Piena vešana uz pienotavu
Pienu sāka vest uz pienotavu 1925. gada 19. jūnijā, kad aizveda 31 kg. Līdz tam bijām pārstrādājuši mājās un sviestu pārdeva tirgū – Rūjienā. Rūjienas pienotavas krejošanas punkts bija “Cēzaros” (Cāzarīšos) pie lielceļa no “Muršu” mājām, tas ir ap 3 km. Vasaru pienu veda katru rītu. Ziemā pa divām dienām reizi. Toreiz piena cenas bija augstas par kg piena pārdošanu maksāja 50 rubļu. Rūjienas pienotava tad noorganizēju visus apkārtējos pagastos krejošanas punktus.
Te pienu lēni nokrejoja un krējumu veda uz Rūjienas pienotavu. Ķoņos krejošanas punktu atvēra 1925. gada ziemā. Rūjienas pienotava uzbūvēja visur krejošanas punktus.
Ķoņu pag. krejotavas punktu uzbūvēja Vigaļos 1930. g.
Lieli strīdi bija kurā vietā ierīkot Ķoņu pag. krejošanas punkta. Rūjienas punkta valdes loceklis Čākurs, kurš dzīvoja Jauninduļos, gribēja lai punkts būtu pie Lukstu mājas arī citu tanī apvidū dzīvojoši piena nodevēji tur vēlējās. Tad savāca parakstus no piena vedējiem un no 55 piena nodevējiem 32 vēlējās lai krejošanas punkts būtu pie Vigaļiem. Tad arī Rūjienas pienotava to ņēma vērā un tā 1930. g. tur uzbūvēja.
Lai nebūtu katru rītu jābrauc ar pienu uz pienotava punktu tad 1942. gada sāka vest pienu kopīgi no trim mājām – Bēkas, Čāmas (vēlāk Saktas) un Merši; katrs savu rītu pēc kārtas. Tā tas turpinājās 3 gadus. Krējums no punkta uz Rūjienu bija jāved uz Rūjienas pienotavu visiem piena nodevējiem pēc kārtas.
Bija kādas 10-14 kannas ar krējumu tā ka pat dažreiz vajadzēja to vest ar diviem pajūgiem. Katru mēnesi bija jābrauc 1-2 reizes. Piena centrifūgu krejošanas punktā grieza ar roku: pa diviem cilvēkiem vīri to varēja pagriezt. …
Piena vešanu izbeidza 1981.gada 5.janvārī. Kad vienīgo govi Pieneni pārdeva. Pēdējā dienā nodevu pienotavā 6. janvārī 1981. gadā 13 litrus 5,1% tauki. Svaigu pienu tad nu dabūju no Edītes, kurai ir 2 slaucamas govis.
