#LFK Ak 58, 5

Nosaukums
5. nodaļa. Linu sēšana un apstrādāšana
Vienības Nr.
5
Klasifikācijas
Iesūtīšanas datums
14.12.2018
Pierakstīšanas laiks un vieta
26.02.1981, Ķoņu pagasts
Ķoņu pagasts, Valmieras novads
Atslēgvārdi
Fails
#LFK Ak 58, 5
AtšifrējaIlze Ļaksa-Timinska
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2018-12-20 16:55:42
Labots2018-12-20 16:56:13
AtšifrējumsSākot ar 1910. gadu jau bija pašbraucēj lokomobīlis, tās aizvilka arī kuļmašīnu uz nākošo saimniecību.
Pavisam Bēkās izkūla katru gadu rudzus 200-300 pūru (1 pūrs rudzu -50 kg) vasarāju labību 500-700 pūru.
Pavisam Bēkās bija aramzeme 30 -35 ha. Bija 6 lauku sēja
1. zaļā papuve
2. rudzi plus 2 kvieši
3. āboliņš
4. mieži plus kartupeļi
5 . auzas
6. lini
Vēlāk ieveda 7 laukus sēja tad bija 2 lauki ar āboliņu.

26.02.1981.

Linu sēšana un apstrādāšana.

Linus sēja 1 lauku apm 5 ha, tos sēja ar rokām un ar ecēšām iestrādāja vai arī sekli ieecēja ar atsperu ecēšām. Linu lauku arī rūpīgi izravēja. Gušnes, pienenes, sūrenes un cita nezāle, tad lauks bija tīrs no nezālēm. Linu plūkšanu uzsāka augusta mēnesī. Kad bija palikuši dzelteni un kad viņu trīsdaļu stublājiem no apakšās bija lapiņas nobirušas.
Liniem minerālmēslu parasti nedeva, Lini izauga tīri un vienādi. Linu plūkšanu izdarīja ar rokām. Ar pašas saimniecības darba spēku nespēja linus novākt. Tad no Rūjienas veda linu plūcējus. Tie linus noplūca. Par 100 sauju noplūkšanu maksāja noteiktu summu. Linu atpogaļošanu izdarīja ar
Atšifrēt tekstu
Fails
#LFK Ak 58, 5
AtšifrējaIlze Ļaksa-Timinska
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2018-12-20 16:57:08
Labots2018-12-20 16:56:42
Atšifrējumsspeciālu sukājamo. Pogaļas salika zārdā, ko veidoja no egļu stumburiem. Sasita tos rindā 30-40 cm vienu no otra. Pēc pāris nedēļām, kad pogaļas bija izžuvušas tās veda uz riju, kur tos ārdos izkaltēja un piedarbā ar rulli izkūla. Tad caur sarvi [rupjš siets ar kuru sijā nost rupjās pelavas] vējā sijāja un vētīja līdz dabūja tīru linsēklu. Vienu daļu pārdeva un citu paturēja sēklai.
Atpogaļotos stubeņus veda uz mārku kur tos iemērca. Noklāja ar lapu – alkšņu žagariem, uzlika virsū akmeni, lai stublāji būtu pilnībā ar ūdeni pārklāti. Mērkšana ilgam 3 ned, atkarībā no siltuma un ūdens īpašībām. Tad stiebriņu izvilka no mārka stāvot ūdenī, lai būtu vieglāk izkraut uz mārka malas.
Rūpīgi sekoja līdzi mirkšanai. Kad šķiedra viegli atlēca no stublāja, tad vilka ārā.
Tad izmirkušos stublājus izvilka pa pļavu vai ganību un iestādīja katru sauju atsevišķi. Kad stiebriņi ir izžuvuši un izbalojuši pēc pāris nedēļām tos savāca un ieveda nojumēs vai arī saliek gubās vai blāķos.
Pļavā pie Juldrugas upītes bija 6 linu mārki. Upē bija aizliegts linus mērkt, lai nepiesārņotu upes ūdeni. Ja mārkos bija maz ūdens, tad aizdambēja Juldrugu un ūdens tad sacēlās un piepildījās arī mārks.
Linu apstrādāšanu uzsāka rudeni, kad visi lauku darbi bija pabeigti. Tas bija parasti vai oktobrī, oktobra beigās vai novembrī. Linu stiebriņus novietoja kaltēšanai rijās uz ārdiem. Tos kaltēja 2-3 dienas.
Atšifrēt tekstu
Fails
#LFK Ak 58, 5
AtšifrējaIlze Ļaksa-Timinska
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2018-12-20 16:57:41
Labots2018-12-20 16:57:41
AtšifrējumsIzžāvētos linu stiebriņus piedarbā mala ar speciāli linu maļamo mašīnu. To darbināja ar rokām. Viens strādnieks dienā samala 500-800 sauju. Linu malšanu rītos uzsāka apm 3-5 rītā. Apgaismošanai lietoja vējlukturi. Samaltos linus kulstīja ar kulstāmo ratu vai arī ar rokas kulstīšanu. Dienā viens strādnieks izkulstīja 10-12 kg. Linu malšanas un kulstīšanas darbs bija grūts un putekļains. Izkultos linu sasēja buņķos pa 15-20 kg un pārdeva. Linu šķiedra maksāja 30-50 rubļu birkavā. Labākos linu 30-40 kg atstāja saimniecības vajadzībām. Auklu, striķu un citām vajadzībām. Linu pelavas izlietoja cūku barībai.
Audzēja arī kaņepes, bet tās izmantoja striķu ražošanai un sēklas tempam. Lini un linsēklas bija galvenais ienākumu avots.

Zemes strādāšana un sēšana

Bēkās bija aramzeme 30-35 ha. Visu pavasara sēja vajadzīgo zemi uzara rudenī. Zemes šļukšanu Bēkās gan nepielietoja. Pavasarī tiklīdz zeme apžuva to noecēja divās kārtās. Tad izkultivēja vienu reizi ar atsperu ecēšām un pēc tam vēl vienu reizi noecēja ar parastām ecēšām. Ecēšas bija ar koka rāmi un dzelzs zariem. Kartupeļu ecēšanai lietoja ecēšas ar koka zariem. Zemes strādāšanu parasti sāka aprīļa pēdējās dienās. Ja bija agrs pavasaris bet ja bija vēls pavasaris, tad sāka strādāt tikai maija pirmajā dekādē. Labības sēšanu parasti sāka ap 10 maiju. Sēja ar rokām. Vēlāk ap 1920. gadu iegādājās rindu sējmašīnu.
Atšifrēt tekstu
Atvērt

Linu sēšana un apstrādāšana

Linus sēja 1 lauku apm 5 ha, tos sēja ar rokām un ar ecēšām iestrādāja vai arī sekli ieecēja ar atsperu ecēšām. Linu lauku arī rūpīgi izravēja. Gušnes, pienenes, sūrenes un cita nezāle, tad lauks bija tīrs no nezālēm. Linu plūkšanu uzsāka augusta mēnesī. Kad bija palikuši dzelteni un kad viņu trīsdaļu stublājiem no apakšās bija lapiņas nobirušas.
Liniem minerālmēslu parasti nedeva, Lini izauga tīri un vienādi. Linu plūkšanu izdarīja ar rokām. Ar pašas saimniecības darba spēku nespēja linus novākt. Tad no Rūjienas veda linu plūcējus. Tie linus noplūca. Par 100 sauju noplūkšanu maksāja noteiktu summu. Linu atpogaļošanu izdarīja ar speciālu sukājamo. Pogaļas salika zārdā, ko veidoja no egļu stumburiem. Sasita tos rindā 30-40 cm vienu no otra. Pēc pāris nedēļām, kad pogaļas bija izžuvušas tās veda uz riju, kur tos ārdos izkaltēja un piedarbā ar rulli izkūla. Tad caur sarvi [rupjš siets ar kuru sijā nost rupjās pelavas] vējā sijāja un vētīja līdz dabūja tīru linsēklu. Vienu daļu pārdeva un citu paturēja sēklai.
Atpogaļotos stubeņus veda uz mārku kur tos iemērca. Noklāja ar lapu – alkšņu žagariem, uzlika virsū akmeni, lai stublāji būtu pilnībā ar ūdeni pārklāti. Mērkšana ilgam 3 ned, atkarībā no siltuma un ūdens īpašībām. Tad stiebriņu izvilka no mārka stāvot ūdenī, lai būtu vieglāk izkraut uz mārka malas.
Rūpīgi sekoja līdzi mirkšanai. Kad šķiedra viegli atlēca no stublāja, tad vilka ārā.
Tad izmirkušos stublājus izvilka pa pļavu vai ganību un iestādīja katru sauju atsevišķi. Kad stiebriņi ir izžuvuši un izbalojuši pēc pāris nedēļām tos savāca un ieveda nojumēs vai arī saliek gubās vai blāķos.
Pļavā pie Juldrugas upītes bija 6 linu mārki. Upē bija aizliegts linus mērkt, lai nepiesārņotu upes ūdeni. Ja mārkos bija maz ūdens, tad aizdambēja Juldrugu un ūdens tad sacēlās un piepildījās arī mārks.
Linu apstrādāšanu uzsāka rudeni, kad visi lauku darbi bija pabeigti. Tas bija parasti vai oktobrī, oktobra beigās vai novembrī. Linu stiebriņus novietoja kaltēšanai rijās uz ārdiem. Tos kaltēja 2-3 dienas.
Linu spaļus izlietoja pakaišiem.
Izžāvētos linu stiebriņus piedarbā mala ar speciāli linu maļamo mašīnu. To darbināja ar rokām. Viens strādnieks dienā samala 500-800 sauju. Linu malšanu rītos uzsāka apm 3-5 rītā. Apgaismošanai lietoja vējlukturi. Samaltos linus kulstīja ar kulstāmo ratu vai arī ar rokas kulstīšanu. Dienā viens strādnieks izkulstīja 10-12 kg. Linu malšanas un kulstīšanas darbs bija grūts un putekļains. Izkultos linu sasēja buņķos pa 15-20 kg un pārdeva. Linu šķiedra maksāja 30-50 rubļu birkavā. Labākos linu 30-40 kg atstāja saimniecības vajadzībām. Auklu, striķu un citām vajadzībām. Linu pelavas izlietoja cūku barībai.
Audzēja arī kaņepes, bet tās izmantoja striķu ražošanai un sēklas tempam. Lini un linsēklas bija galvenais ienākumu avots.

Kartes leģenda



Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Ķoņu pagasts
(Ķoņu pagasts, Valmieras novads)
26.02.1981Pierakstīšanas laiks un vietaPagasts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs