#LFK Ak 58, 8

Nosaukums
8. nodaļa. Mežs – birztala
Vienības Nr.
8
Klasifikācijas
Iesūtīšanas datums
14.12.2018
Pierakstīšanas laiks un vieta
22.03.1981, Ķoņu pagasts
Ķoņu pagasts, Valmieras novads
Atslēgvārdi
Fails
#LFK Ak 58, 8
AtšifrējaIlze Ļaksa-Timinska
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2018-12-20 17:05:19
Labots2018-12-20 17:05:19
AtšifrējumsDivi āboliņu nesa un novietoja pantos vai sliktās. Divi strādnieki piemīņāja pantu.

22.03.1981.

Mežs – birztala

Manam tēvam uzsākot saimniekot 1899. gada pavasarī, Bēkas mājai meža nebija nemaz, izņemot nedaudz alkšņu un kārklu krūmu gar upītes Juldrugas malas. Visu kurināšanu un būvmateriālus vajadzēja vest no valsts mežiem. Veda no Naukšēnu meža pie Bodnieka un Lāriņa mežsargiem gan arī no Ķoņu pagasta mežiem. Miltiņu un Pollīšu mežiem. Dažreiz arī no Lodes mežiem. Katru rudeni pirms sniega uzkrišanas sacirta valsts mežos ap 30-40 vezumu žagaru. Kad uzkrita sniegs, tad veda mājās. Kurināmo materiālu vajadzēja daudz… pie kulšanas tvaika katla kurināšanas, labības graudu un linu stiebriņu žāvēšanai, dzīvojamās mājas apsildīšanai, pirts kurināšanai katru sestdienu un citām vajadzībām. Kurināšanai sagatavoja arī kūdru… tālajā purvā aiz Meršu mājām. Katru gadu sagrieza ap20-25 tūkstošu gabalu kūdras ķieģelīšu. Tos izžāvēja, daļu tūliņ pārveda mājās, bet lielāko daļu novietoja tur pat uzceltā šķūnīti. Un tika ziemā pārveda mājās. Iznāca ap 50-60 vezumu kūdras. To izlietoja tvaika katla kurināšanai, graudu un linu žāvēšanai un arī dzīvokļa apsildīšanai. Dedzināmo malku sagatavoja valsts mežā katru gadu 10-25 steri. Arī būvmateriālus katru gadu sagatavoja ap 10 sterus dēlīša malku un arī baļķus dēļiem. Un remonta vajadzībām. Bērzu birztala pa šiem gadiem izauga kupla un 1972. gadā kolhozs to nocirta: ieguva 60 m3 finiera baļķu un 240 sterus malkas.
Atšifrēt tekstu
Fails
#LFK Ak 58, 8
AtšifrējaIlze Ļaksa-Timinska
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2018-12-20 17:06:07
Labots2018-12-20 17:06:07
Atšifrējums1993. gadā kolhozs tajā vietā iestādīja eglīšu mežu.

22.03.1981.

Kuļmašīnas pirkšana

Līdz 1900. gadam visi zemnieki kūla labību ar spriguļiem: rudzus ar spriguļiem, bet vasarāju labību ar ruļļiem. Daži kūla arī ar gepeļiem: zirgu spēka darbināmā kuļmašīna to te izkūla gan labību bet te bija kopā ar pelavām. Tad to vētīja ar vēju. Ar tvaika spēku darbināmas kuļmašīnas parādījās tikai sākot ap 1890. gadu. Pirmā kuļmašīna ar tvaiku darbināmu iegādājās Bēkas kaimiņi: Ullas, Beigoti un Lāņjēkas kopīgi. To viņi nopirka 1892. gadā. Tā nokūla labību arī vēl citām saimniecībām. Tēvs to izmantoja sākot ar 1893. gadu. Tā ļoti atviegloja labības kulšanas darbus rudenī. Pamazām arī citas saimniecības apvienojās un kopīgi 4-5-7 saimniecības iegādājas tvaika kuļmašīnas. Ar tām nokūla savu saimniecības labību un arī vēl kaimiņu saimniecībām. Tās bija pārvietojamas ar zirgiem. Jūdza 6-8 zirgus un tad veda no mājas uz māju. Ķoņu pag. pavisam līdz pirmajam pasaules karam bija 4-5 šādas kuļmašīnas. Bet lai nokultu visām Ķoņu pagasta saimniecībām labību pagāja diezgan ilgs laiks. Jo labību pa lielākai daļai kūla no lauka, jo labības šķūņu tad vēl nebija. Kult varēja tikai sausā laikā. Kulšana rudeņos ieilga līdz oktobrim un pat novembra mēnešiem. Mans tēvs tad nolēma, ka jāiegādājas tvaika kuļmašīna kopā ar kaimiņiem. Tad 1910. gadā kopā ar Čāmas (Saktas) saimnieku Jāni Krastiņu un Bedrīšu saimnieku Sīmani Roķi viņi nopirka tvaika kuļmašīnu: Angļu firma Ransomes Sims Džetos.
Atšifrēt tekstu
Atvērt

Mežs – birztala

Manam tēvam uzsākot saimniekot 1899. gada pavasarī, Bēkas mājai meža nebija nemaz, izņemot nedaudz alkšņu un kārklu krūmu gar upītes Juldrugas malas. Visu kurināšanu un būvmateriālus vajadzēja vest no valsts mežiem. Veda no Naukšēnu meža pie Bodnieka un Lāriņa mežsargiem gan arī no Ķoņu pagasta mežiem. Miltiņu un Pollīšu mežiem. Dažreiz arī no Lodes mežiem. Katru rudeni pirms sniega uzkrišanas sacirta valsts mežos ap 30-40 vezumu žagaru. Kad uzkrita sniegs, tad veda mājās. Kurināmo materiālu vajadzēja daudz… pie kulšanas tvaika katla kurināšanas, labības graudu un linu stiebriņu žāvēšanai, dzīvojamās mājas apsildīšanai, pirts kurināšanai katru sestdienu un citām vajadzībām. Kurināšanai sagatavoja arī kūdru… tālajā purvā aiz Meršu mājām. Katru gadu sagrieza ap20-25 tūkstošu gabalu kūdras ķieģelīšu. Tos izžāvēja, daļu tūliņ pārveda mājās, bet lielāko daļu novietoja tur pat uzceltā šķūnīti. Un tika ziemā pārveda mājās. Iznāca ap 50-60 vezumu kūdras. To izlietoja tvaika katla kurināšanai, graudu un linu žāvēšanai un arī dzīvokļa apsildīšanai. Dedzināmo malku sagatavoja valsts mežā katru gadu 10-25 steri. Arī būvmateriālus katru gadu sagatavoja ap 10 sterus dēlīša malku un arī baļķus dēļiem. Un remonta vajadzībām. Bērzu birztala pa šiem gadiem izauga kupla un 1972. gadā kolhozs to nocirta: ieguva 60 m3 finiera baļķu un 240 sterus malkas. 1993. gadā kolhozs tajā vietā iestādīja eglīšu mežu.

Kartes leģenda



Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Ķoņu pagasts
(Ķoņu pagasts, Valmieras novads)
22.03.1981Pierakstīšanas laiks un vietaPagasts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs