#LFK Ak 14, 20

Nosaukums
20. nodaļa. Vasaras Majoros
Vienības Nr.
20
Klasifikācijas
Valodas
Latviešu valoda
Iesūtītājs
Iesūtīšanas datums
00.05.2018
Atslēgvārdi
Atvērt

Vasaras Majoros.

Vēl, sakratot savu atmiņu pūru, jāizstāsta, kā pavadīju patīkamas dienas vai nedēļas Majoros, onkuļa Osvalda divu stāvu vasarnīcā, Kungu ielā 19.
Tā tad, divu stāvu koka, priekš tā laika 36-tā–40-tā gada, labiekārtota māja. Ar atsevišķu piebūvi, virtuves māju, ar divām istabām domātām kalpones vajadzībām. Mājas pirmā stāvā, kurā atradās četras istabas ar centrālo zāli (ēdamistabu) un slēgto verandu dzīvoja onkulis Osvalds un tante Marta. Otrā stāvā kur dzīvoja mūsu Heinrihsonu ģimene, atradās trīs istabas ar centrālo ēdamistabu jeb zāli. Papus ar mammu dzīvoja vienā istabā. Mēs ar brāli dzīvojām katrs savā istabā. Brālis bija vijolnieks, konservatorijas students, tādēļ viņam tika dota atsevišķa istaba. Lai viņš netraucētu mūs ar saviem vingrinājumiem un mēs netraucētu viņu. Arī mūsu stāvā atradās vaļēja veranda. Saulainā lakā šajā verandā ēdām brokastis, pusdienas un vakariņas, kā arī šeit notika dažādas svinības. Parasti devos uz Majoriem ne ar vilcienu, bet gan ar divriteni "Omega Rotstar". Ceļā pavadīju apmēram vienu stundu. Šo divriteni tiku nopircis par savu pelnīto naudu, tādēļ "viņš" bija man mīļš "draudziņš" un uzticams ceļa biedrs. Cik gan patīkama sajūta, ja tu tiec gaidīts. To vienmēr izjutu ierodoties mājā Majoros. Nekad neaizmirsīšu māmiņas un papiņa vēlīgo smaidu. Mana brāļa izsauciens, ar humoru sejā: "Pazudušas brālis ieradies" un imitējot fanfaru, ar muti, nopūta "Aīdas" maršu. "Slava lai atskan Izīdai." Es notēloju "atradušos brāli" un mēs apkampāmies visu sagaidītāju, tantes, onkuļa un brālēnu priekšā. Ja tas gadījās sestdienas vakarā, tad banketa galds tika klāts vaļējā verandā. Bez šaubām pie galda tika aicināti ne jau tikai es, bet visi klātesošie. Vasarnīcas pagalma dziļumā atradās neliela dārza māja ar trim istabām. Šajā mājā vasaras sezonā dzīvoja mani brālēni, Jānis ar ģimeni un Rolands. Arī šī mājiņa piederēja Osvalda onkulim.
Mana mīļā mammiņa bija uzklājusi bagātīgu, sātīgu galdu. Pirmais ēdiens kartupeļu salāti ar cīsiņiem un salātiņiem krējumā. Papiņš bija sarūpējis "Porter" alu. Pāriedami uz aukstām uzkodām: lasītis, zutis, šķiņķītis, arī siļķīte krējumā un rasolinš. Piedevām uz ledu liktais vēsais šņabītis, ielejot nosvīda glāzīte. Tika slavēta mammas plašā izdoma par ziediem klāto gaumīgo galdu. Skanēja tosti no brāļa Feģina mutes. Vispār veselīga humora un labas anekdotes Feģinam nekad netrūka. Arī dziesmas netrūka. Pēc brālēna lūguma mūsu ģimenes "ansamblim" kārtējo reizi bija jāatkārto mūsu populārā programma. Tajā piedalījās mūsu kvartets un piedziedājumos visa sabiedrība. Tad brālim bija jāspēlē vijoli "Špil mīr ein tid aus meine Heimat." Monti "Čardašu", kā arī populārākos šlāgerus un operetes ārijas no "Havajas puķes", grāfs Luksemburgs no Šūberta "Trejmeitiņas". Tad visi jutām patīkamu nogurumu un pēc vieniem, vasaras naktī, pateicāmies māmiņai par skaisto vakaru un devāmies pie miera savās istabiņās.
Skaistais svētdienas rīts Majoros, Kungu ielā 19. Mana māmiņa šajā rītā mums visai ģimenītei ļāva gulēt līdz 11.00. Pati, jau agri devās uz Jomas ielu, lai iegādātos konditorejas cepumus, frančmaizītes, runštikus un sevišķi garšīgās sviesta bulciņas. Visas saglabājās siltas līdz ēšanas brīdim. Tad māmiņas patīkamā balss, kā operā, izdzied: "Es lūdzu pie galda". Tas nozīmē "celties" un pēc otrā dziedājuma sēsties pie brokastu galda vaļējā balkonā otrā stāvā. Visi mēs pulcējamies skaistās pidžamās. lt sevišķi dāmām; ķīniešu zīda pidžamas, ar skaistiem piegriezumiem. Patīkamais kafijas un cepumu aromāts kairina mūsu apetīti. Kungi neskopojas ar komplimentiem par skaisti dekorēto, servēto galdu. Pēc vakardienas vīriem drusku kaltē rīkles. Tādēļ sarunas sākumā neveicās. Un atkal mūsu māmiņa ir nolasījusi no vīru acīm kluso lūgumu, uzlikdama galdā pāris pudeles aliņu. Feģinš uzsāk zemā balsi dziesmu: "Pie alus mucas pagrabā, tur mana mīļā vieta." Mēs visi piebiedrojamies. Ar to sirsnīgi pateicoties mammītei, par viņas iejūtību mūsu "karstajām" galviņām. Māmiņa var būt apmierināta. Visi sviesta runštiki un maizītes tiek noēstas. Kafija ar saldo krējumu izdzerta. Rītā būs skaists laiks, tā māmiņa mums vienmēr pieteica. Ja atstāja neapēstu uz šķīvja, tad rītā būs slikts laiks. Par mani mamma visvairāk priecājās. Jo toreiz mans darbs prasīja daudz enerģijas, tādēļ es arī visvairāk ēdu. Mana porcija bija vislielākā. Pēc brokastīm dāmas nodarbojās ar saimniecības lietām, tualetes apmaiņu, vai pagalmā guļkrēslos atpūtās un sauļojās. Mēs vīri devāmies uz Jomas ielas frizētavu atsvaidzināties (bārdas dzīšana). Neaizgājām garām iecienītam bāram, labi vēdināta telpa ar bagātīgi atspirdzinošiem dzērieniem, ledus gabaliņiem, arī alu un stiprākiem dzērieniem. Šo bāru sauca "Žemeika". Nepagāja ne piecas minūtes, kad mūs klusi sveicināja: "Labrīt, kā ar veselību?" Izrādās arī brālēna kungi garāmejot atnākuši atspirdzināties. Kopīgi atcerējāmies patīkamo vakardienu un sastādījām turpmāko programmu šai dienai. Pēc pusdienām, nolēmām ar dāmām, visi kopā Lielupē pabraukāties ar jahtām. Jahtas un laiviņas izīrēja uz stundām Lielupes krastmalā. Jahta maksāja vienu latu stundā. Laiviņas 50 santīmi stundā. Parasti devāmies jahtā pa Lielupi līdz Bulduru tiltam un atpakaļ. Ja braucām ar laivām, tad pāri Lielupei uz plašo salu. Tur peldējāmies, sauļojāmies, sportojām, atpūtāmies līdz vakaram. Vakarā pēc patīkamās atpūtas bijām enerģijas pilni. Onkulis Osvalds ierosināja vakarā patīkamu domu. Lai dāmas vakarā varētu patīkami izklaidēties un parādīt savas skaistās tualetes, viņš no rīta ir pasūtījis galdiņu restorānā "Lido". Tur būšot lieliska vakara programma ar mūsu labāko operešu solistu un dejotāju piedalīšanos. Mūsu dāmas, tante Marta, mamma, Lilija – brālēna sieva bija "stāvā" sajūsmā. Mans, atturīgais, lieliskas onkulis Osvalds, kurš ikdienā bija pazīstams kā noslēgts vecpuisis un pēkšņi tāda ideja. Feģinš aiz sajūsmas pat izteica domu: uz priekšdienām, viņš vienmēr, pēc diža, laba padoma, griezīšoties pie onkuļa Osvalda. Tas priekšlikums tika pieņemts ar aplausiem.
