#LFK Ak 26, 7

visādā ziņā ir kādas jaunas raizes. Redzēs, kas nu būs? Šodien uz ielas izgāju tikai pēc avīzes. Visu dienu lasīju Brigaderes lugas ""Princesi Gundegu" un "Maiju un Paiju". Brigaderes vakars to iekustināja. Būs vēl jāizlasa "Sprīdītis" un "Lolitas brīnumputns". Ir Br. lugās dziļa filozofija. Viņās redz cilvēka cīņu un uzvaru, kā labais tomēr ņem virsroku. Jāmet skarts uz notecējušo gadu. Daudz kas mainījies. Ir bijis jānāk kopā ar nāvi, bet mūsu pašu tuvākajā ģimenē ir bijis samērā labi. Vispirms – m. veselība labāk, vismaz sajūta labāka. Arī tas ir daudz. Reizēm nervi sabrūk, bet arī tādu lēkmju mazāk kā pērn. Bērni strādā uzcītīgi, ir bijuši veseli un priecīgi. Ritumītis beidza pusgadā III. kursa dienas klasi. Akadēmijas padome R. vispārīgi izcēlusi kā ļoti sekmīgu un apdāvinātu. Darbi ļoti labi, ko vēl vairāk? Arī Doņītis strādā ļoti dūšīgi. Ticīgi iet uz lekcijām. Ja nu ar neizdevās noveikt eksāmenu Romiešu tiesību II. d., tad tas nav vairāk kā gadījums. Asja tak, vājāk zinādama, otrajā dienā bija nolikusi. Vienkārši bija izdevies. Būs viss labi. Musis cītīgi strādā savā ģimnāzijas II. kl. Liecība bija vidēja, bet ko M. dara, to dara pamatīgi. Žulis mācās labi, kaut arī klasē pieder pie jaunākajiem. Man pašam vēl nav zudis darbs prieks un spars, varu strādāt, ka nemanot paiet darbu stunda. Lai arī nedzenos pēc jaunajām metodēm, tomēr skolēni savus priekšmetus zin un mīl. Negribu ķert zvaigznes no debesīm.

1932.

1.I.32. Katru jaunu gadu sākot negrib padoties jaunais gada skaitlis. Tā nupat bija vai jādomā, ka vēl neuzrakstu 31. Bet pierod pie visa, tā pierod arī pie jaunā skaitļa. Tā tad nu jaunais – 1932. g. sagaidīts un iesākts. Redzēs, ko viņš nesīs – nāvi, slimību, trūkumu vai ko citu? Taču aiz muguras ir mērogs, ļaunuma un nedienu, bada trūkuma. Kritērijs – Krievijā pavadītie grūtie bada un slimību gadi. Ļaunāk par to dzīvi tak nekas nevar būt. Un kamēr mēs nonāktu pie tiem ļaunajiem apstākļiem un trūkuma – vajag nākt saimnieciskai atmodai. Visi saņem jauno gadu ar bažām, tomēr aicina nezaudēt dūšu, turēt drošu prātu. Arī Valsts prezidents Kviesis savā uzrunā (radio) teica, ka būs grūti, taču jātura cerība, un tā nepievilsies. Algas samazina visiem. Arī man būs krietni mazāk, bet mēģināsim izspiesties. Līdz šim vēl parādu nav. Un man ir cerība, ka nenogrimsim. Uz m. darbu maz ko cerēt. Āberberģis gan ir solījis un solījis, bet līdz šim par solījumiem tālāk nav ticis. Laikam ar nebūs nekā, velti cerēt. Gan būs labi i tā. Nekas. Vakarā klausījāmies radio ar m., pārmaiņus. Es klausījos Doma b. vakara liturģiju, m. Kokaīna raidījumu. Pēc tam klausījos prezidenta uzrunu, tad pēc pusnakts no p. līdz 2 pārraidījujums no Eiropas stacijām. Dzirdēju Prāgu, Budapeštu, Štutgarti, Vīni, un beidzot p. 2

Londonu. Tur bija patlaban p. 12., baznīcā zvanīja un spēlēja ērģeles. Sapņoju, ka esmu tā kā Golgovskā – kaut kur Pakuļos vai Božās, bet cilvēku sakarība bija tā kā ar rīdziniekiem. Sagudrojām pēspusdienā nobraukt pie Medņiem. Kā pērn, tā arī šogad dzīvoklis auksts, nemīlīgs. Alvīne skopa par daudz. Augustam nav labi ar kāju. Jau ilgāku laiku sāp kājas lielais pirksts. Kad tik nav kāda vaina kaulā. Augusts žēlojās, ka dēls ar vedeklu notērējot savus lielos ienākumus. Augusta ideāls būtu iegūt nelielu lauku īpašumu kur pavadīt vecumu. Nav ar arī patīkami tik vecam vīram būt par dzelzceļa strādnieku – tak gribētos jel vecuma dienās būt brīvākam. Atbraucām mājā un jutāmies savās siltajās istabās patīkami. Mums acumirklī jel silti. Redzēs, kā būs uz priekšu. Pirms braukšanas pie Medņiem m. nogāja pie Purvgaļa uz slimnīcu un nāca uz pastu – runāt P. kdzei uz Zādzeni. P. esot bijis pavisam mundrs.
2.I.32. Šodien bisu dienu strādājām pie inventūras Dzirnavu ielas veikalā. Ūdris bija pāra stundas, Briedis parādījās kā astes zvaigzne, es nostrādāju līdz p. 1/2 7. Citu valdes locekļu nebija. Pēcpusdienā sacēlās vējputenis. Tā viņš putināja līdz pat vakaram. Vakarā biju noguris, jo strādājām no p. 10. Pa ceļam samaksāju radio par š. g. pirmo ceturksni (6 ls). Vakarā lasīju "Kultūras un tikumu vēsturi".
3.I.32. Šodien atkal biju palīgā pie inventūras. Beidzām rakstāmlietas izņemt, un es nācu mājā. Atnācu p 2. Bija iebraukusi P. kdze ar dēlu. Kad atnāca no slimnīcas, stāstīja, ka P. esot pavisam labi, tikai esot nervozs, bet daudz mierīgāks kā sākumā. P. kdze grib nokārtot darīšanas, dabūt naudu, paārstēt puikam zobus un tad to novest uz Jelgavu, laikam 6.I. Es vakarā saskaitīju 2 inventūras listes, izlaboju savas klases darbu par "Valsts un tās iekārtu". Tad vēl lasīju "Kult. vēsturi". Visu pēcpusdienu vakaru bija vētra ar puteni. Pat radio nevarēja sadzirdēt, tādu traucējumus nebija bijis. Savādi, ka nakti atmodos un vairāk kā stundu nevarēju aizmigt. Man vienmēr ciets miegs. Atkal redzēju sapnī mazu bērnu, avi.
4.I.32. Jocīgi – atkal naktī atmodos un nevarēju iemigt. Sapnī redzēju, ka glabājam manu mammu un viņas vaļējā zārkā kopā bērām saplīsušās šķīvju lauskas. Vakar nejauši atnāca Brunis. Iebraucis nokārtot darīšanas. Braukšot vēl uz māju. Pa Golgovsku viss esot pa vecam, tā Gaujiņām, tā citur. Arī vecais Mazkalniņš vēl arvien tāpat guļot. Gultā jūtoties diezgan spirgts. Šorīt saņēmām vēstuli no draugiem. Raksta par Lekša bērēm un par braucienu uz Lielauci. Tur bijusi arī grsm. ar Afuli. Vakar bija mūsu kāzu diena. Pagājuši jau 23 gadi. Līdz šim bija dažādi, bet esam noturējušies virs ūdens, tomēr – kā būs uz priekšu? Nupat

bija koop. valdes sēdes. Visur skan runa par sašaurināšanos. Nezin vai šogad varēšu saņemt tos pašus 30 ls kā valdes loceklis, varbūt nemaksās arī par sēdēm. Taču tā nu gluži par velti nevarētu strādāt, jo – lai nu kā – tomēr priekš visa tā patērēju daudz laika un arī braukšanas naudas.
5.I.32. Laboju pirms svētkiem saņemtos skolēnu darbus. Izlaboju domu rakstus. Pēc pusdienas nobraucu uz otro veikalu veikt saskaitītas listes. Sacēlās milzīgs putenis. Tagad pa svētkiem daudz putina. P. kdze ar savu dēlu nogāja pie Dr Asara kdzes – savas māsīcas. Kdze braukšot rītā mājā, dēls uz Jelgavu. Vakarā m. nogāja uz veļas rulli bet es sāku klausīties radio. Nebiju dzirdējis zvanu – bija bijusi Freimaņa jkdze. Iemetusi kastītē zīmīti. Būtu parunājušies.
6.I.32. Beidzamā brīvdiena. Pēc vecā kalendāra pirmie ziemassvēki. Vakar vakara tā sēdot klusumā – nāca prātā daudzie ziemas sv. vakari bērnībā, jaunībā, dzimtenē un Krievijā. Viss tas pagājis un neatgriezīsies. Šorīt nogulējām ilgi, izbaudīdami pēdējo brīvo rītu. Piecēlos p. 12, bet visa diena tumša, apmākusies. Tagad pat p. 3 gandrīz nevar saredzēt rakstīt. Savādi, iedomājos, ka pagājušajā pusgadā neesmu uzrakstījis nevienas garākas sirsnīgas vēstules, bet man tak vēstules patika rakstīt. Laikam vecums, vienaldzība un apātija. Aizbraucām abi ar m. uz staciju sagaidīt draugus. Atbrauca Musis, Žulis un Erna. Ernai roka esot gluži laba. Arī Miķim ejot labi – t° tikai dažreiz esot 37. Stāstīja, kā pavadījuši Leksi: no skolas izvadījis māc. Vanags, tad pa ceļam Leksis ienests pareizticīgo baznīcā, kur mc. Kalniņš turējis garu runu bez kāda satura – un dvēseles aizlūgumu. Pēc tam mc. Vanags esot turējis apbedīšanas ceremoniju. Stāstīja, kā labi izciemojušies pa Lielauci. Abi lielumi iebraukšot pēc kādas nedēļas.
7.I.32. Šonakt maz gulēju: Erna atveda no onkuļa vēstuli ar vekseli, kas jānokārto Konzumā, piekam jānomaksā 170 ls. Kur ņemt naudu? Bet termiņš šodien. Taču izdevās pārāk laimīgi – kā gāju skolotāju istabā, tā redzu – Ūdris maksā algu Fr. jkdzei par decembri. Tūlīt pēc pirmās stundas atsūtīju Žulīti ar naudu uz māju, un m. bija Konzumā nokārtojusi vekseļa lietu. Vakarā Erna bija pie tēlefona uz Būriņām. Pie aparāta bija Doņis, pēc tam Lūcīte. Labi, ka izdevās lietu nokārtot. Vakar Būriņās bijuši pavisam nobēdājušies, bet nu ir labi. Šodien bija pirmā diena darbā jaunajā gadā. Sāku ar dežūru. Pirmā diena bija laba. Atnācu mājā apmierināts. P. 6 biju Latv. b-bā uz valodnieku sēdi. Prof. E., apsveikdams sapulcējušos jaunajā gadā, ziņoja, ka laikam šogad izdošoties pabeigt vārdnīcu, nākamajam gadam palikšot papildinājumi. Pēc tam

pieminēja Janševski. Godinājām viņam piemiņu ar piecelšanos. Cik savādi: Adamovičs nolasīja pag. sēdes protokolu, kas sākas ar to, ka sēdē piedalās J. Janševskis no Nīgrandes. Un šī sēde bija 17.XII. Naktī no 18. uz 19.XII Janševskis saslima, bet naktī uz 22.XII viņš mira. Šovakar kārtojos ar skolēnu koop. rēķiniem.
8.I.32. Vakarrīt, redzot skolēnus pēc 2 nedēļām, tie likās krietni izauguši. Tā jau ar vajag būt. Aug jau viņi vienmēr, bet to nemanu, kad ar tiem vienmēr kopā. Šorīt skaidrs laiks. Tagad pat reizēm atspīd saule. Var manīt, ka diena jau stiepjas. Būs mazāks izdevums par elektrību. Ant. Austriņš vakar atkal runāja, lai es tak uzrakstot atmiņas par Jēk. Purkalīti. Būs jāuzraksta. "Latvju Gr." diezin vai iznākšot, bet lai mēģinot ievietot "Piesaulē", ko rediģē Skalbe. Vakarā bija paid. pad. sēde. Pagāja mierīgi. Grīvas madāma nebija, tāpēc viena gudra seja bija mazāk. Pēc sēdes Fr. jkdze atnāca man līdz. Nopļāpājām visi līdz p. 11.
9.I.32. No kooperatīva teica, lai ejot pēc dokumentiem. Biju, bet iepriekš atpūtos, jo biju neganti noguris – tā ka mājā nākot svīdu. Skolā brokasts arī bija niecīgs – radziņi ar ķīselis, laikam biju izbadējies, arī, kā jau sestdienā, pilnas 6 stundas. Vakarā rēķināju inventūras listes, m. kontrolēja rabatu orderus. Tikai p. 11 aizgāju gulēt. Pret vakaru Musis ar Ernu izgāja apskatīt "J. Z." sludinātos dzīvokļus.
10.I.32. Šorīt – kā pie svētdienas – nogulēju līdz p. 11. Nakti redzēju sapni, ka izdzinu Valdi Grēviņu no kādām kristībām, jo viņš pirms ceremonijas zaimojās par to. Uzbļāvu tam: "Kauns! Ārā!" Jocīgs sapnis – kāda daļa man ar Grēviņu, kuru esmu redzējis tikai vienu reizi mūžā? Šodien nedaru nekā nopietna. Noklīdusi 49. Konv. v. b-ca, meklēju viscaur, nekur nevar atrast. Liku dažām grāmatām papīrus apkāst – Konv. vārdn. un pasakām. Lasīju līdz p. 11 Konv. vārdnīcu. Laiks bija labs, gan -5° R., bet reizēm spīdēja saule. Nekur netiku bijis. M. apmeklēja Purvgali, kam nu klājoties pavisam labi. Sakot, ka maz atminoties no savas slimības sākuma slimnīcā.
11.I.32. Laiks skaidrs, spīd saule. Gulēju labi. Nezin, kas bija vakar vakarā – iesāpējās sirds, tāpēc iedzēru 15 pil. m. zāļu. Brīžam pašsajūta nav laba, it kā trūktu, it kā būtu kāds tukšums. Vakar vakarā sākām runāt par Saldu, kā tur gājis pa svētkiem. Erna stāstīja, ka Gertnera Kārlis esot dzēris. Ko tur teikt – dzer arī pats Gertneris. Nav labi, ka tāds jauns puika jau palaidies – kas tur var iznākt... Ja būtu dzīva māte, būtu pavisam citādi, bet liktenis, ko lai tur dara.

M. pūlējās ar krāsošanu un šūšanu – grib pašūt valku drēbes Ritumam un Doņim. Redzēs, kā nokārtosies meiteņu lekciju nauda ūniversitātē un akadēmijā. Ja atlaidīs, tad kādu daļu no iekrājušās naudas varēs izlietot kādu apģērbu iegādāšanai. Biju koop. valdes sēdē. Nosēdējām līdz 1/2 7. Atnācu mājā un laboju šīs dienas vēstures klases darbus. Gaidām pārbraucam draugus no Saldus – šorīt saņēmām kartiņu, ka šovakar būšot.
12.I.32. Nebija pulkstens ne 11, kad draugi atbrauca. Musis ar Ernu bija stacijā pretī. Bija priecīgi, ka nu atkal mājā. Stāstīja, kā gājis pa brīvlaiku, kā pagājušas Lekša bēres, ka izviesojušies pa Lielauci, kā izdzīvojušies pa Saldu. Grsm. un Afulis bijušas ļoti laipnas. Grsm katram iedevusi pa 10 ls. Doņis stāstīja, ka Gertnera Kārlis esot garīgi sabrucis – atzīstot sevi par mazvērtīgu, nekam nederīgu, neesot vērts pat dzīvot. Tamdēļ arī dzerot. Nav labi, ka tā. Vainīgs stiprā mērā vecais Gertneris. Ka tik nenoiet pavisam no ceļa. P. 5 nobraucu uz 4. ģimnāziju, kur bija Rīgas skolotāju sapulce, lai apspriestos, ko darīt, ja pilsēta samazinātu algas, kā to projektējusi pilsētas valde. Referēja Vitenbergs un Putraikas ( no L. skol. b-bas). Pēc pils. v. projekta – algas samazinājums iznāk uz 23%. Redzēs, ko lems pils. dome 14.I.32. Vakarā laboju šās dienas ģeogrāfijas klases darbu (par Sibīriju). Laiks deizgan labs, -5° R.
13.I.32. Izdevās jocīgi: biju nodomājis, ka man tikai 3 stundas, tāpēc 5. stundā neiegāju krievu valodā. Atnācu mājā, gulēju, vakarā lasīju par locīšanām un vēsturē par Spartu. Šodien m. nejūtas labi: nakti bija sāpējis vēders (beidzamajā laikā bieži vien caureja). Gulēja dienā, bet pret vakaru piecēlās un darbojās ar uzvalku pārtaisīšanu. Vakardienas skolotāju sapulcē bija daudz cittautu skolotāju, sevišķi vāciešu. Tomēr lielais vairums skolotāju bija jau labi padzīvojuši, cilvēki gados. Jauno – ar dzelteniem knābīšiem – bija maz. Nupat pāršķirstīju pērnā gada piezīmes. Cik tālu jau viss tas – grsp. slimošana te Rīgā, Afuļa nervozitāte, viss tas kā miglā. Bet labi ir, ka tā piezīmēts. Žēl, ka jau senāk to neesmu darījis, būtu dzīve redzamāka. Ir jau viena – otra piezīme, bet nekā sistemātiska. Bez tam nekad neesmu mēģinājis piezīmēt savu intīmo pasauli, baidīdamies, ka citi tur neielaužas. Atminos, ka reiz biju uzrakstījis kaut ko par savu iekšējo pasauli – vēlāk to izstrīpoju, lai citi neredz, kas rakstīts. Vienā vietā esmu tik miglaini rakstījis, ka tagad nevaru pateikt par ko esmu domājis. Jaunības sapņi! Dažā ziņā esmu arī vēl tagad jauns un arī naivs. Vakar Doņītis bija nogājis uz augstskolu. Tur bijis izlikts to studentu saraksts, kam atlaista lekciju nauda. Doņītim atlaista puse. Liels prieks par to, jo nav jāmaksā 35 ls. Patlaban nauda ir, tā kā varēs nomaksāt otro pusi (40 ls). Arī Ritumītis šodien iesniedza akadēmijā lūgumu dēļ lekciju naudas atlaišanas. Varbūt atlaiž ar. Būtu labi,

"gudro vīru" – Grestes, Liekņa, Videnieka u. c. priekšlasījums: ka mūsu skolai jātop labākai, bet tur negribējās būt, jo viņu gudrības ir zobus nomizinājušas.
17.I.32. Apmākusies, miglaina diena. No rīta gan ilgi gulēju, bet tūlīt ķēros pie burtnīcu labošanas. Izlaboju vienus klases darbus, tad likos gultā. Te atnāca Pogiņa kdze. Es gan drusku pagulējos, tad tik cēlos augšā. Vakarā atkal laboju burtnīcas, tā ka palika tikai manas klases burtnīcas (kl. d.).
18.I.32. Apgulies jutu, ka sirds tā kā reizēm iesāpas. Sajūta tāda pat, kā tas bija priekš 4 vai 5 gadiem. Tad Dr Ādamsons, izmeklējis mani, teica, ka tas esot sirds muskuļa nogurums. Parakstīja man Infus. digitalis un pēc tam strophanti mikstūru. To gan neizdzēru, palika labi. Ja nebūs labi, iešu pie ārsta. Arī šorīt jūtu sirdi. Būs jēiedzer strophanti mikstūra. No vakara, pirms aizmigu, bija savāda sajūta – tā kā bailes no sāpes, nevarēju lāgā iemigt. Domāju celties un meklēt zāles, bet atkal negribējās traucēt citu – uztrauktos, domādami kaut ko nopietnu vai briesmīgu. Diezin vai sarežģījumam ar sirdi nebūs kāds sak. ar to, ka pašsajūta nav laba, nejūtos tā omulīgi. Biju uz kooperatīva valdes sēdi. Sākām tikai p. 6. Pēc sēdes pārbraucu mājā. Biju tā kā noguris, tāpēc aizgāju gulēt. Gan vēl lasīju Kultūras vēsturi. Pirms gulēt iešanas iedzēru sirdszāles.
19.I.32. Vakar vakarā uzstādīja pulksteni, lai spēlē p. 1/2 7, bet laikam nebiju uzvilcis spēlējamo atsperi, tāpēc pulkstens ar nebija spēlējies – m. bija atmodusies, kad pulkstenis bija sitis 8. Taču laikus tiku skolā – bija tikko sazvanīts. Visu dienu bija tumšs kā maisā – klasē nemaz nevarēja redzēt. Arī Ritums nebija varējis gleznot ne Ernu, ne Doņi. Pēc pusdienas gulēju ilgi. Pēc tam laboju savas klases domu r. (klases d.). Nebija nekāds spilgts darbs. Maz vēl prot rakstīt labāk. M. šodien pavada gultā. Neesot nekādas sevišķas sāpes, bet jau no paša rīta bijis nelabi. Arī Žulim lielas iesnas. T° tomēr nav. Šorīt ar aizgulēšanos Doņis netika uz rīta lekciju. Ritums ar bija pirmo dienu akadēmijā. Bija vakara kursā. Rītu ies uz dienas klasi. Ja nebūtu priekš Būriņām izlikta nauda, tad varētu skatīties pēc lētāka dzīvokļa, bet nu nekā. Jāgaida, kad dabūsim naudu. Esmu palicis savāds – visu laiku neesmu rakstījis nevienas vēstules, kas man agrāk tik labi patika un veicās. Tā iet – pamazām aizbirst avoti. Agrāk bija tīri brīnums, kā tas varētu notikt, tagad to jau sāku saprast.
20.I.32. Gulēju labi, bet dzirdēju pulksteni sitam vai katru stundu. Šorīt tāds pats apmācies un tumšs kā vakar un aizvakar. Silts kā oktōbra dienās. Dažu dienu grādi +2 vai vairāk. No ziemas ne smakas. Aļeksējeva kdze izsauca no stundas pie tēlefona. Runāja Af. no Saldus: grsm. esot sasapņojusies, ka mums te Rīgā neklājoties labi. Apmierināju.

Vēl pieteica sadabūt Vilemsona Kārli dēļ zīmoga. Pienāca Medņa Alvīne un stāstīja – Augustu laižot ārā no slimnīcas, bet darbā nevarēšot iet, būšot jāpaliek mierā, tātad labi nav. Biju kooperatīvā.
21.I.32. Dežūra pagāja mierīgi, bez incidentiem. Pārgāju mājā. M. bija aizbraukusi meklēt Vilemsona Kārli. Izrādījies, ka tā adrese ir veca V. adrese. Nu Kārlis atkal taisoties studēt. Pēc pusdienas Erna aizbrauca mājā. Ārsts teicis, lai esot uzmanīga – ja kauliņš vēl izlēkšot, tad vajadzēšot operēt, un tas nebūšot viegli. Ženijai dzimšanas diena. Meitenes bija pasūtījušas Ž. somiņai sudraba "Dadi". Pie Ženijas vakar nogāja visi mūsējie, arī Musis ar Žuli. Biju valodnieku sēdē. Austriņš atkal nebija. Savādi – arī Indr. Cīrulis pēc svētkiem nav bijis. Tāpat pr. Šmits. Jaunie nāk. No vakara nevaru tagad iemigt. Tā nekas nekait, taču kāds traucējums ir.
22.I.32. Skolā bija tikai divas stundas, taču nodzīvoju skolā pāri p. 12. Atnācu mājā. Darīju šo to. M. bija pie tēlefona runāt ar P. kdzi, ka P. nākšot pirmdien no slimnīcas ārā. Nav lāga gara stāvoklis un labsajūta. Laiks vienmēr apmācies un miglains.
23.I.32. Atnācu no skolas. Bija atbraukusi P. kdze. Es biju noguris, bija 6 stundas. 2 stundas ar skolēniem skatījāmies vēstures bildes. Pēc pusdienas nobraucu uz kooperatīvu. Vakarā laboju šās dienas diktātu. Bijām vannā.
24.I.32. No rīta gulējām ilgi. Pēc pusdienas atkal gulēju. Te atnāca ciemiņi – Medņa Emīlija un Berta (tagad Švalbe un Āķis). Emīlijai līdzi bija meitiņa un Bertai dēls, jau puisis 20 g. vecumā. Emīlijas nebiju redzējis gadi 25, pie Bertas bijām ar Doņi laikam 1923. g. Bija patīkami satikties pēc tik daudz gadiem, kur bērnībā bijām tādi draugi, tāpat kā ar Zemītēm. Taureņos mūs uzņēma vienmēr ļoti laipni. Braukājām ar plostiņu pa zivju dīķi, plosījāmies pa gubeni. Berta gan nāca pie manis skolā reizē ar Lazdiņa Emmu u. c.
25.I.32. Purvgalis iznāca no slimnīcas, kur bija nogulējis no 9.XII.31. Liekas gan savārdzis, bet gan jau atspirgs. Biju koop. uz valdes sēdi. Šodien gan nebija daudz stundu, darbi gāja intensīvi. Laiks arvienu vēl tāds pat silts.
26.I.32. De jure diena. P. 10 aizbraucu uz Skol. māju, kur bija arodb-bas pilnā sapulce. Tur Videnieks un Āberberģis referēja par savu darbību skolas valdē. Par kandidātiem apstādīja K. Videnieku un Ivanovski. Āberberģis savā referātā ziņoja, ka padzīto Miezi ielicis kā vietas izpildītāju kādā īpatnējā skolā. Tā – m. Āberberģis sola solīdams darbu, bet ko viņš dara! Nav tam vīram vīra vārda. Lai. Pēc sapulces iegāju kooperatīvā, kur kārtoja grāmatas tirdziņām. Palīdzēju kārtot līdz pašam vēlam vakaram. Pārbraucu mājā – m. un Purvgaļi bija nobraukuši uz kīnō. Pārnāca tūlīt pēc manis. Izputēja brīvā diena – biju prom visu laiku. Biju nodomājis labot skolēnu domu rakstus.

27.I.32. Ceriņš nu šodien samaksāja 1930./31. g. ņemtās grāmatas Ls 128.34. Jel tik. Vēl paliek šā gada ņēmums – vairāk kā Ls 140. Skolā bija alkohola lekcija. Lektors bija interesantāks kā agrākais Dr Bergmanis. Atnācu mājā, nogulējos, izlasīju avīzi un taisījos labot burtnīcas. Ienesa pavēsti, ka 30.I. jābūt īres valdē. Te kāds zvana – dzirdu koridorā vīrieša valsi. Nepazīstu. Izeju – Verners. Dzīvojās Rīgā jau no 15.XII–31. – esot ķesteris Doma baznīcā. Alga Ls 120 mēnesī, brīvs dzīvoklis gaisma un siltums. Darba gan esot daudz, taču tagad mierā, ka nav jābūt pavisam bez darba. Nopļāpājām šovakar līdz p. 10. No sākuma m. nebija mājā. Bija nogājusi pie Aizsilnieka kdzes, bet tā nedzīvojot Rīgā. Ritumītis aizvakar stāstīja, ka audzēkņu padomē nolemts atlaist Ritumam lekciju naudu – vismaz pusi. Redzēs kā nu būs. Šovakar R. stāstīja, ka dienas un vakara darbi ejot ļoti labi – visi sakot, ka esot sevišķi labi. Vakar pēc ilgāka laika redzējām sauli. Šodien arī spīdēja. Taču pēcpusdienā atkal bija nomācies un vakarā lija. Šodien Purvgaļi nobrauca mājā. Labi, ka izdevās laimīgi. Labi viss tas, kas labi beidzas. Tas nu būtu tā, bet Dr Ābelis noteicis P. kundzei ar steigu jāiet operācijā. Pēcpusdienā gan bija jābūt progr. skolotāju apspriedē pie Sprīvuļa, bet tad jau Verners nebūtu mani atradis mājā. Kā viņu gaidīdams negāju uz apspriedi.
28.I.32. Nakti m. bija palicis nelabi – esot svīdusi, bija galīgs nogurums, sāpot galva. Domā, ka esot sakars ar pārejas laikmetu. Tagad pēc pusdienas jūtas labāk. Gan vēl vairāk guļ. Šodien "J. Z." nāves ziņa par Dr Jurjāna kdzi, vecā Piebalgas "skolas tēva" Ratmindera meitu. Dzimusi viņa 1838. g. Es gan viņas nepazinu, bet dzirdēju par viņu skolā iedams. Redzēju toreiz viņas dēlu, kas bija pārzinis. Tas esot noģiftējies. Jurjāna kdze bija Kaudzītes Matīsa kundzes Līzes vecākā māsa. Šodien m. ļoti uztraukusies par Miķi: viņam bija taisīts rentgena uzņēmums, bet tas laikam nav labs. Var redzēt, pats M. uztraucies, saka, ka nevarot gulēt. Bet nedara arī labi – iet vakaros uz savu "mitekli", paliek ilgi augšā. Tas veselībai nav labi! Ja plaušu uzņēmums rādītu tuberkulozes pazīmes, tad tak divējādi slikti – paša Miķa dēļ un arī mūsējo dēļ. Biju valodnieku sēdē. Bija ieradies vecais Vītoliņš no Lubejas. Austriņa, Šmita, Kauliņa nebija. Bija atnācis arī Indr. Cīrulis, kas pēc jauna gada nebija bijis. Teica, esot bijis savārdzis.
19.I.32. Vakarā bija Pr. Apv. biedru sapulce Skol. m. Nobraucu. Referēja domnieki V. Zamuēlis un A. Kirchenšteins par darbību domē. Skujeniekam vajadzēja referēt par valdības darbību, bet viņš bijis aizņemts apspriedēs (budžeta komisijā). Dienā bija atnākusi Freiberga kdze, lai aizdodot viņai 35 ls Vagulēna lekciju naudas nokārtošanai. Piegāja arī pie saimnieka – atvainoties, ka nevarēja termiņā samaksāt īri. Runāja, cik nolaidīs no īres maksas. Nolaiž tikai 10 ls, bet par februāri

vēl jāmaksā Ls 110. Teicu, ka mani tas neapmierina. Ja viņš nevar atlaist vairāk, tad būs jāsāk meklēt dzīvoklis citur. Spīdēja saule. Vēlāk apmācās.
30.I.32. Šodien biju īres valdē. Prāvu nebija daudz, bet pie spriedumiem ilgi kavējāmies. Mājā biju jau pirms p. 3. P. 4 Sprīvuļa skolā bija progr. skol. apspriede. Negribējās iet. Gulēju. Vakarā m. palika slikti. Patlaban te ienāca Guļveska Elizabete ar savu māsu Līviju. Palika pie mums pāri par p. 11. Biju tikko sataisījies labot burtnīcas, kad viņas ienāca. Neizdevās tikt pie darba. Tāpat kā viņdien, kad atnāca Verners. M. ar Miķa rentgena uzņēmumu nobrauca pie Aņas, dzirdēt – ko tā saka. Aņa bija teikusi, ka neesot ne mazākās pazīmes no tuberkulozes. Bijām visi priecīgi par labo ziņu. Dr Lūsis bija Miķim teicis, ka uzņēmums rādot viena plaušu spārnu lejas gala bojāšanos. Nezin, kā 2 ārstiem var būt divējādas domas par vienu uzņēmumu? Bija liela vētra. Būs uz jūras atkal bijušas nelaimes.
31.I.32. No rīta saule, bet t° -4° R. Armijas slidotava atkal apsalusi. Slido. Šodien pr. apv. kongress. Negribas nekur iet, neiešu arī turp. Nobraucu uz Doma baznīcu uz J. Z. Bacha kantātu koncertu. Cik gan cilvēks jūtas maziņš varenā Bacha priekšā! Dziedāja 2 kantātes – NN 37 un 137. Pēdējā – teici to Kungu, to godības ķēniņu. Kā vienmēr, tā arī šoreiz – koris patika vislabāk. Solo ne tā. Varbūt ka mana vieta bija neizdevīga, kaut gan sēdēju vidū pie pašas kanceles. Varena ir gotiskā celtne, tomēr apgaismojums bija nepilnīgs, tāpēc tā neatstāja tādu iespaidu kā citām reizēm. Arī ne visai silta bija telpa. Klausītāju bija pamaz. Tā – janvāris nu prom. Laiks skrien ātri, bet darbs nav visai sekmīgs. Varbūt varēs tomēr veikt kursu. Redzēs. M. atkal jutās nelabi, tomēr ne ilgi. Es turos.
1.II.32. Ritumītis atnāca mājā ļoti priecīgs – atlaista II. p. visa lekciju nauda. Liels prieks arī mums, jo pie mūsu apstākļiem 70 ls spēlē lielu lomu. Mani atlaišana nepārsteidza: jau viendien Ritums teica, ka audzēkņu padome nolēmusi Ritumu atsvabināt vismaz no pus maksas. Ritumam pie Eliāsa iet ļoti labi: viendien E. prasījis R., kā viņu sauc, kur esot vakara klasē. Teicis, ka torss esot izdevies ļoti labi. Jācer, ka R. uz priekšu ies vēl labāk. Man nupat ienāca prātā, ka tikai Ritums nebeidz arī IV. kursu (dienas klasi) par pusgadu? Biju šodien kooperatīva valdes sēdē. Nosēdējām ilgi, gandrīz vai 4 stundas. Jau aizvakar sāka pūst stiprs vējš, tagad tas pārvērties vētrā. Gāž no kājām zemē. M. šodien nogāja pie Šamīļa jkdzes, bet nebija atradusi mājā, tāpēc uzgājusi pie Gotšalka kdzes. Vakar bija apsalis, šorīt bija snidzis un jau bija pāri 0. Ielas no rīta bija slapjas, bet pusdienā bija uzsalis. Dienā un vakarā putenis.

M. šodien bija piegājusi pie Āberbeģa kdzes. Bija satikusi arī pašu Āb. Juties tīri kā neveikli, redzēdams m. M. gan nebija nekā bildusi par vietu un darbu. Gan jau.
2.II.32. Bija brīva stunda. Zvana. Es pieeju, prasa pēc manis. Runā Lauvas jkdze no Pētīšanas institūta. Esot mani meklējusi jau vairākas dienas. Prasīja, kāpēc m. nekad nenoejot uz 4. īp. skolu hospitēt. Miezis, kas bijis piekomandēts tai skolai, iešot zaldātos. Lai m. noejot pahospitēt, varbūt varēšot Mieža vietā un tad varot gadīties, ka galu galā ievēl, jo padomei nebūšot veikli nevēlēt. Labi būtu, ka varētu "ietaisīties" darbā. Varbūt ka izdodas. Apskatījos, ka malkas pietiks tikai kādai nedēļai. Jāgādā jauna ass. Gan nav auksts laiks, tomēr otrā ass izdedzināta diezgan ātri. Vakarā palika labāks laiks. Vētra bija rimusies.
3.II.32. M. no paša rīta bija nogājusi uz 4. īp. skolu. Tur atradusi, ka rudeni ievēlēti 2 jauni zeļļi, kas strādā otro un pirmo gadu. Un tas ir īpatnējā skolā, kur vajadzīgi piedzīvojuši cilvēki! Sevišķi liels duraks esot kāds Grīnberģis – no Centr. paid. institūta. No pamatskolas padzītais Miezis esot "dubultnieks": ārkārtīgi kautrs un patmīlīgs. Grīnberģim esot 4. kl. (Art. Krūmiņš un mūsu pērnacis Pinnis), īsto "feldfēbeļu skola" ar viņas disciplīnu. M. noklausījusies stundās un pēc tam uzmeklējusi Lauvas jkdzi. Taču maz ticības, ka m. varēs ietikt jel par v. v., jo to jau nepieļaus zociķi, kam uz mēles vienlīdzība, bet darbos lielākais egoisms. Labi būtu strādāt jel pāra mēnešu, bet ko cerēt nav. Āberberģis tak nedrīkstēs ielikt nesociālistu. Šodien laiks auksts – rītā bija -9° R. Miķis bija bijis II. p. sl. pie plaušu speciālista ar savu rentgena uzņēmumu. Dr Strautmanis teicis, ka viena plaušu spārna lejas gals gan bijis ķerts, bet tas esot pārkaļķojies, tāpēc veselības stāvoklis esot ļ. labs. T° paaugstināšanās esot kakla slimības sekas. Arī kakla ārstēšana esot izdevusies ļ. labi. Mums liels prieks par to.
4.II.32. Šorīt vairs -1,5° R. Laiks ārkārtīgi patīkams. M. bija nogājusi pēcpusdienas uz 4. īp. skolu, lai redzētu, kā tur strādā pavakarē. Atnākusi stāstīja, ka Grīnberģim un Miezim ejot ļ. grūti. Gr. pats atzinies, ka strādājot pirmajā vietā un no īp. skolas savādībām tam nav bijis mazākās jēgas. Tikko traks neesot palicis. Savādi, ka partijas interešu dēļ kropļo jau tā kroplos bērnus. Te tak vajadzēja likt piedzīvojušus un nopietnus darba pratējus, bet salikti zaķi, kam nav ne jēgas par vienkāršu audzināšanu, kur nu vēl par grūti audzināmiem. 4. īp. sk. pārzini Videnieku z.-d. partija aizcēlusi uz Jelgavu par pilsētas valdes loc., bet te par pārzini ielikt Vītiņš. Tas lūdzis m., lai rītu aizejot uz pāra stundām 5. kl. V. teicis, ka ar vietas izpildītājiem neejot lāgā, tāpēc uz martu m. būšot vēlēšanas. Varbūt, ka nu z. d būs nākuši pie prāta. Var gadīties, ka m. ietiek; būtu labi. Vakarā laboju savas kl. vēstures kl. darbu. Bija uzrakstījuši labi.

5.II.32. Šodien m. bija bijusi 4. īp. skolā 2 stundās 5. kl. M darbs veicies īsti labi. Bijusi arī citās stundās klausīties. Sevišķi patikusi Miežāna dziedāšanas stunda 5. kl. Vakar vakarā sacēlās milzīga vētra, kas trakoja visu nakti un arī vēl šorīt. Tikai dienā norima. Jau vakarā bija auksti, bet šorīt jau -9°. Nupat, ap p. 12 n. -12° R. Avīze šodien ziņo, ka rītu varot būt -25° C. Arī radio vakar vakarā ziņoja, ka laiks palikšot ievērojami aukstāks. Malkas pavisam maz, tik iekuram, tāpēc paņēmu šodien 50 kg briketu. P. 6 bija paid. pad. sēde. Pārnācu mājā pēc p. 9. Bija atnākušas Ženija ar Līviju. Skola iegādājās kīnō aparātu. Šovakar izmēģinājām. Čemodāna formā, ļoti parocīgs. Maksā Ls 800. Ūdris iedeva klases uzņēmuma parauga fotogrāfiju (fotografēja Aušciems). Uzņēma klasē. Izdevies labi. Kamēr biju sēdē, bija bijis Verners. Atnesis aizņemtos Ls 70.
6.II.32. Diena pagāja labi. Domāju gan iet uz kooperatīvu, bet negribējās, turp nogāja Žulis ar Musi. Vakarā atnāca ciemā Ž. Šamiļa jkdze. Nebija bijusi pie mums vairāk kā 3 gadi. Šoreiz nebija tik dzīva kā agrāk. Laiks darījis savu iespaidu. Š. jkdze drusku atgādina Marusīti. Laiks bija auksts, bet palika rāmāks. Šodien bija pat pielaidies.
7.II.32. Biju II. ģimnāzijā uz skolas valdes pārstāvju vēlēšanām. Atnācu mājā – atradu priekšā veco Pāna kgu. Tas palika pie mums līdz pavakarei. Labi ir, kad cilvēks materiāli nodrošināts kā Pāns, bet ko tas līdz, ka ģimenē nav vienības un saskaņas. Dzīvoju pa māju, lasīju, pēc tam laboju diktāta burtnīcas.
8.II.32. Nobraucu uz pilsētas valdi pēc malkas ordera. To sadabūju gan. Iegāju Izglītības nodaļas kancelejā saņemt orderi. Tur patlaban nodeva tēlefongrammu skolām, lai uzdod steidzamības kārtā tos skolotājuas, kas uz š. g. 1.VIII. būtu nostrādājuši 35 gadus, kā arī tās skolotājas, kuru vīri strādātu kā skolotāji. Laikam tas sakarā ar pensiju izkalpojušo skolotāju atlaišanu. Dzirdēju to un notirpa kājas... Ja atlaiž no 1.VIII, tad nebūs labi. Redzās, vai kas negrozīsies. Atnācu no pilsētas. Bija priekšā Ludis, atbraucis no Daugavpils. M. bija ļ. uztraukta, jo bija sarunājušies dēļ Miķa. M. bija stāstījusi, ka Miķis nerūpējas par savu veselību, nemērī t°. Laikam Miķis bija sūdzējis, ka mūsu mājā tam grūti strādāt, maz miera. Bija izcēlusies liela izrunāšanās. P. 3 es nobraucu uz Skol. m. Pēc koop. valdes sēdes pārbraucu mājā. Tad m. bija nogājusi uz kīnō. Pārnāca tīri mierīga, uztraukums nebija kaitējis. Labi. Ludis nobrauca uz Būriņām. Ceturtdien braukšot atpakaļ. Salst zem -10° R.
9.II.32. Brunis atveda malku un skaldītāju! Slast līdz -15° R. Malka laba, sausa. Sakurinājām krāsni. Bija silti.

Vakarā skolā bija paid. pad. sēde. Sprieda par IVa kl. skolēnu Lapiņu, kas piedalījies garāžas apzagšanā, un tās pašas kl. citiem skolniekiem, kas zaguši grāmatas Vērmaņa dārza grāmatu tirdziņa. Bija liela izrunāšanās. Sēdes laikā Ceriņš man stāstīja, ka viņa mājā atbrīvojoties 3 istabu dzīvoklis, kas nodomāts Matvējevam. Taču M. domājot, ka viņam tas būtu par mazu. Teicu Ceriņam, ja M. negribētu tā dzīvokļa, lai sievas tēvs, vecais Ivanovs, dot to dzīvokli man. Solījās runāt ar veco. Dūša nav laba dēļ daudz kā – darba izredzēm, dzīvokļ., daudzajām nepieciešamajām vajadzībām. Bet galvā rodas atkal otra doma – vai ta gluži neizvērtīsies uz labo pusi. Līdz šim vienmēr izgājis labi.
10.II.32. Šorīt atkal salst -15° R. Vakarā m. bija nervoza. Teica, ka jūtoties nelabi. Tas viss sakarā ar aizvakarējo uztraukumu. Man visas dienas nav mierīgs prāts, varbūt arī to m. novērojusi un tāpēc viņai ar nav labi. Arvien domāju par to, kā būs ar iztikšanu. Ja m. varētu ietikt jel uz laiciņi 4. īp. skolā, tad būtu vieglāk. Zinu, tik daudz vajadzību, meitenēm vajag apģērbu, vajadzēs pavasari mēteļu u. c., bet nupat pilsēta samazinājusi algas. Šodien saņēmām janvāra algu.
11.II.32. Šodien nebija jāiet uz valodnieku sēdi, tamdēļ īsti varēja nāktu uz skolu, kur bija pirmais kīnō vakars ar jauno aparātu, to skola pirka par Ls 800. Izrādīja zinātnisko filmu "Simba" no Āfrikas dabas un dzīves. Skolēnu daudz, zāle maza, karstums nejauks, burzma un nekārtība liela. Citu reiz skatītājus vajadzēs šķirt divi daļās, tad no skatīšanās būs kāds labums. Lasu Kļučevska vēsturi. Sāku interesēties par Pēteri Lielo. Kļ. raksta kā jau laikam liels zinātnieks.
12.II.32. Aizvakar saņēmu algu par janvāri: steidzu "Virtam" nomaksāt atlikušos Ls 30 īres maksas par februāri. Tad nomaksāju beidzamo daļu par 1. asi malkas, Hammeram 91 ls ar sant. par produktiem, vajadzēja nomaksāt par elektrību, meiteņu klavieru naudu, vajadzēja nolīdzināt beidzamo daļu skolotāju kasē, bija jānomaksā kooperatīvā 70 ls no kooperatīva naudām. Bija šodien tikai 2 stundas, bet 7. stundā vajadzēja Mūrnieka kora dziedāšanas st. dežurēt. Tāpēc pēc 3. stundas braucu uz Skol. m. un uz 7. stundu biju atpakaļ. Kādi gan nav cilvēki! Tas pats Mūrnieks. Par velti viņš pūlās – no viņa darba nevienam nav nekāda panākuma ne saprašanā, ne dziedāšanā. Ar tādu disciplīnu nekā nevar panākt. Ko līdz visa "mūzikas klase"? Galu galā tik iznāk "mūziķis", ne vairāk. No notīm bērni nesaprot vairāk, kā cūka no svētdienas: mācās notis 6 gadus, bet kora dziesmas dzied "no balss". Kāda tad notīm nozīme? Ludis atbrauca pret vakaru. Bija bijis Jelagvā, no turienes Svētes muižā. Pirms pusnakts aizbrauca uz Daugavpili.
13.II.32. Šorīt gan -11° R, bet bez vēja, tīri patīkams. Gulēju ne visai labi, reizēm modos. Galīgi atmodos p. 7. Tad vairs neaizmigu. Vakar pēcpusdienā krietni nogulējos, varbūt arī tamdēļ miegs bija caurs. M. aizvakar bija bijušas vecās sāpes – šoreiz vēderā un arī

arī sirdī. Taču jau vakar atkal staigāja. Pārgāja ātrāk kā citām reizēm. Šovakar būs jānāk uz skolu – uz vecāku tējas vakaru. Vakarā biju skolā. Bija sanācis ap 80 dalībnieku. Ūdris nolasīja referātu par ģimenes un skolas lomu un uzdevumiem audzināšanā. Pēc tam Dr. E. Skulme runāja par bērnu veselības stāvokli un kā to labot. Pēc referātiem Ū. demonstrēja skolas jauno kīnō aparātu. Šodien atlaidām skolēnus uz pavasara brīvdienām. Man gan vēl nebija prieka uz atpūtu, jutos ļoti spirgti. Var vēl strādāt ar sajūsmu un sparu.
14.II.32. Vakar Briedis zvanīja, lai aizbraucot uz kooperatīvu parakstīt viņam pilnvaru uz kredītkoop. gada sapulci. Nobraucu, paņēmu sestdienas dokumentus kontrolei. Tējas vakarā sarunājos ar Vanaga kdzi. Tā stāstīja, ka viņas Viktors esot Aļeksējavas stundā nostādīt pie sienas par nekārtībām vācu valodas stundā. Brīnums gan, ka Aļ. neprot un nevar savās stundās ieturēt disciplīnu. Tik veca skolotāja! Nekur tai nav kārtības – pat viņas pašas klasē – tur aug daudz karātavas putnu. To redzēju viendien, būdams viņas klasē. Šodien nekur negāju. Meitenes bija "Trejmeitiņu" izrādē. Miķis jau no rīta aizgāja savu mitekli, pārnāca p. 6 no teātra un pēc tam tūlīt aizgāja atkal uz mitekli. Pārnāca ap pusnakti. M. atkal ļoti uztraucas par Miķi, ka tik daudz prom no mājas, ka mācīšanās iet tikai kā pa roku galam, nebēdā par savu veselību. M. nevar un nevar atlabt no uztraukuma sāpēm. Runājām abi ar Doņīti, lai taču neņem tā pie sirds, Miķis tak liels cilvēks, kam viņa dēļ beigties nost, pašiem par sevi jau ar pietiek raižu un sāpju. Izlaboju Va kl. rakstu darbu "Piedzīvojums".
15.II.32. Biju gulējis diezgan labi. Jutu gan tā kā aukstumu, kaut gan istaba nebija vēsa. Aukstuma sajūta gan laikam no nepareizas asins riņķošanas. Braukdams uz kooperatīva valdes sēdi, iegāju lētajā grāmatu tirdziņā (antikvariāts "Latviešu grāmata") Vērmaņa dārzā. Sen biju kārojis nopirkt Hendrika van Lona "Cilvēces vēsturi", Gulbja izdevumā. Agrāk brošēta maksāja 6 ls, tagad 2 ls. Paņēmu to un vēl dažas citas, pavisam par Ls 2.47. Grāmatu daudz, pircēju arī daudz. Tak ļaudis tiek pie grāmatām par lētu naudu. Visi grāmatu izdevēji tagad lēti pārdod savus vecos izdevumus. Valdē nosēdējām līdz p. 7. Bija atbraukuši liepājnieki – skolu koop. pārstāvji – Iernests un Mauriņš, Saldus vecā M. dēls, mans bij. skolnieks pils. skolā. Laiks savāds – no rīta bija -6° R, pēc pusd. +1° R. Piektdien, būdams Skol. m., nomaksāju kasē beidzamo daļu Arm. Ek. veikalam. M. vēl guļ, kaut gan ir jau diezgan labi. Piegāju pie Dr Ādamsona – palūdzu m. atjaunot sirds zāles un parakstīt bromurālu. Pats domāju aiziet pie acu ārsta – laukā acis asaro.

16.II.32. Šodien gandrīz vai visu dienu nostaigāju savu acu dēļ. Piecēlos un sāku labot burtnīcas, bet tad sadomāju, ka jānoiet pie acu ārsta. Nodomāju iet pie Dr med. Reinharda. Tas vecs un pazīstams acu ārsts. Nogāju tūlīt pēc p. 11, bet bija priekšā jau kādi 6 pacienti. Pieņemšana sākās no p. 1. Pacientu starpā bija arī bij. Striķu skolotājs Zvaigzne, tagad viņš strādāt atkal Bērzaunē. Ap p. 2.30 tiku pie ārsta. Asaru kanāli neesot aizsērējuši, domājot, ka lauka briļļu – 10.0 dioptr. būšot par stipru. Lika 2 nedēļas nēsāt – 9.0. Nobraucu uz slimo kasi parakstīt briļļu recepti, tad pie optiķa Bernharda (Barona ielā 24) lika pagatavot brilles. Ņēmu melnu rāmīti ar zeltītām austiņām. Piemaksāju 7 ls. Pēc 2 nedēļām atkal jāiet pie Dr R. Redzēs, ko tad teiks un kādu briļļu nu tad parakstīs. Ceturtdien brilles būs gatavas. Es sāku lasīt Lona Cilvēces vēsturi, sēdēdams Dr R. uzgaidāmajā istabā. Raksta populāri. Dažus gabalus varēs palasīt skolēniem klasē. Laiks labs, tīri pavasarīgs.
17.II.32. Lūdzamā diena. No rīta saule, vēlāk migla, -6° R. Nav veco laiku lūdzamās dienas noskaņas. Tad bija reliģiska noskaņa šai dienai. Biju mazs. Reiz skolā par lūdzamo dienu bija palikuši skolēni. Tie tad trešdienā gāja uz baznīcu. Neatminos, kas tie bija par maniem draugiem. Šodien lasīju Brēma "Dzīvnieku valsti" par čūskām. Vakarā gatavojos uz vēstures stundu par Periklu. Pēc pusdienā pie Doņa atnāca Plētienes jkdze. Pēc tam vakarā nejauši ieradās Purvgaļa kdze. Atvadījusi dēlu līdz Rīgai. Gribot aprunāties par vīru un arī par sevi ar ārstiem. Ritums 4 stundās uzgleznoja Musi. No sākuma Musis bija ļoti līdzīgs, bet vēlāk vairs ne tā. Bet gan jau pārlabos. M. vēl arvien netiek pie veselības. Pie ārsta ar neiet. Nervozē.
18.II.32. Atkal pirmā darba diena pēc brīvlaika. Sāku ar dežūru. Pagāja labi. Pēc pusdienas braucu uz valodnieku sēdi. Pa ceļam iegriezos pie opt. Bernharda paņemt savas brilles. Liekas, ka var būt asarošana mazināsies, vismaz bija labāk. Varbūt ka Dr Reinhards būs atradis īsto cēloni. Ar 9.0 var redzēt labi, gandrīz kā arī – 10.0, maz starpības. Tagad acis skatās stiklu fokusā. Savādi gan izskatās briļļu melnie rāmi un apaļie stikli, bet gan pieradīs. P. kdze izstaigājusi atkal pie dažādiem ārstiem. Atnāca mājā tīri nogurusi. Nav arī izdevies pārdot malku dzelzceļu virsvaldē. P. kdze bijusi pie nervu ārsta Dr Karpa. Runāja, lai arī m. noietu pie tā. Negrib. Bet tak varētu aprunāties, ļaunuma no tā nebūtu. Apgādājām no aptiekas m. sirds zāles un bromurālu. Biju valodnieku sēdē. Sēdēju ar Austriņu. Tas pēc p. 7 nogāja uz operu. Doņītis šodien lasīja seminārā savu rfeerātu par strādn. koalīciju tiesību. Strādāja ļoti daudz un rūpīgi, vākdams materiālus. Izdevies la-

bi. Doc. Mucenieks teicis, ka referāts labs, varētu drusku iebilst pret sistēmu. Oponentu nebijis nekādu nopietnu.
19.II.32. Šodien laiks mīksts, pat vakarā +1° R. Stundas bija tikai divas. Pēc p. 12 atnācu mājā, nogulējos. Pavakarē nobraucu uz Sprīvuļa skolu, kur bija progr. dēmokr. skolotāju priekšvēlēšanu apspriede. Bija ap 30 dalībnieku. Gan Skol. m. vakarā bija progr. apv. referātu vakars, taču negribējās turp iet. Kad atnācu mājā, patlaban Ženija taisījās iet mājā. Bija bijusi Saldū. Grsm. un Af. ejot labi. Af. esot daudz darba. Grsm. bija m. atsūtījusi uz vārda dienu 10 ls. M. taisās par to pirkt sev adītu jaku. Dr Veisu Saldū esot ķērusi trieka. Gan viņš pats badojās un mācīja citus badoties, tomēr arī pašu nav glābusi tāda atturība. Aizgarīgs Dr Veiss bija, tas tiesa. Saldū dzīve ritot mierīgi, viens-otrs veikals apstājoties. Koop. "Neatkarība" galīgi panīcis. Aizgājis uz Striķu ielu Grauna namā. Palikuši tikai 3 darbinieki: Līdumnieks, Freifelde un Kapeika. Bet citi bijuši darbinieki: Silleris, Skrastiņa, Pētersona Olga u. c. atvēruši vecajās "N." telpās – Lilienšteina namā – jaunu tirgotavu, laikam kā paju sabiedrību.
20.II.32. P. 9 bijām jau ambulancē. Bija apskatāmi tikai 19 cilvēki, tamdēļ uz brokašķa ēšanu jau bijām atpakaļ skolā. Bērniem veselības stāvoklis nebija nekāds labais. Maijucis B kategorijā. Jāiet pie acu ārsta. Piekusu iedams un nākdams. Vakarā nobraucu uz Skol. māju, kur bija Gobziņa lekcija par "Metodikas pamatvērtībām svešvalodu mācīšanā". Lekcija bija interesanta. Atbraucu mājā p. 10.
21.II.32. Svētdiena. P. 10 aizbraucu uz IV. ģimnāziju, kur bija arodbiedrības gada sapulce. Vēlēšanā mēs guvām panākumus: ievēlējām 3 valdes locekļus, s.-d. dabūja 5, bet "arodnieki" (ne kreisie, bet Rītiņa liste) tikai 1 – Rītiņu. Tas gan gribēja iedabūt valdē Videnieku, bet neizdevās. No mūsējiem ievēlēja Sprīvuli (195), Rubeni (144) un Ūdri (143). Atbraucu mājā p. 5. Priekšā bija Līdaks ar meiteņu klases biedri Balodi. Mums bija jāiet uz Freiberģa Paulas 25. dzimšanas dienu. Aizgājām tikai mēs ar m., Musi un Žuli. Nebiju ilgi, jo Briedis lika uzrakstīt Gobziņa referāta atreferējumu "M. N.". Rakstīju tūlīt tīrā.
22.II.32. Novedu rakstiņu Upmanim uz tipogrāfiju. Pēc pusdienu biju uz koop. valdes sēdi. Atvedu no kooperatīva Rituma gleznas, ko biju nolicis tur pārdošanai. Saprotams, neviens nebija pircis. Vienu Ritums dāvināja Paulai. M. visu laiku bija nelabi, vairāk gulēja. Nu sāk pāriet. Jau svētdien nogājām pie Frb. Šodien bija 4. īp. skolā hospitēt. M. jūtas pavisam labi. Netieku pie diktātu labošanas.
23.II.32. Nobraucām ar Žuli pie Dr Reinholda. Izmeklēja Žulim acis un parakstīja tāļskatīšanai brilles (-0,75). M. vakar sev nopirka adītu jaku (Ls 19). Vajadzēja ar, tak būs siltāk. Vakarā bija paid. pad. sēde, trijokšņa atzīmēm.

Vakar nonesu uz Skol. m. m. urīnu analīzei, bet tur vairs neanalizē, tāpēc jānes pie Zariņa. Būs jāgādā Žulim brilles. Esot arvien jāpārkontrolē acis. Dr R. sāka runāt par Ž. plankumiņu uz lūpas. Domā, ka vajadzētu noņemt, lai neuzejot uz lūpas.
24.II.32. Skolā izvēlēja 5 delegātus uz Fr. Jansona 10 g. bērnu rakstnieka atceri. No V. kl. izvēlēja Žuli. P. 5 bijām Skol. m. Tur bija ap 100 bērnu no dažādām skolām. Vakaru ievadīja J. Greste un P. Kūla. Tad sekoja apsveikumi, pēc tam Mētras un Salmgriezes referāti par Jansona darbiem. Tie bija interesanti. Salmgrieze bija gatavojusi plakātus (aplikācijā) par Jansona darbiem. Pēc visa notikās fotografēšanās.
25.II.32. Almu diena. Bet mēs gan m. pat puķes nenopirkām – it kā būs grūti sagaidīt algu. Pēc pusdienas atnāca dažas IVa kl. skolnieces – apsveikt savu veco skolotāju. P. 6 aizbraucu uz valodnieku sēdi. Pa to starpu bija bijusi Aņa – arī apsveikt m. No skolas uz māju ejot – iegriezās pie m. Fr. jkdze, atnesa m. apelsīnus kā vārda dienas apsveikumu. Jocīgi – tagad naktīs gan redzu sapņus, bet rītā tos vairs neatminu. Ir atkal labi – m. vesela un jautra.
26.II.32. Man gan skolā bija tikai 1 stunda (Va kl. aizgāja pie ārsta), tomēr nodzīvoju tur līdz p. 1: laboju burtnīcas, liku numurus, 1 st. biju Segliņas (II.) klasē rēķināšanā. Gan ir tikai II. kl., bet var redzēt – nav radināti loģiski domāt. Rēķināšanu pasniedz Grasberģe. Gan viņa studējusi, bet neder ne velnam – nav ne salauzta santīma vērta, jēla kā glezaina maize, kavē daudz. "Нет учительской жилы, нет божественной искры" – kā mēdza teikt vecais Kestneris. Aizgāju mājā. Tur priekšā bija Brunis. Nebija ilgi bijis. Stāstīja – esot pēc svētkiem mirusi Slaņķu Rutka māte. Ilgi viņu pazinu – visi 3 vecākie bērni – Pēteris, Marta, Kārlis nāca pie manis Golgovskā skolā. Kad 1915. g. dzīvojām G. skolā, piepeši nomira Marta. Bijām bērēs. Tad, pēc atgriešanās no Krievijas, katrreiz apmeklējām Slaņķus. Beidzamo reiz Rutka māti satiku būdams 1930. g. Golgovskas skolas 100 g. pastāvēšanas svētkos. Tā aiziet viens pēc otra vecie pazīstami. M. pēc pusdienas bija skatīties kādu dzīvokli Merķeļa ielā. Vakarā atnāca Ženija ar Līviju. Man vakarā bija uznākusi apātija – nekā negribējās darīt. Austriņš atkal ceturtdien skubināja rakstīt par Purkalīti un Vecpiebalgas draudzes skolu. Nevar vien uzsākt, kaut gan gadiem par to domāju.
27.II.32. Jau no paša rīta skaidrs. Nācu uz skolu, bet nevienu rītu nebija licies tik auksts kā šorīt. Pie skolas termometrs rādīja -12° R. Citur vajadzēja būt vēl vairāk. Bija iebraucis Būriņš. Atvedis savu Caru, nodeva atpakaļ valsts staļļos. Uz laukiem ejot tāpat grūti. Sviests un teļš gan sākot celties cenā. Uz koop. netieku braucis. Lūzu, lai dokumentus atsūta. Bija atsūtījuši. Vakarā Ritumītis nobrauca uz Maskavas priekšpilsētu, kur kādā teātrī uzstājās viņa kursa biedrene. Bailes, ka Ritumīti kāds tur neaizņem.

28.II.32. Ciemiņu diena! Viesojās Būriņš. Pēc pusdienas atnāca Gaigalu Jānis – atnesa februāra vekseli, kas pārlikts uz 2.III, un vajadzīgo naudu. Vēl paliek uz 2.VI Ls 100. Tad būs nomaksāts. Jānis izskatījās ļoti novājējis – seja pavisam grumbaina, izkaltusi. Pats gan saka, ka jūtoties labi, bet tas no ārienes maz saskatāms. Kā tante uz miršanu, tā Jānis ar visu pasaulē nav mierā: visi muļķi – rektors, profesori, visi viņi ēzeļi... Patiesi, ja man jāiztur Jāņa smagajā atmosfairā – tad jau pēc stundas paliek grūti. Alga un ienākumi sasniedzot labi ja pusi no agrākiem gadiem. Laboratorijā darba maz, tāpēc ienākumu maz. Kamēr bija Jānis, atnāca Gertnera Kārlis ar Oš. Žani. Ritums ar Doņi bija nogājuši pie Kaķeļa, kas esot izmežģījis kāju. Tā visa diena pagāja vienos ciemiņos, gribēju labot savas klases ģeogrāfijas darbus, bet nepietiku. Būriņš pēc pusdienas nobrauca mājā. Noveda Af. plates un kartiņas. Laiks bija jauks.
29.II.32. Biju Skol. mājā. Nokārtoju Auļa aizņēmumu – nomaksāju un vekseli iedevu jaunu. Pēc tam liku parakstīt Žulim brilles un nopirku 3 slimo kases talonus. Tad bija koop. padomes un pēcāk valdes sēde. Laikam gan iznākts tā, ka apvienos abus veikalus un tad es nebūšu vairs algots valdes loceklis. Neko darīt. Vismaz labi, ka pilsētas dome pag. ceturtdien noraidīja tālāku algu samazinājumu – pietiek jau ar 5% un 8 ls un ģimenes locekļa 5 ls samazinājumu. Naudas nebūšana tīri nospiež. Vajadzīgas meitenēm jaunas kleitiņas, vajadzīgi palagi, bet acumirklī grūti visu to iegādāt. Ja m. varētu tikt darbā, būtu citādi, bet maz izredzes, kaut arī iet uz 4. īp. skolu hospitēt. Šodien arī bija. Tā nu tur visi pazīstami, bet kad martā būs vēlēšanas, diez vai s.-d. nebūs savi kandidāti? Jocīgi, ka sapņi tak piepildās. Nakti uz sestdienu redzēju savā gultā mazu bērnu. Tas nozīmējot raizes. Nu kad Ritumītis nogāja uz forštati un kad vakarā pārnāca tikai pēc pusnakts, bija pavisam smaga sirds. Arī Musītis saaukstējies: jau svētdien bija paaugstināta t°, šodien palika mājā no skolas, kaut gan smagu sirdi. Bet nevar tak riskēt ar veselību. Rītiņš aizbrauca uz Davosu pie slimā dēla un kundzes. Vakar dabūjām zināt, ka dēls miris jau sestdien. Laikam svētdien Rītiņš no Davosas zvanījis meitai uz Rīgu. Bija šodien nāves ziņa "J. Z.". Mirušais dēls bijis 18 g. vecs – students. Šodien uzrakstīju (Konrāda jkdze lūdza) "M. N." mazu gabaliņu par Fr. Jansona 10 g. atceri. Būs šad un tad kas jāuzraksta, tak ienāks kāds ls. Sestdien m. bija Skol. m., kur kāda Fritz kdze no Vīnes bija lasījusi par grūti audzināmiem bērniem. Pēt. inst. darbinieki bija izaicinājuši m. uz runāšanu. No sākuma m. runājusi latviski (Kūla tulkojis), vēlāk runājusi vāciski. Februāris pagājis diezgan labi, izņemto to, ka m. pāra nedēļas bija savārgusi. Materiālā ziņā vēl turamies virs ūdens. Taču man ir cerība uz labošanos, varbūt kas griezīsies uz labo pusi.

1.III.32. Priecīga diena: Doņītis, mums nezinot, bija nogājis un nolicis Romiešu tiesības II. daļu, kur viņš rudenī izkrita. Bija pieprasījuši fakultātei, lai tos prof. Frēze eksaminētu. Frēze ar tad bijis spiests eksaminēt, bet gāzis cauri nežēlīgi. Doņītis dabūjis 3. Kad tik no kakla nost. Vakar pašā vakarā ienāca vecs pazīstams – skolot. Liepkalns no Jelgavas.Tas pērn bija palicis akls ar vienīgo redzīgo aci (ar otru tas nebija redzējis vairāk kā 30 g.). Bijušo neredzīgo aci bija operējis prof. Ruberta vadībā Dr Balodis. Operācija bija izdevusies laimīgi: Liepkalns ar šo aci drusku redz, pat pamazām lasa. Bija iebraucis pie Graubiņa ar mūzikas uzdevumu izstrādājumiem. Tā Graubiņš, kā arī mēs devām padomu nemocīt atgūto redzi. Gulēja pie mums par nakti. Kā par brīnumu – manam pulkstenim pārtrūkusi atspere – taisni p. 8.30 rītā, kad gāju klasē. Nodevu savu veco draugu (viņš man jau kalpo 40. gadu) salabot otram tādam pat vecim – Majoram. Redzēs, kas no viņiem abiem iznāks. Vakar Mirdzumītis, klausīdamies radio ziņas, saka – esot miris Rīgas prefekta palīgs F. Simanovičs. Ar viņu iepazinos Saldus pils. skolas 25 gadu atcerē 1930. g. 17. aug. Saldū. Kad bija gādājuši par pilsētas skolas atvēršanu, Simanovičs bija bijis tolaik Saldus pagasta skrīveris un visādi bija veicinājis atklāšanu. Bija lāga vīrs. Šodien pie polic. iecirkņiem karogi pusmastā. Vakarā laboju savas klases ģeogrāfijas darbu un skatījos cauri ģeogrāfijas patstāvīgo darbu burtnīcas. Jau agri sāka nākt miegs.
2.III.32. Vēl Ritumītis nebija piecēlies, kad atnāca Šteinerte – Ritumītim jāiet uz operu darbā. Jau agrāk R. bija tur pieteicies, aizvakar aizgāja, bet esot bijis par vēlu. Laikam izrādās, ka vēl strādnieki vajadzīgi un darbs steidzams. Varbūt ka izdosies nopelnīt dažus latus neatliekamām vajadzībām. Šodien skolā nepatīkam atgadījums: vakar no skolas ejot, kādai 1.a kl. skolniecei uzbrucis kāds vīrietis, laikam izvarošanas nolūkos. Šodien vēl meitenīte bez samaņas, murgojot karsonī. Vakarā Ritumītis pārnāca pēc p. 12. Bija dūšīgi strādājis.
3.III.32. Šodien pēc stundām nobraucu pie Dr Reinharda. Man parakstīja darba brilles – 6.0 – abām acīm. Par asarošanu nekā nevarēja teikta, varbūt pāriešot. Redzēs. Dienā skolā bija dežūra. Pagāja labi. Šodien valodnieku sēdes nebija. Vakarā laboju V.a kl. domu rakstus. Bija rakstījuši "Visi mani radi raud" 1. cēl. atstāstījumu. Rakstījuši vāji.
4.III.32. Mammules dzimšanas diena. Paliek 45 gadi. Nāk prātā visas kopā pavadītās dienas. Pārnācis no skolas, atradu priekšā Gaigalu Auli. Iebraucis vakar. Stāstīja, ka Katja neesot vesela. Domā, ka esot aklā zarna, bet būs gan laikam kāda dzemdes slimība. Gājām ar Auli pa durvīm – durvīs satikām Teichmaņa un Šteina kdzes. T. kdze iebraukusi no Saldus, atvedusi m. sveicienus no grsm. un Af un vēl 10 ls. Pa Saldu ejot diezgan labi, ti-

kai Af. esot sanīcis ar nerviem – pārstrādājies. P. 5 mums skolā bija paid. pad. sēde. Ūdris cēla priekšā jautājumu, ka Mūrnieks pulcinot bērnus skolā līdz vēlai naktij, pret ko protestējot vecāki. Zināms, Mūrnieks gvarde – Grīva, Rozenfelde, Mauriņš – ar pilnu krūti aizstāvēja Mūrnieku kā ģēniju. Ak muļķi un ēzeļi! Man bija jāraksta protokols – Vinegrs nebija atnācis. Pēc protokola nolasīšanas, Grīva un Mauriņš cēla ierunas par papildinājumiem protokolā. Скоты! Ritumītis p. 8 v. bija pārnācis mājā un pirms 9 atkal aizsteidzās uz operu. Gribot strādāt visu nakti. Šonakt 1/2 2 uztrūkos – it kā kāds būtu uzmodinājis. Ritumītis vēl nebija mājā. Nevarēju iemigt, kamēr R. pārnāca p. 1/2 3. Ka tik nepārpūlas, bet nebūs jau ilgi. Saņēmu "M. N." 9. n-ru, kur ievietoti mani abi rakstiņi. Būs kādi lati.
5.III.32. Nemaz nedzirdēju, ka Ritumītis bija pārnācis priekš p. 3. Gribēja gan atkal iet uz operu p. 7, bet sāpēja vēders: teica, esot vakar strādādami ēduši burkānus, varbūt no tā. Palika gulēt līdz p. 10. Redzēs, kas būs. M. vakar bija bijusi J. P. institūtā pie Lauvas jkdzes. Tā stāstījusi, ka esot izsludinātas 4. īp. skolā vēlēšanas. Lai m. visādā ziņā pieteicoties. Padomē būšot arī Dr Mollers. Tas m. esot ļoti labvēlīgs. Mēģinās pieteikties, kaut arī cerības nevar turēt. Bet lai. No rīitem skaidrs un auksts. Vakar rītā bija -10° R, šorīt -11,5° R. Atnācis pēc 6 stundām mājās, atradu visus uztrauktus: Ritumītim bija no paša rīta slikti, bet pēc bija palicis pavisam grūti – lielas, nepanesamas sāpes, vemšana, caureja. Pārāk slikti. Doņītis bija atsaucis Dr Em. Skulmi – mūsu skolas ārsti. Tā konstatējusi, ka nav saindēšanās, bet māgas samaitāšana – nogurums, pārpūlēšanās un burkāni. Pēc pusdienas vairs nebija sāpju, gulēja, vakarā jau bija tik labi, ka atnāca no mazās istabiņas klausīties radio. Vakarā m. nobrauca uz Skol. m. kur 5. īp. skolas skolotāji referē par savu darbu. Patlaban plešas epidēmiskā influence. Jau vairākas dienas IV. kl. (Rozenfeldes) slimo vairāk kā 20 skolēnu. Arī manā klasē šodien jau žēlojās par galvas sāpēm, aizsmakumu. Nebija arī vairāki skolā. Kad tik nav jāslēdz klase vai pat visa skola? Pienesa pavēsti, ka ceturtdien jāiet uz īres valdi. Saņēmu no Majora savu pulksteni. Sacījās salabojis pamatīgi. Stikls jauns, atspere jauna. Esot licis arī jaunu akmeni un labojis kāda riteņa asi. Stikls man bija pārplīsis jau Saldū gadi 2, tā tad jau cietušā stāvoklī bija vismaz 8 gadi. Tagad ar jauno stiklu "ciferblats" izskatās pavisam jauki.
6.III.32. Šorīt Ritumītim jau pavisam labi. Jau varēja ēst miekšķētu baltmaizi, vēlāk rīsu zupu. Sāk gribēties ēst, tikai vēl jāsargās. Rītu grib iet uz akadēmiju. Tad tik nav par agru? Visu dienu strādāju: sakārtoju atzīmes, uzrakstīju liecības, laboju burtnīcas, padarīju visu, ko biju nodomājis. Pret vakaru atnāca Freiberga kdze. Izstāstīju, ka

Musītis bija slims visu nedēļu. Jau piektdien sāka celties. T° tad jau bija pavisam normāla. Ies rītu uz skolu. Vakar lasīju Lappo Daņiļevskajas "Пустоцветы" no Pēterpils aristokrātu dzīves. Tēlota tukša dzīve. Fr. kdze šovakar stāstīja kādu jocīgu notikumu no Malnavas zem. skolas dzīves. Būs jāpadomā, vai no tā gadījuma nevar iztaisīt mazu stāstiņu.
7.III.32. Nakti uzmodos un sabijos: bija sagribējies nolaist urīnu un nebiju varējis saturēt. Beidzamā laikā to esmu novērojis arī tad, ja esmu aizcieties. Nebūtu labi, ja tas progresētu. Jāmēģina uzmanīties un radināties, cerēsim, ka būs labi. Ritumītis jutās pavisam labi, aizgāja uz akadēmiju. Pārnācis stāstīja, ka arī Šteinerte otrā rītā jutusies nelabi. Vai tik būs bijis vienīgi no burkāniem vai nebūs bijusi kāda saindēšanās? Ritumītis nopirka diviem rāmjiem audeklu, to apstiepām un R. nogruntēja. M. no Ritumīša slimības cēlās atkal vēdera sāpes, taču pārgāja samērā diezgan ātri. Biju kooperatīva valdes sēdē. Sēde novilkās līdz pus 8. Birkerta kdze stāstīja, ka abi Rītiņi atbraukuši Rīgā jau piektdienas vakarā. Atveduši savu Juri līdz poļu koridoram, bet poļi nav laiduši cauri. Tāpēc nosūtījuši to uz Štetīni, no kurienes to pārvedīšot kuģī. Rītiņš braukšot pretī uz Štetīni. Iet nabagiem bēdīgi un grūti. Bija Ženija, arī apciemoja Lielauces Līvija. Snieg.
8.III.32. Nakti snidzis. Vakar vakarā pa radio ziņoja, ka miris franču valsts vīrs Brions. Būs avīzēs liela rakstīšana. Tā raksta par nupat Rīgā mirušo komponistu Eiženu d'Albēru. To vedīšot glabāt uz Šveici. Tas maksāšot ap Ls 1500. Domāju Rītiņiem tas maksās vēl vairāk. Vakar saņēmu savu "Nerātno daiņu" eksemplāru. Zinātniskos apcerējumus rakstījuši prof. Dr med. J. Alksnis un prof. Šmits. Šodien manā klasē nebija ieradušies 11. Ārste lika slēgt klasi līdz pirmdienai – 14.III. Epidēmiskās influences dēļ slēgtas vairākas pamatskolas un ģimnāzijas. Musītis pārnāca un stāstīja, ka viņu klasē iztrūcis 15 vai 16 cilvēku. Šās dienas avīzē bija īsa korespondence, ka miris Bučka Mārtiņš. Viņš slimoja ar tuberkulozi. Būs jāraksta Bučkam. Ap p. 5 nobraucu pie Vernera. Sameklēju gan. Dzīvo kā kungs. Nopļāpājām gandrīz līdz pus 8. Pie viņa dzīvo brāļa vai māsas dēls un vēl viens students.
9.III.32. M. nonesa lūgumrakstu uz 4. īp. skolu un norakstu uz kultūras nodaļu. M. stāstīja: Vītiņš, ieraudzījis m., prasījis, vai tad viņa neiesniegšot lūgumu? M. vilkusi lūgumu no kabatas un nodevusi. V. teicis, ka padomē esot tādās domā, ka vajadzētu pieņemt tikai vīŗieti, bet ja domāšot pieņemt sievieti, tad m. būšot pirmajā vietā. Miezis aiziet zaldātos, tas bija piekomandēts, tāpat arī Ruņģis piekomandēts. Ja nu ievēl Ruņģi, tad varbūt m. piekomandē Ruņģa vietā jel uz pāra mēnešiem. Gan Ruņģa vadītā klase esot briesmīga,

taču varbūt m. ar savu māku tiktu galā. Tomēr neko nevar palaisties uz s.-d., kaut gan Vītiņš teicis, ka Āberberģis arvien runājot par m. Šodien Golgovskas briesmu dienas 26 gadu atcere. Tā stāv spilgti atmiņā, kad pienāk vecais 25.II. Būs gan jāuzraksta, lai paliek piemiņai briesmu diena.
10.II.32. Biju īres valdē. Sēde bija diezgan gara – pāri par p. 3. Kādas 30 lietas. Spriedumu istaba bija pavēsa. Arī tramvajs bija ilgi jāgaida. Laikam drusku saaukstējos. Ka tik nesaslimstu. M. pēc pusdienas bija nervoza – sirds esot smaga. Tomēr vakarā atkal jutās labi. Biju valodnieku sēdē. Austriņa nebija. Atsaucos uz diezgan daudz vārdiem, kaut arī bija daudz negaidītu vārdu. Pieteicu dažus vārdus. Par "žvega" prof. E. prasīja, vai ar varot likt galvu ķīlā, ka "es" esot šam. Teicu, ka galvoju droši. "Žvegu" zināja arī adulniete, kas ilgi sēdēs nebija redzēta. Vakarā aizgāju agri gulēt. -11° R.
11.II.32. Šorīt p. 7 -19° R. Arī migla. Tāds aukstums gan veicinās gripas epidēmiju. Naktī manīju, ka sāp galva. Laikam tak būšu saaukstējies. Biju skolā uz vienu st. V.a kl. Fr. jkdze nebija skolā, arī laikam slima. Dažā klasē trūkst krietni daudz skolēnu. Piezvanīju Verneram. Nepazina ne manas, bet jo vairāk Ūdra balss. Norunājām, ka aiziesim pie Vernera jaunnedēļ kādu vakaru. Nopirku aspirīna pulveri un iedzēru naža galu. Varbūt, ka pāries galvas sāpes. Pēc tam nogulējos, galva jau sāpēja mazāk. Vakarā nobraucu uz īrnieku pārstāvju apspriedi Torņa ielā 4. Konsultante Ķempeļa kdze skaidroja dažādus jautājumus. 9.III man bija nelādzīgi ar kroņoto zobu: bija atkal ieradies augonis virs pus kroņa. Taču vakarā uztūka, sāpe pārgāja, kaut arī vaigs vēl arvien bija drusku uzpampis vēl arī 10.III.
12.III.32. Šodien atkal tikai viena stunda. Laiks jauks, saulains. Gulēju labi, laikam saaukstēšanās būs pārgājusi. Naktī gan tā kā drusku biju svīdis. Būs labi, jo jūtos labi. M. vakar uznāca sliktums, bet ne pārāk liels. Vakar meitenes mazgāja veļu. Žulītis jau vairākas dienas pa druskai klepo un šņaukājas.
13.III.32. Svētdiena. Atkal daudz ciemiņu. Pusdienā zvana. Ienāk Biezā Jānis. Esot pārcelts no Liepājas uz Balviem par rajona inženieri jau kādu mēnesi. Pag. svētdien bijis Ķūtos. Tur viss pa vecam. Visur krīze un trūkums. Nevarēja ilgi viesoties, bija jāiet uz Skol. m., kur bija krājkases sapulce. Ūdris organizēja, lai padomē atkal ievēlētu Rubeni. Tas arī izdevās. Pārnācu mājā ap p. 7. Pa manu prombūtni bija bijusi Freiberģa kdze ar Bambīti, bija atnākusi Ženija un Āboliņa Marta. Cauru dienu ciemiņi. Vakar vakarā mēs abi ar Musīti bijām skolā uz abiturientu vakaru. Demonstrēja arī Grīvas organizētā pavasara ceļojuma filmu, bet neko

lādzīgs no filmas nav izdevies. No manas bij. klases bija atnākuši: Plukšs, Mežaks, mazais Upītis, Kerevice, Reinholde, Kalnkaziņa un Lapčinska. Pavisam bija cilvēku 80. Izauguši lieli un pārvērtušies. Vakar ierunājāmies ar Ūdri, ka pilsētas valde var atlaist vecākos skolotājus. Ka tik neķer arī mani šis sitiens... Vismaz gadu gribētu vēl strādāt, ja ne vairāk. Šodien visu dienu jutu šo domu kā slogu. Bet ar bēdāšanos nekā nevar grozīt. Jāsaka, kā Sproģim ("Vecajā pilskungā") – "ak, gan būs labi!" Līdz šim liktenis arvien bijis labvēlīgs, vai tad nu viņš grozītos? Ir arī vēl cita nepatikšana: Žulītis patiesi saslima – sāp galviņa, vairākas reizes vēma. Kad tik tas no influences, tad nekas, bet Doņītis baidās, ka varot būt smadzeņu iekaisums. Taču to nedomāju, jo galvas sāpe nav tik liela, dūša samērā laba un t° bija ne augsta – tikai 37,3. Jācer taču vislabākais. Nupat Žulītis jautri runā ar mammuli. Vakar ap p. 5 Ritumītis nobrauca pie Dzeņa Dagnijas (doc. tēlnieka B. Dzeņa meitas, kas ar Ritumīti vienā kursā) uz viņas dzimšanas dienu. Bijuši vairāki akadēmijas audzēkņi u. c. viesi. Pie Dzeņiem viss esot ļoti vienkārši un sirsnīgi. Ritumītis bija pārnācis ap pus 12, bet mēs ar Musi pēc p. 1. Vakar vēl kārtoju skolēnu koop. rēķinu grāmatu. Būs jālūdz, lai Šloss noslēdz pusgadu un sastāda bilanci. Pēc tam būs jāsastāda pusgada pārskats un jāiesūta ministrijai.
14.III.32. Musītis vakar bija sagaidīt Rītiņa dēlu Juri no Davosas. Mironis no Štetīnes bija sūtīts uz Ventspili. Bija vests uz Raiņa kapu kapliču. Apglabāšana otrdien. Vēl skolā esot, man piezvanīja Kochs. Gribot mūs apciemot. Esot jau pāra nedēļas Rīgā – nezinot, kas īsti kaitot – esot tā kā aklā zarna, konstatēts neliels trūkums, bet visnejēdzīgākais esot svārstīga t°. Brukas operācija būšot trešdien. Redzēšot, kas no visa tā iznākšot. Iedeva 50 ls par Asjas uzturu pie mums 1925. g. pavasarī, kad Aņa pārbrauca no Pēterpils. Biju kooperatīva valdes sēdē. Lūdzu Šlosam palīdzēt noslēgt skolēnu koop. bilanci ar 1.II.32. Jau 15.III vajadzētu iesniegt pārskatu ministrijai, bet nu nokavēsies, jo Šlosam acumirklī maz vaļas. Nav un nav labs gara stāvoklis. Nupat jāgādā malku – visu mēnesi bija jākurina krāsnis, jo mūžīgi bija nejēdzīgi auksts. Ceturtās ass nevaru pats dabūts, jālūdz no Freimaņa jkdzes. Gan nomaksāšu. Virta gan atlaida dzīvokli par 90 ls, bet alga samazinājusies pāri par 50 ls, gandrīz vai 60 ls. Būtu jāpāriet uz lētāku dzīvokli, bet kā lai to izdara bez naudas? Ja būtu Būriņam aizlikt 150 ls, tad varētu rīkoties. Maz cerības par m. vietu 4. īp. skolā, jo bez visām citām kombinācijām – it kā sievietes skolotājas, vecākas par 40 g. nepieņemot pilsētas dienestā. Ja nu tik ievēlētu, tad varbūt apiet šo šķērsli. Vakarā negribējās nekā darīt, kad nospiests prāts, tad nevar nekā strādāt. Nospiež nebūšana, bet varbūt kā nebūt izkulsimies. Tak grūtums nav tik liels, kā Krievijā 1918.–1920. g. g. Tagad esam paēduši, apģērbušies, acumirklī vēl bez parādiem. Kad tik varētu noturēties darbā, tad visu pārvarētu.

15.III.32. Līdz pus 7 gulēju labi, bet tad atmodos un atkal sāku domāt. Naktī bija darīšana ar bitēm – tā man nepatikšanu zīme. Bet varbūt bites redzēju tikai tamdēļ, ka vakarā radio programmā lasīju par kādu mūzikas gabalu, kas tēlojot bites sīkšanu. Skolotāj. mājā. Patlaban arod-bas valde spriež par kandidātiem uz 4. īp. skolas vakanto vietu. Dzirdu, ka paid. padome izlēmusi pieņemt tikai vīrieti. Tā tad m. izredzes atkal nav. Ko lai dara? Jālūko ciest. Vai tās nebūs sakarā ar redzētajām bitēm? Musītis bija uz Rītiņa dēla apglabāšanu Raiņa kapos. Vakarā mājā. Padomes sēdē lēma nolikvidēt Dzirnavu ielas veikalu. Grozīja arī budžetu. Starp citu paredzēja algota-patstāvīga darbinieka, it kā ģenerālsekretāra amata nodibināšanu. Tas vadītu rakstu daļu un būtu idejiskais vadītājs, jo Briedis nevarot visus tos darbus veikt. Paredzēja, ka P. Rozenfelds, kas slims ar tuberkulozi un izgājis pensijā, varēšot veikt šos pienākumus. Saprotams, ka mana līdzšinējā darbība tad atkristu un līdz ar to arī mans atalgojums. Žēl par naudu, kuras tā vajag, bet nekā nevar darīt. Labi vēl, ka sēžu atalgojums būs 3 ls, ne 2, kā bija paredzēta budžeta projektā. Stāstīju mājā par šo, m. uztraucās, ka arī še jācieš zaudējumi. Arī te tās pašas nelaimīgās bites! Jāmēģina spiesties uz knapāko. Tā tad m. ar 4. īp. skolas vietu nekā. Runāju ar Briedi, kaut m. varētu jel uz pāra mēnešiem tur ielikt par vietas izpildītāju. Sēdē Vītiņš gan teicis, ka m. būtu pirmā kandidāte, ja pieņemtu sievieti. Bet galu galā būs tikai s.-d. pirksts. Lai. M. jau pati ļoti uztraucās, ka nevarētu strādāt, ja arī tiktu darbā. Bet es domāju, ka varbūt taisni darbs izklaidētu grūtās, nospiedošās domas. Redzēs taču, kā būs – varbūt galu galā viss kā nebūt izvēršas par labu.
16.III.32. Šorīt -4° R, dienā +5° R. Tā tad kusa, sētniekiem bija liels darbs ar ielu tīrīšanu. Afulis bija rakstījis. Man bija atsūtījis savu jaunāko uzņēmumu. Uzņēmums labs. Tikai Af. drusku noretušējis no sava auguma, laikam domājis, ka ir par resnu. Bija rakstījis, lai nosūta fotograf. piederumus – kartiņas un papīru. Nobraucu pie Leibovica un nopirku to, lūdzu, lai nosūta pa pastu. Plates novedīs meitenes. Biju pilsētas valdē pēc malkas ordera. Dabūju. Musītis nonesa Brunim, bija atstājis ar lūgumu atvest malku vai nu ceturtdien vai piektdien. Apskatījos savu rakstu uzmetumus. Esmu diezgan daudz rakstījis. Atrodu vienu rakstu (par pārkrievošanas laikiem), ko biju savā laikā iesūtījis "M. N.". Tas nebija nodrukāts. Būs jāiesūta vai nu "L. Balsij" vai "J. Z.". Esmu nodomājis uzrakstīt par Vecpiebalgas dr. skolu atsevišķus gabaliņus. Varbūt pa Lieldienu laiku? Varbūt sadomāšu rakstīt par Golgovskas vecajiem pazīstamiem. Viena-otra doma nāk galvā.
17.III.32. Bija dežūra kā jau ceturtdienās. Pagāja labi. M. saņēmusi Af. sūtīto naudu. Brunis malku neatveda šodien. Laikam nebija vaļas. Valodnieku sēde bija pēdējā priekš Lieldienām. Jānāk atkal 7.IV. Piedalījos diezgan daudz vārdu iztirzājumā. Sēdē nebija ne prof. Šmita, ne Āronu Matīsa, ne Ant. Austriņa.

18.III.32. Pēc pusdienas abi ar Ūdri nobraucām pie Vernera. Palikām līdz p. 7, kad V. bija jāiet uz dievkalpojumu. Verners, ieraudzīdams Ūdris iesaucās: "August, vai tad patiesi tev nav ko ēst, ka tu izskaties tik vājš?!" Ar Ūdri sarunājāmies par varbūtējo skolotāju atlaišanu sakarā ar 30 st. nedēļā un varbūt ar izdienas gadiem. Ū. domā, ka arī man nekādas briesmas nedraudot. Kā nebūt izgrozīšoties. Varbūt nebūs ar' nekas. Redzēs. Bēdāšanās ar' necik nepalīdz. Brunis ap pusdienu bija atvedis malku. To sasmalcināja. Vedums un zāģēšana iznāca 8 ls (3+5). Vakarā bija atnākušas Ženija ar Līviju.
19.III.32. Pūpolu svētdiena. Neizmaksāja vis uz Lieldienām februāra algas otro pusi. Tā palikām bešā. Ja Kochs nebūtu iedevis tos 50 ls, tad būtu pavisam slikti. No tās nauda iznāca ko izmaksāt malkas vedumu un sazāģēšanu, nopirka meitenēm zeķes, iedevu ceļam uz Saldu 20 ls. Pašiem mājā gan palika pavisam maz, bet gan iztiksim kā nebūt. Visi draugi nu pēcpusdienā aizbrauca uz Saldu. Ritums ar Doņi izkāps Saldū, mazie brauks uz Būriņām. Af. bija rakstījis, lai tak kādi ejot tūlīt pie viņiem uz Saldu. Vakar un šodien draugi saveda māju kārtībā, tīrīja, slaucīja, vaskoja grīdas, kopa. Nupat vakarā m. uznāca stipras sāpes. Pārgāja gan. Tagad guļ. Es gatavojos uz rītdienas kooperatīva sapulci – izvilku statistiku par valdes u. padomes darbu. Biju Skol. m. pēc protokoļu grāmatas. Anniņa esot slima, esot bronchits.
20.III.32. Pēcpusdiena. P. 10 r. jau biju Skol. mājā uz koop. padomes sēdi un pēc tam uz pilno sapulci. Bijām 24 biedri. Sapulce noritēja mierīgi. Valdē ievēlēja Rozenfeldu. Domā tam uzdot tā kā ģenerālsekretāra pienākumus. Redzēs, cik viņš varēs strādāt. To rādīs laiks. Vakar vakarā m. bija vecās sāpes, pēc tam vēma. Būtu tā kā gripa. Gulēja arī šodien. Palika labāk. Kamēr es biju sapulcē, bija pienākusi Švalbes (bij. Medņa) Emīlija ar savu meitenīti. M. bija darījusi uzmanīgu, ka slimojot ar gripu, tāpēc Emīlija nemaz nebija nākusi iekšā.
21.III.32. Biju kooperatīvā uz valdes konstruēšanās sēdi. Nozīmēja atkal mani par sekretāru. Viendien nodevu Šlosam savu skolēnu kooperatīvu grāmatas un lūdzu tās noslēgt. Šodien par to aprunājos. Būs varbūt rītu galīgi jānokārto un jāsastāda arī pārskats uz š. g. 1.I. Šādas lietas vienmēr man nepatīkamas un nospiež sirdi. Pēc manas aizbraukšanas uz Skol. m. m. bija nobraukusi pie Lauvas jkdzes apjautāties par vēlēšanu iznākumu 4. īp. skolā. Kā bija droši paredzams, bija taču vēlēts vīrietis un bija ievēlēts Grīnberģis no Rīgas apriņķa ("melnais Grīnberģis"). Padomes sēdē Dr Mollers savā un Āberberģa vārdā uzstā-

jies par m. kandidatūru, ka esot grēks nelaist darbā cilvēku, kam esot dāvanas uz šo darbu. Lauvas jkdze teikusi, ka uz rudeni vēl vajadzēšot skolotāja, tad vēlēšot sievieti. Jābūt mierā, nekā nevar darīt. Jāpadodas faktumam. Šodien, esot pie Brieža, pie viņa ienāca Brieža brālēns Kronbergs, Dr. I. Veisa sievas brālis, un ziņoja, ka Dr Veiss miris Rīgas II. p. slimnīcā 18.III. Apglabāšot no Lenkapjiem Rīteļu kapos (netālu no Zvārdes skolas). Bēru uzaicinājums nebija minēts "Dr". Briedis piezvanīja Daugem. Tas bērēs nevarot būt, izbraukšot. Avīzē bija raksts, ka nogalinājies kāds pārītis Saldū – kāda daktere un vecā Brieža meitas dēls Jākobsons. Jaunava esot sašāvusi Jākobsonu un pati nošāvusies. Jākobsons esot miris Saldus slimnīcā.
22.III.32. Biju uz koop. valdes sēdi. Man atkal jābūt par sekretāru. Alga kā valdes loceklim gan atkritīs, bet ko lai nu dara. Gan kā nebūt tiksim cauri. Runāju ar Šlosu par koop. grāmatām. Solījās palīdzēt. Mani vienmēr ļoti nospiež tā lieta, tāpēc būtu jātaisās vaļā no kooperatīva. Vispārīgi "отчёты" no laika gala mani mocījuši, kamēr tik atminos – pat no 1981./82. m. g., kad vajadzēja insp. Vemberam stādīt priekšā gada pārskatu par skolu. Lai pārskats šāds vai tāds – es vienmēr sajutu mokas. Jo sevišķi vēl ja darīšana ar cipariem – summām vai ko tam līdzīgu. Un tad vēl jāstāda pārskats ministrijai!
23.III.32. Šloss šodien man iztaisīja grāmatu noslēgumu uz 1.I un bilanci, kā arī pārskatu ministrijai. Novēlās kā smags slogs, kas mani spieda ilgu laiku. Un tad vēl duraka Ritamnis – kā jau arvien – uzbruka man, ka es svētdien kooperatīva sapulcē tā "izrunājies". Gatavais ēzelis un kaseklis! Pārbraucis mājā – kārtoju koop. grāmatas pēc Šlosa aizrādījumiem. Gan gluži vēl nenobeidzu, bet to vēlāk. Uzrakstīju arī pārskatu ministrijai. Būs rītu jānones Ūdrim. Briedis gan solīja man naudu – koop. algu, bet neņēmu – bailes, ka neiztērējas – vajadzības pavasarī būs lielas, vajadzēs meitenēm šā un tā. Gan tagad naudas nav tikpat kā nemaz, arī spiež Hammera rēķins, bet vai nu gluži nemaksās algu jel par februāra otru pusi? Biju uztraukts. Sāku rakņāties pa Mīlenbacha vārdnīcu, m. rakstīja Lielumiem. Palika prāts mierīgāks. Šodien labi silts, – kūst, no ielām kapā.
24.III.32. Aiznesu Ūdrim koop. pusgada pārskatu un no skolas aizgāju uz S. Kr. pie Kocha. Tas nāks sestdien ārā no slimnīcas. Nervozs, nevarot gulēt. Pie viņa atnāca Laimoņa Gailīša kundze, Graudums un vēlāk Asja. Gaidīja Aņu, bet Asja teica, ka nenākšot. Asja runā aprauti, it kā kāds būtu ko ļaunu nodarījis. Vakarā rakstīju lielīšiem vēstuli. M. rakstīja vakar, es pabeidzu. Zaļā ceturtdiena. Priekš 30 g. tā bija bēdīga ziņa: ciešanas nedēļas trešdienā nomira onkulis. Ceturtdien braucām uz Tirzu pēc zārka. Guldījām onkuli mūža mājā.

25.III.32. Lielā piektdiena. Gulējām ilgi. Lasījām, klausījāmies radio. Biju gan domājis iet uz Doma baznīcu, kur Operas vīru koris uzveda Lista rekviēmu, bet atteicu, jo jātaupa nauda, nav viņas. Tā vietā klausījos radiofona garīgo koncertu. Dziesmas bija ļoti smagas, kaut arī izpildījums labs. Pēc tam doc. L. Bērziņš runāja par ciešanu problēmu. Jā, šodien ciešanas piektdiena. Sagudroju, ka jāizņem taču no kooperatīva 100 ls, lai samaksātu Hammeram. Gan jau neprasa, taču neveikli un varbūt taisni tamdēļ. Vakarā -7° R. Kurinam tikai ēdamās istabas krāsni, zāli un mazo istabiņu ne. Galvā izstrādājas daži gabaliņi, kas būs jāuzraksta. Nezinu, par ko pirmo lai rakstu. Savādi, ka jūtu nespēju darbu sākt. Лиха беда начало. Kad sākts, tad iet. Nezin vai tā būtu nervu sabraukuma pazīme?
26.III.32. Lieldienas sestdiena. Nobraucu uz koop. Elzas nebija, bet bija Anniņa. Tā no slimības bija sākusi par ātru nākt darbā, kamdēļ arī šodien izskatījās nevisai labi – sāpot krūtis. Paņēmu no viņas 100 ls un samaksāju Hammeram rēķinu Ls 91.52. Nu varēs mierīgu sirdi iet pie Hammera. Skol. Mājā Slimo kases valdes sēde. Briedis pārbraucis no Dr Veisa bērēm. Jātaisās uz Lieldienām. Vakarā bijām vannā. Jāklausās radio dievkalpojums. Mājā esam tikai divatā. Bērni pa Saldu. No Doņīša šodien kartiņa. Esot ar grsm. bijuši kapos, iešot skatīties, kā rakšot nošauto Jākobsonu. Laikam Ritums Būriņos. Par to neraksta. Laiks labs. Rādās pavasaris.
27.III.32. Pirmā Lieldiena. Vakarā līdz p. klausījos dievkalpojumus – papriekšu katoļu, pēc tam pusnaktī Doma baznīcā. Gulējām ilgi. Tikko bijām piecēlušies, nonāca Bēra Rūdis apsveicināt uz Lieldienām un lūgt pie viņiem uz vakariņām. Vakarā bijām ar. Kad runā Bēra kdze, var labi saprast, bet no Bēra kga gan saprotu maz. Taču nodzīvojām pie viņiem gandrīz līdz p. 12. Ļoti laipni un viesmīlīgi. Skatījāmies dažādus uzņēmumus. Tie nemaz neatšķiras no mūsu zemes uzņēmumiem: ļaudis nav ne labāk ģērbušies, ne arī intelliģentāki – sejas diezgan rupjiem vaibstiem. Ciemiņu nekādu mums nebija. Nodzīvojām klusi tikai paši vien.
28.III.32. M. no Freiberg kdzes bija sestdien atnesusi dažas Uollesa grāmatas. Tas visvairāk iecienītais burlaku romānu rakstnieks. Izlasīju vienu "Крик ночи". Kādas tur visādas muļķīgas un neiespējamas kombinācijas! Liekas, ka sarežģījumi mazāk asprātīgi kā Konanam Doilam Šerloka Holmsa stāstos, taču atpūtas vietā var lasīt. Šorīt laiks saulains. +2° R. Patlaban akadēmiskās draudzes iesvētīšana Doma baznīcā. Visu dienu nodzīvojām istabā. Laiks gan bija labs, bet negribējās nekur iet. Lasīju, gulēju, klausījos radio. Dolce far niente. Domāju par tēmām saviem nākamajiem uzmetumiem. Tur man nodomā divējādi: no Vecpiebalgas laikiem un Golgovskas. Pēdējie atkal divējādi: vieni no senatnes, otri jaunāko laiku.

29.III.32. Atmodos, kad p. sita 8. Pēc tam atkal iemigu. Biju tā kā Saldū kāds koncerts. Dziedāja vīru koris. Izjūta tāda, kā reiz priekš gadiem 25 Būriņu zaļumos. Bet nu dziedājām gulēdami gultā. Bija Miķelis, bija Romāns. Ar dziesmām negāja diez cik labi. Pēc tam – kur gadījies, kur ne – Janševskis. Esot bijis slims, nu atkal vesels, nu atkal rakstīšot. Deputāts Annuss esot Janševska sievas brālis. Murgi. Tad vēl redzēju Žuli. Biju to aizsūtījis pēc tabakas. Tā kā uz Saldus mazo dzelzceliņa staciju. Beidzot nogāju pats turp. Patlaban gāja vesels vilciens sportistu – vaļējās platformās – cilvēks pie cilvēka, tā kā vilciens izskatījās kā ļaužu lenta. Lasīju burlaku romānu. Klausījos radio.
30.III.32. Sagudrojām, ka jānomaksā par elektrību. Uzņēma 15.III. Ritumītis iedeva paglabāt savu peļņu operā (Ls 14). No tās tad nomaksāju Ls 11.80. Kas par garām maksātāju rindām! Un pilsēta mums nemaksā algas. Vēl neesam dabūjuši par februāri otro pusi. Vakarā atnāca Freimaņa jkdze. Nopļāpājām līdz p. 11. Nejūtoties atspirgusi vēl no gripas gulējuma. Negribas darīt nekā nopietna. Varbūt strādāšu, kad būs regulārs darbs. Dolce par niente sāp apnikt. Ir tāda sajūta kā vasarās, kad biju Golgovskā. Tad arī brīžiem nekā negribējās darīt. Slinkoju tad. Bet pēc tam uznāca darba trauksme. Saņēmām kartīti no Žuļiem. Raksta no Saldus. Lielumi esot Būriņās.
31.III.32. Šodien jel izlaboju savas klases domu r. – Fukša un Brenča raksturojumu. Sāku jau vakar, bet tad tiku cauri tikai 3 burtnīcām. Šodien veicās jau labāk. Galva tīri dulna no Uolesa blēņām. Bet nekas tur nav jādomā, aizmirsies sākums, kamēr tiek līdz beigām. Lasīju "J.Z." par sinodes darbību. Šodien laikam vēlēs bīskapus un arķibīskapu. P. 9.30 vakarā. Radifonā ziņoja, ka sinodē par arķibīskapu ievēlēts Ventspils mācītājs Dr theolg. h. c. Teodors Grīnbergs. Vēl 1906. g, viņš bija Lutriņos par mācītāju. Jaunais arķibīskaps ir īstens mācītājs un cilvēks. Tāpat sinode šodien nolēmusi pielaist sievietes – runāt baznīcās no pultes. Kāds no bifeļiem bija teicis debatēs, ka sievietes nebūtu pielaižamas, jo sieviete bijusi vainīga pie Ādama grēkos krišanas (!).
1.IV.32. Atmodos pēc nelāga sapņa: bija mani ķērusi trieka. Rakstīt vēl varēju. Biju kopā tā kā ar Gaigalu Jāni un vēl kādu radu, laikam Ķūtu Kārli. Ēdām olās ceptas zivis. Ēdot man ienāca prātā kāds rets vārds, ko ņēmos piezīmēt, kaut rakstīšana lāgā nevedās. Jānis man saka, ka vismaz būtu paēdis, tad rakstījis. Atbildu, vai viņš arī gaidītu, ja tam uz reiz iešautos galvā kāds formula. Bija vēl kādi citi sapņi. Redzēju kādu pelēku kaķeli. Tad bija tā kā gimšanas diena Gandijam (Ozola Alīsei). Meitenes gribēja apsveikt. Nobraucu uz pastu un samaksāju par radio (IV–VI). Sadomāju aiziet līdz otrajam koop. veikalam Tērbates ielā 4. Pa ceļam satiku veco Pānu. No veikala parunāju uz skolu, vai saņemta februāra algu otrā puse. Esot. Tāpēc nogāju ap p. 6 uz skolu. Ūdris pārnāca no konferences noskaities par s.-d. Nomaksāju īri par aprīli (Ls 90), nomaksāju vēl citus

iekrājušos maksājumos. "J. Z." bija ziņa, ka vakar miris S. Kr. Apsesdēls (Aug. Apsītis). Pazīstams ar viņu netiku bijis, bet viņu pazinu: kad dzīvojām Vidzemes šosejā, bieži to redzēju ejam un nākam no darba Valsts bibliotēkā. Par viņu dzirdēju jau priekš 1905. gada. Šovakar m. bija atkal sirds sāpes.
2.IV.32. Savāda lieta: m. šorīt atmodusies, saka – esot sapnī gulējušas vienā gultā ar Āberberģa kdzi. Te ap p. 12 atnāk 4. īp. skolas pārzinis Vītiņš un aicina m. kādu laiku darbā – kamēr atnākšot ievēlētais Ginters. Varbūt pāra nedēļas būšot jāpastrādā. Labi! Tas – jel maza nopeļņa par daudz noderēs. Būs arī zināma iepazīšanās ar skolu. Un varbūt tak tad kādreiz tiks tur darbā, ja tikai veselība atļaus. Biju kooperatīvā. Sakārtoju rabata orderus. Pēc pusdienas uz brītiņu ienāca Aņa. Kochs esot no trešdienas atkal S. Kr.: sacēlusies t°, tā domājot, bijusi no gripas. Varbūt jau rītu nākšot ārā. Vakarā rakstīju ēdāju listi par martu. Lieldienu brīvlaiks pagājis pilnīgā bezdarbībā. Tāda atpūta bija vajadzīga. Sāk gribēties atkal iet uz skolu. Kas nu liels vairs atlicis no mācības laika! Kādas 6 nedēļas. Nevarēs gan kursa iziet, sevišķi ģeogrāfijā un arī vēsturē. Šodien no koop. piezvanīju Verneram. Solījās atnākt uz trešdienu. Gaidījām no bērniem vēstuli šodien. Nebija. Jādomā, ka brauks tāpat bez rakstīšanas. Rītvakar būs mājā. Tad atkal būs pilna māja. Gaidām.
3.IV.32. Pēdējā brīvā diena. M. nobrauca pie Fr. jkdzes. Es paliku kurināt krāsnis. Zāles krāsni kurinam tik otro reizi pa Lieldienu brīvlaiku. Būs atkal kādam zālē jāguļ. Dzīvodams viens pats, sāku pārlasīt un pārlabot "Biezā ģimenes 65 gadu darbu Golgovskas skolā". Būs jānodod Izgl. M. M. Pārnāca m. no ciema. Ēdām pusdienu. Nevaram vien sagaidīt, kad būs draugiem jābrauc pretī uz staciju. Lasīju "Tirzas baznīcas 100 g." atceres grāmatiņu. Pārdzīvoju daudz no sava mūža un saviem mīļajiem Golgovskā. Tas arī sakarā ar rakstu par Božu tēvu. To domāju dot "Svēta dienas rītam". Ar šo raktu domāju iekustināt piemiņas zīmes jautājumu Boržu tēvam. Vakar lasīju Pantjelimona Romanova grāmatu "Арабская сказка". Raksta patīkami, ne tā kā sēnalu rakstnieks Volless.
4.IV.32. M. vakarā atnāca priecīga par pirmās dienas darbu. Puikas esot "izmēģinājuši" viņas izturību un teikuši, ka neesot vērts muļķoties, jo tikpat nekas nezinākot. Redzēs, kā būs, kad nāks klāt IV kl. (bijuši tikai III kl. skolēni). Esot gan brīnišķīgi eksemplāri: viens teicis, ka izsviests no 8 skolām! Varbūt ka šis vietas izpildīšanas laiks iznāks m. par labu. Vakar vakarā nobraucām ar m. draugiem pretī uz staciju. Vilciens nokavējās par 30 m. Draugi pārbraukuši priecīgi. Bija pārveduši Musīša un Žulīšu uzņēmumus. Afulis uzņēmos ļoti glīti. Pa Būriņām un Saldu izdzīvojušies labi. Grsm. esot saslimusi ar gripu. Bijis Dr Hiršmanis.

Būriņās esot diezgan nospiests gara stāvoklis: iznākot tā, ka onkulis it kā nopietni domājot par precēšanos. Jau viendien viņš tā kā joku par to stāstīja: grsm. viņam "skapējot" līgavu, kas strādājot L. U. Auces fermā kā kādas nodaļas vadītāja. Tagad par šo jautājumus viņš domājot tā kā nopietni. Tā stāstīja Doņītis, kad vakar braucām tramvajā. Lūcīte un Miķis to stipri ņemot pie sirds: negribētu redzēt mājā jaunu saimnieci, svešu cilvēku, kad jau visas parādu grūtības varbūt uz rudeni būšot galā. Redzēs, kas tur iznāks... Biju uz koop. valdes sēdi. Novilkās ilgi. Saslimusi Birkerta kdze ar aklās zarnas iekaisumu. Sleinis tagad dzīvo kopā ar B. kdzi. Pavisam noraizējies dēļ viņas. Rītiņš arī bijis slims ar plaušu karsoni. Mirdzumītis teica, ka jau bijis skolā. Šodiena pirmā siltā diena +9° R. Uz laukiem sniegs gandrīz nokusis. Ceļi gan esot slikti.
6.IV.32. Šorīt uzvilku savu "demī" sezonas mēteli un sāku valkāt savu plīša cepuri. Meitenes, pārbraukušas no Saldus, stāstīja, ka dzirdējušas – Dr J. Kiršentālu (Talsos) ķērusi trieka. Žēl lāga vīra. Bijām Saldū labi pazīstami. Atnācu no skolas. Atradu priekšā Kochu. Iznācis vakar no S. Kr. Bija iedevis m. 50 ls vēl uz Asjas dzīvošanas pie mums 1925. g. pavasarī. Dabūju arī šodien 140 ls algas uz marta rēķina. Nu varēs domāt par mēteli Doņītim. Būs jāsāk rakstīt kaut kas kādam laikrakstam vai žurnālam.
6.IV.32. Vakar biju dienā ilgi gulējis, tāpēc šonakt nebija labs miegs. Varbūt arī gatavojas kāda slimība? Acumirklī nejūtu nekā. Redzēsim. Atnāca Freiberg kdze un uzaicināja līdzi uz opereti. Nodibinājusies "Intīmā operete". Uzved "Viktoriju un viņas huzāru". Paula spēlē Riketi. Izrāde bija diezgan laba, bet skatuvīte maza, inscenējums nabadzīgs. Tā raksta arī "J. Z." kritiķis Zālītis. Viņš minēja, ka Paulai esot tieksme uz skaļumu. Tā arī man liekas. Varēja būt apvaldītāka. Kamēr es biju operetē, bija atnācis Verners. Gan solījās nākt šodien, bet teicis, ka laikam būšot pārskatījies. V. jūtoties savā ķestera vietā stipri nospiests: viņam pāri darot Blūmentāls, kancelejas pārzinis un arī citi. Teicis, ka varbūt negribēšot palikt, ja arī uz priekšu tāpat spiedīšot. M. atnāca no IV īp. skolas piekususi, bet ar darba sekmēm apmierināta. Šodien bijām pie Šumachera. Taisījāmies Doņītim pirkt labu vasaras mēteli, bet pārlikām un paņēmām gluži lētu – par Ls 15. Tad nogājām pie Šlegmaņa. Gribēju Ritumam pirkt vilnas kleitu. R. kleitas negribēja, tāpēc viņam nopirka če-su-ča drēbi blūzei (Ls 14.40), bet Doņītim vilnas kleitu (22 ls). M. bija paid. pad. sēdē 4. īp. sk. Es nogāju uz skolu uz abitur. b-bas valdes sēdi. Visu dienu lija. Pret vakaru sniga. Nejēdzīgs laiks.
7.IV.32. Bija dežūra. Tā pagāja labi. VI kl. (Ošiņas), laikam kādā starpbrīdī, Spriedējs bija Jirgensonam ar atslēgu pārsitis galvu. Un tas liedzās Ošiņa Millītes: ilggadīgs audzēknis!

Atnācu mājā no skolas noguris diezgan. Tak dežūra un 5 stundas. Šodien skolā bija kīno izrāde (Amazone), bet es gribēju būt valodnieku sēdē, tāpēc uz kīno izrādi negāju šodien, bet iešu rītu. Biju valodnieku sēdē. Vēl šinī mācības gadā būs 3 sēdes. Būs arī visi vārdi drīz cauri. Nupat jau ir burts "ž". M. atnākusi bija stipri nogurusi, bet ļoti mierā ar panākumiem. Tik intensīvs darbs nu gan nav viņas veselībai par labu – kājas stipri sapampušas, taču dūša laba. Ritums šodien nopirka sev krāsas par 5 ls. Teica, ka nu pieteikšot līdz pavasarim. Jaunais eļļas darbs (pēc Lieldienām) pašam R. patīkot. Būšot labs. M. stāsta, ka dažiem skolotājiem: Ruņģim, Strazdiņam, Jansona kdzei – klasēs ejot pavisam traki. Viņi slēdzot savās stundās klasi ciet. Esot kaut kas traks, ka tad spārdot durvis. Šodien pat Jansona k. saņēmuši ar tādiem kliedzieniem, svilpieniem, troksni, ka nevar ne iedomāties. Kur tad nu gada darbs un pūles? Viendien Strazdiņš bez kādas vainas cirtis puikam pliķi. Kur tad nu tālāk iet?
8.IV.32. Uz valodnieku sēdi ejot, durvīs satiku Bruni. Kad atnācu no sēdes, vēl Br. nebija aizgājis. Br. stāstīja – vecais Mazkalniņš vēl guļot, esot diezgan spirgts, bet nevarot celties. Esot nomiris vecais Zeltiņš Lācgalvos. Viņš bija atprecēts no Jaunpiebalgas laikam 1874. vai 1875. g. Mani vecāki bijuši kāzās – vedējos. L. ilgus gadus izpildīja Golgovskas pag. tiesas priekšsēdētāja amatu. Beidzamo reiz tikos ar viņu laikam 1930. g. vasarā. Tad smējās: esot bijis manās kristībās, bet es esot gandrīz sirmāks par viņu. Un tā arī biju. L. bija paradums teikt: "Jā, jā... mīļais nāburgs!" Pēc pusdienas aizgāju uz skolu, kur bija kīno izrāde mazākajām klasēm. Bija filma par Amazones baseina dzīvi. Nenogaidījis beigu, nobraucu uz skolot. māju, kur bija progr. apv. biedru sapulce. Referēja Šterns un Skujenieks. Pēc tam bija debates. Nonācis uzstājās ar asu kritiku pret Skujenieka valdību, kas esot aplikusi naminiekus ar lieliem nodokļiem. Saprotam – Nonācim 5-stāvu nams. Man gribējās Nonācim atgādināt, ka viņš rudeni Skujeniekam asi pārmeta kad tas pirmajā reizē atsacījās no valdības stādīšanas. Atnācu mājā ap pus 12.
9.IV.32. Vakar sāku lasīt interesantu grāmatu no tagadējās Krievijas skolu dzīves "Костя Рябчев". Pārnācis no sapulces, lasīju līdz p. 2. Biju gulējis smagu miegu, bet šorīt galva diezgan skaidra. Bijām ar Verneri norunājuši šodien aiziet pie Ūdra. Atnāca V. un aizgājām. Nopļāpājām līdz pus 11. Pārcilājām vecās Pleskavas atmiņas. Ū. stāstīja daudz no savas dzīves, sveišķi no ceļojuma caur Ķīnu. V. ir lāga puisis, tikai reizēm izplēš tādus jokus, ka jāsmejas. Tā vakar: apskatījis Ū. dzīvokli, viņš saka: viss labi, bet derētu grīdsegas. Joku Pēteris! Ū. mūs uzņēma laipni. Es ar pielēju pie tējas konjaku. Tas ir vienīgais, kas man patīk no alkohola. Kādreiz gan vēl glāza laba vīna.

10.IV.32. Šorīt spīd saule. Atnācis no ciema, lasīju līdz p. 3. "Костю Рябцева". Ļoti interesants padomju skolas dzīves tēlojums. Dažā ziņā tas labi: ieved dzīvē, praksē. Bet zināšanu krievu jaunā skola dod maz: viscaur manāms to trūkums. Bērnu draugu b-bas ziedojumu vākšanas diena. Musītis aizgāja uz skolu, kur būs viens punkts. Diena jauka, bet ļaudīm maz naudas. Aizvakar sapulcē runāju ar Salnā kdzi dēļ saviem nodomātajiem rakstiem "L. B.". Teica, lai aizsūtot. Varot rakstīt jaunajā ortogrāfijā, gan burtliči pārliekot vecajā. Būs jāuzraksta. Visu dienu neizgāju uz ielas. Vakar izlaboju savas kl. vēstures darbus. Teicu priekšā jautājumus, bērni rakstīja tikai atbildes. To bija ieteicis Dravnieks "M. N." Tiešām tā var labi kontrolēt klases zināšanas. Būs jādod tāds pat darbs arī ģeogrāfijā par Āziju. Izskatījos šodien cauri ar Va kl. domu r. (kl. d.). Šodien sākas "tautas izglītības nedēļa". Ūdris aizbrauca uz Brenguļiem lasīt lekciju. Vakardienas avīzē bija Paula Štillera nāves ziņa. Viņš jaunākais no visiem brāļiem: Jānis vecākais, tad Alfrēds vienā vecumā ar mani, Kārlis bija jaunāks par Alf. (Kārli Jelgavā nošāva sargzaldāts), visjaunākais un pastarītis Paulis. Būs tīri jānoiet pie Karlsona kdzes (Marijas ielā 10a, dz. 5). Šodien apraka Raiņa kapos Apsesdēlu. M. rakstīja vēstuli grsm. un Afulim. Esot jāpērk grsp. kapam smiltis, tik nezin, kādas. Lai raksta.
11.IV.32. Silts. +11° R. Pilnīgs pavasaris. Ūdris no rīta nebija vēl mājā, tāpēc es noturēju lūgšanu. Ū. atbrauca pirmajā stundā. Bijis pie Polikarpa Brenguļos. Turp komandēts bijis arī Pēteris Dzenis. Polikaprs ierosinājis jautājumu par 40 g. atceri, kamēr Pleskavas skol. seminārā sāka uzņemt latviešus. Būs par to gan jāpagudro. Biju koop. valdes sēdē. Sēde nebija šoreiz sevišķi gara. Vakarā strādāju, sastādīdams jautājumus ģeogrāfijas klases darbam, rakstīju ēdāju listi par pag. ned. M. atnāca no darba nevesala: jau turp braucot bijis nelabi. Vakarā gan palika drusku labāk. Šodien avīzē bija ierakstīts, ka Apsesdēls apglabāts pēc dievturu rituāla. Pavadījis "dižvadonis" Brastiņš. Es biju domājis, ka Apsesdēls galīgs ateists.
12.IV.32. M. šorīt bija gluži labi. Aizgāja uz skolu un atnāca tīri braši. Miežāks bija teicis m., ka Ģinteris gan nu esot ievēlēts, bet apstiprināšana vilkšoties ilgi, varbūt ka m. jāizpilda vieta līdz māc. g. beigām. Redzēs. M. bija nogājusi kādam negantam puikam līdz uz viņa māju: puika skolā izsitis logu un nu nedrīkstējis viens iet uz māju. Vismaz tas labi, ka bērnos tāda uzticība. Gatavoju paziņojumu nodaļas inspektoram. Visādi tādi ziņojumi, norēķini, rēķini man tik riebīgi, ka izteikt nevar. Vakarā laboju ģeogrāfijas klases darbu (pēc Dravnieka parauga – atbildes uz jautājumiem). Bija uzrakstījuši tīri braši. Bijām ar Žuli abi pie optiķa Bernharda. Pastellēju Ž. Dr Reinharda parakstītās brilles un savos jaunajos rāmjos liku ielikt 6. n-r. stiklus (Buša). Par

abējām brillēm bija Berhardam jāpiemaksā Ls 4.50. Pēc tam nogājām pie opt. Šmita, mūsu vecā kaimiņa (dzīvoja virs mums). Aprunājos par tāļskatīšanās brillēm sev (N6 lasīšanai, N9 tāļskatīšanai). Gribu, lai ieliek lēcu N6, ka varu arī lasīt. Iznāk gan dārgi, bet par šo ērtību esmu domājos jau daudz gadu.
13.IV.32. Galīgi sastādīju ienākumu paziņojumu un pēc stundām novedu uz nodokļu inspekciju. Šogad gan laikam būs jāmaksā ienākumu nodoklis. Uz nodokļu valdes trepēm satiku kādu kungu, kas man likās pazīstams un likās arī mani zīmējam. Izrādījās, ka tas ir Krūmiņa Kārlis – Golgovskas vācu kazāka Andreja Krūmiņa dēls. Viņš dzima 1888. g., kad es iestājos Vecpiebalgas dr. skolā. Auga viņš manu acu priekšā, sāka skolā nākt maziņš, tīri vai 8 g. vecs. Atminos, ka Kārlis bija stipri nemierīgs. Kad to rāja, tad raudāja lielām asarām, deguns tecēja – vēl mutē krājās siekalas, kuras tad asarām birstot spļāva ārā tīri lielām gubām. Puika bija apdāvināts, ne tāds kā viņa vecākais brālis Cēzars – tam neveicās. Pēc Golgovskas skolas Kārlis mācījās Jaungulbenes ministrijas skolā. Tad viņš iestājās Lejasciemā par skrīvera palīgu. Pēc tam viņu pazaudēju no redzes aploka. Latvijas laikā atradu to kā Rīgas muitas priekšnieku. Tagad, viņš teica, esot revidents finansu ministrijā. Rādās turīgs: esot pašam savs nams Vagonu ielā, gribējis pirkt Sutiņas, kas pērn pārdots. Tā daži cilvēki tiek uz priekšu. Skolā bija kīno izrāde, bet pret beigām sabojājās aparāts. Nenobeidza filmas rādīšanu.
14.IV.32. Vakar pastellēju opt. Šmitam sev kombinētās brilles N9 un 6. Šodien gatavas. Uz valodnieku sēdi ejot, saņēmu tās. No sākuma neparasti, bet gan jau pieradīs. Brilles maksāja 15 ls. Valodnieku sēdē varēju paskaidrot labi daudz vārdu. Šonedēļ "tautas izglītības nedēļa". Visādi priekšnesumi par brīvu. Pēc valodnieku s. paliku L. B. uz prof. Dāles priekšlasījumu par atbildības sajūtu sabiedriskajā dzīvē. Priekšlasījumā daudz kas jau zināms, bet daudz arī jaunu domu. Lektors uzsver, ka cilvēks atbildīgs arī par domām, kaut arī tās nav izteiktas un arī par noklusētām domām, kas nav izteiktas vajadzīgajā laikā.
15.IV.32. Šodien mana klase iekustināja jautājumu, ka vajadzētu nobraukt uz V. Vēstur. muzeju, kur dziedāšot latgalieši un spēlēšot suiti. Nobraucām ar! Nebiju dzirdējis tautas kora. Skan senatne. Tāpat arī kokles spēle un stabules pūšana. Tad vēl kāda rucavnieku teicēja sacīja dažas dziesmas, starp tām kādu apdziedāšanās dziesmu, kurā bija jau daži pazīstami vārdi. Starp priekšnesumiem vecais Matīss Siliņš stāstīja ļoti pievilcīgi par latvju rakstiem. Viss nāk no gaismas – visur gaismas zīmes: saulīte, ugunskrusts, augstais kalns, svētais koks (debesu izplatījums). Var redzēt, Siliņš viss dzīvo latviju rakstos senatnē. Priekšlasījums bija ļoti saistošs. Ļaužu bija labi daudz. Pēcāk vakarā skolā biju vecāku sapulcē, kurā Ūdris turēja mazu priekšlasījumu par demokrātisko skolu un pēc tam rādījis astronomisku filmu.

Skolā ienāca Gr. Dr. kolportieris ar grāmatām. Nopirku krievu valodā Kazanovas memuāru izvilkumu (1. sēj.).
16.IV.32. Jau vakar ziņoja, ka būšot aukstāks. Nu tā arī ir. Šodien tikai +3° R. Jācer, ka drīz pāries. Ūdris vakar vakarā aizbrauca uz Višķiem (aiz Daugavpils), kur būs lekcija šodien un rītu. Šodien biju Ūdra vietā. Nekas ļauns nenotika. Tikai Kristafors bija mūsu klasē izsitis logu. Negribējās nekur iet. Bijām vannā. Lasīju Kazanovu. Vietām tīri liktos, ka tā nevarētu būt, kā viņš raksta, bet jāņem vērā, ka tie bija savādi laiki, savādi tikumi un cilvēki. Un kas galu galā pazīst cilvēka slepeno, iekšējo pasauli? Tera incognita.
17.IV.32. Nogulēju labi ilgi. Tad sadomājām iet uz T. I. N. simfonisko koncertu Konservatorijā, bet tur nedabūjām biļešu. Paņēmu biļetes uz Melngaiļa vadīto "Dziesmotās senatnes" vakaru p. 7. Nobraucu Doņa vadībā. Dainas koris jauki nodziedāja 4 Melngaiļa harmonizētās tautas dziesmas. Pēc tam uzstājās tautas dziedātāji, kurus gan jau pa daļai dzirdējām piektdien vēsturiskajā muzejā. Melngailis paskaidroja viņu dziedāšanu, demonstrēdams dažādu apgabalu dziesmas. Tie bija vērtīgi, jo M. tak ar smalks tautas dziesmu pazinējs. Pēc priekšnesumiem M. sāka runāt par dažādiem valodas jautājumiem. Daži viņa izskaidrojumi interesanti un asprātīgi, bet daži tik hipotētiski, ka maz var saskatīti zinātnisku pamatu. M. tak nav studējis valodnieks, kaut gan viņam nenoliedzamas valodnieka dāvanas. Savā runā tas aizņem Endzelīnu ("vokabuļu zinātājs"), beidzot saka, lai nebūtu "Šmitoloģija", bet mitoloģija, ar to nostādamies pret prof. Šmitu kā latviešu mitoloģijas pētnieku.
18.IV.32. Ūdris vēl nebija atbraucis līdz stundu beigām. Darbi noritēja labi. Pēc pusdienas nobraucu uz koop. valdes sēdi. Nevarēju nogaidīt sēdes beigu, steidzos mājā, jo bija jādodas uz "Pūcesspieģeļa" izrādi D. T. (Pr. Apv. par latu). Man luga nepavisam nepatika. Tās vietas, kur dramatizēts pēc De Kortēra sacerējuma vēl nekas, bet vispārīgi ņemot – saraustīts gabals. Varbūt režisors to saraustījis, bet iespaids vispārīgi vājš. Aspazijai vajadzēja mest mieru lielākiem darbiem – pagājis spara laiks. No "Sidraba škidrauta" līdz "Pūcesspieģelim" liels laika sprīdis, bet tikpat liela starpība arī mākslas ziņā. "Умри, Денис, лучше не напишешь!" To vajadzēja Aspazijai atminēties. Sevišķi mācītājs nejēdzīga karikatūra. Man priekšā sēdēja Dr Sanders ar savu kundzi. Laukā nākot satikāmies. Nevarēja atminēties, kā mani sauc. Kad pateicu, bija priecīgs. Kronlīna kdze (Austriņa Lūcija) bija kādu laiku stipri slima. Beidzamā laikā bijusi ievietota slimnīcā. Esot bijusi tā kā cerība uz labošanos, bet nav izturējusi – vakar mirusi. Viņu pazinu jau no skolas laikiem Saldū (proģimnāzijā). Dziedāja "Колокольчик", kamdēļ viņu arī saucām

par "Kolokoļčiku". Tā viņi aiziet viens pēc otra... Ritums pasūtīja Rozem zīmodziņu pr. Afuļa. Šodien par to uzrakstīju Af. kartiņu. Šīs dienas pavisam auksts. M. pa skolu iet labi. Gintera apstiprināšanai laikam esot kādi šķēršļi.
19.IV.32. Auksts un auksts, lai arī saulīte spīd. Zvanīju Verneram, vai nevar atnākt šovakar. Teica, ka nebūšot vaļas. Bet taču bija sadomājis atnākt. M. vēl nebija mājā no skolas. Atnāca, un tad nopļāpājām līdz pus 10. Runājām gan par veciem, gan jauniem laikiem. Bija patīkams vakars. Daudz vecu atmiņu pārcilājām. Verners ieteica, ka "Pie Zilās Donavas" esot laba filma, tāpēc lielumi taisījās iet, gaidīja tikai Ritumu. Verners izmaksāja Ritumam kīno. Kavalieris! Viņš Ritumu sauc par "mazo Alvilu ar mazo deguntiņu!". Šodien mana klase rakstīja uz jautājumiem atbildes par Amerikas fizisko ģeogrāfiju. Tas bija grūts uzdevums, tāpēc darbs visiem nav izdevies. Svētdien konservatorijā pienāca Mazkalniņa Marija ar savu meitu un Tilta Paula. Marija stāstīja, ka tēvs jūtoties vēl diezgan labi. Licis mani sveicināt. Es jau ar' viņam sūtu sveicienus ar Bruni, kad tas brauc mājā. Kad 1930. g. vasarā iegāju Musteros apciemot veco draugu, bija par daudz priecīgs.
20.IV.32. Trešdiena. Nodibinājusies b-ba "Brīvā Doma" – ar Dišleriem, P. Berģi un K. Krievu priekšgalā. Paudīšot domu, brīvo no dogmām un aizspriedumiem. Šovakar nogāju uz Br. D. (šī pati grupa izdod arī tāda paša nosaukuma avīzi) pirmo vakaru. Doc. K. Dišlers referēja par "Satversmes krīzi". Priekšlasījums interesants. Pēc D. runāja Arv. Bergs. Zinātniski un pārliecinoši. Bija jau pēc 10. Steidzos mājā, jo gribēju radiofonā dzirdēt Bēthovena IX simfoniju. Pēc A. B. runājis Pēteris Berģis, pieiedams jautājumam no prakstiskās puses.
21.IV.32. Šodien Kronlīna kdzes (Austriņa Lūcijas) apbedīšana Meža kapos. M. gāja turp no savas skolas. Es aizgāju no mājas pēc p. 4. Musītis pēc klavieru stundas. Ceļā satiku Freiju (Ūniv. apt. pārvaldnieku). Atnāca m., pēc tam Musis. Pēc p. 6 pienāca bēru gājiens. Kronlīna Jānis jau varēja iet diezgan labi, jo kāja labāka. Pavadītāju pulks krietni liels. Runu turēja baptistu mācītājs diezgan labu, bet gan, kā jau pie viņiem parasts. Kori vadīja kāds virsnieks. Balsis labas, rutīna arī diezgan laba. Tikai atkal – par daudz pantiņu. Starp vaiņagu uzlicējiem prof. E. Blese – Lūcijas bērnības biedrs: auguši abi Ezerē, kur Bl. tēvs bijis muižas dārznieks, bet vecais Austriņš muižas mūrnieks. Nemaz nezinājām, ka L. pārgājusi baptistos. Esot bijusi rosīga darbiniece – "māsu" savienību priekšniece. Savienība vaiņaga vietā nolika granīta kapa plāksni. Tas taču ļoti prātīgi. Vaiņagu bija daudz – viss kaps baltu ziedu kopa. Es gan pa ceremonijas laiku nemaz negāju pie

bēriniekiem, jo neuzdrīkstējos stāvēt pliku galvu, bail saaukstēties. Bija arī visi Saldus Kronlīni. Satikos ar prof. Blesi. Prasīja, vai nelaiķe neesot bijusi mana skolniece. Teicu, ka drusku gan, jo proģimnāzijā eksaminēju viņas tic. māc., jo māc. Beķeris nebija varējis ierasties. Iešana uz kapiem un nākšana atpakaļ gan bija grūta. Smējos, ka nu esmu tā piekusis, kā Kolumbs Ameriku atradis. Vakarā klausījos Kopenhāgenas "Eiropas koncertu", pēc tam lasīju Fona "Divi cilvēki". Lielisks gabals. Pēc viņa inscenēta filma.
22.IV.32. Jau vakar bija +8° R, bet šodien vēl siltāks – jau +10° R. Gan meteorol. birojs ziņo, ka būšot vairāki aukstumu noplūdumi, taču vismaz vasaras otrā puse būšot silta. Šodien skolā gan tikai divi stundas. Pēc trim bija atnākusi Kristafora mātes māsa parunāties par zēnu. Laikam gan viņa apstākļi nav labi, tāds savāds. Abas 5. kl. nogāja uz V. M. muzeju. Aizveda Vinegrs. Šodien Grosberģes nebija – slima. M. aizgāja uz skolu pēc pusdienas. Viņiem II. u. III. kl būšot "vakars". Bijām uzaicināti visi, bet aizgāja tikai Musis. Musīšam skolā nepatikšanas uz J. A. Jansonu, kas pasniedz latv. valodu. M. jau nav nekāds valodnieks, bet var redzēt, ka J. viņam pieķeras veltīgi. Nupat par rakstu darbu "2" bez caurskatīšanas ar piezīmi "neglīti", kaut gan uzrakstīts ne neglīti. Iešu jaunnedēļ uz skolu pie Rītiņa runāt par šo jautājumu. Tā tas nevar palikt. Man Jansons pagalam nepatīk. Vakar bija bēru uzaicinājumus, mirusi Dīriņa kdze. Salna Annas māte. Glabāšot svētdien, 24.IV. Rītu jāiet uz īres valdes sēdi. Skolā būs adjunkts.
23.IV.32. Onkuļa miršanas diena. Pirmā briesmu diena manā mūža. Tas bija priekš 30 gadiem. Un cik ātri viņi pagājuši. Tomēr pa to laiku esmu novecojis. Jau tūlīt pēc tam sāku sirmot. Daudz kas pārdzīvots un piedzīvots, daudz ūdens aiztecējis jūrā. Daudz cerību un domu nogrimis un izgaisis. Visam nebija tā būt, kā bija domāts. Bet kas to zin, kā būtu bijis labāk? Tik žēl, ka neesmu no dzīves ņēmis to, ko viņa devusi. Arī tagad vienumā palieku beidzamais. Pat tramvajā kāpjot. Zīmīgi. Nekur un nekad nav pirmās vietas. Tās arī nekad neesmu kārojis. Laime nomalē un klusumā. Klusums un vientulība man vienmēr paticis. Jau agrā bērnībā patika nolīst kaktiņā. Tad vēlāk patika nolīst kur nebūt upmalā, krūmos, patika dzīvot vienam pašam augšistabā. Tā bija labi un tagad ir labi. Biju īres valdes sēdē. Beidzām p. 2. Pēc tam biju kooperatīvā. M. gribēja iet uz "Kazīno", kur izved filmu par Āfriku un "Zilo Donavu". Abas labas, sevišķi jauka mūzika "Z. D.". Vakarā nogāju uz abiturientu vakaru skolā. Bija tikai cilvēku 40. Referēja Ž. Lande par militārismu tīri zuš.

garā. Atnācu mājā ap p. 11. Šodien grsm. dzimšanas diena. Nosūtījām telegrammu. Žēl, ka neiedomājos luksus telegrammu. Ritums pārnesa no šuvējas savu kostīmu ar če-su-ča blūzi. Izskatās labi.
24.IV.32. Svētdiena. Laiks gan labs, tomēr nekur negāju. Ritums no rīta aizgāja pie kursa biedrenes – senatora Ozoliņa meitas – mācīties anatomiju un perspektīvi. Strādāju, gatavodams ēdāju listi par pag. nedēļu. Pie meitenēm bija atnācis viņu klases biedrs Balodis. Lāga zēns, bet neprot ieturēt taktu – ciemojas par ilgu. Pret vakaru atnāca Meiņa Alvīne. Augustam kāja nelabojoties – laikam neizveseļošoties. Ko lai dara, kādai nebūt vainai vajag būt liktenīgai. Dzīvoju pārdzīvojumu atmiņās. Jo asi izjutu pēkšņo nelaimi priekš 30 gadiem.
25.IV.32. Tūlīt pēc stundām nobraucu uz 4. ģimnāziju – izrunāties dēļ Mirdzumīša. Satiku Kalniņa kdzi un Rītiņu. Solījās runāt ar Jansonu. K. kdze atzina, ka Mirdzumītis strādājot rūpīgi, bet Jansons prasot ļoti akurātu rakstu. Tas labi, es teicu, bet tad nevar par to likt nepietiekošas atzīmes. Redzēs, kā būs. Koop. valdes sēdē runājām par jaunām telpām Tērbatas ielas namā. Pēc sēdes apskatījām tās telpas, bet izrādījās, ka tās pavisam mums neparocīgas.
26.IV.32. Patlaban laboju Va kl. diktātus, kad ienāca negaidīts ciemiņš. M. Rozentāls, ar kuru iepazinos Būriņās. Viņš saldenieks, māksl. J. Rozentāla radinieks. Bijis agrāk Krievijā muižu pārvaldnieks, tagad Lubāna-Aiviekstes meliorēšanas darbu ierēdnis – kasieris. Patīkams cilvēks.
27.IV.32. Nobraucu uz kooperatīvu – nopirkt Žulim cirkuli. Vajadzēs rasēt ģeometrijā. Bija priecīga par savu cirkuli. To saņēma jau kā dzimšanas dienas dāvanu. Palīdzēju Žulim rasēt, vismaz ar padomu. Žulis jau vien ir. Saņēmām algu par aprīļa pirmo pusi. Tīri savādi, ka jau izmaksā par tekošā mēneša pusi! Nu nekas, tekošos vajadzību ar' daudz. M. bija savas skolas paid. sēdē. Pārnākusi stāstīja: Vītiņš ziņojis, ka Ginteru vēl arvien neapstiprinot, velkot no vienas sēdes uz otru. Kas iznākšot, vēl nevarēt zināt. Laikam m. būšot jāstrādā līdz mācību beigām. Labi būtu. Bet viena lieta taču panākta: skola redz, ka m. var strādāt ar zināmām sekmēm. Lieta liekas skaidra: ja nu būs vēlēšanas, tad gan jādomā, ka m. ievēlēs. Tā jādomā. Ritums drusku strādāja operā. Grib nopelnīt kādu santīmu.
28.IV.32. Žuļa dzimšanas diena. No rīta uz skolu ejot nopirku 2 kg konfekšu, lai Žulis pacienā savus klases biedrus. Pēc otrās stundas un arī citās stundās tad Ž. cienāja visus savus draugus. M. apsolīja Ž. jaunas kurpītes un zeķes. Biedrenes iedevušas Ž. apsveikšanas kartiņas. Par visu to Ž. ļoti priecīgs. M. gan bija skolā līdz p. 6, tomēr pārnāca mājā un paguva visu sakārtot, jo Bēra kdze bija solījusies nonākt uz Maijuceļa "dienu". Papriekšu nonāca Rūdis ar gabalu

drēbes kleitiņai. Vēlāk nonāca Bēra kdze ar kgu. Tad atnāca Ženija ar Līviju. Nodzīvojām vakaru patīkami. Ar vācu runāšanu gāja gluži braši. Ja būtu vairāk prakses, tad vēl ar vecumu tā lieta varētu iet. Vajadzētu tikai pavingrināties. Notiek jau kādreiz brīnumi, kad rudenī sāk ziedēt rozes! Ritumītis strādā akadēmijā un starplaikos arī operā. Grib nopelnīt, lai pašam būtu kāda naudiņa. Domā, ka varētu tikt pie molberta. Būs jānopērk jo tik daudz jau varēs iespēt. Šovasar grib atkal dūšīgi strādāt.
29.IV.32. Miķis pārnāca šorīt ap p. 1 – bija dabūjis "krāsas" no strīpiņām noņemta aizsarga lenta. Taču visā visumā – овчинка не стоит выделки. Saņēmām pusi algas par aprīli. Nomaksājām atkal Hammeram. Nu nav tik spaidīgi ar naudu. M. arī nu nostrādājusi visu mēnesi, no 4. īp. skolas būs laba nauda, kas ļoti noderēs. Līņāja. Vēlāk pārgāja. Ritums strādā akadēmijā un operā. Saka, ka pārāk nenogurst.
30.IV.32. Mums ar Fr. jkdzi beidzamā saimniekošanas diena. Tā domāt, būsim saimniekojuši labi. Jābeidz kasēt no skolotājiem nauda, tad būs jāsāk sastādīt pārskats. Tas aizņems daudz laika. Šodien doc. K. Dišlers aizstāvēja doktora disertāciju. Tas vilcies vairāk kā 3 stundas. Oponējuši Albāts, Lejiņš, Kosinskis – un arī Longrīns Ausējs! To nu gan D. "atbāzis". Ūniversitātes padome atzina disertāciju par sekmīgu, tā nu K. Dišlers ir pirmais latvietis Dr iur. Doņītis un citi studenti juristi bijuši aulā klausīties. K. Dišleris ir jur. fak. dekāns. Vakarā nobraucu uz Skol. M., kur bija Ugas Skulmes priekšlasījums par V. Purvīša nozīmi latvju mākslā. Bijām vannā. Krievu lieldienu marts. Zvana.
1.V.32. Atmodos – dzirdu, ka lietus grabina. Vēlāk gan pārgāja, taču saule neko nespīdēja. Pēc p. 12 nobraucu uz Elizabetes un Brīvības ielas stūri. Jau vairākus gadus no vietas tur nostājos 1. maijā un noskatos ļaužu upē. Brīžiem redz vienu-otru pazīstamu seja, bet vairāk gan sveši un sveši. Vēroju sejas, vēroju pūderētās dāmas un viņu krāsotās lūpas. Šogad gan vairāk krāsojušās žīdietes. Tā stāvot pienāca klāts vecs pazīstams – skroderis Austriņš. Kad biju beidzis semināru, mana mamma bija noaudusi skaistu vadmalu, ko bija likusi apstrādāt Vitautam Jaunpiebalgā. Vadmala bija graudaina, krāsota tumši zila. No tās tad Austriņš šuva man uzvalku un mēteli. To savalkāju 10 gadi un, uz Saldu ejot, to apgrieza – valkāju vēl labu laiku. Austriņš man šuva gandrīz visus 10 Golgovskas gadus. 1905. g. viņš stipri cieta. Ar Austriņu nonācām līdz Marijas ielai, tad iesēdos tramvajā un nobraucu līdz S. Kr., kur noskatījos s.-d. gājienu.
2.V.32. Silts. Ļaudis iet pa ielu pat bez mēteļiem. Biju koop. valdes sēdē. Pēc tās nogāju uz Tērbatas ielas veikalu. Arī vakarā bija silts. M. atnāca no skolas nogurusi, bet priecīga par sekmēm: puikas bija demonstrējuši pret darba kartiņām, ka tās nav tādas, kā viņi gribējuši, citi skolotāji, aiz bailēm no zēnu ienaida, izpildot kartiņas pārāk saderīgi. M. bijis izpildīts taisnīgi, tāpēc sacēlušies, bet

galu galā pārliecinājušies, ka viņu pusē nav taisnība, apmierinājušies. Pēc pusdienas drusku lija, tāpēc uz Zaķu salu nav gājuši. Vītiņš esot skolā maz redzams. Iedomājos papildināties vācu valodā. Sāku ņemt no pašiem pamatiem. Taisni to trūkumu stipri jūtu: kad mani Piebalgā nebūtu pielikušie pie augstākas grupas, būtu bijuši pamati. Un tas ir "роковая отметка". Bet tagad kā pa jokam sāku strādāt, varbūt ka kas iznāks. Taču bail: vai tikai sajūsma nepāries? Kādu laiku strādāšu. Jel tas būs labi. Nopirku 2 kladītes – vienu vokabeļiem, otru frazeoloģijas. Rakstīju jau labi daudz, manīju, ka iet labi.
3.V.32. Bija nolikta koop. padomes sēde, tāpēc braucu uz Skol. Māju. No turienes steidzos uz skolu, kur Reinholda jkdze bija nolikusi saviem klavieru skolniekiem "reprezentācijas" vakaru: visi spēlēja, lai rādītu, kādas bijušas sekmes. Žulis spēlēja "Meža veci". Es gan netiku spēlēšanas dzirdējis, taču Musis teica, ka Ž. nospēlējis ļoti korekti, tikai vienā vietā aiz uztraukuma sameties. Šogad Ž. labāk patīk spēlēt. Pēc spēlēšanas bija rotaļas. Es paspēlēju tiem līdzi kādas tautas dziesmas. Strādāju ar vācu valodu tikai pāra dienu, bet pasaule paliek gaišāka. Sāk mosties dažas gaidības, kas bija piemirsušās, bet rodas klāt arī dažas jaunas atziņas. Izlasīju gabaliņu "Jugendliebe", bija viss ļoti skaidrs. Varbūt vēl notiek brīnumu? Es jau ar' visu to lietu būtu agrāk pārvarējis, bet neizturība un kautrība – tās divi lietas mani vilkušas atpakaļ visu mūžu. Bet ne tagad – ja ne vairāk, tad vismaz tikšu pie brīvas lasīšanas.
4.V.32. Ūdris teica, lai pie viņiem atnākot svētdien – iesvētīšot Zentu. Ejot konfirmācijā pie Freidenfelda J. Ģertrūdes baznīcā. Būs jānoiet. M. ar Žuli pirka sev kurpes. Bija A. Ek. veikalā apskatījusies arī palagus. Kad dabūs naudu, būs jāpērk. Sāk gudrot arī par vasaras mēteļu paštaisīšanu Musim un Žulim. Afulis bija rakstījis, lai no Leiboca tam aizsūta kartiņas. Doņītis bija pasūtījis. Ritumītis arvien vēl strādā akadēmijā un arī operā. No rītiem iet uz akadēmiju gleznot, vēlāk strādā operā. Kaut gan jāstrādā tik daudz, tomēr priecājas, ka nu būšot sava nauda. Izturīgs Ritums darbā ļoti, daudz izturīgāks par mani. Nezin kas Doņītim – saka, ka vakaros jūtot lielu nogurumu. Varbūt tas gan tikai no darba – uz lekcijām iet ļoti cītīgi. M. priecīga par sava darba panākumiem skolā. Laikam gan nu varēs nostrādāt līdz mācību beigām, jo diezin vai Ginteri tik drīz apstiprinās, un vai apstiprinās pavisam?
5.V.32. Debesbraukšanas diena. Krustdiena = Kristdiena, kā saka Golgovskā. Strādāju ražīgi ar vācu valodu. No paša rīta lasīju gramatiku – par deklinācijām, vēlāk par konjugācijām. Daudz kas skaidrojas. Gluži viegli lasu belletristiku. Saprotams, ir jau sveši vārdi un formas, pēc kurām jāmeklē vārdnīcā un gramatikā, bet tā lieta ies. Savādi – nu jau būs

34 gadi, kad mēģināju lasīt "Rig. Rundschau" pielikumā romānu "Gellöste Fesseln". Maz ko toreiz sapratu. Pa to laiku pa druskas esmu mācījies, bet nekad sistemātiski. Taču kā par brīnumu – esmu saprašanā gājis uz priekšu, – kā tas noticis – pats nevaru iedomāties. Tagad nu gribu tikt pie skaidrības, kaut arī mūža galā: лучше поздно чем никогда. Tomēr daudz zaudēts, bet izlijušo ūdeni nevar sasmelt. Taču biju domājis, ka būs jānomirst "tumsībā" – nekā nepanākušam. Varbūt ka galu galā ko panākšu, ja tikai nenoguršu. Golgovskā esot – sāku mācīties franciski pie Tussēna-Langenšeita vēstulēm. Sāka iet gluži labi (vēl tagad pa druskai saprotu), tomēr padomus darbības vārda konjugācijā – nebija kam prasīt. Vēlāk gan Saldū varēja mācīšanos turpināt, bet to pametu, tāpat kā mīļoto mūziku: Saldū nebiju ērģeļu, tā i palika viss darba novārtā. Nu 7 gadus biju cītīgi mācījies ērģeles spēlēt, sapņoju par konservatoriju – bet visam tam nebiju tā būt... Mani spārni mazspēcīgi. Biju piezvanījis Verneram, lai šodien atnāk. Atnāca ar' vakarā. M. ar lielajiem bija nogājuši uz "Kazīno", mājā bijām tikai mēs abi ar Žuli. V. atnesa Ritumam, ko viņš sauc par "mazo Alviliņu" (Ritums izskatoties taisni kā es 17 g. vecumā) – kastīti ar kūkām, tās esot domātas tikai Ritumam. Kamēr Žulis lika tējas galdu, atnāca mammule, pēc tam meitenes. Vakaru pavadījām dzīvās pārrunās par veciem, labiem laikiem, kad mums pasaule bija kā dienu rožu dārzs, kad 5 kap. bulka bija lielākais gardums. Solījās vēl šopavasar likt Ritumam gleznot savu portreju.
6.V.32. Vakar no kāda vācu stāstiņa izrakstīju vārdus, ko šodien pēc pusdienas ierakstīju savā vārdnīciņā. Krājas vārdi arī galvā. Strādāju ilgi, bet darbs patīkams. M. šodien bijis nelabi, bet skolā palicis drusku labāk. Bijusi ar saviem zēniem pie Juglas ezera. Pēc tam vakarā bijusi skolā paid. sēde. Pārnāca mājā nogurusi, bet nelabums pārgājis. Tagad visas dienas labs laiks. Mūsu mājas dārziņā un pagalmā ceriņiem jau krietni lielas lapas, tāpat arī ērkšķkrūmiem, arī jāņogāji sāk raisīt lapas. Nupat p. 12 naktī. Tikko pārnāca Ritums no operas. Kā bija gājis šorīt p. 9. Visu dienu netika bijis mājā. Esot bijis "Viktorijas" mēģinājumā kādas 5 stundas, pēc tam atkal gleznojis kostīmus. Pārnāca priecīgs. Stāstīja, ka balets esot jauks. Jāiet gulēt. Šovakar esmu drusku nervozs – gaidīju pārnākam Ritumu. Labi, ka mājā.
7.V.32. Ļoti silts (+18° R). Bija atkal 6 st., kā jau sestdienā. Pagāja labi. Vakarā nobraucu uz Skol. M., kur bija kora vakars. Savādi gan, ka nevaru iejusties jaunajās dziesmās ar viņu briesmīgajām disonansēm. Laikam tāpat neomulīgi jutās klausītāji, kad parādījās Vītola "Beverīnas dziedonis". Tas pret Cimzes gara harmonizējumu ar bija kaut kas briesmīgs. Bet ko lai nu dara – katram laikam sava mūzika. Tāpat arī orķestra mūzika: es nevaru ne saprast ne arī man patīk Stravinska "Петрушка" – salīdzināt viņu ar Bachu, Hendeli, Šūbertu vai Mocartu. Bet arī tie

savā laikā bijuši revolucionāri. Koris dziesmas nodziedāja diezgan labi – galu galā tās bija ļoti grūtas, – tās prasa daudz vairāk pūļu, nekā to var koris, kura dalībnieki tak aizņemti ļaudis, maz vaļas. Kažociņa "Kā gulbji" gan noskanēja tā, kā dažreiz to nodziedājām Šillera vadībā. Šillers grieza lielu vērtību uz izrunu, Gailim citāds ieskats. Katram savs.
8.V.32. No rīta gatavoja savas klases ēdāju listi par aprīļa m. Pēc tam laboju burtnīcas – savas klases domurakstu. Uzrakstīts daudz lietišķāk kā Va kl. Dažiem tīri labi. Arī Maijucim izdevies: daža doma pavisam laba. Laiks labs. No rīta gan tā kā bija uz lietu bet vēlāk noskaidrojās. J. Ģertrūdes baznīcā Dr Freidenfelds iesvēta jauniešus. Iesvēta Ūdra Zentu un arī Gandiju (Ozola Alīsi, kas vasarā viesojās Būriņās). Mums jāiet pie Ūdriem. Mirdzums ar Miķi nogāja uz baznīcu apsveiktu Zentu un Gandiju. Ejot ciemā, šodien tak jāuzvelk ketovoja kārtu. Nav bijusi mugurā kā no grsp. bērēm. Nopirku vakar arī jaunu sienamo šlipsi un krādziņu. Izrādās, ka N42 knapi der. Joki gan ar to resnumu: atminos, ka sāku valkāt N37 krādziņas; tad bija jāvalkā arvien lielāki NN, un nu tagad jau N42 gandrīz spiež. Sāku baroties.
9.V.32. Vakar nogājām pie Ūdra un pēc p. 5. Bija daudz viesu – radi un Zentas skolas biedri – no ģimnāzijas un daži no pamatskolas. Iepazinos ar Jaunjelgavas māc. Zemnieku, kas vakar sprediķoja Doma baznīcā. Baznīcā runāja labi, dikcija laba, arī domas, bet sarunā izrādījās ne pārāk gudrs. Viņa kundzi bijām satikuši pie Ūdriem priekš gadiem 5–6. Nodzīvojām tur gandrīz līdz p. 5. Nācām mājā, jo no rīta atkal bija jāiet pie darba. Biju šodien koop. valdes sēdē. Lija lietus. M. ar saviem skolēniem bija nogājusi uz Linezeru. Tur bijis pērkons un tā lijis, ka atnāca mājā cauri slapja. Taču teicu, ka saaukstējusies nebūšot. Doņis ar Ritumu bija Teātrī uz "Valša sapni".
10.V.32. Devu savai klasei klases darbu par Dienvidameriku. Uzrakstījuši diezgan labi. Šovakar m. ieskatījies "J. Z.", ka 4. īp. skola meklē skolotāju, gan tikai vīrieti. Tā tad Ginteris nav apstiprināts, bet m. ar' nav cerības, jo vajadzīgs tas vīrietis. Nu nekas, vismaz līdz jaunā apstiprināšanai saņems algu. Jel tik daudz būs labuma. Uz rudeni gan laikam vēlēšot sievieti. Tad varbūt kas iznāk. Kā būs – būs. Vakar ar šodien pa druskai lasu "Der rote Schrecken". Izrakstu vārdus un frāzes. Briedis vakar stāstīja, ka Bičolis "Izgl. M. M." stipri sakritizējis manu grāmatiņu par rakstnieku biogrāfijām. Nekas, labi ka tā ievērota. Būs jāuzmeklē tā kritika. Bičolis laikam vēl filoloģijas students. Var redzēt, ļoti iedomīgs zellis, bet liekas diezgan truls. Vienreiz Endzelīns viņam taisīja pie par kādu redzami muļķīgu vārdu, ko viņš bija minējis kādā savā rakstā. Ritums vakar atnāca mājā uztraucies: kāds audzēknis darbā sācis sajukt. Gleznojis neda-

bīgām krāsām, dziedājis, svilpojis. No sākuma nevarējuši izprast, kas par vainu. Vēlāk novadījuši uz māju. Viņš visu laiku bijis tāds savāds. Strādājis ar lielu piespiešanos. Šodien viņš bijis atnācis uz akadēmiju, bet kancelejā pierunājuši labāk braukt mājā. Ritumam rītu beigsies akadēmijā darbs, bet 19. u. 20.V būs eksāmeni anatomijā un mākslas vēsturē. Dūšīgi gatavojas.
11.V.32. No rīta bija stipri vēss, bet pret vakaru sniga sniegs tādām lielām pikām, un dažreiz tīri stāvu, ka neatminos tādu sniegu readzējis. Sāku atkal rakstīt vācu vokabeļus. Te zvana. Ienāk Purvgaļa kdze. Braukusi iepirkties. Ejot pavidam, tikai Purvgalim labā kāja palikusi stīva, tāpat kā man. Dr Ādamons teicis, ka tas gan laikam no asins cirkulācijas traucējuma. Purvgalis bija sarunājies ar Ginteri, ka tad, kad Ginteri apstiprinās 4. īp. skolā, P. pieteiksies uz Lielvārdas vietu, kur tam būtu puišeļa skološana parocīgāka – tas varētu ikdienas braukt uz māju. Bet bija domājams, ka G. neapstiprinās, jo nupat 4. īp. skolā izsludinātas vēlēšanas. Taču m., pārnākdama no paid. sēdes, stāsta, ka vēlēšanas izsludinātas uz Ruņģa vietu, kas esot tikai vietas izpildītājs, bet G. laikam apstiprināšot. Vītiņš teicis m., lai pieteicas, nu nebūšot vairs runa par vīrieti vai sievieti. Mēģinās pieteikties, varbūt ka izdodas. Grsm. atsūtījusi 32 ls naudas mirtēm grsp. kapam. Tās jānopērkot un jānosūta līdz vasaras sv. svētdienai, kad grsp. kaps būšot uztaisīts.
12.V.32. Šodien Doņītis ļoti sekmīgi izturēja pārbaudījumu agrārpolitikā pie doc. Mucenieka. Aušīgi bija gatavojies. Ritums izliks pavasara izstādei savas šā pusgada darbus. Cītīgi gatavojas uz anatomijas eksāmenu. Tas jāliek pie prof. Prīmaņa. Eksāmens grūts. No skolas nākot uz Hammera stūra redzu – stāv Aulis. Esot bijis mūsu mājā, bet tur bijis tikai Miķis. Parunājāmies līdz p. 5. Pa māju, ejot grūti, bet taču vēl elpot varot. Katja neesot visai vesela. Gribēja no manis aizņemties drusku naudas, bet kur lai viņa mums būtu? M. gan pēcpusdienā bija dabūjusi savu aprīļa algu (netto Ls 234,03). No tās naudas bija pielikusi 8 ls grsp. kapa rozēm. Kapu mirtes un rozes bija ņēmusi pie Fogeļa un Rudzīša, bet kamēr dabūjusi, bija izstaigājuši kādas 8 dārzniecības. Firma solījusies tūlīt nosūtīt. Tas nu labi, ja izdarīts. Biju beidzamajā valodnieku sēdē šinī pusgadā. Cerams, ka varbūt līdz Ziemas sv. nobeigs pamata burtnīcas. Pēc papildu burtnīcām vēl paies labs laiks. Nu es ar' būšu gadi 5 nostaigājis uz sēdēm. Bez tam jau pāra gadu no Saldus iesūtīju vārdu paskaidrojumu.
13.V.32. Dienas atkal siltas. Aizvakarējā sniega pēdas visas nožuvušas. Nav pārāk silts, bet ļaudis redz svārkos uz ielas. Iebraucēji no laukiem stāsta, ka šogad esot daudz dzegužu, pogājot arī lakstīgalas, bet it kā bezdelīgu neesot vēl. Vai tas varētu būt? Biju Mārtiņa kapos. Šodien Kr. Melnalkšņa miršanas diena. Tad saiet viņa veci draugi pie kapa. Ir tikai 2 gadi, kamēr M. mira, bet viņas pēdas aizmirstības smiltīs jau krietni izpu-

tinājušas. Pie kapa veco draugu pulciņš bija mazāks jau kā pērn. Ko lai dara, tā cilvēku daļa un cilvēka daba. "Drīz aizmirst ļaudis cienīgos, drīz aizmirst ļaundari..." Pie kapa runāja Skol. Sav. priekšs. Kāla. Dziedāja arodb.-bas koris. Taču maza piemiņa. Melnalkšņa kundze piemiņas dienās aicina pie sevis. Es gadījos pa ceļam, aicināja arī mani, saprotams negāju. Kas nu es par pazīstamu! Vakarā atkal strādāju pie vācu vokābeļiem. Kapos izjūt nāvi un viņas tuvumu. Reizēm – sevišķi guļot – sabīstos, ka varbūt jau drīz jānoiet nebūtībā. Vēl gribētos strādāt, lai cik labumu no mana darba. Apstājos pie sava veca skolas biedra (Piebalgā) Dr Andrēja Priedkalna, piegāju pie veca drauga Andrēja Štūla. Priedkalnu atminos kā jau lielu puisi (viņš 3 g. par mani vecāks). Redzu viņu ar nopietnu seju, pelēkām drēbēm, kājās kurpes un zilas diegu zeķes. Tādu viņu atminos Vecpiebalgas dr. III klasē. Tad es biju tikko iestājies II kl. Tas bija 1888. g. Pēc skolas viņu maz redzēju. Vienu ziemu viņš strādāja kā palīgs pie skol. Freimaņa Kropas skolā. Štāla kapam Št. kdze gan nekā nav darījusi. Cik tur kas darīts un cik tas kopts, tas viss māsas darbs un pūliņš. Kā Št. Emīlija pārvērtusies! Pilnīgi veca sieva, ne maņas no jaunām dienām. Rītu Vasaras sv. sestdiena. Strādāsim tikai 4 stundas.
14.V.32. Vasaras svētku sestdiena. Domājām saņemt algu par aprīļa otro pusi, bet Ūdris pārnāca tukšā. Izmaksās pēc svētkiem, citas skolas gan dabūjušas. Mums nu šoreiz tas stipri nesāpēja, jo m. aizvakar saņēma savu algu no 4. īp. skolas. Musīšam vajadzēja jaunu kurpju. Nobraucām ar A. Ek. v. un nopirkām labas ševro kurpes (N38) par Ls 15.25. Pēc tam m. bija nobraukusi pie Bodnieka un sapirkusi katūnu sev, Ritumam un Doņim, un vēl baltu blūzes drēbi Doņim, Musim un Žulim. Tā jau katru pavasari kaut kas jāpagādā vasarai. Vēl jau šis tas būs vajadzīgs. Nopirku "Baltos ceriņus". Doņim gribējās. No A. Ek. v. atpakaļ nākot pie kooperatīva Tērbatas ielā 4, bet bija jau aizslēgts. Nogāju pie Rozes, vajadzēja nopirkt Žulim rasējamo bloku. Nopirku sev Kārļa Ieviņa noveļu krājumiņu "Grēcīgie svētceļnieki". Šo noveli esmu vairākas reizes lasījis. Man ļoti interesē viņas fabula un filozofija. Daudz kas tur man ļoti tuvs un pazīstams.
15.V.32. Vasaras svētki. Lapas plaukst. Mūsu mājas dārziņš jau krietni zaļš. Vakar vadāja bērziņus pa ielām, bet šogad gan lapiņas vēl sīciņas – kā peles austiņas. Tomēr zaļums, pavisam svaigs un vārīgs. Patlaban +16° R. Saulīte spīd. Laikam gan ļaudis būs braukuši lielā skaitā uz jūrmalu un citiem zaļumiem. Man gan negribās nekur braukt, izdzīvosim pa āru Būriņās un Saldū, jo kur tad citur brauksim. Ritums ar Doņi gan laikam uz kādu mēnesi laidīsies uz Golgovsku, lai paviesojas vieni paši. Musis ar Žuli gan arī gribētu braukt līdzi (nekā gan nesaka), bet visu četru būs par daudz. Nākošu vasaru varēs braukt abi mazie, ja tā iznāks. Nezin, kāpēc mani nevelk uz dzimteni? Gan laikam tāpēc, ka tur vairs maz no tā, kas vecos laikos bija mīļš un dārgs. Radi,

draugi izmirkuši un izklīduši, bet apkārtne palikusi citāda, kā tā bija laimīgajos laikos. Nav vairs "Akas birzs", nav daudz kā, kas valdzināja sirdi. Jaunā paaudze man sveša, tāpat kā es viņai. Tā iet pasaulē, viss grozās. Izlasīju "Grēc. svētceļniekus". Daudz par viņiem ko domāt un pārdzīvot. Man ļoti patīk sevišķi tie Ieviņa darbi, kur viņš tēlo Zviedrijas dzīvi. Nesen vēl bija "J. Z." kāds Ieviņa stāsts "Cīņa ar sievieti". Arī no zviedru dzīves. Abos varonis ir latvietis (varbūt pats Ieviņš), bet citi zviedri. Šim idejas ziņā līdzība ar "Gr. Sv.". Tagad lasu otru Ieviņa noveli "Sv. Vendelīna kalpones nāve". Tā no vācu dzīves. Man patīk Ieviņa reliģiskā iecietībā. Ritums ar Doņi cītīgi mācās uz eksāmeniem. Ritums gatavojas anatomijā un mākslas vēsturē, Doņis – sociālajā likumdošanā. Pret vakaru atnāca Ženija ar Līviju. Arī tām eksāmeni. Ženija vakar nolikusi vienu eksāmenu. Tīrīju savu vidējo atvilktni. Bija sakrājies daudz lieku papīru. Tā laiku pa laikam jāpārcilā vecas lietas. Viņu starpā tad atrodu vienu-otru interesantu dokumentu. M. šuj šodien sev kleitu.
16.V.32. Atkal diena pavisam jauka un silta. Taču negribās laukā iet. Naktī biju gulējis tā puslīdz. Biju sapņojis par Saldus koop. "N.", it kā gribētu saukt pie atbildības vecās valdes. Tas sapnis sakarā ar avīžu ziņu, ka esot nodoms darīt atbildīgus "Konzems" valdes vīrus par zaudējumiem "Konzumā". Bet sapņi paliek sapņi, tas nekas, tomēr pēc piecelšanas manīju, ka galva reibst. Tā agrāk nebija bijis. Nobijos, vai nebūs kas slikts, taču pēc kāda laika pārgāja. Acumirklī pietika ar nobīšanos. Kad tik kādreiz nenotiek kas nopietns? Priekš paša nekas – tas būtu tīri labi, bet pakaļpalicējiem tas pārāk sāpīgi. Vakar pabeidzu "Gr. sv.". Kā parasts, staigāju zem lasītā iespaida. Domāju par Lindgrēna kundzi un Silnieku. Kā tas savādi – ka uz viņa neuzticības pamata rodas jauni intīmi sakari. Un tā vienmēr un visur, tā stāstos, tā dzīvē. Cik reiz tas nav redzēts un piedzīvots. Biju to zīmīti glabājis 3 gadi. Šodien te sadedzināju. M. strādā – šūdama un pāršūdama meitenēm uzvalkus. Es beidzu "Der erte Schrecken" un sāku Janševska "Līgavu". Vēlāk būs jāraksta vokabeļi. Acumirklī negribas burtnīcas labot. Sestdien devu abām 5. kl. klases domu rakstu par pavasari. Pēcpusdienā atnāca Freiberg kdze ar mazo Bambīti, Paula un Zelma. Paula gan pavisam novājējusi. Operā netikusi, jo neesot iznācis vaļas mēģinājumiem. Erna Daugavpilī. Ērta madāma, lai Paula pelna maizi un māte audzina puiku, pati gaida jaunu atvasi. Kamēr bija Fr. kdze, atnāca Pogiņa kdze (Dišlera Anna). Stāstīja, kā saņēmuši zivju dīķus Skuteles muižas centrā. M. visu dienu cītīgi strādāja. Vēl pašā vakarā sagrieza Žulim Bēra kdze dāvināto kleitiņu. Žulis par brīnumu tagad aug. Kad tikai neliektu muguru! Vai nu no augšanas vai sēdēšanas, bet mugura līka. M. pašā vakarā sagura: atkal pampstot kājas. Bez tam vēl no viendienējās salīšanas klepo. Labi, ka darbs būs tikai vairs vienu nedēļu. Es lasīju "Līgavas" pirmo daļu. Veselīgs seksuālisms.

17.V.32. Atmodos šorīt taisni p. 8. Savu pulksteni nebiju uzvilcis vakar, bija apstājies. Laiks atkal ļoti jauks. Spīd saulīte, silts. Sāku labot domu rakstus. Visi guļ, tikai Žulis piecēlies, dārziņā lasa. No rīta m. nejutās labi – bija sliktumi, bet ne lielākas sāpes. Taču beidzot palika labāk. Kad m. nav labi, visa māja jūtas nospiesti. Visi uzplauka, kad m. palika labāk. Pret vakaru m. nobrauca uz Bodnieka veikalu un bija nopirkusi Žulim kleitiņu. Visu dienu šuva. Nu būs meitenes pa pusei apgādātas, bet vajadzēs vēl šā un tā. Es lasīju "Līgavu". Lielās meitenes nogāja uz kīno. Laiks visas dienas ļoti jauks. Silts. Zied ievas. Visas dienas neizgāju no mājas ne soli. Vajadzēja gan pastaigāt pa jauko laiku, bet nekas – gan izdzīvošos pa āru Būriņās.
18.V.32. Atkal darbs. Vēl vienu nedēļu, tad brīvdienas. Atmodos šorīt ap p. 6. Biju redzējis sapni, ka jābradā pa atejas mēsliem. Pēc tāda sapņa man šāda vai tāda nepatikšana. Kā tad! M. atnāk no savas skolas, pastāsta, ka Ginteris būšot vietā no 22.V. Tā tad m. neiznāca nostrādāt līdz mēneša beigām. Tomēr labi, ka varēja nostrādāt jel tik ilgi. M. peļņa liels atspaids mūsu budžetā. Nu esam jau iegādājušies šo to visvajadzīgāko, kad dabūs vēl maija nopeļņu, tad varēs vēl iegādāties palagus, kādu labāku kleitu m. Man vasarai nekas liels nebūs vajadzīgs. Vēl nav rokā aprīļa otrās puses alga, nu jau ir 18. maijs. Jau maijā ar' iekrājies tak kāda pāra simtu latu. Bet m. gan lai pieteicas uz vakanto 4. īp. skolas skolotāju vietu. Tas taču maksā tikai 2 ls! Šodien skolā nosprieda, ka rītu brauks ekskursijā uz Iļģuciemu. Nobrauks no Sarkanā krusta p. 9 un brauks mājā p. 6 p. pusd. Jābrauc būs līdzi, kaut arī grūti izstaigāt, bet vai nu kā nebūt neiztiks!? Nobraucu uz kooperatīvu (Tērbatas ielā 4), nopirku zīmuļus un papīru. Nebija vairs ko rakstīt. Atdevu 5. bibliotēkā paņemtās "Visi mani radi raud". Vienu grāmatu Va kl. nozaudējusi, nevar atrast. Būs jāsamaksā Ls 1.70. Esmu nervozs. Jālasa "Līgavas" II d. Nomierināšos. Doņis ar Ritumu mācās uz rītdienas eksāmeniem. Redzēs, kā izies, bet strādā briesmīgi. Esot bijis te Gandijs. Dabūjis vietu Ūniv. aptiekā. Diezin kad Miķis varēs "tikti uz zaļa zara"?
19.V.32. Vakarā p. 11. Gan bija grūti izstaigāt, bet taču ekskursija bija ļoti patīkama. Laiks labs – ne karsts, ne auksts. Ar tramvaju nobraucām līdz Iļģuciema līnijas beigām, tad no turienes gar Baltās m. (Turjāna) skolu aizgājām līdz kādai vecai muižai (varbūt Baltijas muižai?), kur kalnā nodzīvojām labi, kamēr aizgājām. Tālāk uz kādu vietu, kur bija vēl labāk: ieleja, kur varēja rotaļāties, upīte, aizvējš. Bija līdzi orķestris (7 vīri). Nekas nelādzīgs nenotika. Pārbraucām laimīgi. M. ar visu dienu bija bijusi skolā. Tikusi laimīgi vaļā no ekskursijā braukšanas rītdien. Ies uz skolu un strādā pie liecību izgatavošanas. Pārnācu mājā izguris un notvīcis. Taču jutos labi, kaut gan ceļā kritu un druksu sasitu kreiso kāju. Bija gan bailes no gājiena – nevar jau necik pastaigāt, tomēr izturēju gan. Žulītis jau

ļoti par mani rūpējas (tāpat visi mūsu draugi), ka tik man kas nenotiek... Šodien priecīga diena! Doņītis bija ļoti sekmīgi nolicis eksāmenu Sociālajā likumdošanā pie doc. Mucenieka. Tad Ritumītis nolika šodien eksāmenus anatomijā piec doc. Prīmaņa: priekšpusdienā par 1. kursu, pēcpusdienā par otro. Tas ļoti svarīgs un grūts eksāmens. Gatavojās ļoti daudz un rūpīgi, bija daudz jāzīmē un jāmācās. Rītu atkal abi ies jaunā "kaujā". Doņītis pie prof. Kangera liks eksāmenu "Kriminālās izmeklēšanas tehnikā", bet Ritumītis pie prof. Vippera mākslas vēsturē. Arī Miķis šodien nolicis uz sekmīgi eksāmenu farmakognozijā. Prieks liels, ka bērni tā strādā. Tad arī nav grūti rūpēties, lai visiem būtu cik necik labi, cik to spējam.
20.V.32. Kā jau piektdienās, man bija tikai 2 stundas, bet skolā paliku labi ilgi. Atnācu mājā – Ritumītis vēl nebija pārnācis. Pēc laiciņa pārnāca laimīgs – bija nolicis eksāmenu pie prof. B. Vippera mākslas vēsturē (Beidzamo kursu). Prasīts par angļu un vācu mākslu. P. 6 Doņītis ļoti sekmīgi izturējis eksāmenu pie prof. Kangera "Kriminālās tiesu izmeklēšanas tehnikā". Prieka vai cik! Ritumītis bez tam bija saņēmis savu peļņu operā (45 ls). Nu varēs sev šo to iegādāt. Atkal priecīga diena. P. 5 bija paid. pad. sēde. Spiedām par gada sekmēm. No manas klases uz otru gadu jāpaliek Edītei Putniņai, Ērikai Feiferei un Sonestei, kas gan pēc ziemas sv. stipri kavēja un beidzamajā trijeksnī vairs nenāca skolā. Tās 3 paliek atpakaļ Derumam, Kristaforam, Rozenberģim, Blūmberģei, Laižei – pārbaudījumi. Skaidri pāriet uz 6. kl. 4 zēni, 8 meitenes. Klasē uz 1.VI skaitījās 7 zēni, 13 meit. Ar 5a kl. lietas stāv stipri bēdīgi. Maz vien varēs nokļūt 6. kl. Vilka pāri aiz ausīm un astes. Redzēs, kas tur iznāks? Laikam jau man būs 6. kl. vadīšana, kaut arī "kliķei" tas varbūt nebūs pa prātam, bet tur jau gan nevarēs nekā darīt. Maijā Ošiņas Millīte nonākusi traģiskā stāvoklī – kā vista, kas izperējusi vārnēnus: viņas klase izrādās pavisam vāja – no vairāk kā 30 skolēniem pie eksāmena pielaisti ar lielām mokām tikai kādi 17. Arī vilkti aiz ļipām un ausīm. Bet maigā un cītīgā Millīte uzaudzinājusi tādus puikas, kā bifeļus – nogriež pašai ceļu. Skandāls uz skandāla, ko visas 4 kliķes bābas – pati Ošiņas Millīte, Grīvas ragana, Rozenfeldes piesta un Aļeksējeva šķetra slep. – uz ārieni nepauž klases nemieru, kaut arī var redzēt, ka viņām pa klasi iet kā sūrā pirtī. Millīte neuzdrīkstās braukt ekskursijā – ar zēniem kopā jau nu ne-pavisam. Pat viņu "pamīrs" Mauriņu puišeļus baidās no kāviena.
21.V.32. Šodien bērnu dienu. Stundu nebija. Skolā stundu vietā bija kīno izrāde. Izrādīja Grietiņas un Ansīša pasaciņas inscenējumu. Pēc tam bijām Nac. T. uz "Indrānu" izrādi. Bija mums gadījušās 22.V biļetes, bet kā nebūt iztikām. Spēle gan bija varena. Jau Indrāni paši par sevi kauls no latviešu kaula, bet tādu tēlotāju kā Mierlauka Indrānu tēvs,

Rūmniece Indrānu māte – tādu otru vairs nav un laikam gan nebūs ar'. Spēle tik dabīga, kā dzīve, tikpat dabīga, kā Pēterpilī Gaideburova teātrī. Kā lai salīdzina Aspazijas vājo Pūcesspiegeļa dramatizējumu ar Indrāniem?! Skatoties "Indrānu" izrādi – nevarēju tomēr nociesties nedomājis, ka Edvarts dara pārestību vecajiem. Tā viņam nevajadzēja, lai arī jaunie laiki cīnās ar vecajiem. Tā Edvartam nevajadzēja meklēt savas taisnības. Pret vakaru nobraucu pie Vernera pateikt, ka rītu nebūšu pie viņa, jo taisni p. 3 sākas sacīkstes A. Sp. laukumā. Gribas redzēt Dāliņa sacīksti ar Popu un Valenti. Pops anglis, Valenti itālis. Nebija mājās, bet atstāju zīmīti aiz vārda tāfelītes. Rakstīju, lai atnāk rītu pie mums. Laiks jauks. Īsts pavasaris.
22.V.32. P. 11 skolā bija bērnu "čalošanas rīts". Tā ministrs Ķēniņš iesaucis šos rītus. Šo sarīkoja domcentra strādnieku organizācija. Nebija priekšnesumi nekādi mākslinieciskie, tomēr bērniem patika. Jauks pasākumā ir tas, ka bērnu arī ievelk priekšnesumos. Tas radina viņu drosmi un arī pašdarbību. Pēc priekšnesumiem bija rotaļas. Beidzās ap p. 2. Šodien p. 3 Arm. Sp. laukumā bija sacīkstes skriešanā un soļošanā. Izcilie gājēji bija Dāliņš (valmierietis), Valente – Itālijas meistars un Popps no Anglijas. Visa lielā interese koncentrējās uz šiem 3. Viņu sacīkste sākās p. 5. Savu 10 km distanci Dāliņš kā pirmais veica 47 m. 56 sek. Otrais pienāca Popps, trešais Valente – pasaules rekordists. Atnāca Verners, Kāposti, Upmaļi, Žagaru kdze ar Emmī Amigī. Skatījāmies no mūsu dārziņa, pāri žogam. Pēc sacīkstēm Verners aicināja meitenes uz kīno. Es ar' braucu līdzi. Tramvajs bija tā ļaužu pieblīvēts, ka nevarēja ne pakustēties. Izspraucos laukā pie Blaumaņu ielas, lūkoju savu naudas maķeli – nav. Lūko Verners savu – arī nav. Par laimi V. makā bijuši tikai veci krievu un Ostnaudas papīri, bet man bija 7 ls. Labi: tie zagļiem. Jāapbrīno tikai viņu veiklība. Galu galā mums nāca smiekli, ka esam tā apcelti. No kīno filmas "Красная комиссарша" nebija ne spļāviena – muļķīgs izdomājums.
23.V.32. Pēcpusdienā biju Skol. m. uz kooperatīvu valdes sēdi. Atpakaļ ceļā nopirku pie Herbsta sev jaunu naudas maku nozagtā vietā. Nopirku labu pakaviņu par Ls 3.50. Jādomā, ka šo tak nenozags. Steidzos uz skolas padomes sēdi p. 7. Tur gan nesanāca kvorums, taču sēdi noturējām. Ozoliņš atnāca līdz uz mūsu māju skatīties 30 km soļošanas sacīkstes. Atkal bija atnākuši Kāposti, Zariņa Ērika u. c. Kaut arī Popps gāja aiz Dāliņa kā ēna, tomēr Dāliņš beidzamā riņķī aizrāvās Poppam priekšā un nonāca finišā kā pirmais. Valente izstājās no rindas, jo tam bija iemetusies kājā tulzna. Abas dienas laukumā ļaužu milzums – ap 10 t. cilvēku.

Ritumītis nogāja uz perspektīvas eksāmenu jau ap p. 2. Pārnācu mājās īsi priekš 10. Bija pie prof. Feddera labi izturējis pārbaudījumu. Tā tad nu R. šopavasar ir veicis to, ko gribēja. Bet nabadziņš nostrādājies gan ir. Nu nekas, gan atpūtīsies. Ienāca arī Brunis. Ar to tad nu meitenes norunāja, ka brauks tūlīt pēc eksāmeniem uz Golgovsku. Brunis brauks mājā jau rītu. Lai nu aizbrauc meitenes, lai paciemojas un atpūšas. Ritums ņems līdz krāsas un arī materiālus, varēs pastrādāties.
24.V.32. Vakar – kāpjot pa logu – biju pārplēsis savus alpaka svārkus stūros: m. vakar bija nejauši sasitusi lauka termometri, uz tā āķa tad bija tā nelaime notikusi. Taču jādomā, ka varēs kā nebūt saglābt. Visu pēcpusdienu strādāju pie liecību gatavošanas. M. atnāca pakaļ no 4. īp. sk, lai ejot vēl uz paid. pad. sēdi. Ar sestdienu viņai tur gan izbeidzās darbs. Redzēs, kas būs ar tālāko, kā būs ar vēlēšanām. Vakar Musītis nonesa uz 4. īp. skolu m. lūgumu. Miķis gatavojas uz eksāmenu. Atnāca Lielauces Līvija. Stāsta, ka arī viņai sākšoties gala eksāmeni. M. atnāca no sēdes īsi priekš p. 10. Vītiņš izteicis visu vārdā pateicību par laipno izpalīdzēšanu. Tāpat arī Strazdiņš, kā II kl. audzinātājs. Vēl m. pārnesa kādas 12 liecības, kur bija jāsaraksta atsauksmes.
25.V.32. Beidzamā darba diena šinī mācības gadā. Nezin, kas no rītiem ir – uzmostos pus 6 un tad vairs neaizmiegu. Tā bija arī šorīt – it kā kāds būtu sānos iegrūdis. Piecēlos p. 6. Kā jau neparastā dienā – beidzamajā darba dienā – nebija prāts mierīgs. Tad viss darba laiks stādās man priekšā. Tā tad 36. reizi beidzas pavasarī darbi, pavadot skolēnus, ar ko esmu par gada laiku saradis. Šogad nu gan man darba apstākļi bija sevišķi labvēlīgi: stundas tikai piektajās klasēs – savā 18, Va – 5. No sākuma gan Va kl. negribēja viegli padoties kārtībai, bet drīz vien panācu bez drakoniskiem līdzekļiem, ka kārtība bija priekšzīmīga. Kārtības pēc nebija jāuzbrauc gandrīz nemaz. Nevar nemaz salīdzināt, kā gāja pērn, kad bija Pinnis un Ko. Un sekmju ziņā ar' nevar žēloties: no maniem faktiski 18 skolēniem klasē uz II g. palika tikai 2, ja neieskaita Saulīti, kas vēlu atnāca (tikai 22.X.31.), nokavēja pēc tam ap 30 dienu un III trimestrī izstājās. Palika Ed. Putniņa un Ēr. Feifere. Pārbaudījumi 5, bet skaidri pāriet 12. Redzēs, kā būs ar Va kl. Meitenes man sadāvināja daudz skaistu puķu, sevišķi tulpju. Uzdevu adresi, ja kāds gribētu par vasaru rakstīt. Izšķīrāmies labi – cerībā uz redzēšanos. Klase man laba, patīkama. Neviens skolotājs nežēlojās par kārtības trūkumu. Ozoliņš vairākas reizes teica, ka tā esot priekšžīmīga klase. Kad tik nu nākamgad nesanāk no Ošiņas pāri palikušie! Tas nebūtu patīkami. Bet vai tad nu visai nevarēs nodibināt kārtību? Nekārtības necietīšu, lai kā.

Segliņa kdze vakar jūsmoja par Rituma darbiem, kas bija izlikti mūsu klasē. Manīju, ka gribēja pirkt. Tāpēc šodien saku, ka var dabūt, ja grib. Paņēma lielo gleznu (puķe, kanna, tase) zilā fonā (20 ls) un 3 etīdes: Būriņu staļļa galu, āboliņu laukumu un meža skatu (5 ls). Atnesu mājā Ritumam 20 ls (cita drusku jāpagaida). Bija par daudz priecīga par necerētu naudu. Žulis jau sen sapņoja, kaut varētu braukt uz Saldu viens pats. Tad nu ar' tā izdevās: aizbrauca viens. Meitenes papriekš brauks uz Golgovsku. Musim vēl stundas un eksāmens vēsturē. Mēs paši ar' vēl nevaram braukt prom no Rīgas, bet Žulis lai jau tiek tīrākā gaisā. Žulis par šo gadu stipri izaudzis. Izskatās veselīgs. Attīstās labi. Un sekmes labas – liecība labākā visā klasē. Nupat bija puikas no 4. īp. sk. III kl. Atnesa m. puķes un kartiņu – pateicību "par palīdzēšanu" darbā. Tā liela lieta, ka viņa tā labi iespaidojusi nerātņus.
26.V.32. Kā parasts, atmodos atkal priekš p. 6. Sāku strādāt pie vācu gramatikas. Strādāju visu dienu. Izņēmu prepozīcijas un lietu vārdu locīšanas. Pašam brīnums, kā paplašinās manas zināšanas. Jau gadiem novēroju sevī, ka it kā eju uz priekšu vācu valodas izpratnē. Bet nu liekas gan, ka lasīšus pavisam brīvi. Nupat paņēmu rokās Tagores romānu "Sas Heim und die Welt" – brīnums, cik viss gaišs! Pastrādāšu šovasar, varbūt ka līdz rudenim būs jau rokā daudz. Tā piepildīsies doma, ka līdz miršanai vajag vismaz skaidri saprast lasīto. Cik savādi, ka nepareiza mācīšanās nostādīšana var sagraut visu tālāko gaitu: biju pie onkuļa jau drusku pēc Neikena mācījies vācu valodu. Kad 1888. g. iestājos Vecpiebalgas dr. skolā, mani iedalīja augstākā grupā kā bija manas zināšanas. Nebija vajadzīgo pamatu. Tāpēc tā lieta negāja. Otra nelāga lieta – mana kautrība, kas iedzimusi arī bērniem. Pie saviem draugiem Veišu muižā tač varēju viegli iemācīties vācu valodu, bet nevarēju pārvarēt savas kautrības. Viņi gan no manis piesavinājās latviešu pareizrakstību. Jau no paša rīta sākām gaidīt Žuļa apsolīto kartiņu. Saņēmām ar! Rakstījis ceļā un iesviedis Saldus stacijā. Aizbraucis labi. M. nopirka šodien sev drēbi 2 kleitām – vienu labāku, otru katūna. M. bija pie Dr Sniķera ar savu iekaisušo kaklu. Bija izbeicējis un parakstījis zāles. Bijusi arī pie Dr Ādamsona. Tas nopriecājies, ka m. izskatoties tik labi un jūtoties apmierināta. Parakstījis bromurālu. Doņītis šodien lika eksāmenu pie H. Albāta (mana veca klases biedra Vecpiebalgas dr. skolā) "Starptautiskās tiesībās". Bija dabūjis "labi", kas D. nepatīk, jo priekšmetu zinājusi, bet vienu jautājumu sajaucis. Nekas par to, kad tik eksāmens nolikts. Laiks brīnišķīgi jauks. Ābeles mūsu mājas dārzā nezied. Citur zied ceriņi. Arī mūsējie taisās ziedēt. Miķis ar' bija šodien izturējis

eksāmenu ģeoloģijā uz 5. Miķim vakar bija cerības dabūt uz 2 m. vietu Ogres kolonijā, bet šodien dabūja zināt, ka pieņemta kāda mediķe. Sarakstījām visi kopā Žulim kartiņu. Ritums taisīja eļļas uzmetumu no vakar dāvātajām sarkanajām tulpēm.
27.V.32. Atmodos pus 5. Nenāca vairs miegs, cēlos augšām. Sāku strādāt – rakņājos pa lietu vārdu locīšanām. Sāk iet. Mācoties man vajag arī rakstīt – tad atminos. Tā tad mehāniskā atmiņa. Izņēmu cauri visas lasīšanas. Esmu uzrakstījis 17 lpp. P. 2 nobraucu Sk. m. Biju pie Dr Ādamsona un palūdzu, lai man paraksta 5 el. v. – nervu atsvaidzināšanai. Parakstīju arī m. sirdszāles, kas arī man kādreiz noder. Jau izņēmu pirmo vannu. Pēc tās biju kooperatīvā un tad braucu mājā. Freiberga Paula viendien sarunāja ar Ritumu, ka liks gleznot savu portreju. Biju norunāts, ka atnāks p. 5, bet neatnāca. P. 6. gan atnāca, bet Ritums, Doņis un Miķis bija aizgājuši uz kīno. Paula izstāstījās par visādiem naudas spaidiem sakarā ar svaini Mārtiņu. Musītis bija savā skolā, kur skola rīko savu skolotāja Reiņa Liepiņa un Menētes 30 g. atceri.
28.V32. Dienā biju uz elektr. vannu, bet vakarā braucu atkal uz Skol. m. uz Reiņa Liepiņa jubileju – 30 g. atceri skolotāja darbā. Ar L. iepazinos Alūksnē, būdams pie toreizējā polic. pristava Ed. Kamapra, ar kuru pazinos jau Pleskavā 1894. un 1895. gadā. L. bija pie Eidemaņa Lejas dr. skolā par palīgu. Bija iemaisīts 1905. g. revolūcijā, par ko bija smagi cietis. Es biju ceļā uz Saldu un man vajadzēja no Kampara dabūt polit. uzticamības apliecību. Sagadījos pie Kampara kopā ar Liepiņu, kas bija tur ieradies dēļ tādas pat liecības. Pēc oficiālās darīšanas Kamaprs mūs abus ar L. uzaicināja vakariņās. Tad laikam tas bija beidzamais šņabis, ko dzēru pie Kamparu galda. Pēc vakariņām Kampars deva mums līdzi strožņiku, lai mūs nesaņemtu ciet dragūnu patruļas, jo vēl 1906. g. oktobrī bija kara stāvoklis. Ar L. otrā dienā nobraucu kopā līdz Valkai. Tad L. atkal satiku 1924. g. pēc kara Latvijas skolotāju svētkos, kad Liepiņu taisījās iecelt par izgl. min. Skolu valdes direktoru. Jubilejā bija daudz ļaužu, dziedāja koris, solisti – Krievkalns un Grēviņa kdze (kā es nevaru ciest viņas dziedāšanas!), spēlēja Lauma Reinholde savu "Latgales rapsodiju", kuras gan es nesaprotu un man viņa nepatīk. Nevarēšu gan vairs iedzīvoties mūsu dienu disonanču pilnajā mūzikā. Man ar' gribējās pateikt pāra vārdu L. svinībās, tāpēc uzkavējos Sk. m. gandrīz līdz p. 1 un tad atbraucu mājā ar ormani.
29.V.32. Atmodos pirms p. 6. Atradu, ka vakarā bijuši vannā. Ūdens bij vēl karsts, tāpēc nomazgājos. Gan gribēju gulēt, bet neizdevās. P. 9 nobraucu uz Tērbates ielas veikalu un palīdzēju inventūrā līdz pat p. 7. Pusdienu ēdām studentu virtuvē. Laiks jauks, saulains, silts.

Vakar Mirdzumītis ar savu klasi aizbraucu uz Koknesi ekskursijā. Visu dienu līņāja. Domājām, ka jau vakar vakarā Musītis būs mājā, bet tā ka šodien bija jauks, tad bija dzīvojuši zaļumos visu dienu. Atbrauca mājā ap p. 11 vak.
30.V.32. No rīta nogāju uz skolu. Gribējās paklausīties latv. val. eksāmenā, jo nākošu gadu man būs jāeksaminē un bez tam tas Ošiņas klasē, tā domāju, būs latv. val. nostādīta priekšzīmīgi. Bet no 17 skolēniem eksaminējās tikai 7 gab.: 10 bija četrinieks, kamdēļ uz Izgl. Min. rīkojuma pamata tādi bija no pārbaudījumiem atsvabināti. Nebija nekādi labie zinātāji – atbildēja vairāk pati Ošiņa. No skolas piezvanīju Verneram, sak', kā izgāja Graudiņu Jānim ar viņa prāvu. Lietu tiesājuši 3 dienas. Gan adv. P. Berģis dūšīgi aizstāvējis, tomēr apgabaltiesa piespriedusi Graudiņam 8 m. cietuma un Ls 2300 civilprasības. Nepatīkami, ka vecam biedrim tā izgājis. Bet vienmēr jau ir tā – jo augstu kāpj, jo zemu krīt. Pēc pusdienas abi ar m. nobraucām uz 4. īp. skolas skolnieku darbu izstādi. Daudz ko redzēt. No turienes braucu uz Sk. m., kur man p. 3 bija el. vanna un pēc tās p. 4 koop. valdes sēde. Bet Strauberģim bija paid. konference III ģimnāzijā, tāpēc sēdi sākām tikai pēc p. 5. Jau viņnedēļ Briedis, bet nu šodien Kūla sāka stāstīt, it kā Saldus skolotāju arodb-ba taisoties stāties laukā no Latvijas Skolot. Savienības. Būs jānoskaidro, kas tur pat lietu. Pārnācu mājā ap p. 8. M. un lielās meitenes esot nogājušas uz kīno, jo Ritums pārcelts uz meistardarbnīcām. Ritums bijis akadēmijā un no turienes pārnesis šo priecīgo vēsti. Jau R. stāstīja, ka viņa biedrs tā pravietojot. Tā tad Ritumelis beidzis vakara kursu 4 gados, bet dienas klasi 3 gados. Tiešām – par visiem šiem gadiem Ritums maz vien kavējis – slimības pēc varbūt pāra dienas un tad pēc tik, cik strādāja operā. Arī teorētiskajos priekšmetos maz vien kas atlicis. Šopavasar pat nolika 4 smagus eksāmenus. Šodien laiks ļoti jauks un silts. Īsts ziedonis! Zied ceriņi, zied kastaņi savām ziedu svecītēm, lapām jaunais zaļums. Ritums par savu pelnīto naudiņu nopircis sev skolnieku molbertu un krāsas.
31.V.32. No rīta braucu uz Tērbatas ielas veikalu palīdzēt inventūrā. Nostrādāju līdz p. 2. Tad braucu mājā, jo p. 4 bija jābūt īres valdes sēdē. Pārmainīju "Pērkona" veikalā 2 spuldzītes. Tās arvien paliek melnas. Pārdevēja teica, ka mainot beidzamo reiz – mūsu dzīvoklī strāva esot pat stipru. Būs par to jāparunā ar lietpratējiem. No kooperatīvā Žulim norakstīju kartiņu, pārstāstīdams par mums visiem, sevišķi par Ritumu, ka tas pārcelts. Atnācis no kooperatīva, atradu Miķi asarās: nabags – izkritis ķīmijā, lai gan bija gatavojies pa-

matīgi. Nekā nevar darīt – otrreiz veiksies labāk. Īres valdes sēdē saimnieku pārstāvis bija Vēģeris. Bija stipri iedūšojies. Arī pa sprieduma taisīšanas laiku aizgāja uz krogu. Mūs ar Druvieti mieloja ar konfektēm. Diedelnieks – atminas gan savu lomu manā prāvā ar Meijeri: "ja nebūtu M. nami dabūti ārpus īres likuma, tad jau M. būtu sen izputējis." Blēži! Druvietis ierunājās par "un" celšanos. Var redzēt – domā. Tiesas zālē ienāca arī V. Holcmanis. Riekstiņš (arī tas bija "iemetis") stāstīja, ka Holcmanis esot bijis pavisam pilnā – koridorā esot taisījis pat skandālu. Tautas darbinieki! Ritums šodien bija sācis gleznot Paulu. Pirmais sākums ļoti labs. Maija mēnesis pagājis ātri – kā jau viss laiks. Bija īsts ziedoņa mēnesis – īsts maijs. Visur tagad pat redz ziedam ceriņus, kastaņi greznoti savām sveču eglītēm, ābeles Virta dārzā noziedējušas. Ziedu bira, vējiņš tas birdināja uz kājceliņa. Tagad tie samīti, vairs nav. Darbi gandrīz pabeigti. Vēl 2.VI sēde, kur sadalīs klases un stundas. Labi, ka manas ziemas bailes bija veltes – biju jau nobijies, ka var atlaist, jo nu jau nostrādāti 36 gadi. Bet atlaida tikai vecākos gados un darbā. Gribu vismaz izvadīt nākamo 6. klasi, tad redzēs, kā būs – vai gribēsies ķerties pie jaunas 1. klases. Ar maziem bērniem man darbs nav tik patīkams kā lieliem, vecākiem. Bet par to varēs gudrot vēlāk. Tagad tik jāstājas pie domām par 6. kl.
1.VI.32. No rīta darbojos ar īpašības vārdu vācu valodā. P. 2.30 vajadzēja būt pie zobu ārstes. Bija zoba iekšpusē robiņš, to aizplombēja un noņēma zoba akmeni. Kad atbraucu mājā, bija atnācis Gaigalu Jānis. Var viņš stāstīt par savu "sadošanu" profesoram Taubem u. c. Visi muļķi, ēzeļi, duraki, tikai Jānis tas gudrais. Pirms precēšanās – tad lielījās ar milzīgo strādāšanu augstskolā, bet gāja kā kaķim ar tauku podiņu – "ietukšīti, pustukšīti, iztukšīti". Palika pie mums gandrīz līdz p. 2. Ritums gleznoja Paulu. Iznāk labi. Bija atnākušas – Asja ar Ēriku pie Doņa. Rītu eksāmens "baznīcas tiesībās". Sāku lasīt jaunu stāstiņu "Don Juan" no "Bibliothek der Unterhaltung und des Wissens". Būs jādabū par vasaru no Freimaņa jkdzes Sigridas Undset "Olaf Audunsson". Man tā patīk palasīties vācu valodā, veicas tīri labi. Pašam tīri prieks. Atpūta un jauns ieguvums. Palika tīri skaidra īpašības vārda locīšana. Arī lietu vārda locīšana stāv acu priekš tīri skaidra. Biju 4. elektr. vannā.
2.VI.32. Šorīt p. 9. sākās paid. pad. sēde. Parakstījām apliecības. Ar 1. šķiru beiguši 17 no pāri par 30 skolēniem. Slavenā Ošiņas klase! Pēc tam dabūjām klases un stundas. Man palika gan 6. klases pārzināšana. Tad man 6. kl. ieprojektēja 17 st. nedēļā: latv. v. 5, vēsturē 5, ģeogr. 2, krievu valodā 3, ētikā 2 = 17 st.; Va kl. (Kamperes) 4 st. krievu valodas, bet IVa kl. (Ozoliņa) – 3 st. vēstures. Pavisam 24 st. nedēļā. Lai gan būtu pieticis 22 vai

23 st., tad tomēr ņēmu 24, jo kas var zināt, kā būs uz rudeni – vai nepiespiedīs, lai būtu kopā ar klases pārzināšanu 30 st. nedēļā? Drošs paliek drošs. Segliņa gan ierunājās, vai Grosberģe nevadīšot 6. kl., jo viņai vēl 6. kl. neesot bijusi, taču pati Gr. teica, ka viņas kl. skolēnu 6. kl. būšot pārāk maz, ko tad nu viņa ņemšot 6. kl. Piezvanīju Verneram. Tas aicināja rītu pie sevis, bet nevarēsim iet, jo jāmazgā veļa, pie tam man no rītā jābūt Dzirnavu ielas veikalā ar inventūru, bet vakarā skolā uz aktu un atvadīšanās tēju. Musītim šodien bija eksāmens vēsturē. Bija nobijies, bet bija izgājis labi – atbildējies uz 4*. Doņītis atnāca no sava eksāmena neapmierināta: Albāts "baznīcas tiesībās" bija ielicis atzīmi "labi", kaut arī Doņītis atbildējis ļoti labi. Ko par to noskumties – kad tik cauri! Ritumīšam Paulas portreja veidojas labi. Kā dzīva izskatās Paula. Pēc tam Ritumītis strādāja pie Doņa portreja. Tā nu ļoti laba. Redzama laba garša un izpratne. Ritumītim jau gan lielas portretista dāvanas. Šodien kasē nomaksāju vekseļa daļu, pieliekot no sevis 25 ls. Tā man paliks paja, man tas nav slikti. M. bija sanervozējusies dēļ Musīša eksāmena, viņai bija uznācis sliktums, bet pret vakaru tas pārgāja, vismaz palika labāk. M. atnesa no Grīnberga kdzes jauno kleitu. Izskatās labi. Nu m. cik necik apģērbusies. Vakar bija dabūjusi no 4. īp. skolas savu maija algu (1.–22.V). Bija sapirkusi meitenēm veļu, man higiēnisku apakšveļu – kreklu un bikses un vēl platkreklu. Būs man vēl jāmēģina nopirkt bikses – vasaras valkāšanai, tad es būšu apgādāts pavisam Šodien izņēmu 5. el. vannu. Pagaidām pietiks, vairāk nevarēs izņemt, jātaisās braukt prom. Cerējām dabūt jel daļu maija algas, bet nekā. Neesam gluži bez naudas, jo m. tak pārnesa no savas skolas, bet meitenes grib braukt jau svētdien uz Golgovsku, tām būs jādod līdz kādi 50 ls. Kad dabūsim naudu, laidīsim arī mēs uz Būriņām. Nupat vakarā uzrakstīju porciju listi par maija m.
3.IV.32. No rīta nomaksāju par elektrību Ls 12.40, tad braucu uz Dzirnavu ielas veikalu palīdzēt inventūrā. Tur iznāca maza nepatikšana, kas gan mani ļoti aizskāra. Parasts, ka es rakstu Garā jkdzes saukšanu, bet tā jau bija sākusi strādāt ar Šlosu. Bertesona kdze man sāka saukt. Bija troksnis no ielas un blakus runām, nevarēja lāgā sadzirdēt. B. kdze laikam "stāvokļa" sākumā, tāpēc ļoti nervoza. Uzreiz viņa saka, ka viņa manai rakstīšanai neuzticoties, lai nākot Š. G., bet es lai ejot pie G. jkdzes. Mani tas ļoti aizskāra. Patiesībā man vajadzēja inventūru atstāt – kad nevar man uzticēties B. kdze, cik tad pareizs var būt darbs ar G. jkdzi, bet negribējās tik krasi uzstāties. Taču gan laikam nākamajās inventūrās nepiedalīšos. Tā domāju. Nostrādāju kooperatīvā pāri p. 3, kamēr beidzām uzņemšanu lejā. Miķītim ar mineraloģijas eksāmenu neizdevās – profesors atnācis vēlu un līdz M. nav ticis, lai nākot rudenī. Miķītim neveicas.

4.VI.32. Vakar vakarā nogāju uz skolu. Tur bija akts – liecību izdošana kursu beigušiem un pēc tam tējas dzeršana. Runāja pie galda Ošiņa un Freimaņa jkdze un bij. audzinātaja. Paliku skolā līdz p. 12. Ar 1. šķ. beidza 17, ar otru 8. Vakars pagāja diezgan pelēki. Mēs ar Ūdri izsūtījām izaicinājums bij. pleskaviešiem, lai sanāk uz apspriedi pirmdien, 6.VI pie Spīvuļa. Aprunāsim par sanāksmi rudenī, jo tad paiet 40 g., no tā laika, kad sāka uzņem Pleskavas skolot. sem. latviešus, luterāņus. Es arī tai rudenī nobraucu uz Pleskavu (ar zirgu no Golgovskas), bet 1. kl. neietiku – nebiju konfirmēts. Biju skolā. Uzrakstīju grāmatā trūc. skolēniem izdotās mācības grāmatas. Vakarā kārtoju Ritumam līdzņemamos gleznošanas materiālus. Musītis bēdīgs, ka jāšķiras no mums. Jūtīga sirsniņa. Raudāja. Nu nekad, gan jau būs labi. Musītim šovasar būs mierīga sirsniņa, jo pāriet uz III kl. bez kādiem šķēršļiem. Gan daudz trijnieku, bet nekas, gan būs labi. Musītis ļoti rūpīgs. Zvaigznes negrābj, bet strādā pamatīgi. Meitenes rīkojas uz braukšanu. Tīra māju, mazgā, gludina. Arī Miķītis sataisījās un aizbrauks uz Būriņām. Mēs vēl nevaram braukt, jo tak jāmēģina sagaidīt kāda daļa maija algas. Bez tam no saimnieces nevar dabūt rokā saimniecības listi – man vēl jānokārto aprīļa norēķini, bez tā nevar laisties prom no Rīgas. Skolā tukšs, kluss, Ūdri aizbraukuši uz Ogri. Pēc visas čalas – nāves klusums. Nu nostrādāti 36 gadi, gari gadi, bet spēks klasē strādāt vēl ir.
5.VI.32. Tad nu mūsu mīlulīši visi prom: Žulis Saldū, lielumi aizbrauca uz Golgovsku. Man gribas, lai viņi ar manu dzimteni nesarautu saites. Un viņa to pazīst gluži labi – un tagad – patstāvīgi braukdami – iepazīs vēl labāk. No sākuma Ritums ar Doņi domāja braukt vieni, bet varēja redzēt, ka arī Musim patiktos braukt, tāpēc laidām arī Musi. Gan Žulis būs noskumis, ka arī nav vesta līdzi, bet gan jau varēs braukt pēc pamatskolas beigšanas. Atmodos šorīt labi agri. Sataisīju vēl pārējo braukšanai. Pavadīju uz staciju un noskatījos, kā aiziet vilciens. Lai nu brauc veseli. Solījās rakstīti jau no Tirzas stacijas. Nākdams laukā no stacijas, nosvēros. Bija 84 kg. Laikam gan smagāks nekad neesmu bijis. Pats manu, ka palieku resnāks. Tagad jau vajag 43. n-ra krādziņu, ir labas pat 44. n-ra. Tāda barošanās gan laikam nav teicama. No 1924. g. esmu pieņēmies svarā par 15 kg. Jā, meitenes brauc uz Pokuļiem. Tā biju norunājis ar Bruni. Vakar vakarā runāju uz Pokuļiem. Pie telefona bija bijis pats Jānis. Laiks šodien ne visai silts. Spīd saule, bet reizēm mākuļo. Šodien aviācijas svētki Spilves pļavās. Vakar visu dienu aeroplāni rūkdami lidoja pār pilsētu.
6.VI.32. Vakar krietni daudz vingrinājumu uzrakstīju no īpašības vārds. Nostrādāja līdz pat vakaram. Tad biju vannā un gāju gulēt. Savādi, ka tagad gan sapņus redzu, bet maz atminu. Ja arī kādi pierakstīti, tad tos atminos tikai no aprakstītā. Reti kādi spilgti sapņi, kas palika atmiņā. Par skolas un klases darbu maz sapņoju – par visiem 36 gadiem esmu sapnī bijis tik pāra reizes klasē, un tad arī tikai Golgovskas pag. nama augšā – vecajā klasē.

Šodien bija visas Latvijas skolotāju sanāksme Amatnieku b-bā dēļ algas izmaksas kārtības: 24.V Saeima bija pieņēmusi likumprojektu, ka lauku skolotājus algo pašvaldības. Pret ko tad nu nostājās Skolot. Centrālās organizācijas. Šai jautājumā saprotas labais un kreisais spārns. Referēja Lielausis un Dr L. Adamovičs. Runāja deputāti – Šlakans, K. Apinis, Lejiņš (laikam Z. sav.) un J. Breikšs. Pēc skolotāju sapulces nobraucu uz Sprīvuļa skolu. Ar Ūdri bijām aicinājuši uz apspriedi bij. pleskaviešus. Atnāca Ūdris un vairāk neviens. Tā divatā ar' nospriedām sasaukt bij. pleskaviešus uz sanāksmi 29.VIII.32 Sprīvuļa skolā. Par vakaru uzrakstīšu referātu, ko nolasīt sanāksmē, tad apspriedīsim jautājumu par b-bas dibināšanu un jautājumu par grāmatas izdošanu – piemiņai. Sazināšanos uzņēmos es. Par vasaru būs vaļa. No Sprīvuļa nobraucu pie Vernera. Izrādījās, ka pie viņa viesojās viņa kundze no Siguldas. Nebiju viņas redzējis no 1913. g., kad bijām Siguldā pie tiem ciemā. Saprotams, es viņas nepazītu, jo patiesībā esmu viņu tikai 2 reizes redzējis. Savāds iespaids no viņas: vāciskums spīd cauri visās vīlēs, arī vecmeitiskums, kā jau laikam bezbērnu sievai. Laipna gan, bet laikam ne sevišķi gudra. Ieskati diezgan konservatīvi.
7.VI.32. M. atkal neizdevība: ievēlēts Ruņģis kā pirmais, Staško kā otrai kandidāts. Abi s.-d. Kad tā apdomā, tad Ruņģi nevarēja neievēlēt, jo viņš tak bija laikam gadu strādājis kā vietas izpildītājs un esot ļoti pūlējies un centies. M. bijusi pie Lauvas jkdzes. Tā stāstījusi, ka vēlēšanas bijušas jau labi sen, kaut gan Vītiņš stāstījis m., ka būšot tikai vasarā. Tā tad apzinīgi krāpis. To viņam nevajadzēja. Bet L. jkdze arī stāstījusi, ka Skolu valde diezin vai R. apstiprināšot, jo viņš ir bijis viens no tiem, kura liecības dēļ notiesāja M. Štālu. Tas pārsūdzēja, viņu attaisnoja un notiesāja apmelotājas, to starpā arī Ruņģi. Šo diezin vai būs aizmirsis labais spārns. Var notikt, ka R. tamdēļ neapstiprina. Var arī būt, ka uz rudeni m. atkal dabū 4. īp. skolā vietas izp. darbu. Ūdris vakar bija saņēmis pusalgas par maiju, tamdēļ dabūju 150 ls. Būs jāsamaksā Hammeram, jāsastāda aprīļa saimniecības listes un tad jālaižas prom no Rīgas. Grosberģe paņēmusi maija dokumentus, tāpēc mani kavē aprīļa listes sastādīšanā. Ko lai dara – madāma! Vakar m. piezvanījusi uz Būriņām. Žulis esot tur un mūs stipri gaidot. Nevarēju gulēt es, negulēja lāgā m. – tak nepatīk, bija taču maza cerība, sak' – varbūt, varbūt. Vītiņš pats bija skubinājis iesniegt lūgumu. Kamdēļ tāda divkosība? Bija kartiņa no Lielumiem.
8.VI.32. Vakar smaga diena! Ceļā uz Skol. M. – prof. Zariņa laboratorijas saņēmu m. urīna analīzi. Cukurs 6,98% Tas jau pārāk augsts %, bet tāds jau ir šad tad bijis, pat 8% jau vai priekš 2 gadi, taču šai analīzē minēts, ka esot it kā acetonu zīmes. Tās agrākajās analīzēs nefigurēja. Acetons ir bīstama pazīme. Es biju ļoti uztraucies. M. centās mierināt, ka ar visām ļaunajām zīmēm nejūtoties

ļaunāk. Esot pat labāk: nav ne lielās ēstgribas, ne slāpju, nesāpot arī galva kā agrāk. Dr Ādamsons viendien bija brīnījies, ka m. ar visu briesmīgo cukura % jūtoties tik labi. Ap p. 8. atnāca Verners. Ar to runājoties, izgaisa mazliet smagums, kas spiež sirdi. Norunājāmies pāri par p. 11. Būdams Dzirnavu ielā, iegāju kooperatīvā. Tur Bertulsona kdze varen sirsnīgi atvainojās par savu viendienējo pārsteigšanos. Ticu jau, ka tā bija. Es jau nekad nevaru ilgi dusmoties. Teica, ka pēc manis apvainošanas esot bijis tik grūti, ka visu vakaru raudājusi. Vakar Grasberga kdze atnesa listi un saimniecības grāmatu. Lielo tiesu jau izpildījusi saimniece, būs tikai jāpārbauda. Šodien piecēlos p. 7. Sāku strādāt pie aprīļa m. pārskata. M. palīdzēja, un jau pēcpusdienā viņš bija gatavs. Rītu jānones uz skolu tikai un tad varēs braukt. Sāku salikt līdzi ņemamās grāmatas un citas lietas. Ņemšu šovasar vairāk līdzi vācu grāmatas. Gribu izlasīt Undsetes "Olav Audunssoen". To iedeva Fr. jkdze. Tūlīt būšu beidzis īpašības vārdu, ņemšu priekšā verbu. Domāju, tā lieta ies. Tā tad rītu varēsim laisties uz Saldu. Gan reizēm tā pabail, ka neuzlauž dzīvokli un neapzog, bet meiteņu mēteļus nodevu uzglabāt Bēra kdzei, būs jāatdod arī mana "Ketaveja" kārta. Ko lai citu te mums zog? Ir jau nu gan šis tas, bet jādomā, ka nebūs nekas ļauns. Laiks atmeties auksts. No rītiem pat liela salna.

Būriņās.
10.VI.32. Vakar nobraucām stacijā laikus. Nesējs novietoja vagonā mūsu saiņus. Dabūjām sēdēt. Iepretīm sēdēja kāda kundze no Saldus – namu īpašniece Skolas ielā. Izrādījās pazīstama. Jelgavā mūsu vagonā iekāpa Būriņu onkulis un Vecvagaru Jansons. Bija bijuši Jelgavā pēc cukurbiešu naudas avansa. Saldus stacijā neredzējām neviena pazīstama. Jau pret Ringaišiem satikām Hermani – agrāko "Vulkāna" fabrikas direktoru Saldū (skaliņu fabrika). Dzīvojot Berlīnē. Stacijā bija pretīm zirgi. Sagaidīja Žulis, nu bija pārāk priecīgs. Būriņās koki kuplāki kā gadu iepriekš. Tak auguši. Ceriņi pie dārza mājas pilnos ziedos. Zied par daudz kupli. Redzu arī ziedam ceriņus istabas galā. Arī kastaņu svecītes vēl stāv, bet jau tukšas un nobrist, zeme rozā no ziediņiem. Šorīt atmodos pirms p. 5, bet atkal aiz-

miegu un biju nogulējis līdz p. 9. Pēcāk nogāju uz apses leju. Tur viss kā pērn, tik drusku kā kuplāks. Pie siltumnīcas lielie krūmi izcirsti. Nogāju upmalā, nosēdos. Skatījos, kā tek ūdens. Sēre šogad lielāka, varbūt ar laiku būs sala. Kad sēdēju, spīdēja saulīte, bija tik silts, ka mēģināju mazliet sauļoties. Kad uzkāpu augšā, pie rijas sāka līt un krita krusa. Tā gan nekā ļauna nenodarīja. Laiks tikai +13° R. Vakar vakarā piezvanīja Afulītis. Citādi viss būtu labi, tikai atkal sāpot acs – esot pārpūlēta. Lai mēs drīz braucot uz Saldu. Vēlāk atkal piezvanīja mammulei. M. teica, ka braukšot rītu. Fr. Paulai ar' gan neiet labi. Nupat atkal uztraukumi ar tēvu: tam apstiprināts 1 m. cietuma sods dēļ Damberģa klavierēm. Paulai bija jāmeklē 100 ls "zalogam", lai tūlīt nebūtu jāiet cietumā. Izņēmusi avansu. Bet Erna dzīvo pa Daugavpili kā laikam madāma, kas tai! Būriņās jau vāķ sienu. Salnas esot zāles turpmāko augšanu apturējušas, tāpēc bijis labāk to pļaut tagad nost, jo bijusi arī nogatavojusies, ataugs atāls, būs jauna siena raža.
11.VI.32. Nezin, kur gadījusies iesna. Jau aizvakar nakti sāpēja galva, vakar un šodien tek deguns. Pat jākāsē. Taču jūtos diezgan labi. Tikai acis jocīgas – nevar gaismā skatīties. Esmu paspējis jau drusku iedegt. Šodien gan nav daudz saules, staigā mākoņi. Patlaban diezgan silts, bet šorīt ap puspieciem bija tikai 1,5° R. Nekā vēl negribas iesākt. Vakar izlasīju 2 "Gr. Dr." izdevumus: J. Baltiņa (jauns rakstnieks) "Kad nakts runā" un Gabriela D'Annucio "Uguns". Pirmais sekls darbiņš, otrais garlaicīgs. Varbūt viņš būtu jālasa nopietni, bet man liekas, ka nebūs tā vērts. Taču nevar tikt līdzi Tolstojam, Dostojevskim un Undsetai. Pa brīvlaiku būs jāpalasās vieglāki gabali. Savādi gan ar viņiem: drīz vien aizmirstas viņi – nekas nepaliek atmiņā, tāpat kā Uollesa burlaku romāni. Žulis šorīt nobrauc onkulim līdz uz Saldu. Mēs brauksim pēcpusdienā. Ernai jābrauc šo to iegādāties rītdienas aizsargu svētkiem Staļģu lejā. Mēs paciemosimies Saldū kādas dienas. Gan līdzi paņemšu kādu darbiņu, citādi var palikt garlaicīgi. Šis tas taču jādara. Jocīgus sapņus redzēju otrreiz iemidzis. Pirmais bija par Ritumu, ka tas kaut kur ceļojot ar smagu nesamo, bet otrs bija par IV īp. sk. zēniem, kas slīka. Vienu es izvilku no ūdens, bet izvilktais izrādījās meitene. Viņa atdzīvojās un pēc, pavisam atspirgusi, mani nobučoja, pateikdamās par izglābšanu. Onkulis pārbrauca no Saldus. Atveda biezu vēstuli Žulim no meitenēm. Bija aprakstījušas, kā ejot pa Pokuļiem. Dzīvojot pēc patikas, guļot, staigājot, peldoties pa Tirzu. Uzņemti ļoti sirsnīgi. Nedomājot mājā laist visu vasaru.

Saldū.
12.VI.32. Svētdiena. Saulīte. Liekas siltāks kā citām dienām. Atbraucām vakar Saldū. Es nemaz neizkāpu no droškas – tūlīt visi braucām uz Čāpātāju ka-

piem. Grsm. un Afulis ar! Žulis ar Ernu nogāja uz leju. Kapi labi uzkopti. Arī manas mammas kaps aplikts velēnām un apstādīts mirtēm. Grsp. kaps apsēts ar raizāli. Stūros iestādītas no Rīgas sūtītās kapu mirtes. Aug labi. Pie grsp. kapa pielikts soliņš uz čuguna kāpnēm, kā pie manas mamma kapa. Tā galos m. pirktās rozes. Čāpātāju kapos tagad jauki. Daži kapi labi kopti. Sevišķi patīkama Grasmaņu kapu vietu. Tā oriģināla. Af. acs gan labāka, bet bija pienācis Dr Gailis, tas teicis, ka lieta nopietna: ja manot sāpīgu spiedienu, tad varot rasties stāvoklis, ka acs iztekot. Te Saldū ir acu slimību speciāliste Dr Riekstiņa kdze. Afulim vajadzētu steidzīgi pie tās griezties, ka neiznāks kāda nelaime. Grsm. pārvākusies atpakaļ otrā galā. Dzīvoklis ne tikai ierīkots ļoti glīti, bet man viņš patīk daudz labāk, kā tas gals uz Dārza ielas pusi. Te var redzēt dārzu, mazāk ielas trokšņa, pašas istabas patīkamas, te jūtas kā mājā. Un grsm. izvedusi daudz remontu: jau rudenī likti jauni vārti un jauns sētas žogs, izlabotas sētas priekšnama sijas un grīda, kas bruka iekšā, un nu šopavasar gar Dārza ielu un pilsētas dārzu likts jauns žogs. Pavisam citāds izskats un stiprums. Vecais žogs bija galīgi saburbējis, bet grsp. negribēja izdot naudu. Smejamies, ja grsp. tagad atnāktu, viņš brīnītos un vaidētu par lielajiem izdevumiem. Mēs ar m. esam ievietoti gala istabiņā uz "ērbeģa" pusi. Istabiņa izremontēta – izkrāsota, izlikta jaunām tapetēm. Ļoti glīta un patīkama. Bet viņa stāv tukša – Saldū īrnieku krīze, dzīvokļu par daudz.
13.VI.32. Nav šorīt apmācies, bet nav arī spožas saules. Taču laiks labs. Varbūt vēlāk iešu saulē. Vakar pilsētas dārzā bija II draudzes bērnu svētki. Nogāju arī es – pēc p. 3. Nezin kur bija aizgājuši Afulis ar Žuli. Vēlāk gan atnāca. Likās, ka bērnu nebija daudz – varbūt simti četri. Nebija nekādu paidagogu, kas vadītu nodaļas. Nebija jau tāpēc nekādu nodaļu. Laukums un celiņi ļoti putēja. Nekādas īstas dzīvības nebija. Satiku bij. skolnieku Beķeri, kas beidza Saldus ģimnāziju un pēc tam Centr. paid. institūtu. Viņš strādājis 2 g. kā mājskolotājs sūtņa Seska (Maskavā) ģimenē. Izrunājāmies par Maskavas dzīvi. Pēc tam satiku Salni. Runājāmies ar to par skolām un pēc iegājām paviljonā un pēc tam izdzērām 3 pud. alus. Nebiju alu ilgi dzēris. Maz gan tam garšas. Izgāju dārzā pastrādāt, te sauc – esot atbraukusi reta viešņa. Uznāku augšā – bij. Timēru Gustīte. Apprecējusies ar Zvārdes mežsargu Grasi. Priecīga par dzīves pārmaiņu. Ejot labi. Pēc pusdienas drusku gulēju, tad no kādiem p. 5 līdz 9 dārzā strādāju: rakstīju īpašības vārdu. Nu ķeršos pie verba. Grsm. ar m. nogāja uz pilsētas kopienu. M. vēlāk bija piegājusi pie Salniem. Dārzā norakstīju lielumiem 2 loksnes garu vēstuli. Izlasīju priekšā grsm. un Afulim. Tas jau varēja strādāt visu dienu – pagaidām acs vesela. Saņēmu kartiņu no Aņas. Pateicās par dzimšanas dienas sveicieniem kā arī par labdienām, ko nonesa Dr Priedkalna kdze, ar kuru satikos kooperatīvā. Tas bija 9.VI, kad biju iepirkties un nodot manuskriptu I. M. M. un nodevu radio aparātu.

14.VI.32. Šodien pēc vecā kalendārā būtu 1.VI. Vecos laikos vēl skolās strādājām. Atminos, ka reiz Golgovskā turēju vasaras skolu pat līdz 19.VI. Tirgus diena Saldū. Uz tirgu jau brauc no paša rīta. Laikam liels tirgus. Es gan gribēju jau no rīta iet dārzā, bet tā vien neiznāca. Dārzā iegāju tikai ap p. 5, bet tad atkal bija jānāk istabā, jo grsm. un m. aizgāja uz Čāpātāju kapiem, Af. strādāja augšā, bet leja palika tukšā. Pie Af. nāca diezgan daudz ļaužu. Taču tā vien liekas, ka Af. darbam un ienākumiem maz sekmju un panākumu – darbs labs, bet var manīt, ka aiziet pulka materiālu bojā, caur ko mazinās peļņa. Pats Af. saka, ka tikko velkot galus kopā. Un pie brīvām telpām un uztura! Kas tad būtu, ja par visu to būtu jāgādā no darba? Žulis nonesa uz pastu lielumu vēstuli. Būs jāraksta arī Fr. jkdzei. Izņēmu cauri 3 pal. verbus – sein, habens, werten. Rodas pavisam cita gaisma. Izlasīju līdz galam Edm. de Gonkūra "Sievietes sāpju ceļu". Darbs dziļi psiholoģisks. Tēlots smalki. Rāda prostitūtu pasauli. Sevišķi slepkavības tēlojums dziļš.
15.VI.32. Gan saule, bet stipri vējains, tāpēc lapenē strādāt bija auksti. Rakstīju palīga verbu konjugācijas. Sāku jau vājo patstāvīgo verbu locīšanu. Pēcpusdienā nogāju pie Salniem, gribēju dabūt vai nu Bandavu vai Mežvidu ļaudis. Salni nebija mājā. Vēlāk Bandavu atnesa Salna kdze, bija iedama pie tēva. No rīta piecēlies norakstīju Freimaņa jkdze vēstulei. Maijucelis nonesa uz pastu. Pusdienā piezvanīju uz Būriņām, pastāstīju, ka Skujenieks nomierinājis lauksaimnieku delegāciju, kas bijusi griezusies pie viņa labības cieto cenu pazemināšanās lietā. Lūcīte teica, lai m. braucot uz Būriņām. Vakarā m. runāja pa telefonu: esot jāšuj Miķim kleita no atvestā etamīna, svētdien onkulis un Miķis braukšot uz Jelgavu, kur Ludis piedalīšoties jāšanas sacīkstēs, kas būšot kā priekšspēle lielajām augusta sacīkstēm. Tad uzlūgtas piedalīties 10 valstis.
14.VI.32. Erna atbrauca m. pakaļ. Mēs ar Žuli vēl kādu laiciņu paliksim. Man vienalga, kur es rakstu savus gramatikas vingrinājumus. Atmodos šorīt – lietus grabināja logā, bet necik nelija. Būriņās nelijis gandrīz nemaz. M. teica – naktī bijis milzīgs vējš. Arī šorīt vējš un auksts. Af. strādā savus darbus. Bija Līvija ar Mirdzu. Erna no pasta ienesa vēstuli no Golgovskas. Raksta Doņis ar Musi. Ritums nobraucis līdzi uz Tirzas tirgu – Pauļa Jānis vedis turp vērsīti. Ritums gan pirmo reizi lauku tirgū. Meitenes stāsta – esot bijušas Gaujiņās, apmeklējušas arī manu veco draugu Mazkalniņu Musteros. Esot bijis ļoti priecīgs. Doņis raksta, ka 9.VI Ķūtu Anniņai piedzimusi meitenīte. Anniņa bija Rīgas p. slimnnīcā. M. nobrauca uz Būriņām palīdzēt izgirezt Miķim kleitu. Mēs ar Žuli vēl kādas dienas paliksim. Žulis no Mirdzas atnesa zili rakstošu ķīmisku zīmuli (tas

man vajadzīgs gramatikas vingrinājumu pastrīpošanai) un pastkaršu blankas. Norakstīju lielumiem kartiņu. Izmēģināju "de Luxe" spalvas N1967 smalkumu. Var gan sīki rakstīt! Pašam tīri prieks par tik smalku rakstu. Citiem grūti salasīt. Pret vakaru pie Af. nonāca Dr Gailis. Iepazinos. Ir jau kungs iesirmiem matiem. Var redzēt, ka ir Don Žuans. Af. viņam patīk. Viņš Af. ar'. Koķetē.
17.VI.32. Vakar vakarā Žulis uznāca pie manis gulēt augšistabā m. gultā. Af. strādāja līdz p. pus 1. Kopēja bildes, kas šodien jāatdod. Es vakar sāku lasīt Janševska Bandavu. Tā Dzimtenes turpinājums. Lasās patīkami. Šorīt drusku lijis. Kaut lītu vairāk – lietus pārāk vajadzīgs. Būriņās jau pāra reizes laistījuši stādītās lopu bietes, kalstot ārā. Arī citam visam lietus vajadzīgs. Savādi, ka arī nu Af. sāk noskaņoties pret Hermani. Pauls Tonigs vindien m. teicis uz ielas, ka "tādas" lietas gan viņš neesot cerējis no vecā "goda vīra Ozola dēla". Nezinu kas tā nu ir par "šmuci". Līdz šim Hermanis ar Tonigsu bija lieli draugi. Dzirdēs vēlāk, kas tur ir. Krīgeru ļaudis pie grsm. ar' nerādoties. Šodien Af. saņēma no lielumiem vēstuli. Apraksta dzīvi pa ciemiem. Ejot labi. Priecīgi un jautri. Esot bijuši Tirzas kapos. Nosūtīju šodien smalki sarakstīto kartiņu. Dūšīgi visu dienu strādāju pie konjugācijām. Iet labi. Būs sekmes. Kad būšu galā ar verbu, tad būs pavisam viegli. Jau tagad viss daudz gaišāks. Tik pamatīgi nekad nebiju piestrādājis. Nolaišanās un neuzņēmība bijusi visu mūžu. Kaut gan tagad jau vēlu, bet лучше поздно чем никогда. Vismaz jel mazs labums mūža galā. Lasīju Bandavu, Janševskis ieved savā romāna visādas anekdotes. Provinciālismu bagātība liela – kā nevienam.
18.VI.32. Vakar pret vakaru izgāju uz ielas. Aizgāju līdz Sinepam. Bija mājā. Vēl nekur nav braukuši. Pašai kundzei pa Lieldienām bijusi aklās zarnas operācijas. Sineps stāstīja, ka Vilsons no trešdienas esot slims. Dr Lībmanis konstatējis, ka esot nieru akmeņi, kas darot lielās sāpes. Devu padomu braukt uz Rīgu slimnīcā, kur izmēģinās slimību un lietpratēji redzēs, kas darāms. Piecēlos šorīt jau pirms p. 5. Laiks labs. Liekas, ka nu būs aukstums pārgājis. Saldus vēl kluss. Tikai tālumā kur kāds namdaris sit. Pilsētā braucēju vēl nemana. Nupat dzird tik pirmo gājēju. Ienāk mūsu pagalmā un apsveicinās ar grsm. Nosmaržo pa vaļējo logu augšistabā pīpes dūmi. Tas laikam Sproģa malkas krāvējs. Vakar bija 5.VI pēc V st. Tā onkuļa 93. dzimš. diena. To vienmēr pieminējām un svētījām. Uzrakstīju krietni daudz. No rīta strādāju līdz p. 8 – kādas 3 st. Grsm. teica, ka šodien būšot gatava tāfelīte grsp. kapam. Likšot to un vedīšot arī granti kapu laukumam.
19.31.32. Vakar kapos palika visu dienu – pārbraucām mājā tikai ap p. 8. Es gan strādāt nekā nestrādāju – nevaru un arī bija lietus – negribējās mērcēties, bet nostāvēju tāpat. Kilevics atveda no Sieriņa plāksni. Taisīta no Krīguru akmeņa. Burti nav iecirsti diezin cik labi. Uzraksts šāds: Skolotājs Martiņš Ozols, dz. 2. maijā 1856., miris 2. aug. 1932. Mārtiņš bez garuma zīmes un nevajadzēja komata pēc Ozols. To garuma zīmi varēs iekalt. Uzstādīja. Kopskats labs. Kilevica Miķelis uzveda uz laukuma 6 vezumu grantes. Izskatās labi. Biju paņēmis līdzi Bandavu, bet sāka līt, nevar

necik lasīt. Sēdēju pie mammas kapa. Biju iesnaudies mazu laiciņu, jo rītā piecēlos pirms pieciem. Tāpat arī šorīt. Guļu bez mošanās, bet kad mostos, tad jāceļas augšā – vairs nenāk miegs. Arī šorīt pilsētā viss kluss. Dzird runāšanu tikai pāri ielai veikalā, kas nupat atveda pienu. Grsm. mūsu istabiņā bija likusi iekurt krāsni. Grīda gan jau pērn krāsota, bet eļļas smaka liela, tāpēc visu nakti logs bija vaļā. Tomēr bija tā kā par siltu. Vakar bija zvanījusi m. no Būriņām, lai vakarā mēs piezvanot. Piezvanīja un izstāstīju, kā apkopa kapus. M. stāstīja, ka pirmdienas rītā būšot ekskursija uz Auces pusi. Braukšot Būriņu ļaudis (uz Jelgavu tātad nebrauc), m. ar'. Sarunājām, ka brauks līdzi arī grsm. Tad vēl piezvanīju Salnam. Prasīju, kad būs šodien skolotāju sapulce un vai es arī varu iet. Teica, lai p. 10 nākot. Būs jāiet. Ap p. 6 Majucītis gulēdams sāka grozīties. Pamodies, saka – esot nelaba dūša, kā uz vemšanu. Vēma ar 2x. Tā domāju – cita vaina nav – būs vakar varbūt vairāk ieēdis. Esot ar Af. taisījuši rasolu. Varbūt no tā. Pēc vemšanas teica, ka esot labāk. Varbūt nebūs nekas ļauns, pāries. Beidzu darbības vārda konjugācijas. Nu būs jāsāk vingrinājumi, bet nav burtnīcas. Jālūko varbūt šodien dabūt, vēlākais rītu. Lielajā kladē rakstīt nav parocīgi, tur jāskatās teorētiskie aizrādījumi. Jau nakti bija bijis smalks lietiņš krietni lijis. Reižu reizēm bija arī līdz pusdienai. Vēlāk sāka skaidroties, kamēr līdz vakaram palika pavisam skaidrs. Lija pēc p. 10, kad gāju uz skolu, kur bija nolikta Saldus Skol. b-bas sapulce. Vajadzēja sanākt kvorumam – 22, bet ieradās tikai 15. Tātad varēja notikt tikai paplašinātu valdes sile. Runāja par b-ba dzīves atsvaidzināšanu un jautājumu par izstāšanos no L. Sk. Savienības. Saldus skolotāji palikuši "labāka" virziena. Es nezinu, kādās partijās Salnis Gertners, Rudzītis, bet Gaiņu Andersons, Saldus Vilks noteikti zemn. s-bas vīri. Jautājumu par izstāšanos ierosinājis Skrundas Grietēns. Tam "zobs" uz Lielausi dēļ izmeklēšanas viņa sievas lietas dēļ Laidu lietā. Pats Gr., kā Pucens stāstīja, Laids bija s.-d., tagad zemn. s-bā, tā tad vīrs, kas mētājies. Pārrunās ņēmu dalību arī es, lai nerunā neapdomāti par izstāšanos, bet lai pasaka S-bai par savu nemieru. Referēju par mūsu cīņu Rīgas skol. arod-bā.
20.VI.32. Negulēju diezcik labi. Atmodos p. 4. Nupat p. ir 5. Laikam kāda dzērāju pulks naktī, tā pašā rītā dziedēdami brauc iekšā pilsētā. Patlaban laikam pilsētas dārzā spēlē kāds pāris muzikantu, visvairāk gan sadzirdams tikai kāds baritons un bungas. Tie laikam zaļumu muzikanti – vakar bijuši zaļumi pie stacijas. Tad laikam kāds Saldus brammaņu pulciņš tiem liek spēlēt. Miegs bija caurs. Redzēju savādu sapni: braucu mājā no kāda svešuma. Bija jābrauc gar kādu krogu, kas bija arī bode, ko turēja kādi mani attāli radinieki. Teicu, ka braukšu "uz māju", bet viņi teica, ka tādas mājas man tak neesot, jo māja tak nozīmējot kādu īpašumu, tā tak man neesot. Jutu, ka nav gan pamata zem kājām. Gaidu atbraucam Būriņu ļaudis un m. Tiem gan būs laba ekskursijas diena, diena laikam būs spoža.

P. 6 piebrauca Būriņas, paņēma grsm. un brauca uz pienotavu, kur bija norunāts salasīties. Visu dienu pūlējos ap darbības vārda vingrinājumiem. Ir dažas neskaidrības. Tās lūkošu novērst, kad tikšu Būriņās pie savas vācu vārdnīcas. Pati smagākā vārdu šķira vācu valodā ir darbības vārds. Bet nu jau to izprotu tīri labi. Būs jāmēģina izēsties pavisam cauri. Taču jau ir liela skaidrība ar darbības vārdu beidzamo vietu teikumā. Ienāca Zvickis, kas nu esot jau pārcelts uz 4. kursu akadēmijā. Stāstīja, ka domājot saņemt pareizticīgo baznīcas jumta krāsošanu. Norunājām ilgi. Bija pienācis pie Af. dēļ saviem uzņēmumiem. Laiks noturējās visu dienu labs.
21.VI.32. Vakar apgūlāmies abu ar Žuli pēc p. 10. Biju jau gandrīz piemidzis, kad piebrauca ekskursanti. Nogāju lejā. Redzēs, ko nu grsm. stāstīs par braucienu. Šorīt piecēlos tikai p. 6. Gan miegs nebija nakti visai ciets, tomēr šorīt atmodos vēlāk. Nakti laikam lija, domājas dzirdējis, ka grab loga bleķis. Arī tagad nomācies un līst smalki, smalki. Ēdām vakariņas tikai divatā ar Žuli. Af. bija izgājis dārzā. Runājāmies ar Žuli. Runā kā jau VI kl. skolēns, spriež veselīgi un var redzēt – vēro dzīvi platām acīm. Atbrauca Būriņas – onkulis un Miķis. Tas sarunāja ar māc. Ozoliņu par latīņu stundām. Sāks no pirmdienas. Onkulis šodien saņems naudu par nodotiem kartupeļiem, bet tikai vēlu vakarā, tāpēc Miķis brauc mājā pa dzelzceļu, bet mēs abi ar onkuli brauksim ar zirgu. Žulis dabūja no skolas Mērnieku laikus un Niedras Zemnieku dēlu. Tie par vasaru jāizlasa nākošajam gadam.

Būriņās.
22.VI.32. Varoņu diena – Cēsu kauju piemiņa. Vācieši to negrib atzīt – viņi svēta 22. maiju – Rīgas krišanas dienu. Onkulis dabūja naudu laikus, tāpēc jau pus 11 bijām mājā. M. bija sanervozējusies mani gaidīdama – esot gaidījusi 4 dienas. Šodien Būriņās strādā tikai biešu retinātājas. Nav tagad diez cik jautri: govs jau vakar bijusi slima, tāpēc onkulis bija pie Velpa, pārveda zāles, bet labāk nepaliek. Puisis nobrauca Velpam pakaļ. Šodien gan maz padaru savus vingrinājumus, bet par to dažo nesaprotamo jautājumu esmu ticis skaidrībā. Domāju, ies labi. Atradu skapī grsp. vācu-krievu vārdnīcu (Booch und Ad. Freij). To bija te lietojis Doņis. Te ir aizrādījumi uz lietu v. deklinācijām un darbības vārdu konjugācijām, kā nav Pavlovska vārdnīcā, kur atkal ir norādīts uz nomin., ģenit. un daudzskaitļa nominatīvu. Šorīt piezvanīju Vilsonam. Kundze teica, ka esot pavisam slikti. Avotiņš vedīšot sestdien uz Rīgu. Nezin, kāpēc tā kavējas? Esot bijis labāk, bet nu lēkmes ilgstot pat 4 stundas.
23.VI.32. Vakar vakarā pārveda Velpu. Tas neko sevišķu nevarēja pateikt. Nupat ienāca Erna. Tā teica, ka govij nekādu pārmaiņu neesot. Redzēs, kas notiks. Kamēr te bija Velps, piezvanīja Stīpnieks no Liepājas. Par Jāņiem gan uz Būriņām neatbraukšot. Vakar bijām nodomājuši ar meldera auto braukt uz Jelgavas sacīk.,

bet govs slimības pēc un arī Jāņu gaidīšanas darbu dēļu nebraucām. Laiks vakar nebija nekāds siltais – tikai +14° R, bet šorīt liekas vēl nemīlīgāks – pūš vējš un apmācies. Nopļauto sienu nevar dabūt rokā, ka tikai nesapūst. Arī pērn bija tāds pati Jāņu sestdiena auksta un nemīlīga. Tad atbraucu no Rīgas, bet m. ar grsp. palika Rīgā – grsp. ievietoja slimnīcā. Pēc rīta vilciena no Rīgas nejauši ieradās Ludis. Bija gribējis pēc sacīkstēm atbraukt uz māju – redzēt mājiniekus un savu "Olimpu". Tas stāv pirmā vietā. Jelgavas sacīkstēs ņēmis 3. vietu. Rītu no rīta brauks prom uz Majoriem, kur būšot otrās sacīkstes. Vakarā m. un Lūciju aizbraucu uz Čāpātāju kapiem – novest ozolu vaiņagu. Būriņu ļaudis nogāja uz saviem kapiem, es paliku mājā. Lasīju, nobeidzu "Bandavu". Tā Dzimtenes turpinājums. Laiks nebija mīlīgs – dienā t° sakāpa tikai līdz +13° R. Vairākas reizes lija. Mēs ar onkuli pielikām bitēm rāmjus – 5 no iznīkušā N5, bet N4 – vienu jaunu rāmi ar mākslīgām šūnām. Saimes stāv labi – daudz peru, – ir arī drusku šās vasaras ienesuma. Nobeidzās slimā govs.
24.VI.32. Jāņu diena. Guļot bija par daudz silti, tāpēc miegs nebija ciets. Arī m. ar Žuli bija karsti. Vakar bij' vannā. Pēc tās apgūlos un redzēju savādu sapni: biju aizgājis pie Pāvila dr. māc. Ād. Kundziņa – sen. Tirzas māc. Vēlāk izrādījās, ka viņš galīgi piedzēris. Viņš iesvētīja savus draugus padomes locekļus. Kad pieminēju viņam Božu tēvu, – neatminējās. Vakar kaimiņos bija liela Jāņu svētīšana. Klaigāja cauru nakti. Onkulis p. 6 aizveda pienu, p. 7 Erna noveda Ludi uz staciju. Nakti bija lijis smalks lietiņš diezgan intensīvi. Arī šorīt lija vēl. Gan laikam noskaidrosies. Lietus jau derīgs, tikai Pakuļlejā un tāpat Strauta lejā siens nav sagrābts. Vakar paspējuši sagrābt Pakuļlejā tikai 5 lēveņus, uznāca lietus. Stāstīja, ka šopavasari dzeguzes esot stipri kūkojušas. Citiem gadiem te Būriņās dzirdējām daudz dzegužu. Šovasar tās pavisam maz dzirdamas. Šorīt gan dzirdēju pāra reizes. Meža baložu dūdošana arī šogad nav dzirdēta. Rakstīju gramatikas vingrinājumus un sāku lasīt Sigridas Undsetas "Olav Audunnsohn". Valoda diezgan smaga, kā jau tulkojumā, bet nekas, gan ies. Izrakstu vārdus. Nu jau daudz vieglāk, kamēr esmu sācis darboties ar gramatiku. Tā lietas ies! Jāņu diena. Daudz viņu ir pagājis. Pārāk izcilu notikumu viņa man nav nesusi, bet viena otra atmiņa ir. Golgovskas Jāņu dienas atspīd rāmā, mierīgā gaismā. Daudzas tās vienas kopā ar atmiņām par zaļumu sv. visvairāk Golgovskas muižas līcī, Krievukalna palejā. Arī Garās pļavas sākumā. Tas gan bija vecajā Jāņu dienā. Tad otrā dienā tūlīt bija mana dzimšanas diena. Nezin, kāpēc, bet Jāņa d. arvien bija lietus, tomēr laiks bija silts, mīlīgs. Apkārtne klusa. Laikam noguruši no nakts svētīšanas. Arī kaimiņos kluss, tikai uz pēcpusdienu iečīkstējās harmonika. Zāļu vakarā neizgāju ārā, tāpēc ar' neredzēju jāņuguņus.

25.VI.32. Vakar Būriņās neatnāca neviens ciemiņš. Diena pagāja klusi. M. piezvanīja Vilsoniem. V. kdze teica, ka šodien nu braukšot uz Rīgu. Avotiņš pavadīšot. Sāpes esot lielas – lēkmes velkoties kādas 4 stundas. Mārtiņš visu laiku briesmīgi rāvies ar sava nama celšanu, dārza ierīkošanu – būs pārpūlējies – un nu var iznākt, ka viss paliek pusceļā. Šorīt gan nav visai spožs, bet liekas, ka lietum nevajadzētu būt, kaut gan vakar barometrs kritās. Velps gribēja redzēt, kas īsti bijis par vainu govs nāvei, tāpēc viņš atbrauca onkulim līdzi govi uzšķērst. Atrada kuņģī norītu naglu un lāpāmo adatu. Novedu Velpu uz Saldu – papriekšu kautuvi, tad uz Velpa māju. Kautuvē V. parādīja auna galvu 4 ragiem – 2 stāvu kā gazelei, 2 gar ausīm – liekti. Piebraucu pie grsm. Tā gribēja Jelgavas tautiņai parādīt grsp. kapu, tāpēc nobraucām uz Čāpātājiem un atkal atpakaļ. Tad braucu mājā. Af. izskrēja uz ielas parunāties. Esot pa Jāņiem abas ar grsm. bijušas Krīgurēs. Hermanis bijis izdarījis pārāk stipru alu. Vilsons šodien novests uz Rīgu. Redzēs, kā tam būs. Grsm. vaicāja, kas nu būšot ar meiteņu iesvētīšanu – nupat sākšoties 1. draudzē mācība. Teicu, ka tagad nu gan neiesvētīsies. Un patiesi, ja gribēs, tad jau varēs konfirmēties akadēmiskajā draudzē. Kamēr es biju pa Saldu, bija aizgājuši uz Pakuļleju un biju sagrābuši lēveņos sienu. Labi, ka tas padarīts.
26.VI.32. Ainucīša dzimšanas diena. 20 gadu, kamēr viņš atnāca pasaulē tāds tumšs, lieliem melniem matuļiem. Drīz pēc tam saslima Ritumītis ar acu zobiem tik cieši, ka tikko nenomira. Vakar Ritumītim nosūtījām kopīgu kartiņu. Pr. pusdienas atbrauca Muldenieku Mārtiņš un Hermanis uz aizsargu šaušanas mēģinājumu Būriņu upes lejā. Nogāju arī es paskatīties. Pie aizsargiem gan netiku nogājis, skatījos par gabalu. Laiks visu dienu bija labs. Ēnā pat +15° R. Ievaskojām 5 rāmjus un ielikām 4 r. N4, bet N3 vienu. Tur vēl var pielikt 2 r. Bites iet dūšīgi. Nezin, kas iznāca par nesaskaņu – skarba saruna onkulim un Lūcijai, laikam Ernas dēļ. Erna visu dienu sašņurkusi. Tā kādreiz iznāk. Piezvanīju Vilsona kdzei. Mārtiņš ievietots II p. slimnīcā. Nobraukuši labi. Baidoties no operācijas. Šodien strādāju diezgan daudz ar verbiem. Pārrakstīju no Petcolda un Glāzera gramatikas verbu grupas.
27.VI.32. Šodien saulains laiks. Gan nav siltāks par +14° R, tomēr Strauta lejā grābj sienu. Kā liekas, laiks tagad būs sauss. Lietus būtu labi, bet kad lītu nopietni, nevis tā, kā viņnedēļ. Onkulis šodien atveda no Saldus meiteņu vēstuli. Rakstījušas jau priekš Jāņiem, pat 19.VI – štempelēta Tirzā 21.VI, bet nu saņēmām tikai šodien. Raksta – ejot labi. Priecīgi par savu ciemošanos. Rakstījuši visi 3. Bijuši Tirzas kapos. Apraksta tos. Šodien Miķītis bija pirmajā latīņu stundā pie māc. Ozoliņa. Redzēs, kā nu ies. Labi būtu, ka varētu veikt nelaimīgo latīņu valodu. Reizēm vēl dzird kūkojam dzeguzi. Tai jākūko līdz vecajai Pētera dienai. Lasīju Olav Andonsohn, rakstīju vārdus. Nu būs jāmeklē vārdnīcās.

Jāņu bērziņš istabā pie rakstāmgalda novītis. Smaržo pēc jaunām pirtsslotām. Visu dienu bija vējains, tikai tagad vakarā aprimis. Nupat nekust ne lapiņa.
28.VI.32. Nauda vēl nav sūtīta, tāpēc šodien nevar Virtam naudu pārvest par jūlija m. īri. Lai pagaida, nekā nevar darīt. Onkulis ar' lūdza, vai nevarot dot kādu 100 ls, jāmaksā pagasta nodokļi. Nav arī tam ko dot. Te nu būtu jau ap 200 ls iemaksāts uz priekšu, bet būtu labi, kad varētu izlīdzēt. Bija silta un saulaina diena. T° ēnā +17° R. No rīta piecēlos p. 5. Rakstīju vokabeļus. Tad ap p. 10 izgāju laukā, pasēdēju pie bitēm. Domāju, vai N1 nespietos. M. jautri un sirsnīgi smējās par kādu Af. cienītāja vēstuli. Pēc pusdienas ap p. m. uznāca nelabums un vecās sāpes. Nebija nekādu nepatikšanu bijis. Likām karsta ūdens pudeles, pārgāja, tomēr pašā vakarā vēl nebija visai labi. Norakstīju lielumiem garu vēstuli. Nosūtīšu rītu, kad Miķis brauks uz latīņu stundu. Būriņas strādāja pie siena Strauta lejā un Aizupē. Domā, ka rītu varēs vest sienu mājā no Pakuļlejas. Te krūmos iemeties kāds putniņš, kas dzied savādu, daudz paņēmienu dziesmu. Brīžam kā pēc strazda, brīžam dažs paņēmiens līdzinās lakstīgalas dažam paņēmienam. Būriņās stipri saspīlēts stāvoklis starp onkuli – Ernu un Lūciju. Sākumā – svētdienas rājiens Ernai par "izrunāšanos". Ernai esot par daudz "liela mute". Lūcija esot bijusi netaktiska – Ernu aizstāvēdama. Bet man liekas, ka īgnuma cēlonis meklējams dziļāk. Tas būtu tas, it kā onkulis domātu precēties. Grsm. esot viņam ieteikusi (tā onkulis ziemā pats stāstīja) precēt Auces fermas ārstniec. stādu lauku darbu vadītāju. Man liekas, ka onkulim doma briest par šo lietu, un tas būs rūgšanas iemesls. M. ar Lūciju par šo nav runājusi, bet Lūcija, kad bija Aucē, teikusi m., ka tā vadītāja esot lūk viņas tēva brūte. Redzēs, kas tur iznāks.
29.VI.32. M. nakti gulēja labi. Es piecēlos p. 6. Žulītis bija vakar stipri uztraucies par m.: kad viņai kad iekaitas, Ž. dreb. Tāpat arī Musītis. Tā arī šonakt Ž. guļ diezgan cauru miegu – viņam stāv tuvu sirsniņai m. slimība. Šodien jau nu m. būs nogurusi, būs jāpaliek mierīgi gultā. Vakar runāju pa telefonu ar Salnu. Tas teica, ka par Mārtiņu vēl neesot nekādu ziņu. Avotiņš teicis, ka nobraukuši labi. Pret vakaru m. bija piezvanījusi V. kdze. Tā stāstījusi, ka M. izmeklēts, lielas sāpes ciešot, bet par rezultātiem vēl nezinot. Sarunājusies pa telefonu ar Rīgu. Šodien gan bija pirmā karstā diena – ēnā +22° R gandrīz līdz pašam vakaram. Biju saulē tepat aiz siltumnīcas. Tur ir labi – neviens netraucē un nav jākāpelē pa stāvajiem ceļiem uz upes leju. Te arvien būs laba sauļošanās. Jāmēģina izmantot saules svētīgo iespaidu. Vai nu no saules vai no kā cita – vēders palika normāli mīksts. Redzēs, kā būs uz priekšu. No Pakuļlejas ieveda visu sienu – 16 lielus vezumus. Tik nu nelādzīgi, ka pret vakaru sāka mākties un pašā vakarā jau drusku lija. Bet tā vaja-

dzētu, lai būtu sauss, ka var gādāt mājā Strauta lejas un Aizupes sienu. Miķis atveda no Saldus kartiņu. Meitenes rakstījušas Veišu m. pasta nodaļā, ceļā uz Gaigaliem. Sūrojas, ka mēs nerakstot, kas ar mums noticis? Pat Cusi neesot apsveikuši uz 20 g. dzimšanas dienu. Rakstījuši 27.VI, tā tad kartiņa vēl nav saņemta, to izsūtījām 26.VI. Šorīt Miķis nodeva pastā manu vēstuli.
30.VI.32. Nakts bija karsta, kā jau pēc karstas dienas. Šorīt gan nomācies, redzama migla, kas laikam līst zemē, bet lietus nav. T° gan kritusies, ir tikai +12° R, toties barometrs cēlies pa 2/10 – ir 763. Jau no paša rīta izgāju pie siena vešanas. Ved no Strauta lejas. Jādomā, ka vajadzētu noskaidroties. Vakar lasīju "Olavu" un rakstīju vokābeļus. Esmu izlasījis 136 lpp. Ar vokābeļiem nu veicas labi un vārdnīciņā un tāpat arī galvā krājas krietni daudz. Grāmatiņās mācīšanās un vingrinājumi stipri līdzējuši. Tā lieta ies! Naktī redzēju sapnī Raini. Tas bija sūtījis kādu rīkojumu onkulim pagasta valdes uzdevumā. Rokraksts bija viņa, arī stils – tāds kā viņa dienasgrāmatā. Redzēju arī Afuli. Šodien nebija gluži tik karsts. Biju saulītē priekš pusdienas. Saule gan nebija visai spodra, tak bija gluži patīkami. Jūnijs pagājis. Jasmīni zied. Agrāk gan viņi ziedēja tik' uz vecajiem Jāņiem, pa manu dzimšanas dienu. Tad gan viņu vairs nebūs. Man gan patīk viņu smarža: atgādina zemenes un zemenes atkal atgādina jasmīns. Šogad jūtama vasara. Ar siltāks kā citiem gadiem. Gan meteoroloģiskais birojs pravieto, ka laikam palikšot vēsāks. Taču vai nu uz ilgu laiku, gan atkal būs labi. M. palika labi drīz vien. Labi, ka tik ātri pārgāja. Nebija sāpes ilgi bijušas.
1.VII.32. Atkal jauns jūlijs. Nobraucām abi ar Miķi dažādās darīšanās. Miķis uz latīņu stundu, es vairāk pēc mākslīgām šūnām. Jau domāju, ka vakar Ūdris būs saņēmis maija algas otro pusi, bet vai paspēšu to paņemt – bija maz cerības. Tomēr saņēmu gan – gan tikai 110 ls, 90 s. Bija dažādi atvilkumi – par malku un kooperatīvam. Virtam nosūtīju 90 ls īres maksas par jūlija m. Satikos ar dažiem pazīstamiem. Biju arī jaunajā ekonomiskajā veikalā, ko dibinājuši bij. kooperatīvu darbinieki – Šillers, Skrastiņa Erna, Petrovska Olga. Ierīkots ļoti glīti. Ejot diezgan labi. Af. esot daudz darba. Bija saīdzis par kādu diezgan labi neizdevušos uzņēmumu. Mazliet parunājāmies, bet bija jāsteidzas uz māju. Miķim latīņu stundā gājis labi. Braucot bija gan karsts, ēnā +20° R. Ievaskojām 2 magaziņas un uzlikām NN 1 un 2. Gan Kāposts teica, ka nu jau esot par vēlu, taču jācer, ka būs vēl ienesums. Meitenes bija sūtījušas kartiņu no Gulbenes. Dzirdēs nu, kā būs tur tikušas – vai braukušas vai gājušas kājām caur gāršu. Labi, ka tā izceļojas patstāvīgi. Būs daudz piedzīvojumu, pieredzējumu. Par mājā braukšanu vēl nekā neraksta. Lai paciemojas. Iešot atpakaļ uz Pakuļiem.

2.VII.32. Vakar grāba sienu un pēc veda. Vešana ieilga līdz pus12 n. Nelaimīgā kārtā Lūcija ar dakšu (uz panta) bija Miķim ievainojusi acs plakstiņu (labajai acij). No sākuma domājām, ka būs kas nopietns, bet vēlāk izrādījās, ka plakstiņš tikai drusku ieskrambāts, ābols nav cietis. Šodien gribējām braukt uz Saldu pie Dr Riekstiņas, bet negaidīs – liek kompreses, varbūt pāries tāpat. Žulis šorīt bija līdzi Ernai uz Saldu pēc savām kurpēm. Grib rītu iet uz Strīķu zaļumiem. Laiks šodien silts. Barometrs gan krītas, bet laikam gan lietus nebūs. Bērziņš šodien piezvanīja, ka varbūt rītu varot būt pērkona lietus, tā esot ziņojis meteoroloģiskais birojs. Vācijā bijušas milzīgas lietus gāzes, kas prasījušas kādu 30 cilvēku upurus. Biju saulē priekš pusdienas. Sievas gandrīz pabeidza retināšanu. Jaunnedēļai atlika nedaudz. Vispārīgi lauki stāv labi. Aizvakar ar onkuli bijām Sesīlē. Ceļā uz turieni gan vasarāju nevar slavēt. Atpakaļ braucām gar Sātiņu skolu un Siliem. Tur lauki labāki. Biju vannā. Gan noguru, bet nekas.
3.VII.32. Svētdiena. Atmodos pus 7, cēlos augšā. Rīts skaists, spīd saule, būs atkal silts. No p. pus 10 sākām vaskot rāmīšus. Ielikām N3 divus beidzamos un N4 uzlikām magaziņu. Varēja redzēt – ienesums ir. Karsts. Ēnā +22° R. Pēc pusdienas gulēju saulē. Lasīju un rakstīju vokābeļus. Vakarā m. un meitenes nogāja uz Strīķu zaļumiem. Man negribējās iet. Nakti pārnāca visi jo priecīgi. No Būriņām varēja labi dzirdēt mūziku un koru dziesmas. Kori vadījis Ruba. Dziedāja tautas dziesmas. Unsetes romānā (Ol. And.) vareni tēlots bīskaps Torfinns. Man tagad tīri citāds, skaidrāks ieskats par Livonijas bīskapiem. Arī to loma Livonijas dzīvē būs bijusi līdzīga Trofinna lomai. Vispārīgi – Undsete tēlo meistarīgi. Apstākļi un laikmets tāds pats kā Kristīnē. No kaimiņiem – cauri ejot – pienāca Dzeņu Angeris. Viņš savā laikā nāca skolā. Tas bija priekš kara. Pēc kara nāca skolā viņa brālis Rūdolfs un māsa Alīne. Dzeņu Angeris (Fricis) bija stipri iereibis. Dzerot. Īsts Z. Sav. vīrs savos uzskatos un vaidēšanā. Reibumā stāstīja no saviem skolas laikiem dažas lietas par Līkuma Frici, kā tur viņus skubinājis uz pretvalstisku darbību, un stāstīja dažas jocīgas lietiņas par Vilsonu. Daudz kas paliek skaidrs pēc gadu desmitiem.
4.VII.32. Arī šodien karsts. Jau p. 7 +17° R. Vēlāk bija +21° R. Tūlīņ pēc p. 8. izgāju saulē. Sildījos veselu stundu. Nu arī viss ķermenis ir jau rozā. Pēc lasīju un rakstīju vārdus. Ap p. 12.40 sāka drusku pilināt. Pēc nolija brangs lietus, tā ka upes skrēja pa pagalmu. Pērkons. Taču lietu vēl tā vajadzētu – viss galīgi izkaltis. Tālumā rūc varbūt vēl līs. Cerēsim. Vasara gan jauka – par brīnumu silta. Ja tikai būtu lietus, tad augtu varen. Kinstlera

Kārlis no Dzintariem bija piezvanījis, ka Lutriņos esot nolijis varens lietus. Miķim p. 4 bija jābūt uz latīņu stundu. M. nobrauca līdzi paciemoties pie grsm. Kādas dienas. Miķis pārveda no Saldus vēstuli no meitenēm. Apraksta, kā klājies pa Jāņiem Ķūtos un kā izdzīvojušies pa Gaigaliem. Bija rakstījuši 2.VII. Vēstules iet un nāk gauši – saņemam tikai 3. dienā no nosūtīšanas. Domā būt Būriņās ap 14.VII.
5.VII.32. Pēc vakarējā lietus Būriņu lauki stipri svaigāki. Bet lijis jau nav tālu – Miķis stāstīja, ka pie Zaļuma lietus bijis tikko manāmo. Kā jau pērkona lietus. Nezinu, vai tās bija dzelzceļu vilciena troksnis vai krusas mākoņa krākšana, bet vakar tā uz dzelzceļa pusi bija pa pērkona laiku tāds troksnis. Ja tā bija krusa, tad nebija labi. Miķis stāstīja, ka Saldū neesot labs gaiss pie grsm. Afulis nervozējot. Teicies darbības galu. Nebija labi, ka m. brauca turp, kad tur tāda saspringtība. Dzirdēs, kas tur būs. Miķis atkal šodien brauks uz stundu. Māc. Ozoliņš teicis, ka jāņem nedēļā 4 stundas, citādi grūti būšot beigt krusu. Vakarā. Norakstīju vēstuli meitenēm. Miķis to noveda uz Saldu. Es visu dienu nodzīvoju pa lauku. Šodien daudz sēdēju saulītē aiz siltumnīcas. Gulējis netiku, sēdēju un lasīju "Olav Audunssohn". Pusdienu gulēju tīklā. Pēc tam kādas 2 stundas sēdēju saulē. Pabeidzu 1. daļu "Olav Audunssohn". Nu būs jāieraksta vārdnīciņā izrakstīties vokabeļi. Kad to būšu veicis, tad būs padarīts liels darbs. Vēl enerģija ir. Arī viendienējā gramatikas mācīšanās stipri līdzējusi. Iet daudz vieglāk ar lietu, īpašības un darbības vārdu. Vēl jāņem cauri citas vārdu šķiras. Lieta ies. Tad man nodomā vākt kopā vācu frāzes, priekš kam viendien Rīgā iegādājos grāmatiņu (alfab.). Miķis nupat atbrauca no Saldus. Stāstīja, ka šorīt spēji ar trieku miris profesors Juškevics. Piecēlies vesels, ģērbies un piepeši miris. Saldū vakar bijis uztrauks gara stāvoklis – Af. atkal esot nervozs. Laikam kāds romāns. M. stāstījusi Miķim, ka Af. vakar bijis tīri savāds. Šodien laikam esot labāk, vismaz m. dūša esot laba. Dzirdēs vēlāk. Uz 10.VII Matkulē būšot Saldus kareivju b-bas izrīkojums. Af. braukšot turp līdz fotografēt. Чем бы душа не тешилась, лишь бы не плакала.
6.VII.32. Laiks, kā veci ļaudis saka, kā āža acs – skaidrs, debesis bez mākoņiem. Silts. Ēnā +21°. Un tā gandrīz līdz vakaram. Biju saulē vairākas reizes, bet nu gan pleci un daļa muguras tā nodeguši, ka sūrst. Istabā ienācu tikai pēcpusdienā. Tad sāku ierakstīt vārdnīciņā vokabeļus no Olava I daļas. Darbs veiksies labi. Rakstu pa burtiem. Kad tas būs padarīts, varēs lasīt otrreiz Olavu un pēc tam galīgi piesavināties vokābeļus. Jau tagad vairs nav kā lielu koku mežā. Domāju darbu turpināt. Jel tik daudz būs no mūža kā beigas, kaut gan tā varēja būt jau 40 gadus "ilgotne". Nu nekas, kas misēts, tur paspēlēts. Vakar nelasīju Olavu, sāku saulītē lasīt Ersa "Muižnieki". Tur tēlots izmirstošā poļu muižniecība Skaļtecka personā. Iepīts arī avantūrists Brīva.

Norakstīju Garā jkdzei kartiņu, apjautājos – kā saskanējusi inventūra uz 1.VI. Būs jāraksta arī Briedim par Saldus skolotāju sapulci 19.VI.
7.VII.32. Būriņās vakar krāva āboliņu. Gribēja gan vest mājā, bet nav vēl izžuvis. Mēģinās sakraut šodien vēl otro lauku. Puisim Fr. Jansonam no noplēstas pūtītes pampst zods. Aizvakar bija pie Dr Pones. Aizbrauca atkal šodien. Caur viņa slimību darbs drusku sameties. Šorīt atkal jauks laiks. Laikam gan atkal diena būs karsta. Piecēlos ap pus 6. Jau no paša rīta sāka otro āboliņa lauku kraut kaudzēs. Pabeidza līdz p. 5. Iznākuši 59 lieli čači, bez tam atveda mājā kādi 3 vezumi grābu. Izskatās gan jauki tagad daudzās āboliņa kaudzes – vesela bagātība. Bija gan karsts! Visu dienu ēnā nostāvēja +24° R. Pašā vakarā vēl +16° R. Un tādā svelmē ļaudis strādāja bez diendusas. Lūcīte grāba visu dienu ar zirgu grābekli. No karstumam vakarā bija sagurusi. Apgūlās, bija bailes, vai nav dabūjusi saules dūrienu. Teica gan, ka nejūtoties slikti, tikai esot nogurusi. Miķis bija Saldū. Stāstīja, ka nu tur esot labāks gara stāvoklis. Af. nomierinājies. Vecā Jāņu diena. Priekš 21 g. nakti uz Jāņu d. saslimu Būriņās ar aklo zarnu. Biju jau slims iepriekš. Braucām uz Būriņām Jāņu sestdien. Jutos ļoti slikti. Jutu sāpes. Varēja braukt tikai uz rokām paceldamies, tomēr neteicu, ka ir tik slikti. Izgāju gan pie Jāņu uguns, bet nācu atpakaļ, apgūlos, taču palika pavisam slikti, vēmu. Jāņu dienā braucām uz Saldu. Dr Kiršentāls konstatēja aklās zarnas iekaisumu. Tad nu sākās mana lielā gulēšana, kas nobeidzās tikai priekš Ziemas sv. Tādi man iznāca Jāņi. Gara acu priekšā nostājas gara rinda Jāņu dienu. Daudz no viņām tikpat siltas kā šī diena. Golgovskā arvien Jāņu dienā rīkojām zaļumus. Tā bija tāda tradīcija. Visvairāk Jāņu zaļumi bija Golgovskas muižā, pa labai rokai viņpus toreizējā tilta, parka palejā. Prātā vieni zaļumi laikam 1904. g. Tie bija jauki. Šodien no paša rīta līdz pusdienai vaskoju magaziņas rāmīšus N3. Izrādījās, ka varēja ielikt 11 r. Ieliekot magaziņu N3, vērojām, ka jaunā medus ienests pamata rāmjos krietni. Jācer, ka šogad medus cik necik būs.
8.VII.32. Vakar vakarā bija tik silts, ka pirms gulētiešanas ilgu laiku sēdēju tīklā un pēc tam logā. Debesis bija apmākušās, tāpēc arī tik silts. Gaiss mīksts kā vilna. Guļot apsegs nemaz nav vajadzīgs. Erna vakar teica, lai es šorīt nenākot lejā pirms p. 9. Laikam grib pušķot krēslu, jo šodien mana 56 gadu dzimšanas diena. Žulis piecēlās tūlīt pēc p. 6 man novēlēt laimes. M. braukšot pret vakara mājā. Miķis brauks uz Saldu uz Juškevica pavadīšanu, paliks uz rītdienas stundu Saldū, bet m. šovakar pārbraukšot mājā. Gan tas bija "noslēpums", bet Lūcīte "izrunājās". Šodien atkal gan būs karsta diena, jau pus 7 ir +16,5 R. P. 12 un tā līdz pēcpusdienai (p. 2) bija tiešām +25° R ēnā, bet saulē +36,5. Pēc p. 2 uznāca pērkona lietus. Lija kādas pusotras stundas. Lietus bija bahātīgs un ļoti vajadzīgs. Uz Saldus pusi gan bija vairāk.

P. 7 zvana Saldū. Te Būriņās skaidri dzird. Glabā profesoru Juškevicu. Miķis ar Žulis ar nobrauca uz Juškevica pavadīšanu. Miķis tak drusku strādāja "Jaunajā aptiekā". M. pusdienā piezvanīja no Saldus. Vakarā būšot mājā. Nosūtīju draugiem beidzamo kartiņu uz Pokuļiem. Rakstījuši, ka drīz būšot mājā.
9.VII.32. Vakar vakarā atbrauca m. un tantiņa. Miķītis palicis uz šās dienas stundu un Žulis palicis draugu dēļ. Braukšot līdz Lutriņiem šodien pa dzelzceļu. M. stāstīja, ka Af. Saldū bija ļoti uztraukts. Grsm. teicis, ka nevarot dzīvot, jāņem gals. Taču pa šīm dienām apmierinājies – nodevis šuvējai šūt jaunu kleitu, tā tad būs apmierinājies. Dzirdēs, kas tur būs. M. bijusi pilsētas kapos pie Juškevica apglabāšanas. Māc. Kupfers turējis tādu kapa runu, ka ausis svilušas: J. esot miris dzeršanas pēc, un lai viņa kaps būtu par biedināšanu citiem. Ko gan visu neiedomājas tie varizeji!? Jansona Fricim audzējs zodā nepaliek labāks. Aizbrauca atkal šorīt pie Dr Pones. Varbūt ir asiņu saģiftēšanās. Nakti bija brangi lijis. Sievas aizgāja uz Saldu. Af. man uz dzimšanas dienu ar m. atsūtījis odēra flakonu. Viņš zin, ka smaržas man patīk. Šodien ēnā bija tikai +21° R. Gan staigāja mākoņi, bet lietus nesavilkās. Nakti bija krietni lijis. Bet lietu gan vēl vajadzētu. Miķim un Žulim nobraucu pakaļ uz staciju. Stāstīja, ka Af. esot pilnīgi mierīgs. Braukšot zaļumos uz Matkuli līdzi kā fotogrāfs. Lai nu ar' būtu tā. Vakars silts. Matiolas smaržo. Sēta pilna ievestā siena smaržas. Īsta vasara.
10.VII.32. Pēc atbraukšanas no stacijas man nebija brīv iet lejas istabā: pušķoja krēslu un cepa kliņģeri. Aizvakar nebija vaļas. Vakarā dzērām kafiju un ēdām manas dzimšanas dienas kliņģeri. Lielumi bija atsūtījuši apsveikuma vēstuli. Vēl, kaut es pie viņiem būtu... Taisās braukt uz māju. Vakar saņēmu vēstuli no Fr. jkdzes. Šorīt piemācies. Vakarā. Tikai ap pusdienu bija saule, vēlāk atkal piemācies, taču lietus nebija. Augstākā t° sasniedza +19° R. Kad vēlāk t° drusku noslīdēja, likās pavēss, tā esam pieraduši pie karstuma. Erna brauca uz Saldu. Tur viņai bija aizsardžu apspriede, jo domāja, ka caur Saldu braukšot diplomātiskā korpusa ekskursija. Laikam maršruts grozīts, kaut gan avīzes runā, ka braukšana caur Saldu. Žulis bija Ernai līdz. Af. nobraucis uz Matkuli. M. pārbraukusi no Saldus, stāstīja, ka Saldus p. pmsk. skolotājs Brikmanis, Ellas Semjonavas-Blūmentāles otrais vīrs – sienu pļaujot saslimis. Atlaists Saldū no pļavas. Tūlīt vests uz Rīgu. Piezvanīju Vilsonam, kas vakar vakarā pārbraucis no slimnīcas. V. teica, ka Brikmanim bijusi operācija: bijusi zarnu sagriešanās, izgriezts 2 m garš zarnas gabals; operācija gan izdevusies, bet sirds esot vāja. Retinātājas, atnākušas no Saldus, stāstījušas, ka Br. šorīt miris. Vēlāk piezvanīja Salnis un apstiprināja to. Bēdīgi gan Br. kdzei: bija gaidībās, kad mira pirmais vīrs Semjonovs, tagad atkal būšot dzemdības šā mēneša beigās, bet nu atkal lielās bēdas. Tīri kā likteņa vajāta. Uzcēla viņi sev jaunu namu, esot moderni celts. Pats Br. pratis galdnieka darbu, veicis daudz darba namu ceļot.

11.VII.32. Nu gan sāku gaidīt meitenes mājā. Varbūt ka šonedēļ uz galu būs mājā. Reiz bija rakstījušas, ka uz 14.VII pārbraukšot. Piezvanīju vakar Vilsonam. Tas bija pārbraucis no Rīgas sestdienas vakarā. Akmeņa tagad nierēs laikam vairs neesot, bet izmocīts gan esot briesmīgi. Nejūtoties vēl necik labi. Noteikta ārstēšanās kādus 3 mēnešus, jāietur diēta, jāņem vannas, jālieto zāles. Dr Ādamons ir teicis uzmanīties. Piektdienas pērkona negaiss apkaimē nodarījis daudz posta. Daudz vietās iesperts. Starpcitu arī Kannenieku Štelmacheram nodegusi moderni ierīkotā kūts ar kādiem 50 vezumiem ievestas lopbarības. M. no rīta bija piezvanījusi Salnam. Tas teicis, ka Brikmaņa kdze nezinot par vīra nāvi. Piederīgie sargot. Tās ir gan grūtas dienas. Rīt nelaiķi atvedīšot no Rīgas ar auto, tad tūlīt p. 8 vakarā apbedīšot pilsētas kapos. Atraitnei grūtumu nelaimīgs mūžs. Nav viņai laimes. Kā 19 g. veca jauna viņa 1906./7 m. g. nāca pie manis skolā praktizēties stundu pasniegšanā, lai iegūtu skolotājas tiesības. Tad viņu mēs saucām par "маленький человечек" (tā iesauca Štūla Andrējs), bet Bertu Bl. jkdzi par "он". Krievu laikos bieži tikāmies. Žulis noveda Miķi uz Saldu. Tam šodien un rītu latīņu stunda. Atpakaļ atbraucis, Ž. stāstīja, ka Af. esot Matkuli izbraukājis labi. Esot priecīgs.
12.VII.32. Vakar vakarā Lūcija bija sagurusi. Gulēja. Esot redzējusi savādu sapni: nel. Grasmaņa kdze teikusi Lūcijai, ka tā dzīvošot vēl 1 g. 6 m. Kā pierādījums tam būšot tas, ka pie grsp. kapa stādītās rozes uzziedēšot, vienai rozei būšot 5 ziedi. Nupat m. stāsta, ka vienai esot ar' 5 pumpuri. Šorīt Lūcijai bija labāk, nobrauca uz tirgu, noveda teļu. No paša rīta sāku pārrakstīt Ernai lekcijas par indīgajām gāzēm, par kurām viņa u. c. aizsardzes klausījušās kursu. Pārrakstīju 18 lpp. Lekcija laba lieta, bet tādas, kā šīs – maz derīga: vajadzēja vairāk uzsvērt aizsargāšanos, tas būtu derīgāk aizsardzēm. Nepabeidzu. P. 6 izbrauksim uz Brikmaņa pavadīšanu. Laiks skaidrs un karsts. Ēnā +22° R.
13.VII.32. Vakar nobraucām kapos ap pus 8. Izstaigājām kapus un apmeklējām pazīstamos un draugus – Gertnera kdzi, Leksi, Ēdi u. c. P. 8.15 piebrauca ar Br. zārku. Skola bija sagaidījusi pie mācītāja muižas. Bija taču mācītājs. Bija drukātas pat dziesmu lapiņas. Māc. Vanaga runa bija pasmaga. Pēc kā pirmais atvadījās Br. brālis. Tad runāja Salis no skolas padomes, Vilks no skolot. b-bas, Dr. Ķiķe no Sarkanā Krusta, Zandbergs no pašvaldības, Zaļups no pašv. darbiniekiem un kāds skolēns. Tik nebija pavadīt pati Br. kdze – viņai esot jāsargājas – dzemdēšot pēc kādām pāra nedēļām. Savādi bija redzēt, ka nav sievas. Af. arī bija kapos. Pavisam saguris. Domā pats, ka esot nieru kaite, kamdēļ sāpot mugura (pat ratu kratīšanu nevar panest) un pampstot kājas. Nav labi. Teicu, lai tak iet pie ārsta, redzēs, kas tur ir. Būs jāgādā, ka iet pie ārsta. Braucot mājā, ilgi nebiju izjutis vasaras vakara burvīgumu. Nāca prātā, ka tikai bērnībā un jaunībā bija tādi silti, mīksti vasaras vakari.

Šonakt gulēju ne visai labi. Biju sapņojis baigus sapņus – par kādiem laupītājiem, zagļiem. Vairākas reizes modos. Vakar pārvestajos "J. Z." bija kāda nāves ziņa, ka mirusi Karlīna Engrats, dz. Viduk-Viduleja. Izlasīju, bet nekā nedomāju. Te m. saka – tā tak esot Kaķīša mammule. Jā, kā tad: izvadīšana no Piena ielas 9. Nabaga Kaķītis! P. 6 runājām ar m., ka nu Kaķītis iet grūtu ceļu. Paliek viens. Redzēs, kā nu sitīsies, būs mīļam grūti. Freinberga vārdnīcā atzīmēju vokābeļus, ko esmu ierakstījis savā burtnīciņā. Tas tamdēļ, lai ierakstītos vārdus neatkārtotu. Kad nu lasu – viss daudz skaidrāk. Sāku jau izrakstīt vokābeļus arī no "Ingunn Steinfikunstochter". Strādāju Ernas lapenē. Tur viss būtu labi, tikai stipri jūtama smaka no mēslu čupas zirgu staļļa priekšā. Tā visu dienu esmu laukā. Kādu pusstundu sēdēja saulē, tad zem ābeles pie bitēm, tad pēc pusdienas paēšanas gulēju tīklā, tad līdz vakaram strādāju ar vokabeļiem. Darba prieks liels. Vakar pat nostrādāju vismaz 10 st. Būs svētīgas brīvdienas.
14.VII.32. Doņītis viedien bija rakstījis, ka 14.VII būšot Būriņās. Pēc tam arī bija rakstījis par izbraukšanu no Golgovskas, bet taisni kad – to nebija minējuši. Tāpēc jau sākām vakar gaidīt. Gribas draugus atkal redzēt pie sevis. Tā i vienmēr par viņiem jādomā. M. pa jokam liek kārtis – kad būs mājā. Vakar ar' no viņiem nebija nekādas ziņas. Vakar biju tāds drusku nemierīgs: "J. Z." bija raksts, ka Rīgā stipri vien uzlaužot bez uzraudzības atstātos dzīvokļus. Gan mums nav nekādu bagātību, tomēr var nozagt mums nepieciešamo, ko tad darīs? Līdz šim jau gan ir bijis laimīgi. Piecēlos šorīt otrreiz pēc p. 5. Laiks rāms, drusku kā piemācies. Bitēm vakar bija karsti, sevišķi N1: vakarā tam bija zem dēlīša nokaries liels pūlis bišu. Bites vēl nav spietojušas. Diez vai vēl spietos. Vēl jau gan varētu – laiks vēl būtu varbūt. Šogad saimes stipras. Visām uzliktas magaziņas: NN1 u. 2 – 1.VII, N4 – 3.VII, bet N3 – 7.VII. Būs jālūko, kas darīts. Kontrolēju vokābeļus. Vakarā tiku uzrakstītajiem cauri. Sākšu rakstīt atkal jaunus. Biešu strādnieces beidza darbu, tāpēc braucu uz Saldu pēc naudas. Pa telefonu sarunāju no pienotavas avansu. No pienotavas nobraucu uz augšu pie grsm., tad steidzos mājā. Žulītis bija nogājis uz staciju, domādams, ka māšeles būs mājā. Tā gaida. Bija vai asaras acīs, ka nebiju sagaidījis. Bet p. 8 uzskrēja aizelsies pie manis augšā: Doņītis zvanījis no Rīgas – sestdien būšot mājā. Arī mēs nevaram sagaidīt. Pašā vakarā Erna ar Žulīti noveda biešu strādnieces uz Saldu.
15.VII.32. M. vakar rītā uznāca nelabums, taču drīz pārgāja. Nobrauca abi ar Žulīti uz Siliem – noveda arklu. Silu onkulis esot pavisam sagājies: esot stiprā mērā arterioskleroze un sirds paplašināšanās, tāpēc jūtoties nelabi un esot stipri sarūgtināts. Sarūgtināts esot arī par Būriņonkuļa parādiem un domājot, ka Būriņš nevarēšot tiem tikt cauri. Diez vai tik traki būs – kaut arī "Konzums" esot vekseļus laidis protestā, tomēr šoruden ar labību un bietēm varēs stipri deldēt.

Izkontrolēju galīgi uzrakstītos vokabeļus un ierakstīju ar kontroli jaunus – kādu 100. Veicās labi. Laiks atkal bija karsts. Visu dienu veda āboliņu. Ieveda visu – ap 50 vezumu. Šogad gan lopbarība ienāca mājā visa ļoti laba. Uz vakara pusi sāka drusku mākties, taču nesavilkās lietus. P. 7.14 nāca Rīgas vilciens. Vēl 24 st. – un tad piebrauks mūsu mīlulīši... Gaidām visi, bet Žulis pavisam nepacietīgs. Nav māšeles redzējis no 25. maija. Te viendien izlasīju Dekobrā "Liktenīgo sievieti". Domāju, ka tā bija virsraksts – tos aizmirstu. Kā visi Dekobrā romāni, tā arī šis – dēku pilns, taču aizrauj, kaut gan nepaliek galvā – aizmirstas par daudz ātri. Sāku lasīt Zudermaņa "Trakais profesors". Romāns no Bismarka laikiem. Labi tēlo Vācijas augstskolas dzīvi, varoņa – prof. Zīburta dvēseles duālismu, mīlas daudzpusību – "многогранность". Savāda lieta ar viņu – veca parādība bezgalīgās kombinācijās.
16.VII.32. Rakstīju vokābeļus. Tos, ko biju izrakstījis – pārrakstīju savā grāmatiņā. Gaidām draugus. Pret vakaru paliek tīri nepacietīgi. M. nervozē. Pēdīgi viņa un Žulis brauc pretī uz staciju. Es sēdu tīklā, kad dzirdu, ka pienāk vilciens. Beidzot nāk Erna un sauc – jau braucot pa olnīcu. Atbrauca draugi – priecīgi par pavadīto laiku pie radiņiem. Visur bija saņemti izplestām rokām un pavadīti asarām. Paši saka, ka laiks aizskrējis pārāk ātri – negribējies braukt prom. Sajūsmināti par Vidzemes saimnieku un gājēju patriarhāliskajām attiecībām, par vienkāršību, sirsnību. Kur tikai gājuši – visur gribēti paturēt "vismaz pāra nedēļu". No stacijas bija līdzi Būr. pārveduši stud. Ž. Milti.
17.VII.32. Svētdiena. Grsm. bija teikusi, ka vakar atbraukšot uz Būriņām reizē ar Miķi, bet neatbrauca – nezin kas atkal gadījies ceļā. Onkulis atveda Miķi tūlīt pēc meiteņu pārbraukšanas, gandrīz vai reizē. Draugiem daudz ko stāstīt par ciemu iespaidiem, par radu laipnību un uzņemšanu. Es viņiem visur varu dzīvot līdzi. Bijuši visur pie maniem radiem un draugiem. Apciemojuši arī Ezeriņus, Slaņķus, veco Mazkalniņu. Bijuši Zemītēs, Meža rijā, Ķūtos abējos. Bijuši Gaigalos, Tirzā, Vecgulbenē. Tikai žēļo, ka nav paspējuši nokļūt Jaungulbenē un Vecgulbenes kungu kapsētā. Atveda no Rīgas Lillijas vēstuli, ko bija rakstījusi uz manu dzimšanas dienu. Šorīt onkulis atveda no pasta Vernera vēstuli. Raksta, ka laikam atbraukšot. Gulēju lejā onkuļa istabā. Rītā atmodos, nevarēju gulēt, sveša vieta, cēlos augšā. Bija bez 20 m. p. 5. Lasīju "Ingunn Steinfinustochter". Ap pusdienu zvanīja Af., lai meitenes braucot pie viņa. Teicām – lai tak apskatās pa priekšu pa māju, gan jau izciemosies i pa Saldu. Pret vakaru atnāca Bērziņi no dzirnavām. Onkulis bija 2x Saldū: no rīta aizveda pienu, vēlāk brauca uz "Zemnieku svētkiem" Kalna muižā. Bijuši Birznieks un Virza kā runātāji.
18.VII.32. Vakar vakarā daudz runājām no Vidzemes. Apgūlāmies ap pus11. Drusku lija, gan bija lijis maz. Nevar un nevar savilkties. Šorīt atkal piecēlos priekš p. 5. Dienā gan gulēju, taču no rītiem var labi strādāt. Norakstīju Fr. jkdzei vēstuli. Atbildēju uz viņas vēstuli 8.VII. P. 12 uznāca pērkona lietus. Ražīgi lija 25 min. Pēc

tam gan vēl pa reizītei rasināja, bet varēja lasīt upenes līdz pat vakaram. Tās vedīs uz tirgu. M. bija nervoza ar meitenēm, bet drīz vien apmierinājās. Nekas mani tā nenospiež, kad sāk dēļ niekiem uztraukties. Tad es nevaru strādāt – atņem visu enerģiju, darba prieku un spēku. Es mīlu mieru un klusumu, kādā esmu audzis un dzīvojis un gribējis dzīvot. Atbrauca Aizkaļņu Jēkabs un iznivelēja rokamos grāvjus. Onkulis pārveda pavēsti par 140 ls jūnija algas (I p.).
19.VII.32. Atmodos rītā – līst. Bija lijis gandrīz visu nakti. Lija līdz pusdienai, arī pēc pusdienas – ar pārtraukumiem, tikai pret vakaru noskaidrojās. Tā gan bija domājams, ka lietus būs bijis plašā apgabalā, bet Ciecerniekos, tepat pie Cieceres ez. un Zvārdeniekos neesot lijis. Te nu gan labi samērcēja. Vilsona Jēkabs aizbrauca tikai pirms pusdienas. Doņis nobrauc līdzi uz Saldu. Lūcīte bija pārdevusi ogas diezgan labi – 38 s. litrā. M. pēc pusdienas paēšanas uzreiz uznāca sliktums – nevarēja uznākt augšā. Nogulējās, tad pamazām pārgāja, bet visai labi nebija līdz pašam vakaram. Izrakstīju atkal krietni daudz vārdu, bet lasīšana paliek vienmēr skaidrāka. Pašam prieks par sekmēm. Lūcīte bija atvedusi no Saldus 2 "Gr. Dr." NN: viens Dekobrā no Parīzes dzīves, otrs Blasko Ibanjesu – no spāniešu dzīves. Abiem seksuāls raksturs. Sāku lasīt Dekobrā "Manas nakts gaitas". Lūcīte no Saldus atveda pelēku pici. Liels draug. Žulim. Atbraucu rēdnieks Sakne strādāt. Gribēja vēlsēt uz cukurbietēm cili salpetru, tāpēc to pārveda no Saldus. Izsēja – nu ļoti izdevīgi – tūlīt nolija lietus, izkausēja. Ritums vēl arvien glezno Musīša portreju, ko bija sācis Rīgā kā uzmetumu (ar manu platmali galvā). Bez tam vēl ar sandzēnu uzzīmēja Žulīti. Erna ar meitenēm bija taisījušās braukt mellenēs, bet lietus izjauca.
20.VII.32. Šorīt piecēlos tūlīt pēc p. 4. Sāku strādāt. Ierakstīju ap 150 vokābeļu. Diena nebija visai silta, tikai +16° R. Ritumītis zīmēja Žuli un Musi, drusku gleznoja Musi. Pēc tam rakstīja Pakuļiem vēstuli, arī mēs ar m. rakstījām savu loksni. Pret vakaru ar motocikletu atbrauca Cīruļa Jēkabs un Arājs Valdis. Gribējuši ar mums parunāties. Cīruļa Jēkabs rāms, apdomīgs savos spriedumos, Valdis dedzīgs. Esot sarakstījis kādu lugu "Gļēvulis", ko D. T. tomēr neesot ņēmies izrādīt. Valdis ar savu uzstāšanos varbūt tiks uz priekšu, bet būs gan jāpiedzīvo daudz vilšanās, kamēr nolīdzināsies asumi. Diena pagāja bez lietus.
21.VII.32. Meitenes brauca mellenēs. Arī Ritums, Musis un Žulis. Diena bija laba, ne pārāk karsta, tikai +17° R. Vakarā pārbauca odzenieki ar diezgan labu lomu. Mēs ar onkuli noņēmām NN 1. u. 2 magaziņas un izsviedām. Iznāca ap 30 kg varena medus. Kā par brīnumu N2 magaziņas 3 rāmīšos bija arī peri. Tos neņēmām, medus tur vēl palika iekšā varbūt 4–5 kg. Magaziņas uzlikām atpakaļ. Redzēs, kas vēl iznāks no NN 3 u. 4. M. ar Lūciju bija Bitīšu kapos, kur bērēja Stapānu Plaužu kdzi.

22.VII.32. Vakar norakstīju Lillijai vēstuli. To šorīt nosūtīju. Pērn jau dežūrējām pie grsp. slimības gultas. Tās bija smagas dienas. Šorīt stipra migla. Migla arī manā dvēselē: m. apvainojusies, ka es vakar viņai "taisījis publisku piezīmi". Vakar vakarā m. sūtīja Ritumu uz pienotavu pēc metus šķīvja. Pa laikam Ritums nevar atrast vajadzīgo. Nezin kā es ko izteicu Rituma labā. Pēc tam, vakariņas ēdot, m. atkal Ritumam kaut ko teica. Es saku, ko viņa tur ērcejas – kad nav kopā, tad nevar sagaidīt, nu kā nu ir kopā, tad nevar satikt. Varbūt man tā nevajadzēja teikt, bet patiesīā attiecības ar Ritumu ir tādas. M. manu runu uzņēmusi ļoti aizvainota. Es visus 24 gadus maz esmu runājis, maz esmu ienesis nesaskaņu, mēģināšu arī uz priekšu ciest klusu. Un kas gan labāks par mieru? Nupat pēc pusdienas izņēmām magaziņas no NN 3. u. 4. N4 magaziņu ielikām 3.VII, bet N3. – 7VII. N4 metus vēl nebija galīgi aizvākots, bet no N3 izņēmām tikai 6 rāmīšus, 4 vēl nebija pienesti pilni, pat divi nebija galīgi izvilkti. Taču no šīs dienas abiem skapīšiem izsviedām ap 20 kg medus – kopā ar vakarējo ap 50 kg. Uz rudeni pamata rāmji ar' dos krietni daudz – pilni ir. Nav labs gara stāvoklis, tāpēc strādāju tikai no rīta, kamēr nebija bijusi saruna ar m. Uztraukts nevaru ne domāt, strādāt. Gan nomierināšos, tad strādāšu atkal. Man vajadzīgs iekšējs miers. No manis maz kas palicis pāri. Kad manējie patiesībā zinātu manu nespēku, viņi nobītos, bet kas viņiem to teiks. Vienīgais, kam es vēl deru, ir klases un kabineta darbs. Labi, ka vēl tik daudz. Cik ilgi pietiks spēka, redzēs, kaut gan vēl vajadzētu izturēt dažus gadus, bet diezin? Taču kā būs būs... No rīta uztraucies aizgāju līdz lielceļam, kur rok dreņu grāvjus. Pārnācu mājā drusku apmierinājies. Drusku gulēju līdz pusdienai. Ēst gan nemaz negribējās. Esmu pārāk vārīgs, kā jau laikam sadilis un sabirzis. Pēc pusdienas ar Ritumīti uzvilkām vienu audeklu kādam kompozīcijas darbam. Ritumītim liela darba patika. Šodien Marijas vārda diena. Kas to lai zin, kur viņa ir? M. nevar ilgi dusmoties. Jau pēc pusdienas viņa bija atkal mīļa.
23.VII.32. Vakar vakarā biju jau apgūlies, kad Stīpnieks piezvanīja onkulim – šovakar atbraukšot, esot ņēmis garāku atvaļinājumu. Šorīt galva drusku neskaidra. Maijucītis vakar vakarā meklēja savu picīti, nevarēja atrast. Kad apgūlos, Valis smilkstēja cauru nakti. Domāju, ka viņš uzdzinis kokā picīti un smilkst, gribēdams dabūt to rokā. Taču meitenes vakarā bija Vali piesējušas, lai nedabū pici rokā, bet tas blēdis bija ķēķī mierīgi gulējis – vienkārši nebija rādījies, kad Musis un Žulis viņu tik cieši meklēja. Šodien no rīta m. atkal bija uznācis sliktums. Tas tagad uznāk piepeši. Agrāk lēkmes uznāca ar kādu priekšsajūtu, tagad uzreiz. Sāpju nav. Gulēja, uz vakaru palika labāk, tā ka varēja piecelties, taču spēka maz. Doņis ar Miķi nākšot kājām no Saldus. Doņis vakar zvanījis, ka otrdien visiem jābūt Saldū. Tad grsm. vārda diena, bet Ritumam 22 g. dzimšanas diena. Būs jābrauc. Onkulis šodien atveda pavēsti par 103 ls 88 s.

Tā otrā algas daļa par jūniju. Brīnums, ka nu tik ātri. Bet kāpēc man tik daudz atvilkumu? Redzēs.
24.VII.32. Musis ar Žuli nobrauc uz staciju Stīpniekam pretīm. Atbrauca Stīpnieks tāds pat kā bijis. Pēc tam vakar vakarā iebrauca Cīruļa Jēkabs un Volfmaņa Ada – uz motocikleta. V. A. nebiju redzējis. Seja garena – šaura, mute plata. Runā drusku taustīdamās – kā laiku dzīvojusi ārzemēs – pa-priekšu Pēterpilī, pēc tam Parīzē. Nesen kā pārbraukusi no Parīzes. M. šodien atkal slikti. Nebija vēl izgulēta vakarējā lēkme. Laiks sutīgs. Tālumā rūc pērkons. Te neuznāca. Varbūt vēlāk. Šorīt atmodos pa paradumam agri. Piecēlos: p. 5 3/4. Atkal lasīju "Ingunn Steinfiskntochter". Te tēlota viņas cīņa ar sevi un viņā tak atmodusies sieviete. Daba prasa savu. Šodien Saldus ug. dz. b-bas g. svētki. Af. bija runājis pa telefonu, lai ejot meitenes uz Saldu, tur liela balle pils. dārzā. Pret launagu atbrauca Sils un Volfmanis. Pirms tam kaut kur bija pērkona lietus. Laiks bija tik ļoti mierīgs, ka nečaukstēja ne lapiņa. Vakarā +15° R. Tā tagad pirmā vasara Būriņās. Tik jaukas un siltas dienas atgādina bērnību, kad priecājos par klusajiem, maigajiem vakariem.
25.VII.32. Laiks gan iet vēja spārniem – jau pēc 1 m. būs jābūt Rīgā – brīvdienām būs gals. Līdz šim gan esmu cītīgi strādājis. Tik nu jāsāk darboties ap pleskaviešu sanāksmes lietu. Jāraksta viņiem, jāgatavo referāts. Bet gan jau paspēšu, pa priekšu jābeidz "Ing. Steinf." Te nu jūtu lielus panākumus. Sākdams nemaz nedomāju par tik lielām sekmēm. Un iesākums bija nejaušs: paņēmu joka pēc vienu no sarkanajām grāmatiņām "Bibliothet der Unterhultung u. der Wissans", sāku lasīt, sāku izrakstīt vokābeļus, pēc tam sāku mācīties gramatiku. Domāju turpināt, lai varētu brīvi lasīt. Smaga diena: m. gulēja, bija pavisam nelabi. Sāpes atkārtojas vairākas reizes. Saprotams, gara stāvoklis slikts. Tikai pret pašu vakaru palika labāk. Novedu onkuli uz staciju p. 7.44. Brauca uz Rīgu kārtot vekseļu lietu L. Bankā. Vakarā bija atkal mājā. Izlīguši tā, ka maksās 1. nov. Labi, ka tā. Sēdēdams pie m., lasīju Ing. Stft. Onkulis Ritumīšam pārveda zīmējamo papīru, ogles, fiksatīvu brūnu zīmuli. Varēs strādāt. Nosūtīju ar onkuli Virtam īri par augusta m. Labi, ka nomaksāts no jūnija algas.
26.VII.32. Vakar vakarā meitenes un Stīpnieks aizgāja ar pušķotu krēslu apsveikt Annas – Ziķos un Dzirnavās. Šodien Ritumīša dzimšanas diena un grsm. vārda diena. Ritumītis gan dzimis p. pus 10 vakarā. Spilgtā atmiņā šī diena. Ritumītim apsēja ap galviņu lakatiņu, un tad R. izskatījās kā mana māmiņa. Es pieliku viņam seju, un man likās, ka Ritumītis ar mani runā un saprot, ko es tam saku. Bet pašā vakarā R. sāka skaļi un ilgi raudāt. Man sāpēja galva no visiem uztraukumiem. Es gulēju zālē uz dīvāna un domāju, ka nu gan būs mieram beigas, ja tā bieži raudās. Otrā dienā Dr Kiršentāls pārgrieza Ritumītim cīpsliņu, ar ko brūcīte bija pieaugusi. Es nebiju mājā, biju nogājis m. pēc rozēm. Satiku Dr K. ceļā. Un nu jau pagājuši 22 gadi! Ritumītis izaudzis liels, mīļš, daudz pārcietis no mums. Dots atpakaļ...

Bija grūta diena: m. jau no rīta bija bijis slikti, kas atkārtojās arī pēcpusdienā. Visu dienu sēdēju pie viņas augšistabā, gan lasīju Ing. Stft. Taču pret vakaru sāka palikt labāk. Pašā vakarā jau ienāca zālē, kaut gan teica, ka esot nosvīdusi atnākot. Jādomā, ka būs pavisam labi. Kad m. sāpju lēkmes, tad pavisam sagurst un saplok, bet kad pāriet, tad skatās uz pasauli gaišākām acīm un jau tīrāku prātu. Mūsu 4 draugi un Stīpnieks p. 9 nogāja uz Saldu. Lūcija tos bija satikusi pie Mālukalniem. Pēc bija runājuši pa telefonu, ka visi palikšot Saldū, lai gan tikai Ritums un Musis bija nodomājuši tur padzīvoties. Iešot uz Cieceres salu. Bez tam grsm. paaicinājusi uz kafiju Ženiju, Līviju, Mirdzu. Grsm. jau par daudz mīl savu Ritumu – tas viņai no visiem labākais. Šodien jau trešo dienu kaut kur uz Lutriņiem vai Pampāļiem līst pērkona lietus, bet te šodien pat tikai norasināja. Būriņās ved mēslus. Vakarā izgāju laukā. Visu dienu biju sēdējis istabā. Vakar bija ļoti kluss un jauks. Tālumā zilas debesis, rūc pērkons. Sēdēju pie siltumnīcas. Upe tek burbuļodama, pār pļavām migla. Pie siltumnīcas puķu dobē iestādīta tabaka baltiem ziediem. Tā vakarā smaržo apreibinoši saldi – vēl jaukāk par matiolām. Gaiss tik rāms, ka nekust ne lapiņa.
27.VII.32. Šorīt migla krietni mazāka kā citiem rītiem. Rīts ļoti mierīgs. Pieceļos reizē ar onkuli – pirms p. 5. Diena karsta (+23° R), sutoņa bezgalīga. Jau ap p. 11 sāka pērkons rūkt tālumā, kur viņš jau rūc vai ceturto dienu. Ženija bija runājusi ap p. 6, ka Saldū patlaban līstot, gan laikam ar pērkoni. Pēdīgi ap pus 7 uznācu stiprs vējš – dzeltenās lapas skrēja virpuļiem. Sāka līt bez pērkona, lija ap 25 min. Meitenes no Saldus bija aizgājušas uz Cieceres salu. Atpakaļ ceļā visi esot salijuši. Tā vakarā runāja pa telefonu. M. jau no paša rīta nonāca lejā. Kaut gan vēl nebija pārāk labi, juta stipru nogurumu, tomēr sāpju vairs nebija. Prāts pavisam jautrāks, kad tā m. labāk. Es netiku pārāk strādājis. Karstums nogurdina. Norakstīju Katerinai Borisavnai vēstuli. Sāku lasīt Zudermaņa "Indijas lilijas" u. c. stāstiņus. Nevar mēroties ar Undseti.
28.VII.32. Šorīt migla pēc vakarējā lietus. Naktī vienu laiku biju nomodā, tāpēc šorīt aizgulējos – piecēlos tikai 20 m. pirms 6. Diena bija stipri sutīga. Pēcpusdienā drusku lija, bet vakarā sāka līst diezgan intensīvi. Tālumā dienā bija dzirdams pērkons. Vakarā atnāca Ritums ar Stīpnieku. Doņis pārbrauca reizē ar Ernu no Saldus jau priekš pusdienas. Musis ar Žuli noberzuši kājas, palikuši Saldū. Grsm. bijusi ļoti priecīga par apciemojumu. Gājiens uz Cieceres sala bijis jauks, bet dabūjuši lietu – izmirkuši cauri. Gandrīz pabeidzu izrakstīt vokābeļus. Nu būs jāsāk sarakstīšanās dēļ pleskaviešu sanāksmes. Pārdomāju, ka būs sanāksme, jānoliek ne 29.VIII, bet 28. 29.VIII ir pirmdiena, kad vidusskolās sākas darbs. Gan ar Ūdri domājām 29, bet jāpārliek labāk.
29.VIII.32. Norakstīju uzaicinājumu uz pleskaviešu sanāksmi Galanam, Kļaviņām, Kokkam, Vičam un Veģim. Sadabūju vēl pārējo adreses, cik varēju. Erna brauca uz Saldu, bet nebija pārvedusi kartiņas. Kad tās dabūšu, aizrakstīšu arī citiem. Vakar

vakarā sāka līt, bija smalks lietiņš visu nakti un gandrīz līdz brokastīm. Vēlāk noskaidrojās un sāka spīdēt saule. Karsts gan pārāk nebija, tikai +18° R. Pret vakaru bij tīri pavēss, pašā vakarā tikai +13° R. Ir tā ierasts pie karstuma, ka nu jau pat +13° liekas par vēsu. Avīzes raksta, ka Igaunijā esot vēl karstāks, viendien saulē bijis +55° C. Te viendien piesaulē atzīmējām tikai +45° C. Un tas ar' bija istabas galā. Ritums uz lielā audekla sāka uzmest kompozīciju: būšot Doņis ar Žuli par modeļiem. Pret vakaru Ritums, Doņis un Stīpnieks nogāja uz dzirnavām, kur bija braukuši ar laivu, nobraukuši līdz pat Sesilu skolas, apskatījušu ūdenskritumu pie skolas. Pabeidzu izrakstītos vokabeļus un sāku lasīt no 7. nodaļas tālāk.
30.VII.32. Būriņu ļaudis gatavojas uz 3 Sarkanā Kr. māsu saņemšanu: tās grib atvaļinājumu pavadīt te. Vakar pa priekšu piezvanīja, ka 2 rītu būšot Lutriņu stacijā, pēc piezvanīja, vai nevarot braukt līdzi vēl trešā. Erna izvatēja pienotavas augšu, tagad tur novieto lielās dzelzs gultas. Laiks šorīt nav karsts, tikai +14°. Piemācies. Avīzes raksta par ārkārtīgiem negaisa un krusas postījumiem Talsu, Vilces, Valmieras apkaimē. Kādā vietā pērkona negaiss plosījies 12 st. no vietas. Sāka pļaut rudzus. Nopļāva tīrumu ap pāra pūravietu lielu. P. 12 sāka līt un salija līdz p. 3.30 p. p. Smalks un svētīgs lietus. Pēc pusdienas nu gan nevarēja vairs rudzu pļaut, bija slapjš. Miķītis piezvanīja, ka man esot bijusi pastā vēstule no Ļeņingradas. Būs no Marusītes. Gaidu ar nepacietību, jo nav nekādu ziņu 3 gadi – beidzamo vēstuli saņēmu 15.VII.29. Erna, Ritums, Doņis un Stīpnieks taisās braukt ekskursijā līdz uz Kandavu, Sabili, Tukumu.
31.VII.32. Gulējis esmu diezgan maz: visi taisījās braukt no Būrīņām jau p. 1. Kādu brīdi biju piemidzis. Atmodos, redzu logā, ka it kā būtu gaismiņa, ka viņi tikai neaizguļas, kaut gan biju uzstādījis savu modinātāju-pulkstenīti. Piecēlos un apģērbos. Viņi aizbrauca. Pēc tam arī miegs bija nelādzīgs. Sapņoju, ka esmu izmekl. tiesneša sekretārs. Pratināju kādu sievietei, kas uz jūras bija nogalinājusi savu vīru. Atzinās. Atmodos. Šodien gaida atbraucam no Rīgas Sark. Kr. māsas. Lūcija nogurusi, viena pati strādādama saimniecībā un iekārtodama atbraucējām visu pienotavas augšā. Nervoza. Onkulis ar Žani nobrauca viņām pretī. Atbrauca 3 gabalas: vecākā Tīlika, otra (strādājusi 8 gadus) Ziediņa un trešā Tomsone. Vakarā iepazināmies. Pirmais iespaids labs. Visdzīvākā Ziediņa. Bija apstaigājušas upesleju. Mēs abi ar onkuli nobraucām uz Sesili – samaksāt telefonu. Tagad lauki izskatījās labāki, kā pirms mēneša. No rīta norakstīju Marusītei vēstuli. Rakstīja arī Musītis savai krustmātei, rakstīs arī m. Tak tik ilgi neesam runājušies ar Marusīti. Lieta tāda, ka vakar piezvanīja Miķis no Saldus – man esot vēstuli no Ļeņingradas. Domāju, ka vajag būt Marusītes. Kad Žanis veda ekskursantus, tas pārveda no Saldus vēstuli. Tā bija gan Marusītes. 3 gadi no viņas nebija nekādu ziņu. Viņas Saša laikam cietumā jau 3 gadi. Atsūtījusi savu uzņēmumu. Esot jau krietni daudz sirmu matu, bet izskatās gan vēl labi, kā jau arvien. Nu varēsim atkal sarakstīties. Jau pārstāstīju par mums. Nezin, vai M. būru vēl rakstījusi, bet viendien

viņas rakstīju uz Valosonu viņas māsai Jūlei Lazdiņa kdzei. Mums tak tik daudz kopīgu atmiņu no pirmskara laikiem, kad tikāmies bieži un bijām tik labi draugi. Pēc iepazināmies un iedraudzējāmies vēl vairāk un sirsnīgāk.
1.VIII.32. Jūlijs jau pagalam. Brīvdienas paiet gan ātri. Bet šīs brīvdienas gan esmu cītīgi strādājis – pats stipri jūtu darba sekmes. Un enerģijas daudz. Ja tā es būtu strādājis nevis 30, bet varbūt pat vai tikai viena desmit gadu laikā, tad gan es būtu daudz veicis. Tagad mans darbs ir tikai vāji rudens ziediņi vēlā rudenī. Bet labi ir i tas. Labāk vēlu, kā nekad. Ap pusnakti pārbrauca mūsu ekskursanti. Stāsta par saviem iespaidiem, kas viscauri bijuši labi. Ekskursija izdevusies labi un laimīgi. Papriekšu braukuši uz Tukumu, bijuši Irlava kol. saimniecība (Irlavas muižā, seminārā nebijuši), pie Tukuma apmeklējuši Durbes pili, kur Raiņa muzejs, bijuši Kandavā, gājuši uz Māras kambariem, nogājuši kādus vairāk 15 km, bijuši Sabilē. No rīta Lūcītei vēl nebija labs gara stāvoklis, vēlāk pret vakaru palika pavisam labi. Visi lasīja ogas, ko vest uz tirgu. Stīpnieks vakarā aizbrauca uz Liepāju. Ap p. 6 uz Sesīlu pusi rūca un lija. Arī te sāka drusku līt. Pašā vakarā gan bija smalks lietiņš, čabinādams kastani pie loga. Doņītis nonesa uz staciju Marusītes vēstuli. Rakstījis arī m., pārstāstot vēl par mums un par M. radiem. Nosūtījām Musīša 2 fotogrāfijas un manu 1930. g. mazo uzņēmumu (apliec.). Vēstule bija iznākusi krietni smaga, tāpēc bija uzlikuši vienu 2 ls marku. Jādomā, ka trešā vai ceturtā dienā saņems.
2.VIII.32. Lietiņš čabināja cauru nakti. Atmodos pr. p. 5. Tūlīt cēlos augšām. Lūcīte brauca ar ogām uz tirgu, m. brauca līdz. Grib apciemot grsm. un noiet šodien uz kapiem – šodien grsp. miršanas diena. Gads pagājis nemanot. Mēs visi vēl esam kopā, mēs, vecie, turamies vēl uz kājām. Kad tik varētu vēl noturēties, kamēr draugi paliktu patstāvīgi. Bet vai nu gluži Liktenis to nenovēlēs? Šodien pabeidzu "Olav Andnosohn" 1. d. lasīšanu p. 11.40. Biju sācis lasīt 24.VI. BIia 470. lpp. Kā apskatījos, esmu izrakstījis kādus 2400 vārdus. Daudz no tiem un liela daļa – pavisam pazīstami, bet gribēju tos ar rakstu ciešāk fiksēt atmiņā. Kā liekas, tad tas būs izdevies. Jūtu, ka daudz esmu ieguvis. Redz ko var dot vairāk kā mēneša darbs, un es nepiespiedos gadu desmitus! Atkārtošu izņemto gramatikas vielu un turpināšu tālāk. Tā tad esmu jau stipri uz ceļa. Doņītis arī tulko Kriminālprocesa lekcijas. Viņam tulkošana nostiprinās tās galvā. Laiks nebija karsts. Būriņās nopļāva rudzus – lielu lauku. Lūcīte stāstīja, ka vārpās esot daudz graudu – 15–48. Jādomā, ka būs labs birums. Būriņās atkal labs gaiss – Lūcītei sašutums pārgājis. Mani briesmīgi nospiež nesaskaņas. Kāpēc nevarētu dzīvot bez tām! M. arī bijusi uz tirgus. Braucis garām Hermanis. Tikko pacēlis cepuri. Redzēs, vai būs tikušies. M. bija palikusi pāra dienas Saldū paciemoties. Var redzēt – žēls. māsas it kā garlaikojas. Nav pilsētas trokšņa. Bet kad grib atpūsties, tad klusums un miers vajadzīgs. Man nekas tā nepatīk kā miers un klusums. Tad tik var strādāt un atpūsties.

3.VIII.32. Pērn 3.VIII vedu uz Saldu eglītes. M. bija nobraukusi 2.VIII uz Rīgu. Hermanis brauca uz Rīgu, tad reizē ar to pārbrauca m. – gan 4.VIII. Pēc grsp. miršanas tūlīt 2.VIII piezvanīja mums uz Būriņām. Nobraucām ar onkuli tūlīt uz Saldu. Grsp. apģērbās gulēja uz smiltīm savā istabā. 3.VIII viņš bija novietots lejas pagraba istabā. Tur bija labi vēss, bet laiks stipri karsts. Tā nāk atmiņa pēc atmiņas, cita caur citu. Un nu jau pagājis vesels gads! Šodien diena nebija spoža. Reizēm līņāja. Pašā vakarā gan bija tik mierīgs, ka nečabēja ne lapiņa. Es gandrīz nemaz neizgāju laukā, tikai pašā vakarā. Rakņājos pa vārdnīcām. Sāku sev sastādīt frazeoloģisku vārdnīciņu: no lasītās vielas ir izrakstītas frāzes, tad sameklēju Pavlovska vārdnīcā zem attiecīgiem vārdiem frāzes un tad visu to ierakstu vārdnīciņā. Tai kladīti nopirku jau pavasarī, tikai žēl, ka bija tikai 15 l., ne 20. Pēc pusdienas mazs, bet nepatīkams incidents. Olga gribēja no onkuļa uz algas 20 ls. Naudas nav, onkulis par to uztraucās un sāka uzbudināti saukt Olgai virsū, kur lai viņš ņemot naudu? Bet Olga tak lūdza pavisam mierīgi. Pēdīgi viņa saka, ko uz viņas tā kliedzot, viņa tak esot pelnījusi. Es izgāju jau pirms tam ārā, man briesmīgi nepatīkam dzirdēt asumus. Ritumītis strādā ļoti cītīgi. Glezno pašportreju un sāka uzmest kādu kompozīciju. Kā modelis tai Doņītis. R. liela patika tagad strādāt. Ciemojoties pa Golgovsku, nemaz negribējies. Grib paveikt izstādei. M. pa Saldu. Bija zvanījusi 2x. Gustīti šovakar vedīšot uz Saldus slimnīcu, jo laikam pienācis laiks. Miķītis noveda uz Saldu gatavoto "pūru". Doņītis izmazgāja to un daļu sapletēja. Stīpnieks piezvanīja R.
4.VIII.32. Jau nakti guļot manīju, ka līst. Līst arī šorīt, ka tik nemaitājas rudzi? Arī kvieši būtu pļaujami. Puiši ar papuvi. Gan arī tas steidzīgi jādara. Nu gan Marusītei būs rokā mūsu vēstule, ko nosūtījām 1.VIII. Redzēs, kad atbildēs, kurp lai raksta par viņas atvaļinājumu. Rakstīju jaunajā vārdnīciņā frāzes. Iet labi. Pēc pusdienas Musītis bija dabūjis zināt, ka Dāliņš Los-Andželosā Olimpiādē guvis otro vietu. Milzīgs panākums. Anglis Grīns bijis pirmais. Tad nāca uztraucošs pārsteigums: Erna mani sauc pie telefona. Saka kaut ko par Vinegru. Saprotu, it kā Vinegrs ar mani grib runāt. Saku: "Sveiks, Vinegra kgs." Te dzirdu Miķīša balsi. Tas saka – nupat izlasījuši "J. Z." – Vinegrs esot miris Kuldīgā otrdien, 2.VIII. Esot ciemojies pie sievas mātes, uzkāpis zirgam mugurā, zirgs nosviedis un V. nolauzis kaklu. Glabāšot V. rītu, m. gribot, lai es braucot uz Kuldīgu, kur glabāšot. Piezvanīja arī pati m. Braukšu ar'.
5. u. 6.VIII. Biju Kuldīgā. Vakarītu atmodos, kā parasta, uzmetu kapa runu, sataisījos un braucām uz staciju. Mirdzītis noveda. Aizvakar vakarā Musītis raudāja – aiz Vinegra piepešās nāves un arī varbūt iedomādamies, ka es būtu tā miris. Jūtīga sirsniņa Musītim. Nobraucu Skrundā, domādams, ka autobuss nāk no Kuldīgas uz katru vilcienu, bet izrādījās, ka nāk tikai uz vakara vilcienu. Tā tad netieku uz Kuldīgu. Uz perona gadījās šoferis, kam vieglais auto. Viņš mani ņēmās vest turp un atpakaļ par 18 ls. Domājām, ka glabāšana būs p. 5, vēl bija nāves ziņā, bet izrādījās, ka izvadīšanas dievkalpojums sāksies, baznīcā tikai p. 6, tā tad uz vakara vilcienu atpa-

kaļ vairs netieku. Zārks bija novietots latviešu dr. Annas baznīcā. Pie dārznieka biju pasūtījis puķu pušķi. Ar to p. 5 nogāju uz baznīcu. Tur jau bija īstenieki. No Rīgas bija atbraukusi kā skolas pārstāve Segliņa kdze ar vaiņagu no skolas. Kapos runāja Segliņa kdze, pēc viņas es. Biju domājies runāt pēc uzrakstītā (Kuldīgā vēl pārrakstīju), bet domāju, ka būs neveikli no papīra runāt, tāpēc teicu savu runu no galvas. Gan neiznāca varbūt tik labi, kā biju uzrakstījis, taču norunāju labi. Atvadījos domu biedru un arī Rīgas skol. ar. b-bas vārdā. Vinegru kze un citi viņa radi bija man ļoti pateicīgi un atzinīgi par manu ierašanos un uzņēmību. Gribēja, lai es kādu brīdi uzkavētos pie tiem, tomēr nevarēju šoferim likt gaidīt. Braucām projām. Ceļš uz Kuldīgu varens. Jau labs zemes ceļš, bet tad varena jaunā šoseja no Raņķiem līdz Kuldīgai. Skrundā apmetos pie kāda žīdiņa, kas turot pāra istabiņas iebraucējiem. Šorīt gan atmodos p. 4. Tā i netiku aizmidzis pēc tam. Domāju par daudz ko. Pusseptiņos gāju uz staciju. Sāka līņāt. Lutriņos bija pretīm Musītis. Vakar bija veltīgi izbraukājis. Man ļoti žēl, ka neiedomājos paņemt Ritumīti līdzi uz Kuldīgu. Vispirms – viņš redzētu Kuldīgu, tad bez tam Ritumītis kādu laiku pirms iestāšanās akadēmijā zīmēja pie Vinegra. Tas neņēma nekādas atlīdzības. Žēl ir, bet nu vairs nekā nevar darīt. Būtu mums abiem bijis labi izbraukts. Jau braucot lija. Līst arī tagad. Nelādzīgi, ka rudzi mirkst. Domāja, ka varēs šodien ievest, bet nu nebūs. Šodien Afulīša dzimšanas. Apsveicām Af. pa telefonu. Teica, lai visādā ziņā tiekot pie viņa, bet ja līs vēl, tad nav ko domāt. Meitenes gan domā iet, ja lietus piestāsies. Vajadzētu man arī būt pie drauga. Novēlēju viņam 3 bucītes, sirsnīgas, mīļas. Šodien ir arī grsp. bēru diena. Gads aizskrējis tik ātri! Pērn tā bija grūta un karsta diena. Līst visu dienu. Kas tik būs ar rudziem? Af. zvana, lai mēs tiekot Saldū. Ja tā līst, tad nevar. Meitenes gan gaida, kad pāries, tad iešot. Af. zvana vēl. Palūdzam no onkuļa zirgu un brauksim visi četri.

Saldū.
7.VIII.32. Svētdiena. Gan lija, bet saģērbāmies dūšīgi un atbraucām labi. Mums izskrēja pretī Afulītis sarkanā svārciņā ar lentēm un baltu blūzīti. Sēras nost. Gads pagājis. Bet tad Hermanis gan izcūkojies. Otrdien, grsp. miršanas dienā, piebraucis galīgi piedzēries un izgānījies ar m. Dusmīgs, ka tam grsp. licis m. izmaksāt 2000 ls. Tie viņam gan neesot jāmaksā (Tā tad runājis gan ar advokātu!), bet viņš esot sava tēva dēls, samaksāšot sava tēva parādus. Kratījis un vicinājis dūri, runājis tīri šņākdams. Bet vai kāds no mums ir iedomājies viņam prasīt? Es laikam gan ar to vīru nesatikšos, tīšu prātu tam neiešu ceļā un viņa mājā gan laikam mana kāja neiespers. Tā tad visām agrāki labajām attiecībām beigas. Un tās sāka trūkt ar viņa apprecēšanos. Hermaņa Alma bijusi klāt pie tā trača. Grsm. un Af. bijis ļoti neveikli – tās no savām acīm redzējušas, kāds ir labais dēliņš un brālītis. Labi, ka m. nav uztraukusies. Pati saka, ka viss tas esot jau pārsāpējis agrāk, tāpēc tagadējais uzbrukums nebijis sāpīgs.

Šorīt atmodos p. 4. Afulis solījās p. 4 izbraukt kā ekskursijas fotogrāfs uz Ložmetēju kalnu. Bija abi ar Musi un Miķi jau aizgājuši uz leju, bet ekskursanti aizbraukuši vēlu. Jā, tā viņi aiziet – mani draugi! Žulītis vakarā atnes avīzi ("J. Z."). Lasu atkal nāves ziņa: piepeši miris mans bērnības biedrs Augusts Rulliņš. Pēc atgriešanās no Krievijas viņš kādu laiku bija Tukumā kā dārzkopības instruktors, pēdīgi viņš bija kā Ilūkstes apr. instruktors. Ar viņu kopā pavadīti pagasta skolas laiki un gadi līdz manai iestāšanai seminārā. Kādu laiku viņš strādāja pie kalēja Teodora Lietavies, Priežu mājā. Viņš bija par kalēju gan Pakravā, gan citur, bet tad tas darbs apnika un viņš sāka Jaungulbenē mācīties par dārzkopi. Tad es jau biju seminārā. Jaungulbenē būdams, R. bija apprecējies un tad vēlāk bija aizgājis uz Krieviju, būdams par virsdārznieku ķeizara muižās Murgabā, Mervas ragā, gan par muižu pārvaldnieku turpat Krievijā. Viņa pirmās laulības dēls ir jātnieku pulka eskadrona komandieris Jelgavā. Tā redzējis neesmu. Būs tam jāraksta un jāizprasa par tēva nāvi. Jā, tā viņi aiziet. Rulliņa Augusts miris 3.VIII. Pēc pusdienas viņas visas nogāja uz kapiem. Es paliku par mājinieku un rakņājos pa vārdnīcu. Aizzīmēju vārdu grupas. Drusku lasīju. Musītis nogāju pie Salna kdzes, gribēju dabūt "Mežvidus ļaudis" – nebijis. Pret vakaru nogājām pie veciem draugiem. Pa ceļam satikām Vilsona kdzi. Tā gāja uz Norvalda kdzes sarīkoto vakaru, ko viņa rīkojot it kā "Missions Schwester". Programma tāda pati dulla, kā pati rīkotāja. Nezin, kā policija dod atļauju tādiem nepilnīgiem. Nogājām pie Sinepiem. To nebija mājā. Tad nogājām pie Kāpostiem. Bija mājā tikai jaunā Kāposta kdze ar Ženiju. Paši abi K. atbrauca no pīļu medībām. Bijuši Ķesteros un Krīgurēs. Pie Kāpostiem atnāca arī Vilsons. Tas tagad pavisam atspirdzis. Saldus p. dome par skolotāju nel. Brikmaņa vietā ievēlējusi Kursīšu Al. Dakteri. Brikmaņa kundzei (Ellai Semjonovai-Blūmentālei) Rīgā piedzimis dēls.
8.VII.32. Vakar visu dienu nostāvēja jauks laiks, bet vakarā nodega sarkaņi. Domāju, nu būs jauks arī uz priekšu, taču vakarā sāka līt un lija vai visu nakti. Kas tik būs ar neienesto labību? M. bija stipri uztraukta. Bija vakar jau stipra tumsa, kad pie ēdamas istabas durvīm piedauzīja kāds. Kad atvēra durvis, viņš prasa, vai viņa "draudziņš" neesot mājā? Prasītājs vija Svetlovs, kāds krievs, advokāts, kas piemeties Af. par lielu draugu. Patiesībā viņš esot samīlējies ar Jaunsleiņa kdzi, un Af. izgādājot satikšanās vietu pie sevis. Vakar nedēļa – viņi bijuši kopā otrā gala augšistabiņā. Lai jods tos rautu, bet Žuli izlietojuši kā sargu – vai nenāk Jaunsleinis. Un tiešām tas nācis ar diviem svešiem cilvēkiem, laikam gribējis noķert mīlētājus на момент преступления, bet Žulis pasteidzies padot ziņu.

