ID | 1333753 |
---|---|
Nosaukums | Daugava |
Veids | Upe |
Adrese | - |
Platums | 57.05674680 |
Garums | 24.03607133 |
Precizitāte | Kartēts precīzi |
Eksistējošs | Eksistējoša |
Pievienots | 1563877732 |
Atjaunots | 1565709687 |
Karte |
# | Nr. | Pierakstīšanas laiks | Saistījuma tips | Teksta fragments |
---|---|---|---|---|
1 | #LFK 116, 2242 | 01.01.1929 | Tekstā minēta vieta | |
2 | #LFK Ak 166, 9 | 18.03.2020 | Tekstā minēta vieta | Draugu briedums un gudrība man ir liels mierinājums. Daugava un pastaigas ir mierinājums |
3 | #LFK Ak 166, 15 | 18.03.2020 | Tekstā minēta vieta | 1. Uz Sēlpili devāmies pa Daugavas kreiso krastu. Birzgales pagastā ceļa malā ir neliela kapsēta – baronu Hānu dzimtas kapi., 2. Jāņu sētas kartē atradām, ka pie Žīdupītes (kura ietek Daugavā) atrodas Brāļu kapi., Diemžēl vienā brīdī sapratām, ka nebūsim spējīgi nokļūt līdz ietekas vietai, atpakaļceļā gājām gar Daugavu., Tātad ceļā no Sēlpils uz Purvciemu mēs šķērsojām: Piksteri, Seceni, Lauci, Žīdupīti, Alstiķi, Dzirnupi, Dīriķupīti, Ņegu, Tomi, Kausupi, Ķekaviņu, Mārupīti un Daugavu., Viesošanās Sēlpilī bija īsa – saņēmām lādētāju, no attāluma īsi aprunājāmies ar lauku mājas iemītniekiem un devāmies pa labo Daugavas krastu uz Rīgas pusi., Vispār Daugavas labajā krastā ir neskaitāmas vietas, ko apskatīt, bet jāatstāj tas citām dzimtenes apceļošanas dienām. |
4 | #LFK Ak 166, 17 | 12.03.2020 | Tekstā minēta vieta | pirmajai rindai paveras neticami priviliģēts skats uz Daugavu, Tuvojoties Daugavai, skatam atklājas pamestie pusloka formā izbūvētie Padomju militārie angāri |
5 | #LFK Ak 166, 60 | 03.03.2020 | Tekstā minēta vieta | vīruss līdz Jāņiem ielīdīs Daugavā, visi atmodīsies kā no nelaba sapņa un dzīve turpināsies |
6 | #LFK Ak 166, 68 | 17.03.2020 | Tekstā minēta vieta | Tāpēc katru vakaru satiekos ar upi, ar Daugavu. |
7 | #LFK Ak 166, 197 | 09.05.2020 | Tekstā minēta vieta | 1950. gada 13. augustā mans tēva brālis Voldis bija sagatavojies doties atpūtas braucienā ar kuģīti pa Daugavu., Iešana uz prāmja piestātni pa ieliņām, kas izskatījās pilnīgi citādas nekā dienā, neredzama ūdens šļaksti, braucot pār Daugavu – tas viss manā iztēlē uzbūra fantastiskas ainas., Kas bija tūļīgāks, tam nereti nācās žēli noskatīties, kā prāmis aizpeld bez viņa un gaidīt, kamēr tas šķērso Daugavu turp un atkal atpakaļ., Mēs tolaik dzīvojām pie pašas Daugavas un kuģīšu piestātne no mūsu mājas tikpat kā ar roku aizsniedzama., Tagad Krustpils ir apvienota ar Jēkabpili un abas pilsētas daļas savieno tilts pār Daugavu, bet tolaik Jēkabpils un Krustpils bija divas patstāvīgas pilsētas, kuras Daugava šķīra., Vispirms vajadzēja ar vilcienu braukt uz Krustpili un tad ar prāmi celties pāri Daugavai. |
8 | #LFK Ak 166, 204 | 26.04.2020 | Tekstā minēta vieta | Par mazo saucam tāpēc, ka Ķengaraga visiem zināmo promenādi gar Daugavu pēdējā laikā neapmeklējam. |
# | Nosaukums | Publicēšanas gads | Saistījuma tips | Teksta fragments |
---|---|---|---|---|
1 | Führer durch das Dünathal von Stockmannshof nach Kokenhusen: nebst einer Karte des Dünthales und einer Ansicht des Schlosses Kokenhusen um 1700: hauptsächlich für die Boottour | 1887 | Minēts tekstā | |
2 | Sadzīves burzmā | 1927 | Minēts tekstā | «Pastaigāsimies pa Daugavas krastu,» lika students priekšā.; Vieni palikuši, Arnolds un Elīta kāpelēja pa Daugavas krastiem, klausījās lielās upes spēcīgo brāzmu, lūkojās viļņu biezumā, un ieelpoja ziedošo krūmu smaržu. |
3 | Poruku Jāņa Kopoti raksti, 3. sējums. Stāsti | 1929 | Minēts tekstā | Viņu familijas dzīvo jūrmalā vai Baltijas Daugavmalas vasarnīcās, kur tiek uzturēta parastā saimnieciskā kārtība. |
4 | Rīga | 1951 | Minēts tekstā | Daugavā ledus ejot!; Tur toreiz bija daudz lielāka rosība nekā tagad un jo sevišķi pa ķīlu laiku, kur neviens pār Daugavu nevarēja pāri tikt un visiem, kas bija iebraukuši no Kurzemes puses, vajadzēja pārdot savus produktus un iepirkt savas vajadzības tepat.; Viņš nostaigāja līdz pašai Daugavas malai.; Starp Kuģu ielu un Daugavas malu aizstiepās siļķu brāķis (kurš arī jau sen pārcelts uz Andreja salu), kurā tūkstošiem un tūkstošiem mucu siļķu ... veseli strēķi.; Bet tad viņam izlikās, it kā ledus Daugavā stāvētu uz vietas, bet otrā pusē Rīga ar saviem slaidajiem torņiem steigtos uz priekšu ... steigtos; «Atved man pēc pāris nedēļām, kad Daugava būs tīra, kad kuģos varēs lādēt ... jā, — tad ar lielāko prieku ... Bet tagad nevar ... tagad nevar ...»; Ūdens plūdi noskrēja, ledus aizpeldēja uz jūru, varēja ielikt atkal plosta tiltu un savienot abus Daugavas krastus.; Jau visu pirms viņa apbrīnošanu sacēla Daugava sava lielā platuma dēļ.; Mīļi un silti saulīte glaudīja viņa sastingušos locekļus, drīzi vien tiem iedvesdama atkal siltumu un jaunu dzīvību ... Bet pats viņš nezināja, ko tas grib darīt, kurp tas grib iet, un devās pa Kaļķu ielu taisni cauri uz Daugavas malu ...; Tā zila vizēja viņa priekšā, maziem, apzeltītiem grubulīšiem ... Nē, nē, slīcināties — tādu muļķību gan viņš nedarīs! ... Priekš tam viņam pārāk enerģijas un dzīvības kaulos ... Lūk, kāda dzīvība uz šīs zilās, smaidošās Daugavas. Lādējot laivas un kuģus, ļaudis iet un kustas tikpat kā skudras ... Un, kā šie visi pārtiek ... ir paēduši un apģērbušies, tā arī viņš iztiks ...; Nebēdā, draugs: mēs tos vāciešus apņemsim no visām pusēm tikpat kā ar roku un saspiedīsim tos kā cimdu saujā. Jau sen viņus vajadzēja aiztriekt no Rīgas ... sadzīt Daugavā ...»; Skat, tepat šinī numurā, ko viņš raksta: teatris neejot tāpēc, ka arvien esot jāiesāk ar jauniem spēkiem, jo vecie met ar skunsti, tādēļ ka brūtgāns radies, Daugavā ledus nedrošs, galva sāp, vaļas trūkst utt.; Enkurniekiem, piemēram, kuri paraduši cīnīties ar dabas spēkiem, straujo Daugavu, netrūka arī izturības un drosmes cīņā pret zinātniekiem. |