Jānis Niedre
Jānis Niedre
Niedra
Grīslis, J. Krievs, J. Populus
Ernestīne Niedra - Sieva
Jānis Niedre (1909–1987) – rakstnieks, literatūrzinātnieks
un kritiķis, folkloras pētnieks un docents. Agri pievērsies marksisma-ļeņinisma
idejām. Komunistiskās partijas biedrs jau no 1934. gada. Literārā daiļrade
galvenokārt mākslinieciski vāji izstrādāta un apliecina komunistiskās
ideoloģijas principus. Pēc Latvijas okupācijas, 1940. gadā, ieņēmis vairākus
atbildīgus amatus padomju nomenklatūrā. Bijis viens no Latvijas Padomju
rakstnieku savienības dibinātājiem un tās atbildīgais sekretārs, Tautas Saeimas
un Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts, Sabiedrisko lietu ministrijas
Preses un biedrību departamenta direktors, Galvenās literatūras pārvaldes un
Tautas Komisāru Padomes valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes
priekšsēdētājs. Otrā pasaules kara gados atradies evakuācijā Maskavā, Padomju
Krievijā. 1943. gadā izslēgts no Komunistiskās partijas, biedra statusā
atjaunots tikai 1955. gadā. Pēc Otrā pasaules kara bijis Latvijas PSR Zinātņu
akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta direktora vietnieks zinātniskajā
darbā un Folkloras sektora vadītājs, kā arī docents Latvijas Valsts
universitātes Latviešu literatūras un folkloras katedrā.
Dzimis Novgorodas guberņā, pie Tihvinas, Krievijas impērijā, dzelzceļa remontstrādnieka ģimenē.
1913: vecāki – Minna un Jānis Niedras – atgriezās Latvijā un Līvānu pagasta Jaujas ciemā nopirka zemi, un nodarbojās ar lauksaimniecību. Jaujās pagāja Jāņa Niedres bērnība un pusaudža gadi.
1927, jūnijs: pēc vidusskolas absolvēšanas Jānis Niedre pārcēlās dzīvot uz Rīgu.
1930, 24. jūnijs: salaulājās ar pirmo sievu Martu Niedru (dzimusi Lapiņa).
1931, 13. janvāris: laulībā ar Martu Niedru dzimis dēls Jānis Niedra.
1934: Jānis Niedre iestājās Komunistiskajā partijā, izplatīja nelegālo literatūru. Šajā gadā viņš tika arestēts un notiesāts uz trīs gadiem cietumā, sodu izcieta Rīgas Centrālcietumā. Personiski pārdzīvoto cietumā atainojis grāmatā "Piecu korpusu kamerās" (1941).
1937: pēc soda izciešanas laulība ar sievu Martu tika šķirta.
1938: Jānis Niedre reģistrēja laulību ar Ernestīni Niedru.
1913: vecāki – Minna un Jānis Niedras – atgriezās Latvijā un Līvānu pagasta Jaujas ciemā nopirka zemi, un nodarbojās ar lauksaimniecību. Jaujās pagāja Jāņa Niedres bērnība un pusaudža gadi.
1927, jūnijs: pēc vidusskolas absolvēšanas Jānis Niedre pārcēlās dzīvot uz Rīgu.
1930, 24. jūnijs: salaulājās ar pirmo sievu Martu Niedru (dzimusi Lapiņa).
1931, 13. janvāris: laulībā ar Martu Niedru dzimis dēls Jānis Niedra.
1934: Jānis Niedre iestājās Komunistiskajā partijā, izplatīja nelegālo literatūru. Šajā gadā viņš tika arestēts un notiesāts uz trīs gadiem cietumā, sodu izcieta Rīgas Centrālcietumā. Personiski pārdzīvoto cietumā atainojis grāmatā "Piecu korpusu kamerās" (1941).
1937: pēc soda izciešanas laulība ar sievu Martu tika šķirta.
1938: Jānis Niedre reģistrēja laulību ar Ernestīni Niedru.
"Četrdesmitajā gadā Jānim Niedrēm bija ārkārtējas pilnvaras. Viņš tiešām izlēma kolēģu likteņus – iesaistot viņus atbildīgā darbā, to dienu revolucionārajos pārkārtojumos."
Strods, Ēvalds. Jersikietis. No grāmatas par Jāni Niedri. Karogs, Nr. 5, 1989, 1. maijs, 47. lpp.
"[..] visur, uz visiem nopietnākajiem pasākumiem, uz kuriem viņi toreiz gājuši, priekšā bijis Jānis Niedre vai arī viņš aicinājis, piezvanījis, licis pateikt... Vai Jānis Niedre bijis visdaris, visvaris?"
Strods, Ēvalds. Jersikietis. Jānis Niedre dzīvē un literatūrā. Rīga: Liesma, 1989, 4. lpp. Manuskripts glabājas Ilgoņa Bērsona privātarhīvā.
"Jānis Niedre tolaik bija ne vien oficiālais Rakstnieku savienības veidotājs un visas literārās dzīves vadītājs, viņš patiešām bija visu šo pasākumu sirds un dvēsele, viņš strādāja ar milzīgu aizrautību, enerģiju, izdomu, viņš prata ikkatru iesaistīt šajā darbā. Viņš bija atzīta autoritāte un reizē savs puika, vēl jauns un ļoti jauks. To es gribu īpaši uzsvērt. Manuprāt, Jāņa Niedres loma Rakstnieku savienības dibināšanas laikā nav pietiekami novērtēta."
Vanags, Jūlijs. "Gads pagāja kā viens mirklis..." (pierakstījusi Vija Jugāne). Literatūra un Māksla, 1980, 10. okt., 2. lpp.
Strods, Ēvalds. Jersikietis. No grāmatas par Jāni Niedri. Karogs, Nr. 5, 1989, 1. maijs, 47. lpp.
"[..] visur, uz visiem nopietnākajiem pasākumiem, uz kuriem viņi toreiz gājuši, priekšā bijis Jānis Niedre vai arī viņš aicinājis, piezvanījis, licis pateikt... Vai Jānis Niedre bijis visdaris, visvaris?"
Strods, Ēvalds. Jersikietis. Jānis Niedre dzīvē un literatūrā. Rīga: Liesma, 1989, 4. lpp. Manuskripts glabājas Ilgoņa Bērsona privātarhīvā.
"Jānis Niedre tolaik bija ne vien oficiālais Rakstnieku savienības veidotājs un visas literārās dzīves vadītājs, viņš patiešām bija visu šo pasākumu sirds un dvēsele, viņš strādāja ar milzīgu aizrautību, enerģiju, izdomu, viņš prata ikkatru iesaistīt šajā darbā. Viņš bija atzīta autoritāte un reizē savs puika, vēl jauns un ļoti jauks. To es gribu īpaši uzsvērt. Manuprāt, Jāņa Niedres loma Rakstnieku savienības dibināšanas laikā nav pietiekami novērtēta."
Vanags, Jūlijs. "Gads pagāja kā viens mirklis..." (pierakstījusi Vija Jugāne). Literatūra un Māksla, 1980, 10. okt., 2. lpp.
1927: pirmā publikācija – skice "Dzeltenā vara" laikrakstā "Sociāldemokrāts".
1931: studiju laikā sarakstījis apceri "Latviešu cimdi".
Nereti Jāņa Niedres darbi mākslinieciskā ziņā vāji izstrādāti. Pēc Otrā pasaules kara aktīvi darbojies literatūras vēsturē un kritikā, arī folkloristikā. Mūža pēdējos 20 gados Jānis Niedre īpaši pievērsās biogrāfisku un vēsturisku romānu sacerēšanai.
1932: "Uz Daugavas viesulis" – vietumis ar interesantu vēstījumu un tēlainu ieskatu latviešu senatnē.
1947: "Puškānu sala".
1957: "Rūdījuma gadi".
1959: "Kāpjoši ūdeņi".
1961: "Nomākušies apvāršņi".
1965: "Veterāns".
1966: "Aiz loga aug dadzis".
1968: "Katrs ar savu laimi dzimst".
1970: "Saliņa bangojošā okeānā".
1972: "Es biju, esmu, būšu drīz".
1975: "Tai rītā mazā gaismiņā".
1978: "Un vēji triec nodegu pelnus...".
1978: "Ne jau katram uztic visgrūtāko".
1982: "Vai apsteigt laiku?".
1982: "Kur zemes robežas, tur dzērves maldās".
1985: "Dienu sūrme" (nepublicēts).
1986: "Viņš izgāja rītausmā".
"Viņi nāves nebaidījās. 1919.–1921. gads" (nepabeigts).
1941: "Piecu korpusu kamerās".
1945: "Divos krastos".
1955: "Sirdsapziņa".
1963: "Pamošanās".
1964: "Laimīga diena".
1958: Apsīšu Jēkaba "Stāstus".
1958–1960: Linarda Laicena Rakstus (1–9).
1961–1962: Pāvila Rozīša Rakstus (1–5).
1969: Ezerieša darbu izlasi.
Sakārtojis latviešu tautas sakāmvārdu un parunu, pasaku izlases.
1931: studiju laikā sarakstījis apceri "Latviešu cimdi".
Nereti Jāņa Niedres darbi mākslinieciskā ziņā vāji izstrādāti. Pēc Otrā pasaules kara aktīvi darbojies literatūras vēsturē un kritikā, arī folkloristikā. Mūža pēdējos 20 gados Jānis Niedre īpaši pievērsās biogrāfisku un vēsturisku romānu sacerēšanai.
Romāni
1931: "Vikingi".1932: "Uz Daugavas viesulis" – vietumis ar interesantu vēstījumu un tēlainu ieskatu latviešu senatnē.
1947: "Puškānu sala".
1957: "Rūdījuma gadi".
1959: "Kāpjoši ūdeņi".
1961: "Nomākušies apvāršņi".
1965: "Veterāns".
1966: "Aiz loga aug dadzis".
1968: "Katrs ar savu laimi dzimst".
1970: "Saliņa bangojošā okeānā".
1972: "Es biju, esmu, būšu drīz".
1975: "Tai rītā mazā gaismiņā".
1978: "Un vēji triec nodegu pelnus...".
1978: "Ne jau katram uztic visgrūtāko".
1982: "Vai apsteigt laiku?".
1982: "Kur zemes robežas, tur dzērves maldās".
1985: "Dienu sūrme" (nepublicēts).
1986: "Viņš izgāja rītausmā".
"Viņi nāves nebaidījās. 1919.–1921. gads" (nepabeigts).
Stāstu krājumi
1932: "Ķeceris Latgalē".1941: "Piecu korpusu kamerās".
1945: "Divos krastos".
1955: "Sirdsapziņa".
1963: "Pamošanās".
1964: "Laimīga diena".
Memuāri
1965: "Diena dienu māca".Sastādījis
1956: Zeiboltu Jēkaba Rakstus (1–5).1958: Apsīšu Jēkaba "Stāstus".
1958–1960: Linarda Laicena Rakstus (1–9).
1961–1962: Pāvila Rozīša Rakstus (1–5).
1969: Ezerieša darbu izlasi.
Sakārtojis latviešu tautas sakāmvārdu un parunu, pasaku izlases.
| Dzimšanas laiks/vieta | 24.05.1909 Tihvina Tikhvin, Leningrad Oblast, Russia |
|---|---|
| Dzīvesvieta | 1927 (Datums nav precīzs) Krišjāņa Barona iela 13/15, Rīga Krišjāņa Barona iela 13/15, Rīga, LV-1011 1928 – 1937 (Datums nav precīzs) Artilērijas iela 13, Rīga Artilērijas iela 13, Rīga, LV-1001 1938 – 1941 (Datums nav precīzs) Krišjāņa Valdemāra iela 73, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 73, Rīga, LV-1013 1944 (Datums nav precīzs) Blaumaņa iela 32, Rīga Blaumaņa iela 32, Rīga, LV-1011 |
| Izglītība | 1922 Līvānu pagastskola Līvāni Līvāni, Līvānu novads 1922 – 1927 Jēkabpils Valsts vidusskola Jēkabpils Jēkabpils 1928 – 1930 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050 Studējis vēsturi un tautsaimniecību (studijas nepabeidza). 1931 – 1933 Rīgas Komercinstitūts Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010 1948 Rīga Rīga Iegūst filoloģijas zinātņu kandidāta grādu un docenta kvalifikāciju. |
| Darbavieta | 30.06.1927 – 11.10.1927 (Datums nav precīzs) Rīga Rīga Strādājis būvdarbos un lupatu fabrikā. 25.06.1928 – 30.06.1934 Latvijas Valsts Vēsturiskais muzejs Rīgas pils Pils laukums 3, Rīga, LV-1050 Arhivāra palīgs un Etnogrāfiskās nodaļas pārziņa palīgs. 1938 – 1939 Vilhelma Ķuzes fabrika Artilērijas iela 55, Rīga Artilērijas iela 55, Rīga, LV-1009 Fabrikas tirdznieciskā direktora R. Veidemaņa privātsekretārs un privātbibliotēkas bibliotekārs. 1939 Rīga Rīga Latvijas Veselības veicināšanas biedrības Darba higiēnas sekcijas sekretārs. 17.06.1940 – 14.06.1941 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Ģertrūdes iela 6, Rīga Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010 Latvijas PSR Rakstnieku savienības organizācijas komitejas priekšsēdētājs (atbildīgais sekretārs jau no 1940. gada jūnija). (No 1941. gada marta Savienības ēka atrodas Baznīcas ielā 4, Rīgā (toreiz – Eduarda Veidenbauma.) 25.06.1940 – 09.08.1940 Rīga Rīga Latvijas PSR Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamenta direktors. 10.08.1940 – 31.08.1940 Latvijas PSR Galvenās literatūras pārvalde Rīga Rīga Priekšsēdētājs. 25.08.1940 – 1941 Latvijas PSR Augstākā Padome Rīga Rīga Prezidija loceklis. 01.09.1940 – 21.06.1941 Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde Aspazijas bulvāris, Rīga Aspazijas bulvāris, Rīga Priekšsēdētājs (pienākumu izpildītājs jau no 1940. gada 6. augusta). 00.06.1941 – 00.06.1942 Maskava Moscow, Russia PSRS Radiokomitejas un Informācijas biroja redakcijas loceklis 16.06.1941 – 31.01.1943 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Maskava Moscow, Russia Valdes atbildīgais sekretārs. 1943 Latvijas PSR Augstākā Padome Maskava Moscow, Russia Prezidija loceklis un sekretāra vietas izpildītājs. 1944 – 1945 Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde Rīga Rīga Priekšsēdētāja vietnieks. 1944 – 1948 Rīgas Skolotāju institūts Rīga Rīga Latviešu valodas un literatūras katedras vadītājs. 1946 – 1952 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts Latvijas Zinātņu akadēmija Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 Institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā un Folkloras sektora vadītājs. 1946 – 1953 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Latviešu literatūras un folkloras katedras docents Vēstures un filoloģijas fakultātē (1948–1949: fakultātes dekāna vietas izpildītājs). 1953 – 1959 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Prozas sekcijas konsultants. |
| Dalība organizācijās | 1928 Strādnieku jaunatnes biedrība "Darba jaunatne" Biedrs. 1929 – 1938 Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija Rīgas organizācijas IX rajona biedrs. 1932 – 1940 Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība Biedrs. 1934 – 1987 Latvijas Komunistiskā partija Biedrs (ar 12 gadu pārtraukumu). 1943. gada 2. decembrī komunistiskās partijas pirmorganizācijas sēdē Latvijas PSR pārstāvniecības telpās Maskavā izslēgts no komunistiskās partijas. Partijā otrreiz uzņemts tikai 1955. gadā. 1934 – 02.12.1943 Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952) 2. decembra komunistiskās partijas pirmorganizācijas sēdē Latvijas PSR pārstāvniecības telpās Maskavā izslēgts no komunistiskās partijas. Partijā otrreiz uzņemts tikai 1955. gadā. 17.10.1940 – 08.12.1987 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs. |
| Ceļojums | 1960 – 1963 (Datums nav precīzs) Itālija Italy 60. gadu sākumā Jānis Niedre apceļojis Ēģipti un Itāliju. Ceļojumu ietekmē radās stāstu krājums "Laimīga diena" (1964). 1960 – 1963 (Datums nav precīzs) Ēģipte Egypt 60. gadu sākumā Jānis Niedre apceļojis Ēģipti un Itāliju. Ceļojumu ietekmē radās stāstu krājums "Laimīga diena" (1964). |
| Apcietinājums | 18.08.1934 – 11.07.1937 Rīgas Centrālcietums Mazā Matīsa iela 3, Rīga Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009 Apcietināts par pretvalstisku darbību. 1939. gada 5. augustā pret Jāni Niedri izbeigta oficiālā policijas uzraudzība. |
| Miršanas laiks/vieta | 08.12.1987 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 |
| Apbalvojumi | 1932 Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par rakstu "Latviešu cimdi". 1959 LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1968 Medaļa "PSRS Bruņoto spēku 50 gadi" 1969 Darba Sarkanā Karoga ordenis 1972 Latvijas PSR Valsts prēmija Literatūrā Prēmija piešķirta par dokumentālo romānu triloģiju "Katrs ar savu laimi dzimst", "Saliņa bangojošā okeānā" un "Es biju, esmu, būšu drīz". |
| Kolekcijas | 9 |
|---|---|
| Vienības | Teicējs(2) |
| Darbi | Darba autors(225) Sastādītājs(23) Redaktors(2) Komentāra autors(31) Recepcijas persona(64) |
| Attēli | Persona attēlā(29) |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-33 no 33.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Tihvina (Tikhvin, Leningrad Oblast, Russia) | 24.05.1909 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Artilērijas iela 13, Rīga (Artilērijas iela 13, Rīga, LV-1001) | 1928 - 1937 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 3 | Blaumaņa iela 32, Rīga (Blaumaņa iela 32, Rīga, LV-1011) | 1944 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 4 | Krišjāņa Barona iela 13/15, Rīga (Krišjāņa Barona iela 13/15, Rīga, LV-1011) | 1927 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 5 | Krišjāņa Valdemāra iela 73, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 73, Rīga, LV-1013) | 1938 - 1941 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 6 | Rīga (Rīga) | 08.12.1987 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 7 | Raiņa kapi (Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 8 | Līvāni (Līvāni, Līvānu novads) | 1922 | Izglītība | Pilsēta |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1948 | Izglītība | Pilsēta |
| 10 | Jēkabpils (Jēkabpils) | 1922 - 1927 | Izglītība | Pilsēta |
| 11 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050) | 1928 - 1930 | Izglītība | Ēka, māja |
| 12 | Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010) | 1931 - 1933 | Izglītība | Ēka, māja |
| 13 | Rīgas pils (Pils laukums 3, Rīga, LV-1050) | 25.06.1928 - 30.06.1934 | Darbavieta | Pils |
| 14 | Rīga (Rīga) | 25.08.1940 - 1941 | Darbavieta | Pilsēta |
| 15 | Artilērijas iela 55, Rīga (Artilērijas iela 55, Rīga, LV-1009) | 1938 - 1939 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 16 | Rīga (Rīga) | 1939 | Darbavieta | Pilsēta |
| 17 | Aspazijas bulvāris, Rīga | 01.09.1940 - 21.06.1941 | Darbavieta | Iela |
| 18 | Ģertrūdes iela 6, Rīga (Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010) | 17.06.1940 - 14.06.1941 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 19 | Rīga (Rīga) | 25.06.1940 - 09.08.1940 | Darbavieta | Pilsēta |
| 20 | Rīga (Rīga) | 10.08.1940 - 31.08.1940 | Darbavieta | Pilsēta |
| 21 | Maskava (Moscow, Russia) | 01.06.1941 - 01.06.1942 | Darbavieta | Pilsēta |
| 22 | Maskava (Moscow, Russia) | 16.06.1941 - 31.01.1943 | Darbavieta | Pilsēta |
| 23 | Maskava (Moscow, Russia) | 1943 | Darbavieta | Pilsēta |
| 24 | Rīga (Rīga) | 1944 - 1945 | Darbavieta | Pilsēta |
| 25 | Rīga (Rīga) | 1944 - 1948 | Darbavieta | Pilsēta |
| 26 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1953 - 1959 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 27 | Latvijas Zinātņu akadēmija (Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050) | 1946 - 1952 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 28 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1946 - 1953 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 29 | Rīga (Rīga) | 30.06.1927 - 11.10.1927 | Darbavieta | Pilsēta |
| 30 | Itālija (Italy) | 1960 - 1963 | Ceļojums | Valsts |
| 31 | Ēģipte (Egypt) | 1960 - 1963 | Ceļojums | Valsts |
| 32 | Mazā Matīsa iela 3, Rīga (Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009) | 18.08.1934 - 11.07.1937 | Apcietinājums | Ēka, māja |
| 33 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 17.10.1940 - 08.12.1987 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |