00:00 Intervētāja pasaka intervējamajai, ka ir latgaliete, dzīvo Rīgā.
00:26 Anastasija jautā, vai Rīgā labi.
00:59 Kāds vīrietis kaut ko runā krieviski.
01:12 Aicina intervētāju pārcelties uz Saharnuo.
01:29 Teic, ka nemīl pilsētu – bailīgi, laukos labāk.
01:54 Anastasija apjautājas, kas vēl par ļautiņiem atnākuši ar intervētāju, brīnās par atbraucējiem, secina, ka tad jau visi ir radi.
02:49 Joprojām interesējas un brīnās par atbraucējiem, neticami, ka tik tālu atbraukuši.
03:36 Aicina pastāstīt kaut ko par savu ciemu – neko konkrētu nestāsta, aicina atbraucējus nākt dzīvot uz Saharnuo – esot gan puiši, gan meitas, atzīst, ka tagad laukos grūti.
04:25 Saka, ka šodien sāpot galva, iepriekšējā dienā “paguļaļi”.
04:39 Anastasija jautā, kas intervētājai spīdot.
04:48 Pievēršas atnākušajam vīrietim, kuram neesot, kur apsēsties, pamana arī meitenes.
05:32 Teic, ka ne par ko negribētu dzīvot pilsētā.
05:47 Jautā, vai ciemā nekas slikts nenotiek – nē, joprojām slavē savu lauku dzīvi, slavējot pāriet uz krievu valodu. Laukos var nopirkt gan apģērbu, gan gaļu, gan pienu. Ja ir savi lopiņi, tad pavisam labi.
06:39 Intervētāja mudina runāt latgaliski, sakot, ka krieviski nesaprot.
07:41 Nosmīn, ka intervētāji nesaprot krievu valodu un krieviski sāk slavēt jauniešus – atgādina, lai runā latgaliski, jauc abas valodas, jautā, vai intervētāja protot runāt latgaliski, krieviski atkal sāk stāstīt, ka pilsētā negribētu dzīvot. Ciemā puse runā krieviski, puse latgaliski.
09:22 Jautā, ko no aitām “vuškām” var iegūt – tās varot turpat ciemā nopirkt, jautā, kāpēc tur aitas – cimdiem, zeķēm. Pati adījusi un pārdevusi.
09:57 Sarunā iesaistās vīrieši, neskaidri.
10:03 Jautā, kura gada – 17., esot jau vairāk nekā 40 gadu.
10:17 Sāk stāstīt par svinēšanu – iedzeršanu, dziedāšanu, jauc abas valodas.
10:51 Sarunā krieviski iesaistās kāda Anastasijas meita, kas saka, ka māte esot unikāls cilvēks – zina ļoti daudz latviešu dziesmu.
11:02 Meita Lidija jau latgaliski aicina Anastasiju kaut ko nodziedāt.
11:39 Meita aicina māti nodziedāt kādu dziesmu.
11:40 Padzīduosim mes, muosenis, cikom vīnā vīteņā.
Oi, jā, oi ja jā, cikam vīnā vīteņā.
Dīvys zyna, cytu godu, kur mes kura leiguosim,
Oi, jā, oi ja jā, kur mes kura leiguosem.
Cyta tautu rūceņuos, cyta smilkšu kaļneņā (ite jau nūmyra),
Oi, jā, oi ja jā, cyta smiļkšu kaļneņā.
Kura tautu rūceņā, tū par godu redzēsim,
Oi, jā, oi ja jā, tū par godu redzēsim.
Kura smiļkšu kaļneņā, tuos myužam i naredzēt.
Oi, jā, oi ja jā, tuos myžam i naredzēt.
13:09
13:09 Teic, ka piekusa no dziedāšanas.
13:26 Intervētāji saka, ka labprāt vēl kaut ko noklausītos.
13:33 Dzīduodama muote kuore dieleņam i šyupeleiti,
oi, jā, oi ja jā, dieleņam i šyupeleiti,
Rauduodama maizis prosa nu dieleņa ļaudavenis,
Oi, jā, oi ja jā, nu dieleņa ļaudaveņ.
(Dāls apsažeņā, pajēme buobu, i nu juos maizis navarē dabuot).
14:20
14:28 Krieviski saka, ka grūti dziedāt, nav pierasts, labāk dziedoties, kad iedzerts.
15:08 Bruoli muosu puordavuši par kuopustu lizeiceņu,
Oi, jā, oi ja jā, par kuopustu lizeiceņ.
Izāduši kuopusteņus brauc iz sātu rauduodami,
Oi, jā, oi ja jā, brauc iz sātu rauduodam.
(Redzi, jis atdeve pi veira, a lieši, par lizeiku kuopusu. A izēde kuopustus i brauc iz sātu rauduodami.)
15:56
15:57 Stāsta par latgaliešu dziesmām – krievietes tādas nedziedot.
16:21 Atzīst, ka ir piekususi no dziedāšanas.
16:33 Aicina intervētājus braukt uz Saharnuo, esot jauna māja uzcelta.
17:06 Atkal atkārto, ka pilsētā nedzīvotu, uzskaita pilsētas trūkumus, stāsta, ka te esot labi cilvēki.
18:01 Jautā, vai arī agrāk bijuši labi cilvēki – visu laiku esot bijuši labi, puse esot radi.
18:26 Jautā intervējamās uzvārdu – tagad Ševeļs, bija Latkovska, vārds – Ševeļ Anastasija Aleksejevna.
18:58 Piemin savu meitu, kura kaut kur pie bitēm aizgājusi.
19:20 Jautā, vai viņiem ir daudz bišu – tā īsti nezina, vīram jājautā.
19:40 Anastasija vēlas noskaidrot, kādas ir intervētājas radnieciskās saites ar viņu, īsti nesaprot, kā tas viss sanāk.
20:08 Teic, ka laukos tomēr labāk, atkārtoti aicina dzīvot savā ciemā, interesējas, cik intervētājai liela ģimene.
20:49 Jautā, vai esot skola, kur bērniem mācīties.
21:02 Anastasija vaicā, vai puisis saprotot valodu – saprot.
21:10 Teic, ka smuks puisis, lai brauc dzīvot uz laukiem, laukos esot daudz meitu.
21:36 Jautā, kur tad puiši palikuši – aizbrauc prom, apprecas, uzskaita vietējos puišus, kas jau precēti.
22:12 Atkal pievēršas savai sāpošajai galvai, nesaprot, kā ārstēties.
22:32 Jautā, vai intervētāja ir pie labas veselības.
22:41 Intervētāja saka, ka daudz odu.
22:48 Sāk runāt par radiem, kas dzīvo ciemā, Stasuks, Toļa, Volodiks – katram sava māja.
23:02 Intervētāja teic, ka vecie ļaudis ir interesantāki – zina dziesmas.
23:10 Pūš un elš, teic, ka esot smacīgi.
23:21 Teic, ka viņas saime tagad esot neliela, uzskaita – viņa ar dzedu, Ļida, dēls.
24:00 Jautā, vai intervētāja kaut kur strādā – strādā, jautā, vai atbraukušais puisis ir viņas brālis vai dēls, teic, ka smuks viņai brālis, teic, ka arī intervētājai vajag dabūt veci.
25:05 Teic, ka intervētājas varētu aiziet uz večorku, nav lielu puišu, tādi smalki visi.
25:25 Jautā, vai večorkas notiek katru vakaru – parasti svētdienās, pati sen jau neesot bijusi.
25:48 Piedāvā panākt tālāk un atpūsties, viņa pati arī gribot atvilkt elpu.
26:20 Anastasija aiziet atpūsties, intervētāji runā savā starpā par dziesmām.