#LFK Ak 14, 16

Nosaukums
16. nodaļa. Svētki
Vienības Nr.
16
Klasifikācijas
Valodas
Latviešu valoda
Iesūtītājs
Iesūtīšanas datums
00.05.2018
Atslēgvārdi
Atvērt

Svētki.

Tagad kaut ko jaukāku no manas dzīves. Par 1938. gada augusta mēneša Augustiem, manu vārda dienu. Tas bija gads, kad Latvijas ekonomika pārpilnības ziņā bija sasniegusi augstāko kulmināciju. Ja 1934. gadā tauta ar zināmu neticību raudzījās uz Ulmaņa valdības pūliņiem celt saimniecisko līmeni valstī, tad 1936. gada valsts, Darba svētkos, tā apliecināja savu uzticību valdībai, tautas vadonim prezidentam Ulmanim.
Desmitiem tūkstoši rīdzinieku, ģērbušies savos labākos tērpos, arī tautas tērpos, devās uz svinīgām saiešanas vietām, lai suminātu mūsu gādīgo, latvisko valdību. Visi priecājās: par darbu, par savu labklājību, par laimi. Sanāca cilvēki ar ģimenēm, smaidošām sejām. Te satikās students, uzņēmuma vadītājs, strādnieks un lauksaimnieks. Tā bija viena liela latviešu Ģimene. Visus vienoja kopīgs prieks par sasniegto un viens liels mērķis – lai Latvija vienmēr būtu brīva, neatkarīga un tauta dzīvotu labklājībā.
Latvijas valsts varēja lepoties ar panākumiem. Ekonomiskā ziņā mēs bijām priekšā tādām valstīm, kā: Dānija, Holande, Somija, Lietuva, Igaunija. Tirgojāmies ar: Angliju, Krieviju, Vāciju, Zviedriju, Somiju u. c. Esmu aizrāvies, aprakstīdams šos svētkus bet nevarēju to nedarīt, jo ir salīdzinājums ar šodienu, kad dzīvojam sociālisma "laimē". Nupat, pa radio tiek ziņots par nākotnes perspektīvām. Pustukši veikala plaukti, plaša patēriņa preču trūkums. Bezdarbs sakarā ar izejvielu trūkumu fabrikām, inflācija Tas viss notiekas pēc "ražīgām" piecgadēm, kad nav kara un kad pārējā pasaules daļā, rietumos , kur nav šīs "laimes", valda pārpilnība... Pietiek!.
Tātad 1938. gada 3. augusts, mana un mana krusttēva Augusta Kurau vārda diena Tā vienmēr manā bērnībā tika svētīta gaiši un skaisti, parasti Rīgā vai Jūrmalā, ģimenes lokā. Šoreiz to atzīmējām laukos, Lēdmanes pagasta "Rītrasu" mājās, bijušā muižā, 150 hektāru lielumā, kura tagad piederēja manam krusttēvam Augustam Kurau. Bijām ielūgti ne tikai mēs, mūsu ģimene, bet arī abi brālēni ar ģimenēm, tante un onkulis. Ceļā devāmies vesela mašīnu eskorta pavadībā: brālēnu, Jāņa "Mercedes", Alberta "Buick" Rolanda "D.K.V.", Augusta "Creystler". Vēl tika uzaicināti pazīstami rūpnieki un fabrikanti, skolotāji un apkārtējie pagasta dižvīri – kopā ap 100 cilvēku. Ciemiņi lielākoties ieradās personīgajās automašīnās.
Galamērķi sasniedzām pievakarē. Bija lielisks laiks. Ezerā jau sākās uguņošana, turpat bija uzklāts pagaidu galds ar brūnu miežu alu un gardām uzkodām. Cepti sivēni, kāposti zirņi un kaņepes. Žāvēts šķiņķis, lauku un asins desas, biezpiens un pīrāgi. Cepti rauši. Sākās svinīgā daļa. Runātāji nomainīja viens otru: Rūpnieku un amatniecības kameras priekšsēdētājs, Latvijas bankas padomes un Lauksaimnieku savienības priekšsēdētāji, Lēdmanes pagasta valdes priekšsēdētājs, Aizsargu komandieris, pagasta skolas pārzinis, "Rītrasu" agronoms, kā arī daudzi citi, jo manu krusttēvu Augustu Kurau pazina plašā sabiedrībā, kā Rīgā tā arī šeit. Tika pasniegtas arī vērtīgas dāvanas. Vakara kulminācijā bija kāda epizode, par kuru tiku ilgi smējies, arī pēc šīs vārda dienas. Mednieku biedrības valdes pārstāvji, pēc tās priekšsēdētāja svinīgās uzrunas: "Augustu mēs pazīstam kā izcilu mednieku un lielisku meža zvēru šāvēju, ar veiklu roku un asu acu skatu", pasniedza kā dāvanu trīsstobru bisi ar sudraba ierakstu un monogrammu, pieteikdami, "Lūdzu, August, izdari goda šāvienu no jaunās bises!" Mans krusttēvs, Augusta onkulis bija sajūsmā līdz asarām par dāvanu. Ierocis tika pielādēts ar trim renkuļiem. Mēs visi zinājām, ka onkulis brauc uz medībām un vienmēr atgriežas ar vairākiem medījumiem, vienreiz pat caunu. Tas reti kādam izdodas, tādēļ uzskatījām viņu par izcilu mednieku. Krusttēvs ieņēma pozīciju, izslējās, pat mazliet atgāzās, lai visi klātesošie redzētu viņa drosmi un vīrišķību. Fotokameras gaidīja šāviena mirkli. Atskanēja varens grāviens un, kad dūmi bija izklīdusi, pavērās impozants skats. Mans krusttēvs ar jauno bisi rokās gulēja zemē augšpēdus, izrādās, viņš bija nospiedis visas trīs mēlītes uzreiz. Saprotams, ka tādu triecienu pa plecu nebūtu izturējis pat pieredzējis mednieks. Visi tuvumā stāvošie steidzās palīdzēt tikt uz kājām manam onkulim. Bet es nezinu, kāpēc tik sirsnīgi smējos. Varbūt nevajadzēja? Man likās, vai onkulis bisi ir maz turējis vispār rokā. Onkulis tika atsēdināts tuvējā krēslā un pacelts gaisā. Visi klātesošie sauca: "Lai dzīvo! Lai dzīvo!" Rakešu zalves un uguņošana lika aizmirst šo mazo kļūmi.
Tad visi tika aicināti uz lielo banketu, klētsaugšā. Galdi vai lūza no kulinārijas labumiem. Te servēts bija aukstais galds. Garie soli un galdi bija apklāti ar linu drānām. Griesti izrotāti ar auseklīšiem un saulītēm, salmu pinumiem un puzuriem. Grīda nobārstīta ar kalmēm. Viss gaiss piesātināts ar gardo ēdienu un kalmju skurbinošo smaržu. Tā, kā tante Anna, onkuļa sieva, bija noteicēja un saimniece pār šo lielo īpašumu, "Rītrasu" mājām, arī viņa tika sumināta. Pateicības runā tante pieminēja, ka mūsu vidū atrodas vēl viens vārda dienas gaviļnieks, kurš ar āmuru un kātu palīdzējis granītā atdzimdināt mūsu latviešu varoņus Brīvības piemineklī un Brāļu kapos. Tas esot viņas vīra krustdēls Augusts. Bez šaubām, man bija jāpieceļas un jāpateicas tantei un krusttēvam par suminājumu, kamēr klātesošie svinīgi aplaudēja. Tā bija pirmā reize, kad visu radu un viesu klātbūtnē tiku atzīts savā amatā.
Svinības turpinājās visu nakti un beidzās tikai nākošās dienas pievakarē. Tad kopā ar nogurušajiem viesiem devāmies atpakaļ uz Rīgu. Bet mana un brālēnu ģimenes nolēma, ka manu vārda dienu jānosvin Baltezerā, "Plostiņos". Iesilušās galvas meklēja turpinājumu, un pēc pāris stundām atradāmies jau "Plostiņos". Rīgā pārbraucam tikai pirmdienas rītā, pārģērbāmies un devāmies uz darbu. Pusdienu laikā papus aicina mani pie sevis. Izrādās, jāierodas pie Alberta uz "kāterīti". Tur pasēdējām, biljarda istabā, pārrunājām Augustu svinību iespaidus. Bet naktī gulēju veselas 12 stundas. Tā noslēdzās Augusti tai tālajā un reizē neaizmirstamajā 1938. gada 3. augustā. Sākās atkal normāls, tīkams ikdienas darbs, kas mijās ar izklaidēšanos sestdienās un svētdienās. Apceļojām Latvijas āres, svinējām mūsu daudzo radu vārda un dzimšanas dienas, iesvētības, ņēmām dalību dažādos svētkos, ziemā apmeklējām teātri un operu, kora koncertus un mana brāļa vijoļkoncertus. Visbeidzot pirmā iepazīšanās un tai sekojošie "randiņi" ar manu nākamo sieviņu, lielo mīlestību.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs