepāja Tautskolas inspektors |
| Dalība organizācijās | 1869 – 1887 Maskavas universitātes Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrība Maskava Moscow, Russia |
| Apcietinājums | Rjazaņa Ryazan, Ryazan Oblast, Russia Skolotājs Rjazaņas proģimnāzijā. |
| Miršanas laiks/vieta | 15.09.1907 Ropaži Ropaži, Ropažu pagasts, Ropažu novads Miris Ropažu (bijušajā Venču) krogū. |
| Apglabāts | Rīgas Lielie kapi Klusā iela, Rīga |
| Piemiņas vietas | Rīgas Lielie kapi Klusā iela, Rīga Tēlnieka Jāņa Zariņa piemineklis. Kalvenes iela 21, Aizpute Kalvenes iela 21, Aizpute, Dienvidkurzemes novads, LV-3456 Pie ēkas Aizputē, Kalvenes ielā 21, kur no 1860. līdz 1864. gadam dzīvojis Fricis Brīvzemnieks, uzstādīta piemiņas plāksne. 1982 Piemiņas akmens Fricim Brīvzemniekam, Rokaiži, Kazdangas pagasts, Dienvidkurzemes novads Rokaiži, Kazdangas pagasts, Dienvidkurzemes novads 1982. gadā uzstādītais akmens Fricim Brīvzemniekam uzstādīts vietā, kur senāk atradās bijušais Rokaižu krogs – Friča Brīvzemnieka dzimtā vieta. 1997 Piemineklis Fricim Brīvzemniekam Vienības gatve 15, Rīga, LV-1004 Ģirta Burvja darināts piemineklis Fricim Brīvzemniekam. |
| Kolekcijas | 29 |
|---|---|
| Vienības | Pierakstītājs(1) Teicējs(4) Autors(717) Iesūtītājs(1407) |
| Darbi | Darba autors(24) Tulkotājs(4) Sastādītājs(8) Komentāra autors(7) Recepcijas persona(30) |
| Attēli | Persona attēlā(3) |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rokaižu krogs (Rokaiži, Kazdangas pagasts, Dienvidkurzemes novads) | 01.11.1846 | Dzimšanas laiks/vieta | Krogs |
| 2 | Maskava (Moscow, Russia) | 1867 - 1887 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
| 3 | Rīga (Rīga) | 1889 - 1907 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 4 | Liepāja (Liepāja) | 1887 - 1888 | Darbavieta | Pilsēta |
| 5 | Kuldīga (Kuldīga, Kuldīgas novads) | 1887 - 1888 | Darbavieta | Pilsēta |
| 6 | Kalvenes iela 21, Aizpute (Kalvenes iela 21, Aizpute, Dienvidkurzemes novads, LV-3456) | 1860 - 1864 | Piemiņas vietas | Ēka, māja |
| 7 | Ropaži (Ropaži, Ropažu pagasts, Ropažu novads) | 15.09.1907 | Miršanas laiks/vieta | Ciems |
| 8 | Rīgas Lielie kapi (Klusā iela, Rīga) | (Nav norādīts) | Piemiņas vietas | Kapsēta |
| 9 | Mogiļevas apgabals (Mogilev Region, Belarus) | 1864 - 1866 | Izglītība | Novads |
| 10 | Atmodas iela 22, Aizpute (Atmodas iela 22, Aizpute, Dienvidkurzemes novads, LV-3456) | 1859 - 1862 | Izglītība | Ēka, māja |
| 11 | Lažas pagasts (Lažas pagasts, Dienvidkurzemes novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pagasts |
| 12 | Ivanova (Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia) | 1872 | Darbavieta | Pilsēta |
| 13 | Rjazaņa (Ryazan, Ryazan Oblast, Russia) | (Nav norādīts) | Apcietinājums | Pilsēta |
| 14 | Piemineklis Fricim Brīvzemniekam (Vienības gatve 15, Rīga, LV-1004) | 1997 | Piemiņas vietas | Piemineklis, skulptūra |
| 15 | Piemiņas akmens Fricim Brīvzemniekam, Rokaiži, Kazdangas pagasts, Dienvidkurzemes novads (Rokaiži, Kazdangas pagasts, Dienvidkurzemes novads) | 1982 | Piemiņas vietas | Akmens |