Sakarā ar paredzēto vakara programmu, launagā tika pasniegta tikai Rokforas siera, kaņepju un biezpiena maizītes kā arī Norvēģijas siļķīte ar krējumiņu. Pēc maltītes dāmas devās atpūtā, lai pēc tam sagatavotu vakara tualetes un frizūras. Kungi uzspēlēja šaha partiju vai zolīti. Pēc tam nosnaudās guļkrēslos, lai sagatavotos vakaram restorānā "Lido". Tieši 21.30 tika iedarbinātas automašīnas un kungi, kuri bija ģērbušies melnā un strīpainā, sagaidīja dāmas ar izsaucienu: "Jūs dāmas šovakar izskatāties burvīgas." Tik tiešām skaistās, garās vakarkleitas un mazliet kosmētika padarīja dāmas neredzētā skaistumā. Brālēna Jāņa "Mersedes" mašīnā sēdēja onkulis Osvalds ar tanti Martu. Jāpiezīmē, ka tante Marta bija kāra uz rotas lietām. Gredzenotas rokas, kaklarota un galvā diadēma. Māmiņa ar savu vienkāršo smalko gaumi izcēlās dāmu vidū. Rolanda mašīnā, "DKV", sēdējām mēs: papus un es ar Feģu. Noskaņojums brīnišķīgs. Mēs visi jutāmies kā grāfi. Lūdzām viens otram paturēt žaketi, attaisīt mašīnas durvis, piedāvāt labāko vietu mašīnā, steigties dāmai pasniegt roku, pasniegt uguni papirosam utt. Tie visi ir sīkumi, bet ļoti nepieciešams ievadījums mūsu šīvakara norisei. Sevišķi šie pieklājības "paņēmieni" ir derīgi mūsu saietos, viesībās, teātros, restorānos. Visur tur, kur ir sabiedrība. Kādreiz mirušais onkulis Eduards, kas piedalījās Tautas savienības saietā Ženēvā, Šveicē mācīja, ka diplomātu manieres ir vienkāršas, bet smalkas. Tas nozīmē nekad, ne valodā, ne arī manierēs un žestos, nedrīksti būt teatrāls. Šo tradīciju arī mēs piekopām. Mūs nepārsteidza "Lido" zāles pārziņa ārkārtīgā laipnība un teatrālā vešana cauri zālei pie mūsu onkuļa Osvalda pasūtītā galda. Mēs nelaidām savām dāmām piebīdīt sēdekļus oberiem. To darījām mēs, jaunākie, tuvākie. Tas dāmām noteikti vairāk patika. No siltiem ēdieniem atsacījāmies. Toties dāmām ļoti garšoja šampānietis ar vīnogām un apelsīniem. Vīni pie izmeklētām aukstām uzkodām. Malkojām vēso šņabīti. Pēc kāda laika sākās programma. Galds tiek novākts, lai noservētu kafijas galdu – plombīra torte, šokolādes pleciņi, saldēta ananāsa šķēlītes ar putu krējumu, konjaks "Henesi" un Dominikāņu liķieris "Mūks" dāmām. Pusstundu programma. Pusstundu sabiedriskā dejošana, prožektoru gaismā. Brīžiem zāle ir apgaismota no stiklotās grīdas. Šie gaismas efekti tuvina pasakainai iedvesmai. Brīžiem ir sajūta, ka viss tas norisinās sapnī, bet laikam cilvēki, pēc padarītā darba, meklē veldzi savā garīgā un fiziskā noslogojumā. Varbūt arī mēs izjutām gandarījumu, par visu paveikto, nopelnīto, ka varam to atļauties. Lai nu kā, mēs visi ļoti bijām pateicīgi par šo skaisto vakaru onkulim Osvaldam. Tas nenozīmē, ka aizbraucot uz Majoriem katru svētdienu apmeklējām restorānus. Nē, tas būtu jau apnicīgi. Vienīgi mums patika pārmaiņas. Katru reizi ko citu. Izgadījās, ka braucām pie brālēna Alberta uz Baltezeru. Bet tad jau tas ir cits stāsts un ar citām izdarībām. Un tomēr, man visvairāk patīk ceļot pa savu skaisto Latviju. Tuvāk dabai. Ne viens restorāns nevar atsvērt mūsu skaistos ģimenes un laukos svinamos Vasarsvētkus, Jāņus, Ziemassvētkus. Redzēt saules lēktu pie skaista ezera vai upes, telts priekšā. Cik daudz ierosmes un sapņu izsapņots pie ugunskura. Tā ir vislielākā un skaistākā romantika, ko nekad nevar aizmirst visā savā mūžā.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs