Pirmdiena, 11. jūnijs
Diena paiet samērā vienmuļi. Bet ātri. Daudz ko no iecerētā nepadaru. Bet ir atgūts miers un pacietība zeļ plaukdama.
- Miķeļa smaidīgums un apmierinātība ar pasauli mani padara tieši tādu pašu.
- Saņemu negaidītus komentārus manam dienasgrāmatas vakardienas ierakstam Facebook. Arī vēstules. Pasaule tiešām sadodas rokās, kad kāds jūtas vājš.
- Izejam pastaigā uz tirgu pēc zemenēm, ķiršiem un uz Monte Kristo pēc kafijām. Mājupceļā satieku Sindu un sarunas rezultātā esmu atkal pilnībā pārņemta ar ideju braukt uz kalniem slēpot. Čehija ņūbijiem esot kā radīta. Jānoturas uz šitā viļņa līdz rudenim!!!
- Beidzot sazvanāmies ar Zani. Izrunājam, ko varēšu viņiem aizsūtīt. Protams, ir gandarījums, ka varēšu palīdzēt. Vismaz kaut kā.
