#LFK Ak 58, 4

Nosaukums
4. nodaļa. Labības kulšana
Vienības Nr.
4
Klasifikācijas
Iesūtīšanas datums
14.12.2018
Pierakstīšanas laiks un vieta
20.01.1981, Ķoņu pagasts
Ķoņu pagasts, Valmieras novads
Atslēgvārdi
Fails
#LFK Ak 58, 4
AtšifrējaIlze Ļaksa-Timinska
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2018-12-20 16:52:03
Labots2018-12-20 16:53:34
Atšifrējums20.01.1981.

Labības kulšana

Senos laikos labību žāvēja rijās un kūla piedarbā ar spriguļiem. Rudzus kūla ar spriguļiem, bet vasarāju labību ar zirgu vilktu rulli. Arī tēvs pirmos saimniekošanas gados Bēkās kūla labību ar spriguļiem. Rītos uz kulšanas cēlās agri, lai līdz brokastu laikam varētu riju izkult. Parasti bija 4 kūlēji ar spriguļiem, bet divi citi apgrieza labību, izkratīja salmus un noklāja labību kulšanai.
1892. gadā Ķoņu pag. saimniecības Uļļas, Lāņjēkas un Pacepļi kopēji nopirka tvaika katlu darbināmu kuļmašīnu. Tā bija pirmā tāda veida kuļmašīna Rūjienas apkārtnē. Tad apkārtējās saimniecības varēja dabūt labības kulšanai šo kuļmašīnu. Arī Bēkas tad sāka ar 1893. gadu labību kult ar minēto kuļmašīnu. Tas lielā mērā atviegloja smago kulšanas darbu un arī paātrināja. Tikai nelielu daļu rudzu kūla ar spriguļiem, jo salmi bija vajadzīgi jumtu segšanai. Tad jau gandrīz visām ēkām bija salmu jumti. Arī es personīgi esmu piedalījies labības kulšanā ar spriguļiem. Tas bija 1919. gadā kad vajadzēja salmus kūts jumtam. Arī rudzu sēklas vajadzībai parasti žāvēja rijās un kūla ar spriguļiem, jo tad sēklas bija labākas, kad žāvēja rijas dūmos tad graudi bija līdzīgi kā kodināti.
Labības kulšana ar tvaika spēku darbināmo kuļmašīnu ātri izplatījās un neviens saimnieks negribēja vairs kult ar spriguļiem.
Atšifrēt tekstu
Fails
#LFK Ak 58, 4
AtšifrējaIlze Ļaksa-Timinska
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2018-12-20 16:54:23
Labots2018-12-20 16:54:23
AtšifrējumsAr tvaiku dzītā kuļmašīna bija līdz otrajam pasaules karam. Ķoņu pagastā kādas 7-8. Tās tad arī nokūla labību visās Ķoņu pag. saimniecībās. Kulšana gan dažu gadu ieilga līdz pat novembra mēnesim. Sevišķi tad ja bija lietains rudens, jo kult varēja tikai kad laiks bija bez lietus. Labību pļāva vai nu ar vienroču izkapti, ja labība bija garāka. Bet ja bija īsāka, tad ar garkātu izkapti. Nopļauto labību salika nelielās gubās vidū mietu iespraužot. Kad labība pāris nedēļās bija izžuvusi, tad to kūla ar kuļmašīnu.
Kulšanu katra saimniecība izdarīja divas reizes. Rudzus nokūla augusta mēnesī, bet vasarāju labību kūla septembrī un oktobrī. Linsēkla kaltējās rijās un tad izkūla piedarbā ar rulli. Sēklas āboliņu agrākos laikos arī kaltēja rijās un piedarbā kūla ar rulli. Vēlāk bija speciālas āboliņu sēklu kuļmašīnas. Izkultos graudus kaltēja rijās uz dēļiem virs ārdiem.
Kad tuvojās kulšanas dienas, tad jau ar laikus visu vajadzēja sagatavot. Saziņoja vajadzīgo strādnieku, nokāva 2-3 aitas dažreiz pagatavoja arī alu. Rudens kulšanā Bēkās ilga 1-1,5 dienas. Vasarāju kulšana ilga 3 dienas. Kulšanu sāka ap pulkst. 7 no rīta un vakarā tā ilga līdz pulkst. 8 vai par 10 vakarā. Ja laiks bij jauks, tad jau arī centās visu ātrāk nokult.
Atšifrēt tekstu
Fails
#LFK Ak 58, 4
AtšifrējaIlze Ļaksa-Timinska
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2018-12-20 16:55:03
Labots2018-12-20 16:55:03
AtšifrējumsPie kulšanas lietoja vējlukturus. Elektrības nebija. Vēlākos laikus dažiem bija arī elektrība.
Pie kulšanas nodarbināja 22-25 cilvēku. Divi vīri tīrumā ar speciālu koku cēla labību gubās uz .. ratiem. Un katru ratu lika 2-3 gubas. Vajadzēja 4-5 pajūgus un tik pat braucējus un tīruma piegrābējus. Labību uz kuļmašīnas cēla 2 vīrieši. Labību ielaida mašīnā viens, un viens padeva rokā. Salmus vilka 4 sievietes. Dažās saimniecībās arī salmus veda projām ar bomi un zirgu. Salmus taisīja kaudzēs apm 1 tonnu tilpuma. Divi vīri cēla salmus uz kaudzes.
Pelavas vāca viena sieviete un lika kaudzēs. Graudu maisus uzmanīja 1-2 vīri. Graudu maisus ved uz klēti 1-2 vīri ar pajūgu. Tie arī pieveda tvaika katlamūdeni un malku.
Kuļmašīnu un tvaika katlu apkalpoja mašīnists un viens palīgs. Pie kulšanas mašīnas strādājošos ēdināja 4 reizes dienā – brokastis, pusdienas, launags un vakariņas. Izkulto labību novērtēja mašīnists. Pēc maisu skaita. Katrā maisā bija 2-3 pūru (1 pūrs .. 50kg, mini 40 kg un 30 -32 kg).
Kad beidza kulšanu, tad mašīnists deva t.s. garo svilpi no tvaika katla 5-10 minūtes. Ar zirgu vedamajam tvaika katlam izlaida ūdeni ārā lai būtu vieglāk pārvadāt un tad ar zirgu veda to uz nākošo māju. Jūdza sešus zirgus. Tvaika katlu veda tā saimniecību kura beidz kulšanu. Kuļmašīnu veda tā saimniecība, kurai bija nākošai jākuļ. Kuļmašīnu izpušķoja ar rudzu puķēm un meijām. Pa 1 pūru izkulto labību bija jāmaksā 10-9 naudas.
Atšifrēt tekstu
Fails
#LFK Ak 58, 4
AtšifrējaIlze Ļaksa-Timinska
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2018-12-20 16:55:42
Labots2018-12-20 16:56:13
AtšifrējumsSākot ar 1910. gadu jau bija pašbraucēj lokomobīlis, tās aizvilka arī kuļmašīnu uz nākošo saimniecību.
Pavisam Bēkās izkūla katru gadu rudzus 200-300 pūru (1 pūrs rudzu -50 kg) vasarāju labību 500-700 pūru.
Pavisam Bēkās bija aramzeme 30 -35 ha. Bija 6 lauku sēja
1. zaļā papuve
2. rudzi plus 2 kvieši
3. āboliņš
4. mieži plus kartupeļi
5 . auzas
6. lini
Vēlāk ieveda 7 laukus sēja tad bija 2 lauki ar āboliņu.

26.02.1981.

Linu sēšana un apstrādāšana.

Linus sēja 1 lauku apm 5 ha, tos sēja ar rokām un ar ecēšām iestrādāja vai arī sekli ieecēja ar atsperu ecēšām. Linu lauku arī rūpīgi izravēja. Gušnes, pienenes, sūrenes un cita nezāle, tad lauks bija tīrs no nezālēm. Linu plūkšanu uzsāka augusta mēnesī. Kad bija palikuši dzelteni un kad viņu trīsdaļu stublājiem no apakšās bija lapiņas nobirušas.
Liniem minerālmēslu parasti nedeva, Lini izauga tīri un vienādi. Linu plūkšanu izdarīja ar rokām. Ar pašas saimniecības darba spēku nespēja linus novākt. Tad no Rūjienas veda linu plūcējus. Tie linus noplūca. Par 100 sauju noplūkšanu maksāja noteiktu summu. Linu atpogaļošanu izdarīja ar
Atšifrēt tekstu
Atvērt

Labības kulšana

Senos laikos labību žāvēja rijās un kūla piedarbā ar spriguļiem. Rudzus kūla ar spriguļiem, bet vasarāju labību ar zirgu vilktu rulli. Arī tēvs pirmos saimniekošanas gados Bēkās kūla labību ar spriguļiem. Rītos uz kulšanas cēlās agri, lai līdz brokastu laikam varētu riju izkult. Parasti bija 4 kūlēji ar spriguļiem, bet divi citi apgrieza labību, izkratīja salmus un noklāja labību kulšanai.
1892. gadā Ķoņu pag. saimniecības Uļļas, Lāņjēkas un Pacepļi kopēji nopirka tvaika katlu darbināmu kuļmašīnu. Tā bija pirmā tāda veida kuļmašīna Rūjienas apkārtnē. Tad apkārtējās saimniecības varēja dabūt labības kulšanai šo kuļmašīnu. Arī Bēkas tad sāka ar 1893. gadu labību kult ar minēto kuļmašīnu. Tas lielā mērā atviegloja smago kulšanas darbu un arī paātrināja. Tikai nelielu daļu rudzu kūla ar spriguļiem, jo salmi bija vajadzīgi jumtu segšanai. Tad jau gandrīz visām ēkām bija salmu jumti. Arī es personīgi esmu piedalījies labības kulšanā ar spriguļiem. Tas bija 1919. gadā kad vajadzēja salmus kūts jumtam. Arī rudzu sēklas vajadzībai parasti žāvēja rijās un kūla ar spriguļiem, jo tad sēklas bija labākas, kad žāvēja rijas dūmos tad graudi bija līdzīgi kā kodināti.
Labības kulšana ar tvaika spēku darbināmo kuļmašīnu ātri izplatījās un neviens saimnieks negribēja vairs kult ar spriguļiem.
Ar tvaiku dzītā kuļmašīna bija līdz otrajam pasaules karam. Ķoņu pagastā kādas 7-8. Tās tad arī nokūla labību visās Ķoņu pag. saimniecībās. Kulšana gan dažu gadu ieilga līdz pat novembra mēnesim. Sevišķi tad ja bija lietains rudens, jo kult varēja tikai kad laiks bija bez lietus. Labību pļāva vai nu ar vienroču izkapti, ja labība bija garāka. Bet ja bija īsāka, tad ar garkātu izkapti. Nopļauto labību salika nelielās gubās vidū mietu iespraužot. Kad labība pāris nedēļās bija izžuvusi, tad to kūla ar kuļmašīnu.
Kulšanu katra saimniecība izdarīja divas reizes. Rudzus nokūla augusta mēnesī, bet vasarāju labību kūla septembrī un oktobrī. Linsēkla kaltējās rijās un tad izkūla piedarbā ar rulli. Sēklas āboliņu agrākos laikos arī kaltēja rijās un piedarbā kūla ar rulli. Vēlāk bija speciālas āboliņu sēklu kuļmašīnas. Izkultos graudus kaltēja rijās uz dēļiem virs ārdiem.
Kad tuvojās kulšanas dienas, tad jau ar laikus visu vajadzēja sagatavot. Saziņoja vajadzīgo strādnieku, nokāva 2-3 aitas dažreiz pagatavoja arī alu. Rudens kulšanā Bēkās ilga 1-1,5 dienas. Vasarāju kulšana ilga 3 dienas. Kulšanu sāka ap pulkst. 7 no rīta un vakarā tā ilga līdz pulkst. 8 vai par 10 vakarā. Ja laiks bij jauks, tad jau arī centās visu ātrāk nokult.
Pie kulšanas lietoja vējlukturus. Elektrības nebija. Vēlākos laikus dažiem bija arī elektrība.
Pie kulšanas nodarbināja 22-25 cilvēku. Divi vīri tīrumā ar speciālu koku cēla labību gubās uz .. ratiem. Un katru ratu lika 2-3 gubas. Vajadzēja 4-5 pajūgus un tik pat braucējus un tīruma piegrābējus. Labību uz kuļmašīnas cēla 2 vīrieši. Labību ielaida mašīnā viens, un viens padeva rokā. Salmus vilka 4 sievietes. Dažās saimniecībās arī salmus veda projām ar bomi un zirgu. Salmus taisīja kaudzēs apm 1 tonnu tilpuma. Divi vīri cēla salmus uz kaudzes.
Pelavas vāca viena sieviete un lika kaudzēs. Graudu maisus uzmanīja 1-2 vīri. Graudu maisus ved uz klēti 1-2 vīri ar pajūgu. Tie arī pieveda tvaika katlamūdeni un malku.
Kuļmašīnu un tvaika katlu apkalpoja mašīnists un viens palīgs. Pie kulšanas mašīnas strādājošos ēdināja 4 reizes dienā – brokastis, pusdienas, launags un vakariņas. Izkulto labību novērtēja mašīnists. Pēc maisu skaita. Katrā maisā bija 2-3 pūru (1 pūrs .. 50kg, mini 40 kg un 30 -32 kg).
Kad beidza kulšanu, tad mašīnists deva t.s. garo svilpi no tvaika katla 5-10 minūtes. Ar zirgu vedamajam tvaika katlam izlaida ūdeni ārā lai būtu vieglāk pārvadāt un tad ar zirgu veda to uz nākošo māju. Jūdza sešus zirgus. Tvaika katlu veda tā saimniecību kura beidz kulšanu. Kuļmašīnu veda tā saimniecība, kurai bija nākošai jākuļ. Kuļmašīnu izpušķoja ar rudzu puķēm un meijām. Pa 1 pūru izkulto labību bija jāmaksā 10-9 naudas.
Sākot ar 1910. gadu jau bija pašbraucēj lokomobīlis, tās aizvilka arī kuļmašīnu uz nākošo saimniecību.
Pavisam Bēkās izkūla katru gadu rudzus 200-300 pūru (1 pūrs rudzu -50 kg) vasarāju labību 500-700 pūru.
Pavisam Bēkās bija aramzeme 30 -35 ha. Bija 6 lauku sēja
1. zaļā papuve
2. rudzi plus 2 kvieši
3. āboliņš
4. mieži plus kartupeļi
5 . auzas
6. lini
Vēlāk ieveda 7 laukus sēja tad bija 2 lauki ar āboliņu.

Kartes leģenda



Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Ķoņu pagasts
(Ķoņu pagasts, Valmieras novads)
20.01.1981Pierakstīšanas laiks un vietaPagasts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs