Arta Kumsāra folkloras vākums

01.05.2025

Artis Kumsārs (1942–2013) bija ļoti daudzpusīga un spilgta personība – viens no Latvijas folkloras kustības aizsācējiem, “Madonas skandinieku” (vēlāko “Vērtumnieku”) un vairāku koru dibinātājs, ilggadējs Madonas mūzikas skolas direktors, sabiedriskais darbinieks, grāmatu autors. Jau kopš folkloras kustības pirmsākumiem viņš aktīvi iesaistījās dzimtās Madonas puses folkloras avotu apzināšanā – konspektēja publicētos folkloras materiālus, veidoja šo materiālu kartotēkas un gatavoja publikācijas, kā arī pats iesaistījās folkloras dokumentēšanā gan rakstveidā, gan audio ierakstos. Pēc Arta Kumsāra došanās mūžībā viņa ģimene 2023. gadā piedāvāja Latviešu folkloras krātuvei digitalizēt folkloras pierakstu rokrakstus un deponēt tos digitālajā arhīvā garamantas.lv, tādējādi padarot šo vākumu pieejamu plašākam interesentu lokam.

LFK apstrādei iesniegto manuskriptu kopumu veido lielākoties atsevišķas lapiņas ar lauka apstākļos veiktiem folkloras pierakstiem, piezīmēm par teicējiem un viņu repertuāru, vairākas burtnīcas un klades, mūzikas materiālu kartotēkas kartītes un korespondence ar teicējiem. Viens no būtiskākajiem uzdevumiem kolekcijas izpētes gaitā bija nošķirt Arta Kumsāra un viņa palīgu dokumentētos folkloras avotus no publicēto tautasdziesmu tekstu un melodiju norakstiem. Tā kā Kumsārs Madonas apkaimes folkloras avotu apzināšanā un pārrakstīšanā iesaistīja gan savus mūzikas skolas audzēkņus, gan citus palīgus, publicēto folkloras avotu norakstiem ne vienmēr ir pievienotas atsauces, tādējādi, lai neiekļautu Kumsāra folkloras kolekcijā šādus sekundārus avotus, tika veikta rūpīga tekstu analīze un salīdzināšana ar publicētajiem materiāliem.

Arta Kumsāra folkloras kolekcijā iekļauti gan viņa paša veiktie pieraksti, gan teicēju dokumentētais pašu folkloras (lielākoties tautasdziesmu) repertuārs – uz šādu krājumu sagatavošanu teicējus mudināja Kumsārs. Atsevišķos gadījumos kolekcijā iekļauti arī citu pierakstītāju dokumentētie folkloras materiāli. Saglabātie rokraksti vedina domāt, ka Kumsārs ar teicējiem nereti uzturējis ilglaicīgus kontaktus un folkloru dokumentējis pakāpeniski – gan viesojoties pie teicējiem, gan ar viņiem sazvanoties, gan sarakstoties. Vākumā saglabātā korespondence liecina gan par Arta Kumsāra un teicēju profesionālajām attiecībām un folkloras vākšanas procesu, gan par Kumsāra cilvēciskajām un draudzīgajām attiecībām ar teicējām.

Uz piezīmju lapiņām norādītie tekstu vai melodiju pierakstīšanas datumi liecina, ka vienā komunikācijas reizē nereti tikušas pierakstītas vien dažas folkloras vienības, citā reizē – vēl dažas, tādējādi ražīgāko teicēju repertuārs izzināts pat vairāku gadu garumā. Šī iemesla dēļ kolekcijas kārtošanā ievēroti divi pamatkritēriji – hronoloģiskais un teicēja kritērijs, t.i., teicēja repertuārs kolekcijā reģistrēts vienkopus, kaut ir ticis dokumentēts vairāku gadu garumā, savukārt teicēji sakārtoti hronoloģiskā secībā – pēc datuma, kurā no teicēja pierakstīta pirmā vienība.

Spriežot pēc tā, ka reizēm pieraksti veikti pat uz salvetēm, Artis Kumsārs ar īstu kolekcionāra azartu nav laidis garām nevienu iespēju piefiksēt interesantus vārdus, izteicienus vai pat līdz tam nedokumentētas dziesmas un to melodijas. Piemēram, veselības likstu dēļ 1982. un 1983. gadā ilgāku laiku uzturoties Ērgļu un Madonas slimnīcās, par teicējiem kļuvuši gan citi pacienti, gan sanitāres, gan dakteri. Par Ērgļu slimnīcas periodu Artis Kumsārs savulaik stāstījis intervijā Guntai Saulei: “[Jēkaba Vītoliņa “Latviešu tautas mūzikas materiālos”] ir daudz ir līgotnes: 1155 melodijas. Un es atradu vēl vienu klāt, tātad 1156. Es to atradu Ērgļos. Tā ir Vestienas dziesma. Es biju salauzis kāju. Un mani turēja slimnīcā Ērgļos. Tā es tur saģipsēts lēkāju uz kruķiem, un pāri ielai bija nabagmāja. Es tur biju gluži kā savējais – tur arī visi tādi nabagi, ar kūjām. Es tur aizgāju, sākām pļāpāt, viena otra tāda runātīga. Tur bija arī tāda Āboliņa Milda no Vestienas ar ļoti traģisku dzīves stāstu – vīrs un meita viņai bija miruši, viņa palikusi viena un nonākusi nabagmājā. Ļoti gaišs cilvēks. Un viņa atcerējās vienu dziesmu. Tāda nav Vītoliņam.”

Kumsāra folkloras pieraksti datējami ar laika posmu no 1980.–1995. gadam, visintensīvāk folklora dokumentēta 1980.–1984. gadā. Lai gan Kumsāra interese lielākoties bija saistīta ar tautas mūziku – tautasdziesmām, mazākā mērā jaunākas izcelsmes dziesmām, vākumā kopumā pārstāvēta vērojama plaša žanriskā daudzveidība – dokumentēta arī tautas frazeoloģija un apvidvārdi, vietvārdi, sakāmvārdi, mīklas, anekdotes, arī pa kādai teikai, ticējumam un ieražu aprakstam. Īpaši jāatzīmē, ka Kumsārs kā muzikologs dziesmām bieži pierakstīja arī melodijas (notīs) vai veica dziesmu ierakstus magnetofona lentē. Tāpat īpaši jāizceļ fakts, ka, konsultējoties ar valodnieci un sēlisko izlokšņu speciālisti, bet vienlaikus arī Kumsāra teicēju Maiju Poišu, atsevišķi folkloras teksti ir pierakstīti fonētiskajā transkripcijā, maksimāli precīzi atveidojot (vai rekonstruējot) folkloras teksta izloksnes īpatnības.

Arta Kumsāra folkloras vākumu veido pieraksti no apmēram 130 teicējiem. Šis materiāls aptver salīdzinoši plašu teritoriju – teju visus Madonas novada pagastus, kā arī citas centrālās un austrumu Latvijas vietas – Jēkabpils novada Mežāri un Medņus, Aizkraukles novada Vietalvu; Cēsu novada Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu; Gulbenes novada Jaungulbeni un Dzelzavu; Balvu novada Balvus un Bērzpili; Ludzas novada Kārsavu; Rēzeknes novada Maltu, Viļānus un Stirnieni. Kumsāra piezīmes par teicējiem lielākoties ir ļoti skopas, jo šis vākums bija domāts paša lietošanai, ne iesniegšanai LFK. Daži no Kumsāra teicējiem bija zināmi arī LFK pētniekiem (piemēram, Zelma Poriete, Olga Pommere, Marta Šūtele, Elza un Augusts Cimdiņi u.c.), līdz ar to iegūtie papildus avoti ļauj veikt detalizētāku teicēju repertuāra izpēti, piemēram, izzinot, cik lielā mērā teicējs variē konkrētos folkloras tekstus u.tml.

Kopumā Arta Kumsāra folkloras vākums ir spilgta liecība folkloras kustības dalībnieku interesei par latviešu folkloru un tās autentisku izpildījumu. Tā sniedz vērtīgu papildinājumu LFK krājumam daudzo tautasdziesmu melodiju pieraksta un fonētiskajā transkripcijā dokumentēto sēlisko izlokšņu tekstu dēļ. Digitalizētie materiāli brīvi pieejami turpmākai izpētei un radošām interpretācijām digitālajā arhīvā garamantas.lv. Manuskriptu izpēti, sakārtošanu un digitalizēšanu atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds projektā “Digitālā arhīva garamantas.lv papildināšana ar privātkolekciju manuskriptiem un audio materiāliem” (2024-2-TRK013; 01.06.2024.–31.03.2025.).

Sandis Laime