#LFK Ak 58, 6

Nosaukums
6. nodaļa. Zemes strādāšana un sēšana
Vienības Nr.
6
Klasifikācijas
Iesūtīšanas datums
14.12.2018
Pierakstīšanas laiks un vieta
26.02.1981, Ķoņu pagasts
Ķoņu pagasts, Valmieras novads
Atslēgvārdi
Fails
#LFK Ak 58, 6
AtšifrējaIlze Ļaksa-Timinska
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2018-12-20 16:57:41
Labots2018-12-20 16:57:41
AtšifrējumsIzžāvētos linu stiebriņus piedarbā mala ar speciāli linu maļamo mašīnu. To darbināja ar rokām. Viens strādnieks dienā samala 500-800 sauju. Linu malšanu rītos uzsāka apm 3-5 rītā. Apgaismošanai lietoja vējlukturi. Samaltos linus kulstīja ar kulstāmo ratu vai arī ar rokas kulstīšanu. Dienā viens strādnieks izkulstīja 10-12 kg. Linu malšanas un kulstīšanas darbs bija grūts un putekļains. Izkultos linu sasēja buņķos pa 15-20 kg un pārdeva. Linu šķiedra maksāja 30-50 rubļu birkavā. Labākos linu 30-40 kg atstāja saimniecības vajadzībām. Auklu, striķu un citām vajadzībām. Linu pelavas izlietoja cūku barībai.
Audzēja arī kaņepes, bet tās izmantoja striķu ražošanai un sēklas tempam. Lini un linsēklas bija galvenais ienākumu avots.

Zemes strādāšana un sēšana

Bēkās bija aramzeme 30-35 ha. Visu pavasara sēja vajadzīgo zemi uzara rudenī. Zemes šļukšanu Bēkās gan nepielietoja. Pavasarī tiklīdz zeme apžuva to noecēja divās kārtās. Tad izkultivēja vienu reizi ar atsperu ecēšām un pēc tam vēl vienu reizi noecēja ar parastām ecēšām. Ecēšas bija ar koka rāmi un dzelzs zariem. Kartupeļu ecēšanai lietoja ecēšas ar koka zariem. Zemes strādāšanu parasti sāka aprīļa pēdējās dienās. Ja bija agrs pavasaris bet ja bija vēls pavasaris, tad sāka strādāt tikai maija pirmajā dekādē. Labības sēšanu parasti sāka ap 10 maiju. Sēja ar rokām. Vēlāk ap 1920. gadu iegādājās rindu sējmašīnu.
Atšifrēt tekstu
Fails
#LFK Ak 58, 6
AtšifrējaIlze Ļaksa-Timinska
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2018-12-20 16:58:35
Labots2018-12-20 17:00:05
AtšifrējumsJa sēja ar rokām, tad sēklu iestrādāja ar atsperu ecēšām un pēc tam vienu kārtu noecēja ar ecēšām, tad vēl norullēja ar koka rulli. Nolasīja akmeņus, minerālmēslus maz lietoja, vienīgi vasaras kviešiem un kartupeļiem. Rudziem gan deva Čīles salpetra virsmēslojumu. Uz vienas pūrvietas (0,32 ha) izsēja 1,5 pūrus miežu, auzas sēja 2,5-3 pūrus uz pūrvietas. Linus sēja 1 pūru uz pūrvietas, āboliņu sēja uz rudziem agrā pavasarī kad zeme bija tikko atkususi. Dažreiz arī pa sasalušu zemi, kad no rītiem tā bija piesalusi. Sēja 20 mārciņas uz 1 pūrvietu. Piejauca klāt arī timotiņa sēklu 5-6 mārciņas uz 1 pūrvietu. Linus sēja uz maija beigām, kad zeme bija iesilusi arī kartupeļus stādīja maija beigās. Kartupeļu zemi pavasarī pārara ar divjūgu arklu.
Pirms sējas lauku nobiržoja : sadalīju slejās 2-3,5 m un pa sleju tad soļoja sējējs ar sētuvi.
Biržošanu izdarīja pusaudži ar kapli vai mēslu ķeksi.
Tad uzsēja superfosfātu plus kālija sāli. Vagas izara ar spīļu arklu un tāpat aizara.
Arī kartupeļu lauku norullēja. Pēc parīs nedēļām ecēja kartupeļus. Tad ar spīļu arklu 3-4 reizes. Rudzus sēja papuvē. Parasti bija zaļā jeb Jāņu papuve. To rudenī neuzar. Kūtsmēslus deva papuvei. Bija tikai dziļās kūtis. Kūtsmēslu vešanu izdarīja pēc sējas darbu pabeigšanas. Pirms kūtsmēslu mešanas no papuves lauka rūpīgi nolasīja akmeņus, iztīrīja grāvjus un nocirta krūmus.
Tas notika parasti jūnija pirmajā dekādē. Kūts mēslu vešana Bēkās ilga 6 dienas. Bija nodarbināti 4 pajūgi, 2 zēni kūtī piekrāva vezumu, 2 vīri vai sievietes bija braucēji un viens vīrietis papuves laukā izgāza kūtsmēslus nelielās čupiņās taisnās rindās. Kad kūtsmēsli bija izmesti, sākās to izārdīšanas. Tad sekoja kūtsmēslu iearšana.
Atšifrēt tekstu
Atvērt

