Minna Freimane

Minna Freimane

Minna Freimane (1847 – ?), literāte, ceļojumu aprakstu autore. Grāmatā "Par piemiņu. Ceļa apraksti" (1884) attēloti Kaukāzā, Rietumeiropā un Ēģiptē gūtie ceļojumu iespaidi, turienes tautu kultūra, nozīmīgākie vēsturiskie notikumi. Rakstījusi arī reliģiskas pārdomas, lūgšanas un didaktiskus dzejojumus. Sarakstījusi un lokalizējusi dažus stāstus. Bijusi aktīva folkloras vācēja.

Dzimusi 1847. gada 12. oktobrī Jurģumuižā Friča (1819–1881) un Billes Freimaņu ģimenē.
1877: mājskolotāja krievu pulkveža ģimenē Kaukāzijā.
Bijusi Cīravas muižnieces kambarjumprava un pavadījusi to ceļojumos.
Aktīva folkloras vācēja Cīravas pagastā.
1881–1883: dzīvojusi Liepājā, aktīvi piedalījusies Liepājas Latviešu labdarības biedrības darbā.
Sarakstījusies ar Fricis Brīvzemnieku un Jēkabu Lautenbahu–Jūsmiņu, Pēteri Baumanovski.
1883: devusies uz Maskavu un vēlāk uz Kaukāzu.
Miršanas gads un vieta nav zināmi.

"Ievērību Minna Freimane pelna jau ar savu izcilo personību vien. Diezin vai atradīsim otru latviešu sievieti, kas tais laikos, pagājušā gadsimta 70. gados gara prominences ziņā viņai būtu spējusi blakus stāties. Izglītota, vairāku Vakareiropas valodu zinātāja, garīgi augsti attīstīta, drošsirdīga, uzņēmīga un pāri visam — liela patriote, īsta latviete. Apceļojusi Kaukāzu, Krieviju, Vāciju, Franciju, Itāliju, Ēģipti. Savus bagātīgos pieredzējumus ceļojumos viņa apraksta grāmatā ar nosaukumu "Par piemiņu. Ceļa apraksti". Šie ceļojumu apraksti ir tik dzīvi un saistoši uzrakstīti, pie tam valodā, kas sniedzas pāri tālaika vidusmēra līmenim, ka tie nav zaudējuši vēl tagad zināmu vērtību un ar interesi vēl šodien tos var lasīt, šai apbrīnojamā sievietē mājojis īsts žurnālistisks temperaments un mēs viņu varam uzskatīt par pirmo latviešu kara korespondenti. Kā mājskolotāja kādā krievu pulkveža ģimenē viņa 1877. gadā nokļūst Kaukāzā, kur piedzīvo Krievijas–Turcijas kara izcelšanos un savām acīm skata krievu armijas iesoļošanu Turcijā. Viņa neatlaidīgi domā par saviem tautiešiem dzimtenē, steidz visu redzēto aprakstīt un sūta korespondences latviešu laikrakstiem. Viņa sīki izpēta arī, vai latviešiem būtu vērts izceļot uz Kaukāzu. Viņa ir arī ļoti moderna sieviete tālaika apstākļos. Piemēram, Berlīnes operā, kur viņa iet klausīties Mocarta "Burvju flautu", viņa brīnās par aizspriedumiem un ceremonijām, kas tur valda, kad apkalpotājs viņai aizrāda, ka jānoņem cepure un viņa savā ceļotājas uzvalkā nav piemēroti ģērbusies savai vietai parketa 3. rindā, kur sēd tikai dāmas vakara un balles tualetēs. Ēģiptē viņa uzkāpj augstākās piramīdēs, bet Lībijas tuksnesī uz kamieļa jāj karavānas priekšgalā un ar kādu grāfu dodas hijēnu un šakāļu medībās. (..) Ja ņemam vērā tā laika sievietes sabiedrisko stāvokli vispār, nav noliedzams, ka Minna Freimane kā personība ir spilgta parādība latviešu rakstniecībā un mūsu kultūras dzīvē. Astoņdesmitos gados ar Labdarības biedrības atbalstu viņa nodibināja un vadīja latviešu skolu Liepājā ,dzīvi piedalījās biedrības darbībā, spēlēja līdzi teātra izrādēs, darbojās dažādās biedrības komitejās."

R. Rītiņš. Ko mēs gaidām no Kursas rakstniekiem? Kurzemes Vārds, Nr. 302, 30.12, 1942.

Par Minnas Freimanes ceļojumu aprakstiem

"Kā sieviete Minna Freimane savā ceļojumā redz daudz tādu priekšmetu, kam vīrieša skatiens nemanot pārslīd pāri. Tas vispirms jāsaka par redzes gleznām. Tās Minnai Freimanei neizdzēšami iespiežas atmiņā."

Līgotņu Jēkabs. Ceļotājas Minnas Freimanes piedzīvojumi. "Piedzīvojumu Pasaule" Nr. 2, 11.10.1928.

1878: pirmā publikācija – apraksts "Iz Kaukāzijas" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (4. oktobris–29. 11. decembris) par dienvidu dabas savdabību un tautu paražām krievu–turku kara (1877–78) sākumposmā.
1884: ceļojuma apraksts "Pa Volgas upi uz Kaukāziju" publicēts laikrakstā "Baltijas Vēstnesis".
1886: ceļojuma apraksts "Dagestānē" publicēts laikrakstā "Baltijas Vēstnesis".

Ceļojumu apraksti

1884: "Par piemiņu" (K. Ukstiņa apgāds)

Luga

1881: "Mīļie baras, bet nedusmojas" (K. Ukstiņa apgāds) (joku luga vienā cēlienā)

Reliģiskas pārdomas

1880: "Ceļa spieķi, meklēti tēvijā, atrasti svešumā. Grēku augļi" (K. Ukstiņa apgāds)

Stāsti periodikā

1880: "Neviens savam liktenim neizbēgs" (laikraksts "Liepājas Pastnieks" nr. 44.–47) (stāsts)
1881: "Akmiņa sirds" (laikraksts "Liepājas Pastnieks" nr. 29) (nepabeigts stāsts)
1881: "Mīlestība un viņas atriebšana" (laikraksts "Liepājas Pastnieks" nr. 31.–43) (stāsts)
1881: "Pērkoņa teika" (žurnāls "Pagalms", Nr. 8) (teika, sacerēta pēc folkloras motīviem Jēkaba Lautenbaha–Jūsmiņa ietekmē)