#LFK Ak 14, 12

Nosaukums
12. nodaļa. Izbraukumi
Vienības Nr.
12
Klasifikācijas
Valodas
Latviešu valoda
Iesūtītājs
Iesūtīšanas datums
00.05.2018
Atslēgvārdi
Fails
#LFK Ak 14, 12
AtšifrējaBella Bērziņa
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2022-05-29 21:05:32
Labots2022-07-17 16:52:28
AtšifrējumsFotogrāfija
Atšifrēt tekstu
Atvērt

Izbraukumi.

Pēc savas dabas es nebiju viegli pierunājams, ne arī dāmu skatu apsvilināms, jo sapratu, ka dzīve nav skaista kino lenta, bet pasaka, kurā var būt grūta pamošanās. Tā, biju iedomājies, ka modeļi akta uzstādījumam Akadēmijā būs loti daiļi pēc miesas uzbūves, sevišķi sievietes aktam. Pirmoreiz kailu modeli ieraudzīju Sutas darbnīcā un tad jau biju vīlies. Redzēju diezgan novītušu, ne sevišķi graciozu augumu. Vēlāk sapratu, ka ne jau ārējais skaistums vajadzīgs, lai iemācītos zīmēt, bet gan konstrukcija, anatomiskā, uzbūve un ēnu spēle. Vīriešu modeļos būtiskais bija muskulatūra (Herkuless), sieviešu aktā – stāja, auguma plastika (Afrodīte, Venēra, nimfas) un vēl Rubensa skaistie eņģelīši...
Tā, atkal esmu novirzījies no tēmas – to varēju pateikt dažos vārdos. Neticēju ārējam skaistumam. "Viss nav zelts, kas spīd," to man mācīja tētis. Tas gan vairāk attiecās uz dzīvo dabu, jo nedzīvā dabā, sevišķi mākslā, varēja radīt no necila materiāla vērtīgus, nesamaksājamus darbus. Tātad mākslinieka veikums atkarīgs ne tik daudz no fiziskā materiāla, cik no viņa iekšējā, garīgā spēka, dvēseles, filozofijas, emocionalitātes, redzes uztveres. Dabas varenuma apjausmas un roku instinktīvās darbības.
Šajā karnevāla naktī pirmoreiz turēju rokās savu sapņu tēlu. Atzīšos, ka baidījos, ka tas izšķīdīs, saplīsīs kā ziepju burbulis. Tāpēc mani romantiskie jaunības gadi pagāja ne tik vien jūsmošanā, bet pārbaudē. "Viss nav zelts, kas spīdi!" To darīju ar zināmu smalkjūtību un varbūt drusku – nežēlību. Ja esi draugs, tad ne jau pie pilnas bļodas vien! Tātad ne tikai jaunā, lielā sabiedrībā, kurā vairāk izlikšanās un mākslotības, bet gan pie dabas – skaisti pārgājieni pa Latvijas ārēm, noberztas kājas, nogurums, ar nakšņošanu drēgnās vasaras naktis un iešanu karstā saulē, kad prātā vien vēsais avota ūdens. Vedu arī uz koncertiem, uz operu, lai redzētu kā dvēsele ir izdaiļota, vai kāda asara norit, vai uznāk krietnas žāvas.
Daudz jau neiznāca laika šiem "pētījumiem", jo vasarā mums bija sezonas darbi. Man ļoti patika izbraucieni ar divriteni. Vispatīkamākie bija braucieni pa Rīgas vecpilsētas mazām ieliņām, arī pa ostas rajonu. Apbraukāju gandrīz visu Latviju. Iepazinu lauku ļaudis, viņu viesmīlību un novadu savdabīgos dialektus. Daudz tiku ceļojis ar kājām. Tad arī redzēju vairāk no dabas skaistuma: mežus, laukus, ezeru un upju līčus rītu un vakaru krāšņumā.
Jaunkundzei Vilmai bija radi un draudzene Ainažos. Tā arī sarunājām aizbraukt uz Ainažiem pie draudzenes ar divriteņiem. Tā nekas, 130 kilometri turp un 130 atpakaļ! Kopā 260 kilometri pa sestdienu un svētdienu, ar visu ciemošanos. Man ceļojuma iespaidi bija brīnišķīgi. Mana draudzenīte teica, ka ceļojums esot paticis, tikai drusku nogurusi esot.
Avīzē izlasīju paziņojumu par ekskursiju ar kuģi "Katja" uz Ārensburgu, Sāmsalā ar starp pieturu Ainažos. Piedāvāju šādu ceļojumu savai draudzenei kā kompensāciju. Viņa tam piekrita. Tas bija interesants un savdabīgs brauciens. Pasažieru vidū sastapām dažāda rakstura ļaudis, kuri sevi parādīja no dažādām pusēm. Kārtējā iespēja analizēt draudzenītes uzvedību, stāju, izturēšanos sabiedrībā. Kuģis piestāja uz kādu stundu Pērnavā. Vietējie zvejas puiši demonstrēja savu māku motorlaivas vadīšanā, dodas ar vislielāko ātrumu virsū mūsu kuģim, tad ar ieslēgtu atpakaļgaitu pie paša borta aptur. Visi kuģa pasažieri un sevišķi dāmas bija sajūsmā par šo rotaļu. Dāmas neskopojās ar atzinību: plaukšķināja ar rokām un māja gaisa skūpstus, arī mana draudzenīte. (Viņai starp citu ir arī igauņu asinis. Tēvs igaunis).
Ārensburgu neredzējām. Miglas dēļ nevarējām iebraukt ostā. Kapteinis nogaidīja divas stundas un tad laika trūkuma dēļ griežamies atpakaļ uz Rīgu. Žēl! Vēl līdz šai dienai neesmu bijis Sāmsalā. Igaunijā bija naudas vērtība kronās. Izbaudījām muitas grūtības, pasu kontroli. Starptautiskos ūdens atvēra bonu veikalu, kurā varēja nopirkt suvenīrus, augļus un vīnu. Es iegādājos vienu ananāsu un spāņu vīnu, kas man iepatīkas tīri vizuāli pudeles vēderu apjoza salmu pinums. Lai gan šis bija neliels brauciens, 24 stundas, varējām izjust jūras plašumu un varenumu, pret to savu niecīgumu un nevarīgumu. Sāku saprast jūrnieku bijību pret Jūras māti. Jūras māmiņa dūc kā bitīte, tad, kad jūra ir melna un sit augstu vilni. Lat vai kā, kad nonācām Rīgā, jutu tādu kā atvieglojumu. Nekur nav tik labi kā mājās.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs