Arturs Ozols

Vārds
Arturs Ozols
Kopsavilkums
Arturs Ozols (1912–1964) – folkloras pētnieks, valodnieks un profesors. Izcils latviešu filologs ar nozīmīgu zinātnisko devumu baltistikā. Pirmais latviešu valodnieks, kas zinātņu doktora grādu valodniecībā ieguvis pēc Otrā pasaules kara. Strādājis par skolotāju un par docentu, vēlāk – profesoru Latvijas Valsts universitātē, bijis arī universitātes zinātņu prorektors. Viņš ir arī vairāku jaunu, iepriekš nebijušu valodniecības virzienu un arī studiju kursu izveidotājs Latvijas Valsts universitātē. Strādājis par zinātnisko līdzstrādnieku un direktora vietnieku Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūtā. Liels viņa devums ir latviešu literārās valodas vēstures, latviešu valodas gramatiskās struktūras, īpaši sintakses, izpētē. Devis jaunas atziņas stilistikā, leksikoloģijā un frazeoloģijā, piedalījies latviešu zinātniskās terminoloģijas izstrādē. Viens no latviešu valodas un literatūras mācīšanas metodikas pamatlicējiem. Ap 300 zinātnisku darbu autors.
Personiska informācija
Dzimis strādnieka Jāņa Ozola ģimenē. Agri zaudējis tēvu, kurš nav pārnācis no Pirmā pasaules kara, tāpēc brīvajā laikā ar vecāko brāli Arvīdu piepelnījies dažādos darbos.
Skolas un institūta laikā aktīvi interesējies par latviešu un ārzemju literatūru, rosīgi darbojies Jāņa Alberta Jansona vadītajā institūta literārajā pulciņā. Dažas pulciņā nolasītās apceres pārtapušas publikācijās Jelgavas un Rīgas Skolotāju institūtu absolventu biedrības rakstu krājumā.
Profesionālā darbība
1932: pirmā publikācija – raksts "Psihoanalītiskie motīvi S. Cveiga dzejā" ("Jelgavas un Rīgas skolotāju institūta absolventu biedrību periodisks paidagoģisku rakstu krājums", Nr. 5).
1950: aizstāvēta disertācija filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai "Folkloristiskā darba metodes latviešu tautasdziesmu laukā 19. gs. otrā pusē".
1961: aizstāvēta disertācija filoloģijas doktora grāda iegūšanai "Latviešu klasisko tautasdziesmu sintakses jautājumi".

Publicētie pamatdarbi

1938: "Tautas dziesmu literatūras bibliogrāfija".
1941: "Ābece pieaugušiem".
1955: "Par latviešu tautasdziesmām".
1955: "Par dažām stilistikas problēmām un latviešu klasisko tautasdziesmu valodas stilistikas jautājumiem".
1956: "Par dažiem vārdkopu sintakses jautājumiem latviešu klasiskajās tautasdziesmās".
1957: "Vārds datīvā kā teikuma loceklis".
1957: "Tautoloģija latviešu klasiskajās tautasdziesmās".
1958: "Pielikums, apzīmētājs un apzīmējums latviešu klasiskajās tautasdziesmās".
1958: "Latviešu klasisko tautasdziesmu teikumu modalitātes problēma sakarā ar partikulām".
1958: "Atonālā uzruna latviešu klasiskajās tautasdziesmās".
1958: "Adverbizācijas problēma un verbālās vārdkopas ar atkarīgiem adverbiem".
1959: "Verbālo predikatīvo attieksmju tipi latviešu klasiskajās tautasdziesmās".
1959: "Salīdzinājumi latviešu klasiskajās tautasdziesmās".
1959: "Raksturīgākās latviešu tautasdziesmu nominālās vārdkopas".
1959: "Nominālo un adverbiālo predikatīvo attieksmju tipi latviešu klasiskajās tautasdziesmās".
1959: "Latviešu tautasdziesmu frazeoloģijas pamatjautājumi".
1959: "Konvarianti latviešu klasiskajās tautasdziesmās".
1961: "Latviešu tautasdziesmu valoda".
1963: "Raksturīgākās latviešu tautasdziesmu verbālās vārdkopas ar atkarīgiem infinitīviem un divdabjiem".
1965: "Veclatviešu rakstu valoda".
1965: "Par dažiem jauniem zinātnes atzinumiem valodniecības jautājumos".
1967: "Raksti valodniecībā".
1968: "Raksti folkloristikā".

Publicējis rakstus par latviešu literārās valodas vēstures, mūsdienu literārās valodas normām, gramatiskās struktūras jautājumiem: "K. Barons latviešu literārās valodas vēsturē" (1962), "Literārās valodas attīstība" (1963), "Latviešu rakstu valodas un literārās valodas vēstures pētīšanas metodes un sistēma", "Internacionālismu liktenis latviešu tautības valodā" (abi 1964) u.c.
Publicējis rakstus par latviešu valodas mācīšanas metodiku.

Akadēmiskā darbība

Vadītās disertācijas filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai
1954: Emīlija Soida "Vārdkopas jaunlatviešu publicistiskajos darbos ("Pēterburgas Avīzes")".
1960: Jānis Rozenbergs "Humors un satīra latviešu klasiskajās tautas dziesmās par bajāriem un feodālajiem kungiem".
1960: Apolonija Bojāte "Datīva un akuzatīva locījumu nozīmes laikraksta "Dienas Lapa" publicistiskajos rakstos".
1964: Mirdza Briģe "Palīgteikumu tipoloģija mūsdienu latviešu literārajā valodā".

Pagodinājumi

1961: Par izcilu izglītības un zinātnisko darbu piešķirts ordenis "Goda Zīme".
Kopš 1965: Artura Ozola piemiņai Latvijas Valsts universitātes (vēlāk – Latvijas Universitātes) Latviešu valodas katedra
(kopš 1991 Baltu valodu, kopš 2008 Baltu valodniecības un Latviešu un vispārīgās valodniecības katedra) ik gadus rīko starptautiskas Artura Ozola dienas konferences. Konferences visbiežāk notiek Artura Ozola dzimšanas dienaā, vai tai tuvos datumos.
Dzimšanas laiks/vieta18.03.1912
Rīga
Rīga
Izglītībanezināms – 1931
Rīgas Skolotāju institūts
Liepājas iela, Rīga
Liepājas iela, Rīga
Ieguvis pamatskolas skolotāja tiesības.


Rīgas pilsētas 16. pamatskola
Rīga
Rīga

1933 – 1945
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050
Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļa (studijas ar pārtraukumiem). Studijas beidzis ar izcilību.

1933 – 1940 (Datums nav precīzs)
Polija
Poland
Divas vasaras papildinājies Polijā – Varšavas, Krakovas un Poznaņas Universitātē.

1961
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Filoloģijas zinātņu doktors
Darbavieta1931 – 1939
Skolotājs

1939 – 1940
Latvijas Valsts arhīvs
Rīga
Rīga
Arhivārs

1940 – 1941
Laikraksts "Jaunais Komunārs"
Rīga
Rīga
Korektors

1941 – 1943
Skolotājs

1944
Apgāds "Latvju Grāmata"
Rīga
Rīga

1945 – 1946
Rīgas Skolotāju institūts
Liepājas iela, Rīga
Liepājas iela, Rīga
Docētājs

1945 – 1950
Latvijas PSR Valsts Pedagoģiskais institūts
Rīga
Rīga
Docētājs

1946 – 1952 (Datums nav precīzs)
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050

Zinātniskais līdzstrādnieks; no 1952. līdz 1955. gadam ) direktora vietnieks


1950 – 1964
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Docētājs; Latviešu valodas katedras vadītājs (1950-–1964), profesors (1962)

1958 – 1963
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050
Zinātņu prorektors
Dalība organizācijās1963
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050

Korespondētājloceklis

Miršanas laiks/vieta29.06.1964
Rīga
Rīga
Apglabāts
Rīgas Otrie Meža kapi
Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
18.03.1912Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
29.06.1964Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīgas Otrie Meža kapi
(Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
4Liepājas iela, Rīga - 1931IzglītībaIela
5Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050)
1933 - 1945IzglītībaĒka, māja
6Latvijas Zinātņu akadēmija
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1961IzglītībaĒka, māja
7Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
8Polija
(Poland)
1933 - 1940IzglītībaValsts
9Rīga
(Rīga)
1939 - 1940DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1940 - 1941DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1944DarbavietaPilsēta
12Liepājas iela, Rīga1945 - 1946DarbavietaIela
13Rīga
(Rīga)
1945 - 1950DarbavietaPilsēta
14Latvijas Zinātņu akadēmija
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1946 - 1952DarbavietaĒka, māja
15Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1950 - 1964DarbavietaĒka, māja
16Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050)
1958 - 1963DarbavietaĒka, māja
17Latvijas Zinātņu akadēmija
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1963Dalība organizācijāsĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.