Anna Auziņa

Anna Auziņa

Irēna Auziņa - Māsa
Imants Auziņš - Tēvs
Vizma Belševica - Radiniece
Klāvs Elsbergs - Svainis
Jānis Elsbergs - Radinieks
Zigurds Elsbergs - Radinieks
Irina Cigaļska - Māte
Ieva Elsberga - Māsasmeita

Dzimusi dzejnieka Imanta Auziņa un prozaiķes, tulkotājas Irinas Cigaļskas ģimenē. Māsa – tulkotāja Irēna Auziņa.

Par dzejoļu krājumu "Atšķirtie dārzi" (Uguns, 1995)

"Annas Auziņas dzejā ļoti patīkama un svaiga ir viņas juteklisko uztveru bagātība, dzejas tēla krāsainība iepazīt un pieņemt pasauli nevis ar vienu vienīgo prātu, bet ar visiem pieciem prātiem uzreiz (tā maņas sauca senāk, un senatnīgais nosaukums, liekas, labi izceļ kādu niansi, kas mūsdienu vārda zudusi: ar savām maņām cilvēks tiešām arī domā, izprot un vērtē pasauli, nevis tikai automātiski reaģē). Auziņas sensuālās rindas, kurās ir tik daudz redzes, dzirdes, garšas, taustes, smaržu līksmes, ir varbūt īpaši ievērības cienīgas tādēļ, ka jaunākajā dzejā tā visa ir maz."

Inta Čaklā. Vertikālās dimensijas atgriešanās. Četras dzejas grāmatas 1995. gada sakumā. Karogs, Nr.7 (01.07.1995)

---

Par dzejoļu krājumu "Annas pūra govs" (Neputns, 2017)

"Kā jau liecina grāmatas nosaukums, kurā likts autores vārds, "Annas pūra govs" ir personisks krājums. Auziņas kā meitas, mātes un dzīvi mīlošas sievietes klātbūtne šeit ir tik uzkrītoša, ka būtu neērti uz apkopotajos dzejoļos saklausāmo balsi attiecināt kritiķu iecienīto terminu "liriskais "es". (..) Mēdz uzskatīt, ka dzejas grāmatas var sadalīt trīs kategorijās: kritiķu grāmatas, lasītāju grāmatas un grāmatas, kas gūst ievērību no abām pusēm. "Annas pūra govij" ir vajadzīgie dotumi, lai atbilstu šai trešajai, ekskluzīvajai kategorijai, kurā ierindojami tādi veiksmīgi autori kā Kārlis Vērdiņš un Inga Gaile. Galu galā, kritiķi Auziņas ceturtajam krājumam nevarētu pārmest neveiklu valodu, iztēles trūkumu vai aizraušanos ar banalitātēm, savukārt tie lasītāji, kas dzeju uztver pamatā kā savas dvēseles spoguli un mazāk uzmanības pievērš tehniskiem sīkumiem, spēs identificēties ar autores ikdienas dzīves precīzajiem tēlojumiem."

Artis Ostups. Susļikziedi un trūdaina zeme. Delfi, 30.03.2017.

---

Par romānu "Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata" (Ascendum, 2021)

"Teksta dienasgrāmatas forma, kurā pārsvarā dominē racionalitāte un kam raksturīgs valodas līdzekļu un tēlainības ekonomiskums, rada sajūtu par pārraidītu tiešu un nepastarpinātu pieredzi, teksta poētikā iemiesojot arī vaļsirdīgu atklātību un intimitāti, kas ir nozīmīga sievietes seksualitātes dažādo šķautņu, kuras cita citu papildina, atklāšanā. Terēzes refleksijas aptver laika posmu no 20. gadsimta 80. gadiem līdz pat 2020. gadam, ietverot gan bērnības atmiņas, kurās seksualitāte paradīta kā pašsaprotama subjektivitātes daļa, kas aizsākas jau mazotnē, gan atklājot pāraprūpētas pusaudzes, kura alkst tuva cilvēka siltuma (to var simbolizēt gan zupas katls Blaumaņielas dzīvoklī, gan blakus guļoša vīrieša miesa), ievainojamību, gan pieaugušas sievietes pārdzīvoto. Miesas motīvs, seksualitāte, dzemdības, vecāka slimība un nāve klātesoši arī Auziņas dzejoļu krājumā "Annas pūra govs" (2017), parādot šīs tēmas kā autorei nozīmīgas (šķiet, dzejoļi tapuši vienlaikus ar "Terēzes dienasgrāmatas" pirmajiem tekstiem), reizē atklājot, ka prozā iespējams izteikties atšķirīgi, tiešāk."

Zita Kārkla. Rakstīt ar baltu tinti. Punctum, 18.01.2022.

"Anna Auziņa, bruņojusies ar pamatīgu praktizējošas dzejnieces pieredzi un akadēmiskas literatūrpētnieces bagāžu, savā kritikā koncentrējas uz baudu, ko var sniegt laba dzeja. Viņa ir uzmanīga un jūtīga lasītāja, kurai literārs teksts nav nošķirams ne no ikdienas pieredzes un šī brīža sociālās realitātes, ne no priekšgājēju paveiktā. Tālab viņas kritiķes azarts uzplaiksnī, rakstot par visdažādākajām dzejas grāmatām - sākot no eleganta konceptuālisma un beidzot ar dramatisku dzimtas likteņu atklāsmi" - sacīts žūrijas pamatojumā, nominējot Annu Auziņu Normunda Naumaņa Gada balvai mākslas kritikā (2023).

Literārā darbība

Pirmā publikācija
1991: dzejolis "Mans zaļais mīlas suns..." laikrakstā "Latvijas Jaunatne".

Dzeja
1995: Atšķirtie dārzi (Uguns).
2001: Slēpotāji bučojas sniegā (Preses nams).
2010: Es izskatījos laimīga (Mansards).
2017: Annas pūra govs (Neputns).

Proza
2021: Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata (Ascendum).

Līdzdalība projektos
2012–2016: dalība izrādē Mūsu dienu skaņu celiņš kopā ar grupu Sigma. Režisore Inga Surgunte.
2014: dalība projektā Dzejkoncerts Rīgas Domā kopā ar grupu Sigma, Andri Freibergu un Olgas Žiltuhinas dejotājiem. Režisore Inga Surgunte.
2014: dziesmu teksti "Zīmējumu teātra" izrādei Dāsnumātika. Režisors Varis Klausītājs.
2014: teksti dziesmu ciklam Pie gaļas "Rīga 2014" atklāšanā Centrāltirgū. Komponists E. Raginskis, režisore Krista Burāne.

---

Nozīmīgākie tulkojumi

1996: Agata Kristi "Priekškars. Puaro pēdējā lieta". Rīga: Artava.
1997: Šermēna Sonderse "Sieviete un stress". Rīga: Zvaigzne ABC.
2008: dažādu autoru atdzejojumi antaloģijā "Mūsdienu Latvijas krievu dzeja". Rīga: Orbīta.
2009: Dmitrijs Rancevs "Kinotācijas", atsevišķu rakstu tulkojumi. Rīga: Mansards.
2010: krievu tautas pasakas. Portāls pasaka.lv
2012: Skots Hāns, Kimberlija Hāna "Pārnākšana Romā". Rīga: Kala Raksti.
2016: Skots Hāns "Ticības iemesli". Rīga: Kala Raksti.

---

Dzejas tulkojumi citās valodās

Iespiesti darbi
2011: Six Latvian Poets. Atdzejojusi Ieva Lešinska. Lielbritānija: Arc Publications.
2012: Pavasaris bus kaip visuomet. Vilnius: Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla.
2013: Contemporary Latvian Poetry (A Baltic Anthology Book 1). University of New Orleans Press.
2016: Dzeja: antologija sodobne latvijske poezije. Ljubljana: Društvo slovenskih pisateljev.

Internetā rodami darbi
2015: Identité. latviski > franciska Littérature lettone : atelier de traduction. Atdzejojis Nicolas Nau.
2017: Apziņa. Bewusstsein. Identitāte. Identität. Aus dem Lettischen von Nicole Nau https://lettlandlesen.com/tag/auzina/