#LFK Ak 14, 6

Nosaukums
6. nodaļa. Mani onkuļi
Vienības Nr.
6
Klasifikācijas
Valodas
Latviešu valoda
Iesūtītājs
Iesūtīšanas datums
00.05.2018
Atslēgvārdi
Atvērt

Mani onkuļi.

Vairākas vasaras pavadīju Jūrmalā, Dzintaros. Toreiz tos vēl sauca par Edinburgu II. Augusta onkulim bija divstāvu vasarnīca, kādu nepilnu kilometru no Lielupes, ar skaistu dārzu: avenēm, zemenēm, rozēm, gurķiem un dillēm. Upē atradās astoņvietīga laiva. Ar tantes dēliem Vilīti un Valdiņu, maniem mazajiem brālēniem, braucām pāri Lielupei. Kopā ogojām, un sēņojām. Visi meži skaisti, neaizskarti. Neredzēja neviena cilvēka. Mammas otram brālim Osvalda onkulim divstāvu māja atradās Majoros Kungu ielā 19. Arī tur pavadīju vairākas vasaras kopā ar vecākiem. Osvalda onkulis strādāja par meistaru brāļa Augusta drāšu sieta fabrikā. Vasarnīcu viņš iegādājās par sakrāto meistara algu.
Mammai bija trīs brāļi un viena māsa, jau minētie: Augusts, Osvalds, kā arī Eduards un Marta. Eduarda onkulis bija vecākais dēls. Viņam piederēja pieminekļu darbnīca Ed. Kurau, miera ielā 75/77. No sava tēva Augusta Kuraua, viņš mantoja bildhauera amatu un nelielu kapitālu. Centīgi strādājot, ar sapelnīto naudiņu viņš atvēra sākumā mazu akmeņkaļa darbnīcu. Mantoto mūrniek-akmeņkaļu cunftes meistara goda amatu onkulis Eduards aizstāv mazajā ģildē Amatu ielā 5. Tur viņu ievēlē par cunftes meistaru vecāko. Eduarda onkuļa mūžs nebija garš, tika 48 gadi. Man bija 12 gadu, kad paziņoja, ka onkulis miris. Mamma un tante Marta, visi ģimenes locekļi ļoti pārdzīvoja onkuļa nāvi, sabiedrība vērtēja cilvēka noieto mūžu pēc avīzēs ievietoto sludinājumu, pavadītāju un vaiņagu skaita. Eduarda onkulis bija daudzu biedrību biedrs. Banku padomes loceklis. Pārstāvējis Latviju Ženēvas konferencē. Pavadīt no Jaunās Ģertrūdes baznīcas, onkulis bija šīs draudzes priekšsēdētājs, pēdējā gaitā bija ieradusies vairāki tūkstoši cilvēku, tai skaitā augstākā sabiedrība.
Seši skaisti zirgi vilka bēra ratus. Pa priekšu, vairāku simtu metru garumā, gāja pavadītāju rinda ar vanagiem, no sabiedriskajām organizācijām. Tad sekoja ekipāža, kurā brauca mācītājs Bīlmanis. Aiz bēru ratiem gāja tuvākie radinieki, arī es, un tūkstošiem citu pavadītāju. Skujas bija nokaisītas visā ceļa garumā līdz pašiem Meža, kapiem. Tās bija vienas no lielākām, tūlīt aiz valsts prezidenta Čakstes un ārlietu ministra Meirovica, bērēm. Nāves sludinājumi no sabiedriskajam organizācijām avīzēs aizņēma vairākas lappuses.
Nomira onkulis Eduards negaidīti. Viņš bija saslimis ar gripu. Pēc ārsta izteikumiem slimība jau gāja uz beigām. Onkuļa vecākais dēls Jānis, tēva slimības dēļ bija atlicis saderināšanos. Tajā vakarā Jānis ar Liliju apmeklēja slimnieku. Onkulis bija pie laba garastāvokļa. Teicis, ka rītu celšoties augšā. Licis, pasniegt abiem garšīgo upeņu vīnu, un lai saskandinot uz viņa veselību. Nākošā sestdienā varēšot rīkot saderināšanos. No tā nekas neiznāca. Tajā pašā naktī uz rīta pusi onkulim uznāca krīze. Sirds vājuma dēļ izbeidzās onkuļa mūžs.
Onkuļa trīs dēli kļuva par mantiniekiem. Jānis 27 gadu vecumā mantoja pieminekļu darbnīcu, Alberts, 25 gadu vecumā kļuva par būvuzņēmēju, bet Rolands 23 gados par pieminekļu darbnīcas līdzīpašnieku. Ed. Kurau kundze, tante Marija, pēc izcelsmes bija vāciete, dzimusi Latvijā. Visi viņas ģimenē runāja skaidrā latviešu valodā. Vienīgi ģimenes saietos dzirdēju vācu dziesmas: "Aus Brunnen fort der Toren", "Ich hab mein Herz in Heidelberg Verloren", "Puphen, meine liebes Augenstern", "O Susanna, schones Anna" u. c. Tantes Marijas dzīve beidzās ļoti smagi. Septiņus gadus viņa nogulēja uz slimības gultas ar vēzi. Tā viņa nomira, atstādama vīru un skolas vecumā trīs dēlus (manus brālēnus). Viņas nāves dienu precīzi bija pareģojis Finks.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs