ID | 1449574 |
---|---|
Nosaukums | Vjatkas labošanas darbu nometne (Vjatlags) |
Citi nosaukumi | krievu: Вятский исправительно-трудовой лагерь (Paralēlais) krievu: Вятлаг (Paralēlais) |
Veids | Nezināms |
Adrese | Lesnoi, Verkhnekamskiy District, Kirov Oblast, Russia |
Platums | 59.78164150 |
Garums | 52.12704420 |
Precizitāte | Kartēts precīzi |
Apraksts | Vjatkas labošanas darbu nometne (krievu: Вятский исправительно-трудовой лагерь) jeb Vjatlags (krievu: Вятлаг) bija viena no lielākajām PSRS Gulaga soda nometnēm purvainajā Verhņekamskas rajonā Kirovas apgabala ziemeļos, daļēji mūsdienu Komi Republikas teritorijā, kur ieslodzītajiem lika strādāt meža darbos. Soda nometnes pārvalde bija Ļesnajas ciematā (punkts atzīmēts kartē). Vēsture Vjatkas soda nometni Kirovas apgabalā PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts pabeidza izveidot Lielā terora laikā 1938. gada 5. februārī. Līdz 1956. gadam tajā bija 56 atsevišķas nometnes aptuveni 12 000 km2 platībā ar ietilpību 30 tūkstoši ieslodzīto. Kopumā šeit bija ieslodzīti ap 180 000 cilvēku, no tiem 18 000 gāja bojā. NKVD "Latviešu operācijas" laikā Vjatlagā ieslodzīja aptuveni 350 Krievijas latviešu. Pēc Latvijas okupācijas Vjatlagā bez tiesas lēmuma ieslodzīja vairāk nekā 3000 Latvijas pilsoņu. Turklāt Otrā pasaules kara laikā ieslodzīti 220 Latvijas pilsoņi karagūstekņi, pēckara masu represijās no 1945. gada – līdz pat 1250 cilvēku. Pavisam kopā – 6979 Latvijas iedzīvotāji. 1956. gadā politieslodzītie no nometnes atbrīvoti vai pārvesti uz citām nometnēm, bet nometne likvidēta pēc 1960. gada. Latvijas pilsoņu ieslodzīšana un nogalināšana Pēc 1941. gada jūnija deportācijas ešeloni ar 2847 izsūtītajiem (2758 vīriešiem un 89 sievietēm) no Latvijas Vjatlagā ieradās 1941. gada 9., 10. un 13. jūlijā. Vēlāk no Latvijas izsūtīto skaits pieauga līdz 3113. Pratināšanas Vjatlagā veica arī no Latvijas atbraukušie NKVD virsnieki Vasiļjevs, Konrāds, Pečanovs, Leijers, Šulupovs un Hazanovs ģenerāļa Jāņa Vēbera vadībā. No 1941. gada 14. jūnija izsūtītajiem augstākais soda mērs jeb nošaušana tika piespriesta 130, izpildīta 114 cilvēkiem. Apmēram 1600 cilvēku nomira bez tiesas sprieduma. No 68 apcietinātajiem bijušajiem Latvijas Saeimas deputātiem 16 jeb 23,5% tika ieslodzīti Vjatkas nometnē. Vjatlagā ieslodzīti daudzi Latvijas sabiedriskie darbinieki, profesori, mācītāji un virsnieki. Vjatlagā gāja bojā ministri Pēteris Aronietis, Jānis Blumbergs, Pauls Gailītis, Kornēlijs Veidnieks un Jānis Volonts, diplomāti Hermanis Albats un Jānis Vesmanis, ģenerāļi Fricis Virsaitis un Pēteris Mežaks, Saeimas deputāti Ernests Erhards, Markus Gailītis, Nikolajs Kalniņš, Pēteris Kotāns, Pauls Lejiņš, Oto Nonācs, Ēvalds Rimbenieks, Ādolfs Stūre un Antons Velkme, Latvijas Kara muzeja priekšnieks Alfrēds Dzenis, grāmatizdevējs Jānis Alfrēds Kukurs un daudzi citi. Izziņās par nāves cēloņiem pārsvarā minēti enterīts, enterokolīts, meningīts, pneimonija, pleirīts, tuberkuloze, insults, nefrīts, pelagra un distrofija. Apzināts, ka 2375 Latvijas pilsoņi apbedīti 22 nometņu kapsētās – 73 cilvēki Rudņičnaja ciemā, 62 Sordas stacijā, 438 Maulisa stacijā, 192 Vlogu ciematā, 52 Ņeznajas stacijā, 33 Kuzņičnaja stacijā, 939 Jagodnaja ciemā, 19 Zavečnaja ciematā, 117 Morisa stacijā, 36 Posporitnajā, 415 cilvēki Veļikamskas stacijā. 1995. gadā viens no Latvijas represēto organizācijas un fonda “Sibīrijas bērni” dibinātājiem Ilmārs Knaģis noorganizēja ekspedīciju uz Vjatlagu un Usoļlagu, kur uzstādīja krustus Ļesnajā un Soļikamskā. 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā krievu vēsturnieks Vladimirs Veremjevs Krievijas Federācijas Tieslietu ministrijas sodu izpildīšanas galvenās pārvaldes iestādes speciālās uzskaites kartotēkā k-231 (Vjatlaga arhīvā) norakstīja ieslodzīto īsbiogrāfijas, kas apkopotas grāmatā "Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956".Avots: https://lv.wikipedia.org (skatīts 06.08.2020.) |
Eksistējošs | Neeksistējoša |
Pievienots | 1596733177 |
Atjaunots | 1670855935 |
Karte |
# | Vārds | Nodarbošanās | Notikuma laiks | Saistījuma tips | Apraksts |
---|---|---|---|---|---|
1 | Hermanis Albats |
| 14.06.1941 | Miršanas laiks/vieta Deportācija | |
2 | Meikuls Apeļs |
| 09.05.1942 | Miršanas laiks/vieta | |
3 | Ieva Ābelīte |
| 12.12.1942 | Miršanas laiks/vieta | |
4 | Jānis Baltiņš |
| 1942 | Miršanas laiks/vieta | |
5 | Kārlis Butāns |
| 14.06.1941 | Miršanas laiks/vieta Deportācija | Miris 7. lēģerī. |
6 | Ernests Erhards |
| 14.06.1941 | Deportācija | |
7 | Roberts Kroders |
| 23.03.1945 - 1954 | Apcietinājums | |
8 | Jānis Alfrēds Kukurs |
| 09.07.1941 | Miršanas laiks/vieta Deportācija | Miris (pirms sprieduma pasludināšanas) 7. lāgerpunktā Jagodnija ciematā, Vjatlagā (mūsdienu Verhņekamskas rajons). No Juhnovas labošanas darbu nometnes ieradies Vjatlagā 1941. gada 9. jūlijā. |
9 | Jānis Soms |
| 14.06.1941 - 31.03.1954 | Deportācija | |
10 | Andrejs Vičs |
| 1942 - 1943 | Miršanas laiks/vieta Deportācija | |
11 | Juris Nikolajs Vidiņš |
| 14.06.1941 - 00.04.1955 | Deportācija | 1941. gada 14. jūnijā plkst. 5 Mazirbes doktorātā arestēts, – pirms Latvijas okupācijas strādājis Latvijas robežsardzes bataljonā. Izsūtīts uz Sibīriju, Vjatlaga koncentrācijas nometni Krasnojarskas apgabalā. Sākotnēji strādājis par feldšeri, vēlāk ārstu. Atbrīvots 1954. gada augustā, atstāts strādāt par ārstu. Latvijā atgriezies 1955. gada aprīlī. 1987. gada 16. aprīlī LPSR Augstākā tiesa atzinusi, ka Juris Vidiņš notiesāts nepamatoti. |
12 | Antons Zīmeļs |
| 00.09.1941 | Miršanas laiks/vieta Apglabāts | Miris izsūtījumā bada nāvē divarpus mēnešus pēc nonākšanas Vjatkas labošanas darbu nometnē. Apbedīts, visticamāk, Vjatlaga 11. lēģera punkta kapsētā Verhņekamskas stacijā. |