#LFK Ak 14, 8

Nosaukums
8. nodaļa. Diploms
Vienības Nr.
8
Klasifikācijas
Valodas
Latviešu valoda
Iesūtītājs
Iesūtīšanas datums
00.05.2018
Atslēgvārdi
Atvērt

Diploms.

Tā nu, lūk, beidzās mans konflikts ar brālēnu. Pēc daudz drūmiem mākoņiem atspīdēja saulīte. Vecā ģilde bija iekļauta pie Latvijas Amtniecības kameras. Tajā sastāvēja visi labākie amata meistari ar savām senām tradīcijām. Lai iegūtu diplomu, bija jākārto eksāmeni speciālas komisijas priekšā. Teorētiskos eksāmenus matemātikā, ķīmijā, dabas zinātnēs, kā arī diplomdarba rasējumus pieņēma augstskolas pasniedzēji. Praktiskā darbā, diplomdarbs granītā, tiku svinīgi stādīts komisijas priekšā. Izrādās, ka esmu vienīgais akmeņkalis pa vairākiem desmit gadiem, kas stājas amatnieku ģildē. Pie manis pienāk priekšsēdis un visas komisijas priekšā slavē mani par apņēmību un drosmi kļūt par akmeņkali-skulptoru, zinot cik tas grūts un radošs darbs, pieminot, ka šajā latviskajā laikmetā mums aug stipra latviska jaunatne, viņš personīgi man uzticēšot izkalt diplomdarbā amatniecības simbolu. Pēc izgatavošanas to paredzēts iemūrēt virs ieejas jaunajā paredzētajā amatniecības kameras mājā. Priekšsēdis noskrūvēja no savas žaketes ieloka amatniecības nozīmīti un pasniedza to: "Tavs uzdevums izgatavot rasējumu šai nozīmītei attiecīgi palielinot proti – 70x70 cm. Iesniegt komisijas vērtējumam un pēc rasējuma izkalt granītā."
Sākās atbildīgs trīs nedēļu darbs. Būtu veicis kādu nedēļu ātrāk, bet... Lai gan attiecības ar brālēnu likās, ka būtu nokārtojušās, tomēr darba lietās viņš bija izturēts līdz galam. Varbūt skopums...Tā, kā brālēns bija Ģildes meistars, Būvniecības un akmeņkaļu cunftes vadītājs, viņa pienākums bija apmaksāt un arī materiāli apgādāt savu, pie kam pirmo mācekli – diplomandu. Šajā gadījumā iedot 70x70 cm lielu granīta gabalu ar apmaksātu kalšanā pavadīto laiku. Brālēns man parādīja 20 cm biezu, pelēku granīta gabalu. No pirmā acu uzmetiena it kā labs gabals, bet vienā malā pamanīju plaisu. Tad, kad biju to novietojis uz "kolotkām" apstrādei, aizgāju pie brālēna un teicu, ka tāda gabala nokalšanai nav garantijas. "Ja gribi būt meistars, tad jāmāk nokalt arī pušu gabalu." Tas nebija godīgi no brālēna puses, bet neatbildēju ne vārda un ķēros pie daba. Bez šaubām, paveicu darbu ar teicamu vērtējumu. Neviens tā arī nevarēja iedomāties, kādus nervus tas darbs no manis prasīja . Brālēns ar smaidiņu noteica: "Redzi nu, gabaliņš nesaplīsa." Nezinu, vai tas bija prieks, par manu veiksmi vai par to, ka nebija jādod jauns granīta gabals.
Biju vienīgais, kas saņēma akmeņkaļa diplomu pēdējo desmit gadu laikā. Par pēckara periodu nemaz nerunājot. Žēl! Tēlnieki šodien sūdzas par akmeņkaļu profesijas izmiršanu. Vajadzētu atjaunot amatniecības biedrību, kameru, kurā valdītu cunftes tradīcijas un disciplīna. Tagadējo kategoriju noteikšanas vietā, pirmā, otrā, piektā utt. – uzdāvinātās vai plānotās, nepieciešamas kvalificētas amata prasmes pārbaudes. Un iecelšanai meistara godā būtu jākļūst par nozīmīgu notikumu saņēmēja mūžā.
Diplomu pasniegšana notika valsts svētkos Sporta pilī, Sporta ielā. (Vēlāk tur tika ierīkota tanku fabrika.) Starptautiska olimpiskā basketbola turnīra laikā. Šajā sanāksmē piedalījās mūsu valdība, Amatniecības kameras un ģildes vadība. Orķestris atskaņoja Valsts himnu. Tad notika svinīga diplomu pasniegšana, kas noslēdzās ar kopēju svinīgo solījumu: "Strādāt pēc labākās sirdsapziņas, turēt augstu amatnieka godu un savus darbus, strādāt Latvijas labklājības celšana." Katru diplomandu izsauca atsevišķi, pasniedza diplomu un ziedus ar sirsnīgiem vārdiem no priekšsēdētāja puses. Sanāksme bija pieslēgta radiofonam un to raidīja pa visu Latviju. Pēc diplomdarba paliku strādāt pie papa. Ko izmainīja diploms? Saņēmu kvalificētu, savām spējām atbilstošu darbu un līdz ar to arī samaksu. Pirmoreiz izjutu gandarījumu par savu paveikto darbu, ka tas ir atzīts un attiecīgi novērtēts. Algu izmaksāja ik nedēļas 50–60 latu apmērā. Sāku saprast naudas vērtību un to ar kādām grūtībām tā tiek nopelnīta. Bet galvenais, ka uz darbu devos ar patiku un prieku. Ikviens cilvēks būs laimīgs, atrodot sev radošu, interesantu, labi apmaksātu darbu. Diemžēl dzīvē daudziem, arī pats esmu izbaudījis šo rūgto biķeri vēlākos gados, liktenis nav bijis tik labvēlīgs. Tomēr katram ar savu neatlaidību un gribas spēku jātiecas piekļūt šai Laimes mātes labvēlībai.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs