Profesionālā darbība
1958.-1959. gadā piedalījies Latviešu folkloras krātuves folkloras ekspedīcijās, kur pierakstījis melodijas un dziesmas no teicējiem.
1957.-1962. gadā studējis Latvijas Valsts Konservatorijā Kompozīcijas nodaļā, kur absolvējis V. Utkina klasi ar kantāti Dzimtenes ūdeņi sauc tenoram, korim un simfoniskajam orķestrim (A. Vējāns). Studiju laikā bijis Ludzas rajona, Limbažu rajona un Jūrmalas koru virsdiriģents, vadījis vokālo trio un bijis tā pavadītājpianists. Bijis Drāmas teātra mūzikas daļas vadītājs (1960-1962), TV filmu apvienībā Telefilma skaņu režisors un komponists (1964-1968). Kopš 1966. gada ir Latvijas Komponistu savienības biedrs, bijis tās valdes priešsēdētāja vietnieks (1968-1978), valdes priekšsēdētājs (1984-1989). No 1972. gada pasniedzējs Latvijas Mūzikas Akadēmijā: no 1979. gada docents, no 1987. līdz 1993. gadam kompozīcijas katedras profesors, no 1982. gada līdz 1989. gadam tās vadītājs. Audzēkņu vidū: L. Amoliņš, I. Breģe, S. Mence, V. Zilvers, M. Gribinčika u.c.
Pasniedzis kompozīciju arī Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā (1962-1974) un Rīgas Doma kora skolā (no 1994. gada).
1990. gadā beidzis mākslas menedžmenta kursus Ņujorkas Universitātē, ASV, 1994. gadā mūzikas vadības kursus Institut für Musik und ihre Didaktik Flensburgā, Vācijā. No 1993. līdz 1994. gadam viņš bijis mūzikas direktors Šlēzvigas-Holšteinas pavalsts Egebekas pilsētā.
Kopš 1994. gada vada Mūzikas vēstures un mākslas menedžmenta kursus Latvijas Kultūras akadēmijā, kopš 1998. gada ir asociētais profesors. Bijis Latvijas mūzikas skolotāju asociācijas priekšsēdētājs (1991-1993). No 1994. gada ir Latvijas akadēmisko mācībspēku un zinātnieku savienības biedrs.
Bijis PSRS jauno komponistu konkursa (1971) un komponistu konkursa (1975) laureāts. 1990. gadā ieguvis 2. vietu mūzikas konkursā ASV, 1991. gadā kļuvis par Latvijas Komponistu savienības balvas laureātu, 1995. gadā viņam piešķirts LKF Stokholmā grants mūzikā, bet 1997. gadā PBLA KF grants mūzikā. 2000. gadā ieguvis 1. vietu Starptautiskajā Ziemeļvalstu komponistu darbu konkursā Oslo.
Laikā no 1970. gada 1996. gadam izskanējuši daudzi Paula Dambja autorkoncerti gan Rīgā, gan ASV, Čehijas, Kanādas, Vācijas un bijušās PSRS teritorijas pilsētās. Viņa mūzikai raksturīgs intelektuālisms, tajā izpaužas latviešu tautas mūzikas intonatīvā savdabība, interese par renesanses mākslu un 20. gs. kompozīcijas tehnikām.
P. Dambim 1986. gadā piešķirts Tautas mākslinieka nosaukums. Viņam veltīts režisores R. Celmas veidotais kinožurnāls Māksla (1987, nr. 4). No 1991. gada Dambis regulāri raksta par mūzikas jautājumiem laikrakstā Laiks un Latvija Amerikā.
Darbi: Mūzikas menedžments un menedžeris darbībā, rokr. 1992;
Par bērnu muzikālās audzināšanas intensificēšanu, rokr., 1993;
Mūzikas bizness ASV un Eiropā, rokr., 1996;
Klusuma, telpas, krāsas un skaņu spēles [mācību grāmata komp. un improvizācijas kursa apguvei], rokr., 1997;
20. gadsimta mūzikas vēsture : Ceļi un krustceļi, R., 2003;
Composer and Folktune, rokr., 1982;
Studies of Latvian Music, rokr., 1990 u.c.
SKAŅDARBI.
Operas: Spārni (J. Peters, 1970);
Vēstules nākamībai, monoopera (V. Oga, 1972);
Karalis Līrs (V. Šekspīrs Raiņa un B. Pasternaka atdzej., 1987);
Putnu ceļš, kameropera mecosoprānam, basam, korim un kamerorķestrim. (J. Medenis, B. Martuževa, 1998).
Mūzika filmām: Dzīvais māls, dok. f. (1965), Jautrie draugi, anim. f. (1966); Senā saule, dok. f. (1966); Melnbaltā varavīksne, dok. f. (1966); Lietaina diena, anim. f. (1966); Kā lietus un vēji sitas logā, m. f. (1967); Pusstunda Latvijā, dok. f. (1967); Bez leģendām dok. f. (1967); Pie Senča, dok. f. (1967); Dullais Dauka, anim. f. (1968); Ziedi tev, dok. f. (1968); Latvijas vitrāžas, dok. f. (1968); Koki aug, dok. f. (1970); Gadskārtas, dok. f. (1971); Rīga akmenī un Bronzā, dok. f. (1971); Vanadziņš, TV filma (1972); Vēstules no tēva mājām, dok. f. (1972); Šahs briljantu karalienei, m. f. (1972); Dzintariņš, TV filma (1973); Dziesma Rīgai, dok. f. (1973); Jūriņ prasa smalku tīklu, dok. f. (1975); Zobena ēnā, m. f. (1976); Lāsts, dok. f. (1973); Noaust varavīksni, dok. f. (1977); Sirmā gvarde, dok. f. (1977); Dillī Dallī Saules dārzā, anim. f. (1978); Vilkatis Toms, m. f. (1983), Fronte tēva pagalmā, m. f. (1984); Apbraucamais ceļš, m. f. (1986); Kanta kaps, m. f. (1991, mūz. ieguvusi Lielā Kristapa balvu); Ebreju iela, dok. f. (1992); Kārlis Ulmanis, dok. f. (1996); Divdesmitā gadsimta Madonna, dok. f. (2001).
Mūzika teātra izrādēm: Drāmas teātrī - Augšāmcelšanās (Ļ. Tolstojs, 1960); Zaļie un vējainie pavasari (1961); Jūras vārti (D. Zigmonte, 1961), Mīļais melis (Dž. Kiltijs, 1962); Plaisa mākoņos (A. Deglavs, A. Upīts, 1962); Amerikāņu traģēdija (T. Dreizers, 1962).
Rīgas Krievu drāmas teātrī - Kaukāza krīta aplis (B. Brehts, 1968); Arī gudrinieks pārskatās (A. Ostrovskis, 1973); Sarunas ar Sokrātu (E. Radzinskis, 1974); Pīļu medības (A. Vampilovs, 1976); Karalis Līrs (V. Šekspīrs, 1977); Sprīdītis (A. Brigadere, 1979); Rekviēms mūķenei (V. Folkners, A. Kamī, 1980); Spēles ar džinu (1981); Pasaka par zaldātu un čūsku (1984); Nerona un Senekas laika teātris (A. Radzinskis, 1984); Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (D. Vasermanis pēc K. Kīzija, 1984); Gals labs – viss labs (V. Šekspīrs, 1985); Kam pieder šie vecīši (B. Vasiljevs, 1985); Trīs meitenes zilā (L. Petruševska, 1986); Mirāžas (R. Ezera, 1987); Hamlets (V. Šekspīrs, 1988).
Liepājas teātrī - Ļaunais gars (R. Blaumanis, 1975).
Valmieras drāmas teātrī – Spēlēju, dancoju (Rainis, 1981); Mazais Eijolfs (H. Ibsens, 1982); Mīla stiprāka par nāvi (Rainis, 1983);
Dailes teātrī - Krauja (I. Gončarovs, 1982).
Vokāli instrumentālā mūzika: Džordāno Bruno sārts, poēma jauktajam korim, teicējam un instrumentālajam ansamblim (P. E. Rummo, 1965); Ikars, poēma jauktajam korim, teicējam un klavierēm (E. Mieželaitis, 1966); Kurzemes burtnīca, cikls jauktajam korim un klavierēm (tautasdziesmas, 1967); Zilā planēta, oratorija jauktajam korim, zēnu korim, tenoram, mecosoprānam, teicējam un simfoniskajam orķestrim (Hesiods, Lukrēcijs, Dž. Bruno u.c., 1967); Koncerts rekviēms 2 koriem, 2 zēnu balsīm, ērģelēm un zvanam (I. Lasmanis, 1967); Stanza di Michelangelo. oratorija jauktajam korim un ērģelēm (Mikelandželo, 1971); Cīņu un uzvaru laiks, simfonija jauktajam korim, mecosoprānam, tenoram (I. Lasmanis, 1975); Danču dziesmas, cikls jauktajam korim un instrumentālajam ansamblim (tautasdziesmas, 1975.); Koncerts balsij, flautai un kamerorķestrim (1977); Nāras dziesma, pasaka 2 teicējiem, 2 solistiem un simfoniskajam orķestrim (K. Skalbe, 1980); Atomus jauktajam korim, zēnu balsīm un sitaminstrumentiem (F. Kleins, 1981); Ziemas spēles, kantāte jauktajam korim un instrumentālajam ansamblim, (tautasdziesmas, 1983); Putnu balsis no Latvijas Sarkanās grāmatas, jauktajam korim un instrumentālajam ansamblim (tautasdziesmas, 1983); Concerto fantazia on in nomine Albrecht Dürer, jauktajam korim, klavierēm, sitaminstrumentiem un diaprojekcijai (tautasdziesmas, 1983); Dievnamā jauktajam korim un ērģelēm (V. Toma, 1988); Mistērija jauktajam korim, mecosoprānam un ērģelēm (1991); Jaunu dziesmu, oratorija solistiem, jauktajam korim un orķestrim (A. Eglītis, 1995); Sv. Augustīna lūgšana jauktajam korim un ērģelēm (1997); La Dolce Cori di Paradisso solistiem, jauktajam korim, ērģelēm, flautai, zvanam (Dante, 1999); Rīgas psalmu grāmata solistiem, jauktajam korim un ērģelēm (2000); Naida un piedošanas dziesmas, oratorija zēnu korim, soprānam, mecosoprānam, ērģelēm (2001); Canto e episodi jauktajam korim, vijolei, čellam un kamerorķestrim, sitaminstrumentiem, (2002, godalgots Kremerata Baltica skaņdarbu konkursā 2003); Kristus atnākšana, soprānam, korim un ērģelēm (A. Dāle, 2003); Ziemassvētku kantāte mecosoprānam, jauktajam korim un instrumentālajam ansamblim (2003).
Orķestra mūzika: Jaunatnes uvertīra (1961); Adagio stīgu orķestrim (1964); Svētku mūzika (1967); Simfonija lielam simfoniskajam orķestrim (1972); Oda priekam un mieram (1972); Ar brālīti dancot gāju (1974), Balāde kamerorķestrim (1975); Manas dzimtenes gaita simfoniskajam orķestrim un jauktajam korim (L. Brīdaka), 1978); Koncerts divertisments vijolei un kamerorķestrim. (1981); Koncerts klavierēm un orķestrim (1987); Crux kamerorķestrim (1989).
Koriem a capella: Laurae cantum, cikls jjauktajam korim (Petrarka, 1966); Sērdieņu dziesmas, cikls sieviešu korim (tautasdziesmas, 1968); Canti de dormire, vokalīze sieviešu korim (1969); Kursas dziesmas, cikls jauktajam korim (tautasdziesmas, 1970); Jūras dziesmas, cikls jauktajam korim (tautasdziesmas, 1971); Blēņu dziesmas, cikls sieviešu korim (Ā. Elksne, 1971); Rīgas dziesmas, cikls jauktajam korim (tautasdziesmas, 1973); Ganu balsis, cikls jauktajam korim (tautasdziesmas, 1974); Rhitmi barbarici, cikls jauktajam korim (tautasdziesmas, 1978); Meklētāji, cikls jauktajam korim (L. Paegle, 1980); Darba dziesmas, cikls jauktajam korim (tautasdziesmas, 1980); Dzelžu vārdi, trīs balādes jauktajam korim (L. Brīdaka, 1980); Gadskārtas sieviešu korim (Rainis, 1980); Ziemas spēles jjauktajam korim (1983); Gadalaiki, cikls sieviešu korim (Bašo, 1984); Pavasara kamersimfonija (Rainis, 1985); Vienīgā zvaigzne, cikls sieviešu korim (Rainis, 1985); Pavasara spēles (tautasdziesmas vārdi, 1990); 8 psalmi korim (1990); Dziesma smilgai (M. Vitrupe, 1991); Dziesma rasai jauktajam korim (M. Vitrupe, 1991); Jautājums jauktajam korim (H. Krūmiņš, 1992); Dāvana jauktajam korim (H. Krumiņš, 1992); Kur tu esi jauktajam korim (H. Krumiņš, 1992); Modies, modies, Tēvzeme, modies jauktajam korim (A. Eglītis, 1994); Latvju korāļi (I – 1994, II – 1998); Koncertfantāzija jauktajam korim (1995); Soft Summer Songs jauktajam korim (J. G. Braun, 1995); Nakts čuksti sieviešu korim (J. G. Braun, 1996); Gradual sieviešu korim (1997); Kalado jauktajam korim (1997); Trīs deju dziesmas jauktajam korim (1998); Dzelzim dzimu, sieviešu korim (1998); Canti Franciscani jauktajam korim. (1998); Te Deum sieviešu korim (1998); Missa alchemica jauktajam korim, (1999); Adfere Domino jauktajam korim (1999); Laudate Dominum jauktajam korim (1999); Lux Mundi jauktajam korim (1999, godalgota Ziemeļvalstu komponistu konkursā); Quid est homo jauktajam korim (2000); Lux et Tenebrae jauktajam korim (2000); La Dolce Voces sieviešu korim (2000); Kurzemes Mīraklis sieviešu korim (2000); Koptu psalms jauktajam korim (2000); Kumranas pateicības psalms, jauktajam korim.(2000); Odes of Solomon jauktajam korim, sieviešu korim (2000), Mazais putnu koncerts sieviešu korim (2003).
Vokālā kamermūzika: Četras rudens freskas mecosoprānam un stīgu kvartetam (A. Krūklis, 1964); Sieviešu dziesmas, cikls soprānam un klavierēm (tautasdziesma, 1966); Vidzemes kalendāra dziesmas, cikls soprānam un klavierēm (tautasdziesma, 1968); Itālijas dienasgrāmata, tenoram un klavierēm (A. Bloks, 1970); Deviņi hoku balsij un klavierēm (1971); Trīs Imanta Ziedoņa un Paula Dambja variācijas mecosoprānam un klavierēm (1973); Šekspīra mūzika balsij un instrumentālajam ansamblim (V. Šekspīrs, 1976); 12 dziesmas balsij un klavierēm (tautasdziesma, 1986); Zvaigžņu katedrāle balsij un klavierēm (H. Krūmiņš, 1990); Vakara mūzika balsij un klavierēm (H. Krūmiņš, 1991), Draugi basam un klavierēm (H. Krūmiņš, 1991); Mūžīgā vienībā mecosoprānam un klavierēm (1996).
Instrumentālā kamermūzika: Quartetto Nr. 3 per archi (1966); Quartetto nr. 4 per archi (1971); Quartetto Nr. 5 per archi (1983); Klavieru trio nr. 2 (1985); Reflections and Meditations flautai un klavierēm (J. B. Broun, 1990); VI stīgu kvartets (1992); Partita C-A-G-E vijolei, altvijolei, fagotam un klavierēm (1997); Home Coming flautai, čellam un čembalo (1999); Koncertino cembalo un stīgu kvartetam (2000, ASV CF fonda pasūtījums).
Mūzika klavierēm: Sonata nr. 3 (1968); Sonata nr. 4 per piano duo (1970); Spēles (1-10) divām klavierēm (1973-1979); Grāmata klavesīnam (1978); Desmit etīdes klavierēm (1983); Pirmā nošu burtnīca (1985); Prelūdija (1998); Sonāte klavierēm nr. 5 (1998). Mūzika ērģelēm: Partita (1993, latviešu ērģeļu ģildes ASV pasūtījums); Sonāte (1993); Entrè (1993); Variationen über eines lettisches Volkslied (1993); Toccata alla fantasia (1993); Gebiet (1994); Ceļā (1994); Passion (1994); Pārtrauktā bērna vakarlūgšana (2002).
Diskogrāfija: LP, Latviešu dziesmas: Kamerkoris “Ave Sol” [P. Dambis Jūras dziesmas], 33CM-03375-6, Melodija, 1972;
LP, Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais koris [P. Dambis Stanze di Michelangelo], C30-05336, Melodija, 1973;
LP, Vīru koris “Dziedonis”: Diriģents Imants Kokars [P. Dambis Karavīru dziesma], C60-06358; Melodija, 1976;
CD, Latviešu kordziesmas antoloģija [P. Dambis Lux Mundi; Dziesma smilgai], V, 2001;
CD, Sacrum [P. Dambis Kristus atnākšana];
CD, Latviešu kordziesmas antoloģija: Dvēseles ceļi [P. Dambis 8 psalmi korim a capella];
CD, Latviešu koru antoloģija IX [P. Dambis Ar brālīti dancot gāju; Ziemas spēles] u.c.
Literatūra: Kārkliņš L., Simfoniskie darbi latviešu mūzikā, R., 1973, 292. lpp.;
Kārkliņš L., Plašumā un dziļumā: Pārdomas pēc Paula Dambja autorkoncerta // Literatūra un Māksla, 1974. 15. VI;
Grīnfelds N., Padomju Latvijas mūzika, R., 1976, 222. lpp.;
Purene Dz., Vēstules nākamībai // Karogs, 1976, 3, 184.lpp.;
Kārkliņš L., Paula Dambja jaunākie kora mūzikas cikli // Literatūra un Māksla, 1976.14.VIII;
Lūsiņa I., Par faktūras un mūzikas tēlu vienību // Literatūra un Māksla, 1977. 2. XI;
Kļaviņa V., Janevica A., Latviešu mūzikas literatūra, R., 1980, 261. lpp.;
Grāvītis O., Vokālās kamermūzikas daudzsološi atzari // Literatūra un Māksla, 1981. 10.IV;
Darkēvics A., Pauls Dambis // Latvija ’86, R., 1985, 78.lpp.;
Jakovicka L., “Latvijas putnu balsis” Maskavā //Rīgas Balss, 1985. 26.II;
Padomju Latvijas Mūzikas festivāls 1986, R., 1986, 10. lpp.;
Briede V., No visuma līdz dvēsles dzīlēm slēptām // Cīņa, 1986. 12. IV;
Pļavniece S. Ieaudzis tautasdziesmā // Padomju Jaunatne, 1986. 1. VII;
Rozeniece A., Mūzikā – cilvēka lielums // Cīņa, 1986. 31. I;
Sarkane L., Komponista jubileju ieskandinot // Rīgas Balss, 1986.17.II;
Zemzare I., Paula Dambja autorkoncertā // Literatūra un Māksla, 1986. 7. II ;
Zemzare I., Priekšvārds neuzrakstītai grāmatai par Paulu Dambi // Māksla, 1986, 2, 26.lpp.;
Zemzare I., Par P. Dambja radošā darba vakariem Krievu drāmas teātrī un konservatorijā // Māksla, 1987. 2. 78.lpp.;
Latviešu komponisti un muzikologi [sast. L. Fūrmane], R., 1989, 30.lpp;
Zemzare I., Paula Dambja spēles, R., 1990;
Šturms A., Paula Dambja mūzika Ņujorkā // Laiks, 1990. 7. XI;
Kalna B., Par mūziķu nokļūšanu Eiropā un dienišķo maizi // Izglītība, 1992. 9. I ;
Rokpelnis J., Matīsielas zaļumnieki // Rīgas iedzimtie, R., 1997, 187.lpp.;
Lūsiņa I., Paula Dambja mūzikas apgaismība // Diena, 2000, 26. VI;
Lukševica L., Gribētos, lai mūzika mūs sargātu // Literatūra un Māksla, 2001. 25. I;
Grove’s Dictionary of Music and Musicians, V;
Silabriedis O., Alķīmiķis ar ganu zēna balsi // Mūzikas Saule, 2006, 3, 16. lpp.
I. Žune
