| Apraksts | Baznīcas Liezērē pieminēta 1643. gadā, bet noteikti eksistējusi jau agrāk. 1668. gadā nolemts celt jaunu dievnamu pie Liezēres ezera, no kura 1727. gadā palikušas drupas. 1737. gada 16. XII iesvētīta jauna ēka, kas kalpojusi līdz 1763. gadam, kad iesvētīta cita, visas - koka celtnes. Pirmo mūra baznīcu nolemts celt no 1786. gadā, tā bijusi gatava 1797.gadā, iesvētīta 1798. gada 15. augustā. 1810. un 1848. gadā baznīcu un torni remontē, 1898. gadā uzliek jaunu krustu. Baznīca cieš I Pasaules karā, bet tiek atjaunota, 1930. gadā tajā ir 650 sēdvietu. 1940.gadā tiek bojāts baznīcas jumts un daļēji pazūd tās arhīvs. 1944.gadā, vācu karaspēkam atkāpjoties, dievnamu saspridzina. Baznīcas drupas saglabājas līdz 1991. gadam. 1990. gadā ar Vilmingtonas (ASV) latviešu draudzes un bijušo liezēriešu brāļu Zuiku atbalstu tiek sākti baznīcas atjaunošanas darbi: 1991. gadā nostiprināti pamati un ielikts simbolisks pamatakmens, 1993. gadā pieņemts lēmums baznīcu atjaunot uz vecajiem pamatiem. 1999. gadā sāk baznīcas atjaunošanu pēc Māra Jostiņa projekta, kas izstrādāts pēc vecajām baznīcas fotogrāfijām. |
|---|