Zemes strādāšana un sēšana

Bēkās bija aramzeme 30-35 ha. Visu pavasara sēja vajadzīgo zemi uzara rudenī. Zemes šļukšanu Bēkās gan nepielietoja. Pavasarī tiklīdz zeme apžuva to noecēja divās kārtās. Tad izkultivēja vienu reizi ar atsperu ecēšām un pēc tam vēl vienu reizi noecēja ar parastām ecēšām. Ecēšas bija ar koka rāmi un dzelzs zariem. Kartupeļu ecēšanai lietoja ecēšas ar koka zariem. Zemes strādāšanu parasti sāka aprīļa pēdējās dienās. Ja bija agrs pavasaris bet ja bija vēls pavasaris, tad sāka strādāt tikai maija pirmajā dekādē. Labības sēšanu parasti sāka ap 10 maiju. Sēja ar rokām. Vēlāk ap 1920. gadu iegādājās rindu sējmašīnu.
Ja sēja ar rokām, tad sēklu iestrādāja ar atsperu ecēšām un pēc tam vienu kārtu noecēja ar ecēšām, tad vēl norullēja ar koka rulli. Nolasīja akmeņus, minerālmēslus maz lietoja, vienīgi vasaras kviešiem un kartupeļiem. Rudziem gan deva Čīles salpetra virsmēslojumu. Uz vienas pūrvietas (0,32 ha) izsēja 1,5 pūrus miežu, auzas sēja 2,5-3 pūrus uz pūrvietas. Linus sēja 1 pūru uz pūrvietas, āboliņu sēja uz rudziem agrā pavasarī kad zeme bija tikko atkususi. Dažreiz arī pa sasalušu zemi, kad no rītiem tā bija piesalusi. Sēja 20 mārciņas uz 1 pūrvietu. Piejauca klāt arī timotiņa sēklu 5-6 mārciņas uz 1 pūrvietu. Linus sēja uz maija beigām, kad zeme bija iesilusi arī kartupeļus stādīja maija beigās. Kartupeļu zemi pavasarī pārara ar divjūgu arklu.
Pirms sējas lauku nobiržoja : sadalīju slejās 2-3,5 m un pa sleju tad soļoja sējējs ar sētuvi.
Biržošanu izdarīja pusaudži ar kapli vai mēslu ķeksi.
Tad uzsēja superfosfātu plus kālija sāli. Vagas izara ar spīļu arklu un tāpat aizara.
Arī kartupeļu lauku norullēja. Pēc parīs nedēļām ecēja kartupeļus. Tad ar spīļu arklu 3-4 reizes. Rudzus sēja papuvē. Parasti bija zaļā jeb Jāņu papuve. To rudenī neuzar. Kūtsmēslus deva papuvei. Bija tikai dziļās kūtis. Kūtsmēslu vešanu izdarīja pēc sējas darbu pabeigšanas. Pirms kūtsmēslu mešanas no papuves lauka rūpīgi nolasīja akmeņus, iztīrīja grāvjus un nocirta krūmus.
Tas notika parasti jūnija pirmajā dekādē. Kūts mēslu vešana Bēkās ilga 6 dienas. Bija nodarbināti 4 pajūgi, 2 zēni kūtī piekrāva vezumu, 2 vīri vai sievietes bija braucēji un viens vīrietis papuves laukā izgāza kūtsmēslus nelielās čupiņās taisnās rindās. Kad kūtsmēsli bija izmesti, sākās to izārdīšanas. Tad sekoja kūtsmēslu iearšana. Bija divi arāji ar divjūgu arkliem. Pēc aršanas papuves lauku noecēja. Vasarā vēl vairākas reizes ecēja. Divas reizes kultivēja ar atsperu ecēšām. Augusta mēneša pirmajā dekādē izdarīja papuves kārtošanu- pāraršanu ar divjūga arklu. Pēc aršanas lauku noecēja divās kārtas. Tad uzsēja minerālmēslus: lietoja tomasa [superfosfāts - piezīme] miltus un kālija sāli. Dažreiz arī superfosfātu. Rudzu sēju izdarīja septembra pirmajā nedēļa. Līdz Bērtuļu diena t.i. 6. septembrī. rudzus visus obligāti apsēja. Z kviešus sēja nedaudz apm 1 pūrvietu t.i. 0,32 ha. Līdz ziemas sākumam rudzi tad paspēja labi sazelt un tad arī vienmēr labi pārziemoja.

Kartes leģenda



Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Ķoņu pagasts
(Ķoņu pagasts, Valmieras novads)
26.02.1981Pierakstīšanas laiks un vietaPagasts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs