Personiska informācija
Dzimis 1960. gada 14. jūlijā Jūrmalā. Etnomuzikologs.
IZGLĪTĪBA
Mācījies Rīgas Āgenskalna ģimnāzijā (1967-74), tad EDMV mūzikas teorijas nodaļā un flautas klasē. Pēc skolas absolvēšanas 1979. gadā iestājies LVK Muzikoloģijas nodaļā, ko ar izcilību absolvējis 1984. gadā ar diplomdarbu Понятие музыкалъной рационалъности в музыкалъной социологии Макса Вебера. 1987. gadā sācis neklātienes studijas Lietuvas Valsts konservatorijas doktorantūrā, 1990. gadā tās pārtraucis, jo pēc PSRS varas iestāžu rīkojuma slēgta turienes promociju padome. No 1992. gada ar Vācu Akadēmiskās apmaiņas dienesta stipendiju turpinājis studijas Hamburgas Universitātes Muzikoloģijas institūtā, specializācijā Sistemātiskā mūzikas zinātne. 1995. gadā to pabeidzis ar filozofijas doktora grādu, kas 2001. gadā pielīdzināts LU filoloģijas doktora grādam.
DARBA GAITAS
Bijis skolotājs EDMV (1981-82), ar pārtraukumiem docē JVLMA kopš 1982. gada, ievēlēts par profesoru 2004. gadā, vada teorētiskos studiju kursus etnomuzikoloģijas bakalaura studiju apakšprogrammā, studiju kursus akadēmiskajā maģistra studiju programmā un doktora studiju programmā Muzikoloģija. Bijis līdzstrādnieks LZA Valodas un literatūras institūtā (1982-96), docents (1996-98) un asociētaisprofesors (2001-04) LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, Humbolta Fonda stipendiāts Bambergas Universitātē (Vācijā, 1999-2000, 2002), Latvijas Kultūras akadēmijas docents (1997-98). No 2000. līdz 2002. gadam bija Radio Berlin brīvais līdzstrādnieks, 2001. līdz 2003. gadam LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves vadītājs. No 2005. līdz 2011. gadam Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas studiju, vēlāk Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedras vadītājs un profesors. Piedalījies ikgadējās folkoras ekspedīcijās Latvijā (1978-92), Lietuvā (1979-81, 1998), dokumentējis katolisko tradicionālo mūziku Latgalē un Augšzemē (1997-99), no 2001. gada vecticībnieku mūziku Daugavpilī.
DALĪBA PROFESIONĀLĀS ORGANIZĀCIJĀS
Bijis PSRS Komponistu savienības Folkloras komisijas loceklis (1987-91). No 1987. gada ir Latvijas KS biedrs, no 1988. gada Eiropas Etnomuzikoloģijas semināra biedrs, no 1993. gada Starptautiskās Tradicionālās mūzikas padomes biedrs, no 1995. gada Starptautiskās Salīdzinošās un sistemātiskās muzikoloģijas darba apvienības loceklis līdzdibinātājs, no 2000. gada Latvijjas Antropologu biedrības biedrs, kā arī korespondētājloceklis pie Vācu Etnogrāfijas iedrības Dziesmas, mūzikas un dejas pētniecības komisijas.
APBALVOJUMI
2001. un 2003. gadā par zinātnisko izpēti saņēmis Lielo Folkloras gada balvu.
GRĀMATAS
Die litauischen Sutartinẻs: Eine Studie zur baltischen Volksmusik: Dissertation, Hamburg 1996;
Joahims Brauns: Raksti. Studies. Schriften, R. 2002 (sastādītājs un red.);
Latviešu teikto dziesmu melodiskā veidojuma tehnikas. R. 2003;
Lietuviešu sutartines un to Baltjas konteksti, R. 2008.
ZINĀTNISKI RAKSTI
Sutartiņu pēdas Latvijā // LM, 18, R.1987, 64. lpp.;
Mūzikas socioloģija un skaņdarba individualitāte // LM, 19, R. 1990, 6. lpp.;
1. gadu tūkstotis baltu tautu etniskajā vēsturē un tā atbalsis tautas mūzikā (līdzautore Deņisova R.) // Grāmata, 1990, 3, 5.lpp.;
Mirušo ofīcijs (officium defunctorum) un sapņu folklora Dienvidaustrumlatvijā // Materiāli par kultūru mūsdienu Latvijas kontekstā, R. 2001, 69. lpp.;
Par dažām sēlisko apvidu tautas mūzikas īpatnībām // LZA Vēstis, 55. sēj., 2001, 5/6, 117. lpp.;
Joahims Brauns latviešu muzikoloģijā // Joahims Brauns. Raksti : Mūzika Latvijā, R. 2001, xlii lpp.;
Psalmu dziedāšanas tradīcija Latgalē // Acta Latgalica, 2001, 11, Daugavpils, 384. lpp.; Latviešu muzikoloģija/ Mūzikas zinātne. Vēsture un problēmas // Meklējumi un atradumi 2006, R. 2006, 7. lpp.;
Latgales tradicionālā mūzika un identitāte // Letonica, 14, R. 2006, 50. lpp.; Volksmusikbewegung im Balticum in den 70er und 80er Jahren // Verfremte Musik: Komponisten in den Diktaturen unseres Jahrhunderts, Frankfurt am Main, Berlin usw., 1995, S. 349.;
Vom Einfach zum Komplexen? Einige Bemerkungen zur Methodologie der lettischen un litauischen Volksmusikforschung // Music of the Twentieth Century within the Horizons of Musicilogy, Vilnius 2001, 103. p.;
On the Interaction Between Styles in Baltic Folk Musik:Sutartinẻs Polyphony and East Baltic Refrain Songs // European Studies in Ethnomusicology : Historical Developments and Recent Trends, Wilhelmshaven 1992, S. 218;
Latvian Etnomusicology: Past and Present //Yearbook for Traditional Music, 1994, 26, 47. p.; Relics of Burial Laments in Latvia // Finish Yearbook of Ethnomusikology, 1998, Helsinki, 152. p.;
On the Interaction of Styles in Baltic Traditional Music: Baltic Polyphony and East Baltic Refrain Songs // Tiltai. Bridges. Brücken, Klaipẻda 2000, 3;
Baltic and Balts: On the History of Notions and the Question of Baltic Regionalism // The World of Musik, 4, 1002; Этноисторические аспекты латышского бурдонного многоголосия // Балты, славяне, прибалтийские финны, R., 82. lpp.;
Следы sutartinẻs в Латвии // Прибалтийский музыковедческий сборник, Vilnius 1992, 61. lpp.
RAKSTI ENCIKLOPĒDIJĀS
Lettland [Volksmusik] // Die Musik in Geschichte und Gegenwart, 5, Kassel, Basel usw., 1997, S. 1202; Latvia. II. Traditional Music // The New Grove Dictionary of Music and Musicians, 14, London, 259. p.
CD/DVD PUBLIKĀCIJAS
2012: (līdzautors Aigars Lielbārdis), Psalmu dziedāšana Latgalē. Officium defunctorum. The Office of the Dead in Latgale. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
CD PUBLIKĀCIJAS
2003: (līdzautors Aleksijs Žilko), Garīgās vārsmas. Daugavpils Svētās Dievmātes Dzimšanas baznīcas vecticībnieku muzikālās tradīcijas. Duhovnye stihi. Muzykal’nye tradicii staroobrjadcev Hrama Roždestva Presvjatoj Bogorodicy v Daugavpilse. Spiritual Verses. Musical Traditions of Russian Old Believers in Daugavpils (Church of the Birth of Our Lady). Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
2008: (līdzautors Aleksijs Žilko), Zīmju dziedāšana. Stihēras pēc 50. psalma. Latvijas Pomoras Vecticībnieku Baznīcas muzikālās tradīcijas. Znamennyj raspev. Stihery po 50-m psalme. Muzykal’nye tradicii Drevlepravoslavnoj Pomorskoj Cerkvi Latvii. Znamenny Chant. Stichera after Psalm 50. Musical Traditions of the Pomorian Old-Orthodox Church in Latvia. Daugavpils Svētās Dievmātes Dzimšanas un Svētā Nikolaja baznīcas vecticībnieku draudze, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
2009: (līdzautores Gita Lancere un Anda Beitāne), Latviešu tradicionālās mūzikas antoloģija. Anthology of Latvian Traditional Music. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
BIBLIOGRĀFIJA
Lancere G., Silabriedis O. Etnomuzikologs Latvijā un pasaulē // Mūzikas Saule, 2001, 3, 4.lpp.; u.c.