Lai viņi mīlētos, tā viņu darīšana, bet kāpēc vilkt Žuli dubļos? Un diezin vai tikai tas krievelis nemaļ uz divi gaņģi, neslauc abas gotiņas? Jādomā, ka проходимец ir, uzklīdis nezin no kurienes. Un trakākais ir tas, ka arī grsm. zina tās satikšanās. Bez tam atkal uz Saldu atklīdis pērnais Čiļinskis, arī frukts. Iznāks atkal kādas nepatikšanas. Žuli nosūtīju uz Būriņām, lai dzīvo tur, te nevar, tas neiet. Lai Af. dara, kā viņš grib, bet Žulīti maitāt un kropļot tak nevar. Dienā atkal strādāju. Sāku lasīt "Die Fahr in den Abgrund". Lasīju un rakstīju vārdus.
9.VIII.32. Vakar nebija lietus. Tā tad cerība uz rudzu vešanu. Šorīt atmodos agri. Debesis apmākušās mīkstiem mākoņiem. Domāju, ka būs atkal lietus. Tomēr ap p. 6 sāka noskaidroties, kamēr galu galā iznāca jauka diena. Bija stipri karsts. Pusdienā piezvanīju uz Būriņām. Lūcīte teica, ka Lieknas rudzus ieveduši, bijis 24 vezumi. Jāieved vēl mazākais gabals pie Strauta. Laikam gan graudi nebūs maitājušies: sestdien bijuši pavisam jau sausi, bet nakti uz pirmdienu lija ļoti stipri. Bija pērkona lietus. Lija cauru nakti. Tad gan salija. Būriņās rītu sākšot pļaut kviešus. Būšot Ziķi palīgā kviešus siet, pēc tam Būriņš pļaušot Ziķos kviešus, un Būriņu ļaudis palīdzēšot. Šodien Musītis no pasta atnesta vēstuli no Ūdra un Freimaņa jkdzes un pavēsti par 50 ls. Nogāju uz pastu naudu izņemt un nosūtīju dzīvokļa nod. 1. maksājumu – Ls 11, kas bija jāmaksā šodien. Satikos ar veciem draugiem. Pārnācu mājā – kā no tāla ceļojuma noguris. Iešana apgrūtināta. Nekas.
10.VIII.32. No paša rīta uzrakstīju Fr. jkdzei 2 l. garu vēstuli. Aprakstīju braucienu uz Kuldīgu un Vinegra bēres. Rakstīju arī par "Olav Andunssohn" iespaidiem, sevišķi no psiholoģiskās puses. Arī par seksuālo jautājumu, sakarā ar Ingunnu un Olavu. Šodien gan maz pastrādāju. No rīta rakstīju vēstuli, pēc bija atbraucis Timēru Juris. Atminējos, ka to redzēju reiz Brektē 1908. g. vasarā. Neatminos kā bijām nobraukuši uz Brektēm – vai ar Dravnieku vai Sokolovu – un tad no turienes braucām laivās līdz Ciecerei ezera salai. Tas bija pirms Jura apcietināšanas un notiesāšanas katorgā. Diena pagāja gļēvi. Pusdienā zvanījām uz Būriņām. Atbildēja, ka tur lietus lijis it stipri, tā kā kviešus pļāvuši tikai no pusdienas. Tad pret vakaru te, Saldū, arī nolija. Pēc gan bija skaidrs. Nu būtu jābrauc uz Būriņām, tur ērtāk strādāt.
11.VIII.32. Atmodos tūlīt pēc p. 5. Gan saules nav, tomēr jādomā, ka varbūt nelīs. Kaut kur netālu kuļ rudzus – rūc mašīna. Uz ielas vēl maza kustība, sevišķi pa Skrundas ielu kamēr Vicinska tilts noslēgts. Bet viņu neviens nelabo jau ilgāku laiku. Vakar vakarā bija pie mums Salna kdze. Atnesa man "Mežvidus ļaudis" I d. Jāizlasa. Sāku lasīt. Brīnums gan, kur Janševskis, nebūdams vēsturnieks, tā varējis iedziļināties vēsturē un tā izprast epohas.

Atbrauca no Būriņām visas 3 S. Kr. māsas. Onkulis licis, lai es braucot mājā, vienam esot garš laiks. Musis no pasta atnesa vēstules: no Žvīgura Jāņa un Marijas (Valkas). Žv. J. atbild uz manu uzaicinājumu uz sanāksmi – nevarēšot būt. Ziņo, ka Liepājas ģimn. matemātikas skolotājs Pēteris Kalniņš (saucot par dullo Kalniņu, savādnieks) un 10. Aizputes kājn. pulka komandieris pulkv. Teodors Kalniņš esot bij pleskavieši. Aizrakstīju viņiem.

Būriņās.
12.VIII.32. Vakar atbraucu Būriņās. Patlaban pļāva kviešus. Kvieši auguši labi, kā kārkli. Grūti gāja sējējiem. Otrā tīruma gluži nepabeidza, esot atlicis drusku vairāk kā stundas darbs. Būriņās vairāk darba ērtības. Gan jau Saldū ir labi, bet vairāk mājas jūt Būriņās. Af. palicis savāds. Jūt, it kā maz īstuma, daudz teatrāliskuma. Lai. Grsm. likusi bija Bēnē taisīt vadmalu meiteņu kleitām. Iznācis necerēti dārgi. Iedevu m. 26 Ls, ar ko izpirkt zilo gabalu. Būriņās ar' nav nemaz naudas. Nav ar ko Miķim braukt uz latīņu valodas eksāmenu. Man ir vēl tikai 20 ls, būs jāatdot tie paši, citādi Miķis netiek Rīgā. Saka, ka dabūšot, ar ko mums nobraukt Rīgā. Šodien Būriņās nobeidza kviešu pļauju līdz pusdienai. Pēc pusdienas Lieknā nopļāva vienu auzu gabalu. Tur auzas neesot nekādas varenās. Izlasīju "Mežvidu ļaužu" 1. daļu. Nevarēju atrauties. Janševskis raksta varen – no mūsu dienām skatās senatnē savu vērīgo aci un izprotošo sirdi. Vakarā runāju ar m. Saldū esot viss labi. Gustīte gan esot "domīga". Domājot, ka būšot labi. Tak jācer. Man gan nav lāga gara stāvoklis.
13.VIII.32. Vakar pēc vecā kalendāra gan bija 30.VII, bet skaitot tikai 12 d. starpību – jau aizvakar bija manas mammas dzimšanas diena – 86. g. viņai būtu palikuši. 29.VII dzimis Žvīgura Pēteris. Tad jau vienmēr pieminējām tās dienas: gājām 29.VII uz Zemītēm un tūlīt otrā dienā apsveicu mammu. Atminu, reiz, iedams uz Zemītēm, sataisīju puķu pušķi, ieliku tur iekšā ar mammai "gratulācijas karti" un noliku vakarā pušķi mammai galvgalī uz galdiņa. Tas bija sen... Vakarrīt biju nogulējis līdz p. 7. Tas bija otrs rīts tik ilgi gulēts. Vienmēr ceļos starp p. 5 u. 6. Vasarās nenāk no rītiem miegs. Ceļos un strādāju. Šī vasara ir bijusi stipri ražīga. Daudz esmu mācījies. Šorīt Būriņās ved kviešus. Vakardiena bija saulaina un silta (+19° R), tāpēc var vest, jo nopļāva sausus. No paša rīta gan ir migla, bet viņa krīt zemē, laiks būs labs. Tā ziņoja meteorol. birojs. Līdz vakaram ieveda vairāk kā 50 vezumu. Atlikās vēl vezumi 25. Šķūnī strādāja visu dienu arī Ritums pie kraušanas "pantā". Ap p. 6 atbrauca Cīruļa Jēkabs. Pagaidīja, kamēr Ritums beidz darbu. Tad visi 3 nobrauca paviesoties uz Plētēm. Gribēja gaidīt Volfmaņa Adas klavieru spēli. Bija atnācis arī Zukovskis kādās vekseļu darīšanās. Pašā vakarā piezvanīja m., ka Gustītei piedzimusi meitiņa. Māte un mazā meitenīte spirgtas. Žulis nobrauca uz Saldu Miķim pakaļ. Atbrauca ar līdzi uz Būriņām arī Musītis.
14.VIII.32. Musītis bija dabūjis pastā kartiņu no Nesaules. Gribot būt Rīgā uz 28.VIII, bet nezinot, vai varēšot – esot jāspēlē ērģeles dievkalpojumā. Diezin kāpēc neatbild Marusīte? Nosūtīju viņai vēstuli 1.VIII. Ka tik atkal nepazūd.

Šorīt piecēlos p. 5.30. Migla. Līst gan zemē, laikam tad būs labs laiks. Barometrs no vakar vakara pat drusku cēlies: šorīt 766. Vakar sāku lasīt "Die Nibelung gensagen". Tas gan tikai izvilkums, būs jādabū pilnīgs teksts. Interesanti. Rakstīju vārdus. Diena bija jauka. Pēc pusdienas t° pacēlās pat uz +19° R. Dzīvoju pa lauku. No rīta biju vannā, tad gulēju. Pret vakaru mūsējie bija izgājuši sētā, iznesuši patafonu, dancoja. Pie puišiem bija atnākuši ciemiņi. Visi dancoja. Pēc atjāja Oša Žanis un Volfmaņa Ada. Tad atnāca Borģa Jūlijs un pēc tam Ziķu Fricis. Nodzīvoja līdz vēlam vakaram. 3 S. Kr. māsas ar'. Vakars bija ļoti skaists: silts, bez vēja, pilnais mēnesis. Tiešām tik jauku vasaras vakaru šovasar daudz. Visa pēcpusdiena bija tieši tāda, kādu to biju iedomājies pirms savas precēšanās, lai dzīve būtu mierīga, klusa, "kā jauka vasaras pēcpusdiena". Tā es biju m. reiz rakstījis. Jā, tagad dzīve stipri gājusi uz priekšu. Agrāk studenti bija reta lieta, ko tagad! Nupat kopā bija 3 studenti: no tiem 2 juristi – Ainucelis un Oša Žanis un Miķis – ķīmiķis, tad 3 mākslinieki: Ritums, Volfmaņa Ada mūziķe, Borģa Jūlijs – dziedātājs. Dzīve rit uz priekšu. Bet Ernai arvienu iet nelaimīgi: bija skrienot klupusi uz kreisās rokas un to sagrūdusi, nezin, kas nu ir, bet māsiņas domā, ka varbūt vaina kauliņos, tāpēc varbūt būs jābrauc rītu uz Saldu, lai Dr Pone paskatās rentgenā. M. zvanīja, lai viņai Ritums rītu braucot pakaļ. Gustītei labi, un m. gribot atpūsties.
15.VIII.32. Piecēlos p. 5. Diena būs laba. Jāsteidz ievest beidzamie kvieši. Piecēlās arī Ritums un Musītis palīdzēt. Diena bija skaista. Pēc spīdēja saule. +22° R. Beidza vest kviešus. Iznāca 88 vezumi. Erna brauc pie Dr Pones. Tas teicis, ka roka esot tikai stipri sasista, kauls maitāts neesot. Ritums nobraucu uz Saldu. Paņēma darbu līdzi. Pēc pārbrauca m. līdz no Saldus. Tur bija nodzīvojusi 2 nedēļas. Af. runāja pa telefonu. Darba daudz, bet klienti naudas nemaksājot. Tāpēc esot nervozs. Lasīju Kloda Anē – "Erchercoga Rūdlfa traģēdiju". Vietām nekas. Tad vēl lasīju no "Jugendgarten". Rakstīju vārus. Šorīt aizbrauca Miķis uz Rīgu, tantiņa uz Jelgavu. Miķis stipri uztraucies.
16.VIII.32. Uzrakstīju uzaicinājumu uz sanāksmi Drejmanim. Lūdzu, lai ziņo arī Veispālam, jo viņa adreses nezinu. Rakstīju vēl Dzenim un Sprīvulim. Arī Ūdrim. Šodien jāieraksta vārdnīciņā vokābeļi. Onkulis nobrauca pļaut sēklas āboliņu. Doņis ar Lūciju aizbrauca uz Saldu. Gaida atbraucam pie Tīlika jkdzes viņas māsu. Abām otrām jkdzm gulēšanai ierīko zāles gultas. Es gandrīz visu dienu rakstīju laukā uz galda zem kastaņa. Runājām ar m. par bērniem, sevišķi Doņīti. Par viņa iekšējo pasauli. Ārēji viņš mēdz būt jautrs, bet iekšējie to kaut kas ļoti nospiež. Kaut varētu novelt viņam to smagumu! Viņš tak mums būtu atspaids citiem bērniem, kad mūsu vairs nebūs. Un mūsu ceļš – abu ar m. – tak jau nosprausts stipri redzami...

17.VIII.32. Esmu gulējis ļoti slikti. Daudz domāju par savu mīļo Doņīti. Jau no vakara nevarēju aizmigt ilgi ilgi. Tad pret rītu pamodos un domāju atkal. Galva smaga. Tā nevar izrunāt, būs jāraksta. Vakar ar motocikletu piebrauca Cīruļa Jēkabs, Volfmaņa Ada un Žibneris. Atveda Doņītim lekcijas eksāmenam. Būs jānogādā uz Saldu. Kaut arī biju gulējis slikti – sapņoju. Varbūt arī taisni tādēļ. Sapņoju, ka saņemu no Krievijas vēstuli – it kā no Marijas, bet adrese nav viņas rakstīta un vēstule arī nē. Rakstījuši kādi skolnieki uz viņas ierosinājumu, sūtījuši daudz uzņēmumu no Krievijas dzīves. Varbūt būs vēstule no Marijas. Redzēju sapnī arī Gustīti. Bija branga un sārtiem vaigiem. Domāju atkal par saviem mīlulīšiem. Visi mīļi, bet katrs savāds dabā. Atminos, kā bija, kad lielumīšus atveda uz Rīgu ģimnāzijā. Pats vēl nekā nezināju no pārnākšanas uz Rīgu. Lielumīšu aizbraukšanas dienā noņēmu dienas kalendāru ar tās dienas lapiņu. Kalendāru glabāja kā svētumu vēl tagad. Bērni tak mans viss pasaulē. Vēl tagad glabājas viņu nocirptie matiņi. Pirms kara bija glabājamas Ritumīša zeķītes – rozā "Taubenwolles", kā kājiņa bija bijusi iekšā. Arī kurpītes – pastaliņas – glabāju. Atminos, kā Ritumīšam pēc piedzimšanas bija viens garš nadziņš. To nogriezu un glabāju. Zināms, arī tas pazudis kā dažas mīļas piemiņas zīmes. Pēc visām smagajām domām, vakar vakarā onkulis sāka m. stāstīt par Ēbeli, kas arī slimo ar diabētu. Par to uztraucos, jo kamdēļ par to runāt?! Stāvoklis taču caur tādu runu nepaliek labāks. Tad vēl m. no Poļleiša kdzes dzirdējusi – Af. sūrojoties, ka mēs visi pie viņiem tik ilgi un bieži ciemojamies un pietam būšot viņam jāmaksā m. 2000 ls. Tagad gan Af. pats vēl mīt grsm. maizē, tā tad grsm. mūs uzņem, ne Af., tāpēc viņa sūrošanās būtu lieka. Dienā gulēju, jo nakti biju gulējis cauru miegu. Vienu laiku, pr. pusdienas, ar m. bijām pie tomātiem. Šodien te Būriņās visi domā par to, kā Miķītim veiksies ar eksāmenu. Ieveda no Lieknas nopļautās auzas.
18.VIII.32. Jau pēc p. 7 vakar sāku gaidīt, ka Miķis zvanīs no Rīgas. Bijām visi nervozi. Ap p. 9 zvana. Domājām, ka no Rīgas, bet zvanīja Doņītis no Saldus. Prasīju, kā ar Miķi. Pēc tam piezvanīja no Rīgas: Miķis izkritis, Lienīte nolikusi. Miķis nav uztraucies: redzējis pats, ka gatavojies pārāk maz. Šonakt gulēju labāk. Pa nakti bija izstrādājies referāta plāns. Ja neuzrakstīšu, runāšu pēc šā plāna no galvas. Bet varbūt uzrakstīšu. Nodomātie vokābeļi būs cauri. Nakti redzēju daudz sapņu. Viens bija garš. Atmodies to zināju, tagad esmu piemirsis. Varbūt atminēšos. Tad otrs bija par kādu izrīkojumu – Kuldīgā vai kur citur. Man arī tur bija jāņem dalība. Beidzamajā sapnī biju kopā tā kā ar m., kā Maruseli. Šodien brauks uz pastu, varbūt būs kāda vēstule. Varbūt aizbrauksim abi ar Musīti. Tas mums pats mīļums. Mīļš, mīļš! No rīta tagad piemācies, kā katru dienu. Nakti drusku lija. Domājams – noskaidrosies. Jau pr. pusdienas abi ar Musīti nobraucām uz Saldu. Izdzīvojos pavisam nelādzīgi: gandrīz tamdēļ vien braucu, lai aizvestu Doņītim lekcijas, bet galu galā tās

aizmirsu mājās – neaizvedu. Pavisam muļķīgi. Pa ceļam iebraucām Čāpātāju kapos. Tur brītiņu pasēdējāmies pie manas mammas. Kapos kluss, mierīgs, neviena cilvēka. Likās, ka kādu glabās: bija spraustas eglītes ar karodziņiem. Vēlāk Saldū dzirdējām, ka kapos zvana. Tak kāds raka. No kapiem braucām uz pastu. Man bija vēstule no Vernera un Kat. Borisovnas. Verners raksta, ka būšot Būriņās pirmdienas vakarā. Lai apgādājot pussotpu dzidrā un tomātus uzkodai. Jau otrdien grib braukt tālāk uz Kuldīgu. Kat. B. raksta sirsnīgi. Ritumīts arvien vēl glezno pašportreju. Var redzēt, mokās, ka neizdodas. Doņītis tulko kriminālprocesa lekcijas. Varēja tā kā manīt, ka neviens, ne otrs nav ar sevi mierā. Bet man atkal par to smaga sirds. Kaut varētu viņiem ko atvieglināt. Af. strādā ar aizsardžu uzņēmumiem. Man tā liekas, ka darbs būs bez peļņas – darbs liels, bet panākumu naudas ziņā nekādu. Un vispārīgi – Af. maz rentējas viņa darbs – gribēdams labi strādāt – iznieko daudz materiāla, tad ļaudis nesamaksā – paņem bildes un aiziet. Только в поисках.
19.VIII.32. Pēc pārbraukšanas no Saldus – aizbraucām uz dzirnavām. Tur kuļ – gan Rumbenieks – tāpēc abi ar onkuli braucām aprunāties par mašīnu. Ar to nekas neiznāca – jāiet kult papriekšu citur. Ņems Dzeņu mašīnu. Dzirnavas – zemē dziļi iebūvētas. Dambis liels – aiziet gandrīz līdz Sesīles skolai. No Būriņām labi redzamas dzirnavas un dambis. Onkulim vakar pastā bija vēstule par 1000 ls vekseļa nomaksu nedēļas laikā. Kā to nokārtos? Atkal gulēju slikti. Bija prātā lielumi. Kad pārbraucām no Rumbeniekiem – Miķītis bija atnācis no stacijas. Bija briesmīgi uztraucies par savu neizdevību, bet vēlāk gan kopīgiem spēkiem nomierinājām. "Raudāšana nelīdz, otrreiz veiksies labāk," sacīja Temzas zēns. Uz ziemas svētkiem varēšot atkal eksaminēties. Lienīte arī bijusi uzrakstījusi uz 2. Vārdos atbildējusi labi. Bet nu vēl priekšā konkurss augstskolā.
20.VIII.32. No rīta atvedu onkuli uz staciju. Piebraucām stacijā reizē ar vilcienu. Satikām Dzirnavu Bērziņu. Tie solījās pēc pusdienas atbraukt. Pārbraucu mājā. Taisījāmies ar Žuli braukt uz Saldu. M. brauca līdzi līdz Būriņu kapiem. Nebiju šovasar vēl tur bijis. Tur gan viss pa vecam. Vecajam Muldeniekam uzlikts piemineklis – granīta stabs. Jocīgi – es gan nekad nešķiros no sava spieķa, bet biju to atstājis pie kapu vaļņa. Telefonējām no Saldus, Mirdzītis bija atradis. Gribēju jau jaunu pirkt. Nu Ritumītis sevi uzgleznojis jau stipri labi. Lieto savādu tehniku – uzgleznoto saskrāpē ar nagu. Izskatās savādi. Žulim gan nepatīkot. Saņēmu no Polikarpa "steidzošu" vēstuli – rakstītu 12.VIII. Atbildēju viņam, rakstīju Ūdrim, Laursonam, Cimbulim un Lauriem un Matīsam. Polikarps bija cēlis dažus iebildums par sanāksmi 28.VIII. Pēc mājās pārbraukšanas drīz vien atbrauca Bērziņš ar diviem Daugavpils tiesu darbiniekiem un vienu kundzi. Izstaigāja Būriņas. Pēc es atkal nobraucu uz staciju onkulim pretī. Esot Rīgā nokārtoijis vekseļa lietu diezgan apmierinoši. Jāraksta vēl tikai firmas advokātiem.

Af. strādā pie aizsardžu fotogrāfiju izgatavošanas. Daudz darba, bet laikam gan izstrādāsies pus par velti. Bez tam Af. nav darbā sistēmas. Bez tās darbs nav ražīgs.
21.VIII.32. Polikarps raksta, ka arī Graubiņš esot bij. pleskavietis. Arī kāds Brīvulis. Ka Gr. bijis Pleskavas skol. institūtā, to gan biju dzirdējis. Rakstīju Ūdrim, lai piezvana Graubiņam. Šorīt nogulēju lūdz pus 8. Ilgi nebiju tā gulējis. Nakti daudzreiz modos. Domāju par referātu. Tas man izstrādājas galvā. Šonedēļ uzrakstīšu. Plāns izdomāts. Sagudrojām nobraukt ciemā uz Lutriņu Krimpjiem pie Pētersoniem. Laiks bija stipri vējains. Izciemojāmies labi. Krimpjos dabūjām zināt, ka pārradies mājā Alb. Auzers, kas no manis aizņēmās 30 ls pirms vairākiem gadiem it kā lai nomaksātu slimnīcas rēķinu. Vēl nesen dzirdējām, ka Auzers jūrā noslīcis. Aizrakstīju viņam, lai atsūta aizņemtos 30 ls. Tā tad beidzamā svētdiena šās vasaras brīvlaikā. Ātri gan pagājusi šī vasara, bet esmu daudz strādājis. Nu vēl jāķeras pie referāta par Pleskavas skol. sem.
22.VIII.32. Pēc vakarējā vēja naktī bija pērkona lietus. Uz vēju barom. vakar nokritās līdz 761, vakarā atkal bija pacēlies uz 767. Šorīt vēl apmācies. Vēss. Tikai +10° R. Sākām gaidīt atbraucot Verneri. M. nobrauca uz Saldu un pārbrauca ar abiem lielīšiem. Tie jau nu ciemojušies pa Saldu un grib arī satikties ar manu draugu. Es vienmēr vēl domāju par savu referātu, pie kura nu jāķeras ar steigu. Uzmetu plānu.
23.VIII.32. Vakar vakarā atbrauca Verners. Musītis bija viņam pretī stacijā. Jau tad sāka līt lietus. Tā viņš smalki lija visu nakti un tāpat visu dienu. Nevarēja nekur izstaigāties. Bet par to ar draugu izrunājāmies. Vakarā runājāmies vai līdz p. 2 rītā. Vispirms ņēmām cauri manu veco kabatas grāmatiņu, kurā daudz piezīmju par Pl. laikiem. Vakar vakarā vēl atbrauca lopu virspārraugs un Dziedātāja jkdze. Mājā tad pavisam bija 23 cilvēki. Bet tāds ļaužu daudzums nav nekas svešs Būriņās. Skāde gan, ka nevarēja Verneram parādīt Būriņu jauko apkārtni. V. vakarā brauca uz Kuldīgu caur Skrundu. Piektdien atkal būšot Rīgā. Prom brauca arī Tilika jkdzes māsa.
24.VIII.32. Šodien sāku rakstīt savu referātu. Uzrakstīju 14 lpp. – līdz Konstantinovska atnākšanai par direktoru. Domāju, ka uzrakstīais būs diezgan labi izdevies. Spīdēja saule, tikai reizēm lija. Musītis nogāja uz Saldu. M. pēc pusdienas palika slikti, tomēr puslīdz pārgāja. Onkulis visu dienu braukāja pa mājām – vākdams parakstus Būriņu kapu lietā. Norakstīju kartiņu Marijas māsai uz Volosovu – kur palikusi M., ka neraksta. Nav atbildējusi uz mūsu 1.VIII vēstuli. Vakar m. piezvanīja Gustelei – esot labi pārveduši savu mazo meitu. Piezvanījām vēlāk Af., lai to pasaka grsm.
25.VIII.32. Bijām gan domājuši braukt uz Saldu rītu, bet nobraucām šodien. Lūcītes augonim bija jāpārved rivonāla atšķaidījums (1:1000), bija jāgādā paraksti Būriņu kapu lietā. Pa ceļam iebraucām Pletēs. Pats Volfmanis bija Rīgā. Izstaigājām Pleša jauno māju. Viss labi ierīkots, tikai nelaime ar

piepi – bijušas jāpārliek visas grīdas. Iepazinos ar Volfmaņa kdzi un vecāko meitu – Andrējeva kdzi. Saldū saņēmu vēstuli no Žībiņa (Tas Bejas skolā, ne Šļukumā, kā biju domājis) un ģen. Kalēja. Domā, ka būšot sanāksmē. Rakstīju tūlīt Kalējam, šo to paskaidrodams par sanāksmi. Pie grsm. atnāca Salna kdze aprunāties ar m. par Lienīti. Lienīte braukšot uz Rīgu svētdien un pa eksāmena laiku apmetīsies pie mums. Musītis palika Saldū. Rītu solījās nākt kājām uz Būriņām. Atpakaļ ceļā piebraucām Čāpātāju kapos. Šodien mammas miršanas diena – p. v. st. 12.VIII. Pagājuši jau 23 gadi.
26.VIII.32. Beidzamā diena Būriņās. Tā tad vasaras brīvlaiks pagalam. Vakarā brauksim prom uz Rīgu. Vasara bija jauka, labvēlīga, daudz saules un siltuma. Ar vasaru darba panākumu ziņā esmu stipri mierā. Neesmu padarījis dažu darbu, kas bija nodomā, bet gan to veikšu. Biju domājis varbūt uzrakstīt savas klases skolēnu raksturojumus par pag. m. g. (par agrākiem uzrakstīju pērn vasar), bet tas palika neizdarīts. Bet gan jau. Pastrādāšu Rīgā. Vakar pabeidzu savu referātu par Pleskavas laikiem. Meitenes izlasījušas, teica, ka būšot labi. Iznāca 20 lpp. Būs lasot vēl vienā otrā vietā jāpapildina vārdiem. To varēs. Redzēs, vai būs vēl kāds cits referāts, gan par to rakstīju Vičam. Šodien Lillija svēta savu 62. dzimšanas dienu. Svēta to, kad ir 26.VIII, kaut gan būtu jāsvēta 12 dienas vēlāk, bet tā viņas abas ar Mariju paradušas. Būs jāraksta.

Rīgā.
27.VIII.32. Vakar vēl Būriņās apstaigāju vecās vietas. Uz upes leju gan nenogāju. Tur šovasar maz biju. Kad atbrauca S. Kr. māsas, tad nemaz negāju. Nosēdos vēl uz jaunā sola pie siltumnīcas. Laiks bija tik rāms, ka ne lapiņas nekustēja. Skats uz upesleju un dzirnavām jauks. Saules stari daudz zeltaināki kā vasarā. Tāds miers visur. Tīrumos maz vien redz labību – viss jau gandrīz novākts. Vispārīgi – visa vasara bija jauka. Un pavisam jaukas ir pēcpusdienas – sevišķi agrā rudenī, kad nav vairs karsts, bet kad ir tikai silts. Tādas pēcpusdienas esmu mīlējis no laika gala. Bērnībā man vēl patika saules dienas agrā pavasarī, kad kusa sniegs. Tad es labprāt sēdēju uz kāda koka vai baļķa saulītē, visapkārt sniegs, tik vietām redz jau melnas zemes plankumus, kur saulītē vizuļo stikla gabaliņš. Žēl biju šķirties no lauku dzidrā gaisa, no saules. Iedomājos, ka tak kādreiz būs beidzamā reize, kad būšu dabu redzējis un ka varbūt šī ir tā beidzamā reize. Ko tur var zināt? Līdzi ņemamo mantu bija skaitā 8, pa lielākai daļai smagas. Stacijā atveda onkulis, kas pļāva vasarāju un sēklas āboliņu gandrīz līdz pašai prombraukšanai. Borģa Jūlijs palīdzēja pakas iesviest vagonā. Atbraucām vaļīgi. Šodien no rīta aizbraucu uz Skol. M. – dabūt naudu no krājkases – biju lūdzis Ūdri, lai daļu algas nogulda uz tekošā rēķina. No Skol. M. biju Tērbatas ielas veikalā un pie Cālīša. Tur nopirku Af. papīru pr. aizsardžu grupas. Stīpnieks, no atvaļinājums braukdams, bija pienācis. Viņš pēcpusdienā brauca prom un noveda Af. pirkumu. St. bija sanīcis ar māgu. M. ar Musi tīra dzīvokli.

28.VIII.32. No rīta vēl pārlasīju savu referātu un uzrakstīju apsveikuma runu. Te kāds zvana. Musītis ielaiž un man saka, ka kāds kungs gribot mani redzēt. Skatos – nāk ģen. Kalējs. Viņam šodien jāatklāj sporta laukumā starpt. futbola sacīkstes. Ja nevarēšot būt sanāksmē 23. p. skolā, tad satikšoties virsnieku klubā, jo vajagot tak parunāties pēc tik daudz gadiem. Jātaisās prom. Šorīt atbrauca Salna Lienīte. Grib iestāties vēstures nodaļā.
29.VIII.32. Paņēmu vakar ormani un nobrauca uz 23. pm-skolu. Sanākuši bija pavisam nedaudz – 20 cilvēku. Gan domāju, ka Nesaule nebūs, bet taču bija atbraucis: pēc dievvārdiem baznīcā – paņēmis auto un atbraucis uz Pļaviņām. Ieradās gan pēc mana referāta. Šoreiz es biju tas runātājs. Mājā vēl uzmetu apsveikuma runu. Pēc tās ievēlēja prezidiju. Polikarpu (visvecāko) un Sprīvuli un par sekretāru visjaunākā (1919. g,) izlaiduma Ceru no Tukuma. Tad nolasīja savu referātu par Kestnera laikiem un Konstantinovska laiku sākumu. Iznāca labi. Pēc tam nogājām uz Virsnieku klubu. Tur mūs sagaidīja un teica, ka ģen. Kalējs būšot tūlīt – esot zvanījis. Ēdām vakariņas, jautri triekdami. Atnāca Kalējs. Nosēdējām līdz p. pus 1. Pavisam bijām 21 dalībnieks. Nolēmām dibināt bij. Pleskavas sem. audzēkņu b-bu. Izvēlēja komisiju, kurai uzdeva sastādīt statūtus un tos reģistrēt jau līdz Ziemassvētkiem, tad arī sasaucama sanāksme pa Latv. skolot. s-bas konferences laiku. Esmu apmierināts ar sanāksmi, kaut arī tā nebija liela. Atkal redzējāmies un atjaunojām vecās jaunības saits. Ūdris lūdza, lai šodien noeju skolā no 6–7 – pierakstīt skolēnus. Biju skolā. Lienīte domājas uzrakstījusi domu r. labi.
30.VIII.32. Gandrīz visu dienu kārtoju sava rakstāmā galda atvilktnes. Bija stipri pārpildītas. Sakārtoju arī savus vēstuļu saiņus. Tagad atkal vēstuļu sakrājies labi daudz. Tās krājušās no 1908. g. Tad iznīcināju lielu daudzumu vēstuļu, kuras bija krājušās līdz tam laikam. Tagad gan žēloju – nevajadzēja nīcināt. Būtu uzglabājušās jaunu dienu atmiņas. Svētdienas rītā iebrauca Ludis no Daugavpils uz jātnieku sacīkstēm septembrī. Vakar vakarā Ludis ar Mirdzīti bija operā uz "Havajas puķi". Šodien laiks piemācies. Nav arī visai silts. Musītis skolā jau otro dienu. Dimāras kdze atkal iecelta par inspektrisi. Nupat atnāca Lienīte no latv. val. vārdu eksāmena. Domā, ka neesot izgājis labi. Prof. Fr. Balodis prasījis par Blaumaņa pirmo darbu. Lienīte domājusi, ka "Pērkona negaiss" esot bijis pirmais darbs, bet "Wiedergefunden" tas esot bijis. Citu gan zinājusi. Vakar Bēra kdze bija nonākusi pie mums. Stāstīja par virtu, ka tas esot pagalam nervozs un nonīcis trūkumā. Atbrauca Žulītis. Musis bija stacijā pretī.
31.VIII.32. Šodien nogāju uz skolu pirmo reiz. Bija pēceksāmeni un pēc tiem paid. padomes sēde. Kliķe nolēma, ka Mauriņš dabū zīmēšanas stundas. Es protestēju. Zi-

nāms – paliku viens. Mauriņš teica, ka viņam zīmēšana esot sirds lieta, tāda bija arī vingrošana, kad to saņēma. Lai lauž kaklu, kas man. Tik žēl mākslinieku lietpratēju, kas pieteicās lielā skaitā. Tiem nav darba, bet puišelis tiem atņem maizi. Atnācu no skolas mājā. Priekšā bija Gaigalu Aulis ar Vovu. Bijuši pie Jāņa. Atveda man Jāņa rakstu Skolot. kasei, lai man izsniedz viņam piešķirtos 200 ls maksājuma nokārtošanai. Kāpēc 200 ls, to noskaidrošu. No skolas līdz atnāca Freimaņa jkdze. Pēc atnāca Kaķītis ar mazo Ināru. Mīļš bērnelis. Musītis izņēma radio aparātu un to uzstādīja. Dzird labi.
1.IX.32. Pirmā diena skolā. Nogāju turp drīz pēc p. 8. Bija nodomāts aktā pieminēt nel. Vinegru. Tāpēc no V. kdzes bija atgādātas V. biste. To uzstādīja uz skatuves un dekorēja. Akts noritēja aizkustinoši. Visi bija ļoti aizgrābti. Nodziedājām Niedras dziesmu par 3 vietām: dzimtu, darbu un kapa vietu. Mākslinieks Prēdelis nospēlēja Šopēna sēru maršu un Mūrnieks nodziedāja Vinegra mīļāko dziesmu "Tu, kas mīti debesīs" (Vītola). Darbs sācies ar nelaiķa piemiņu, kā nevienu gadu. Šodien savā 6. kl. saskaitīju 29 skolēnus. 7 no tiem pērnie, kas nobeidza. Darba biedri gan krata galvas, ka man lāgā neiešot, bet es ceru visu pārspēt. Gan būs labi. No skolas pārnācu mājā. M. bija aizgājusi dzīvokli skatīties. Dzīvoklis plašs, bet neremontēts. Nams pieder Dr. Mežane-Kronberģa kdzei. Kas lai nu remontē! Nobraucu uz Skolot. kasi un nokārtoju vekseļa lietu. Man izmaksāja 100 ls, par kuriem būs jāraksta Jānim vai arī labāk – lai Musītis tos noved. Biju Tērbatas ielas veikalā. Tur darba daudz. Darbs ir arī Sleiņa kdzei Dzirnavu ielas veikalā. Prasīju fot. Rekem par svētdienas uzņēmumu virsnieku klubā. Teica, ka būšot gatavs rītu vai parītu. Šodien aktā arī bija fotogrāfs. Fotografēja visus skolēnus zālē, tad skolotāju un pad. loc. grup. pie bistes un bisti pašu par sevi. Vinegra piemiņas aktā uztraucos. No rīta domāju ieņemt vienu tableti bromurāla, bet rēķināju, ka nebūs vajadzīgs. Būtu mierīgs, ja būtu bromurāls ieņemts kā 5.VIII Kuldīgā – biju pavisam mierīgs. Atminos – kad mamma glabāta – dzēru baldriānu, tomēr maz līdzēja. Arī Ūdrim aizrāvās valoda, runājot par Vinegru. Gandrīz neviens nepalika sausām acīm. Ozoliņš stāsta brīnišķīgus sapņus par Vinegru. Viņš esot runājis Sapnī ar V., bet zinājis, ka tas miris. Licis Vinegram, lai spiežot roku! Spiedis diezgan cieši. Pēc tam Oz. prasījis V., kā esot "tur" – aizsaulē. Atteicis: "izskanēja..." un nozudis. Es redzēju T. Nāca melnā kažokā ar karakula krāgu. Bija tikai sapnis.
2.IX.32. Vakar Riekstiņš zvanīja, ka šodien jābūt īres valdē. Bija kādas 40 prāvas. Ap p. 4 beidzām. Atpakaļ ceļā piegāju pie Vernera. Nebija mājā. Lienītei nebija vakar veicies latīņu rakstu darbā. Bija bēdīga par neizdošanos, bet nekā nevar darīt. Varbūt ir ar' labāk, ka paliek 1 gadu mājā atpūsties. Izmocījies diezgan ar Lekša slimošanu un visu pusgadu ar gatavošanos, sevišķi latīņu valodu. Bijām ar m. skatīties kādu dzīvokli Brīvības ielā 93. Ir 6 istabas, ar meitas istabu 7, prasa 130 ls un 60 ls par

apkurināšanu ziemas mēnešos. Sētā skaists dārzs. Dzīvoklis plašs, bet mums iznāk par dārgu, to nevar. Bez tam – manām kājām par tālu, to nevarēšu ciest. Esmu palicis par daudz vājš gājējs, nemaz vairs nevar paiet lielāku gabalu. Vasaru stipri pampa labā kāja. Tagad tas tā kā mitējies. Biju gan domājis iet pie ārsta, lai paskatās – vai pampums no sirds vai nierēm. Bet nu redzēs, kā būs – varbūt pāries pavisam. Diena bija jauka, laiks kā vasaru.
3.IX.32. Jau nedēļa, kamēr esam Rīgā. Laiks aizskrējis ātri, bet liekas, ka mēs jau sen atkal būtu Rīgā. Skolā man bija tikai 1 stunda, bet sabiju tur līdz p. 1. Dažādas darīšanas un runāšanas. Paturēju parunāties tos, kas palikuši VI kl. otro gadu. Par dažiem visi skolotāji ļoti žēlojās. Izrunājos ar bērniem kā ar lieliem cilvēkiem – lai viņi ir kā laba priekšzīme tiem, kas VI kl. sēd 1. gadu. Domāju gan, ka audzināšanas daļa ies labi, vismaz tā ceru. Man allaž ir bijuši labi panākumi, tikai ar Pinni neizdevās. Bet aizpērn klasē tāds nebija tikai viens Pinnis, bija dažs smags eksemplārs. Izmaksāja augusta algu. Piegāju pie virta samaksāt īri par augustu un teicu, ka uz priekšu tik daudz – 90 ls – maksāt nevarēsim. Redzēs, ko teiks. Domājams, būs vien jāatlaiž, ja negribēs, ka dzīvoklis stāv tukšs. Augšējais dzīvoklis N23 jau bija nostāvējis tukšs kādi 2 m. Tagad nu ir izdots, bet par viņu būs gan īre ne 90 ls. No skolas piezvanīju Verneram. Tas solījās atnākt pirmdien. Zvanīju arī Gaigalu Jānim. Prasīju, kas ir ar Ļenas stāstu par Gaigalu pārdošanu. Neesot nekas ļauns: esot tikai kāda kombinācija. Jānis it kā gribot sev atdalīt kādu gabalu zemes. Pēc pusdienas biju Tērbatas ielas veikalā. Atnāca Ludis ar Turka Jāni. Ludis brauca uz Būriņām par svētdienu. Turku Jānis precoties. Stāstījis, ka līgava esot ļoti smalka. Bet izrādās – kāda krāsotāja meita, nelāga slava: dzīvojot tepat virs Hammera bodes. Kad nu kā varētu naivo Turka Jāni glābt no nelaimes! Ar Af. ar' ir joki. Viņu sestdien nosūtīju ar Stīpnieku kartonu aizsardžu "tablo". Af. bijis ar to mierā. Te uzreiz Freiberga Paula nejauši satiek Musi šodien uz ielas – Af. esot ceturtdien telefonējis Paulai, lai es gādātu citu, lielāku kartonu. Ziņu pa telefonu dzirdējis kāds aspirants pie Fr., tas aizmirsis Paulai pateikt, nu tikai atģidies. Es nekā nevarēju darīt, jo Ludis tūlīt brauca prom. Ar Af. vienmēr ir tā – pašā beidzamajā mirklī visu vajag saķert. Vakarā Lienīte ar Musi bija kīnō. No rīta Lienīte bija zvanījusi māju, ka izkritusi. Grib padzīvoties un izklaidēties. Atpūsties viņai vajag.
4.IX.32. Svētdiena. Gan atmostas katru rītu ap p. 6, bet celties negribas. Šorīt pat nogulēju līdz p. 9. Lienīte ar Žuli gāja uz Doma baznīcu. Redzēju jocīgu sapni par Verneri. Nezinu, kā tas bija, bet viņš nezināja kaut ko no bībeles stāstiem. Teicu, lai tāpēc nopērk Dobnera bīb. stāstu grāmatiņu lai tad izlasa: 7. stāsts ir par Ābramu, kā viņš iziet no savas tēvu zemes, bet 24. st. par Ijābu. Tā man arī tagad liekas. Otrā sapnī redzēju Marusīti. Bija atbraukusi no Krievijas. Mugurā bija tumšpelēka ceļa jaka (kostīms).

Es ieraudzīju Maruseli nākam tā kā peronu – bijām tā kā stacijā, bet kopā netikām – starpā bija tāda kā lete. Sasniedzāmies rokas pāri letei un sabučojāmies. Vai nebūs kāda vēstule no viņas? Nupat sastādīju skolēnu sarakstu (VI kl.) uz vakardienu. Klasē bija 28 cilvēki – 10 zēnu, 18 meit. No tiem no pērnās VI kl. 5 zēni un 2 meitenes, no citurienes 1 z., 1 m., no Va kl. 5 meitenes, no V. kl. 4 z. un 10 meit. Pēcpusdienā nobraucu uz Kristietības b-bas priekšlasījumu (Dzirnavu ielā 118). Bija theol. cand. Siliņa referāts par "Reliģ. mācības reformas vajadzību skolās". Runāja par vidusskolām, neaizņēma pamatskolas. Par to būs jāraksta Sanderam. Kad atbraucu no priekšlasījuma, priekšā bija Brunis. Domā iet kara klausībā, jo apstākļi esot vāji: tagad Kārlis varot mazāk palīdzēt – pašam lieli izdevumi sakarā ar ģimenes pieaugumu.
5.IX.32. Redzēju savādu sapni. Braucu ar Būriņu zirgu droškā viens pats. Ceļš nebija lādzīgs, bet beidzot gāja pa spraugām, kurām izbraucu cauri viegli, un pa jau būvējamu ceļu, kas bija nobērts īsiem, apaļiem koka klucīšiem. Neatminos, vai izbraucu cauri beidzamajai spraugai. No skolas atnācu mājā p. 3. Pēc 3 stundām sākās sēde. Neiznāca taču nekāda ķilda. Bet Grīvas "augstā un aukstā" valoda stindzina. Ļoti nepatīkami būt tādu cilvēku vidū, kādi gadījušies darba biedri mūža beigās. Nosprieda 12.IX – Raiņa miršanas dienā – vest skolēnu uz Raiņa kapu. Grūti man būs izstaigāt, bet vai tad netikšu galā? M. smējās, ka mans draugs Verners neatnākšot, kā bija solījies. Smējās, ka vajagot derēt uz mārciņu šokolādes. Taču draugs atnāca pēc p. 8. Esot bijusi baznīcas valdes sēdē ērģelnieka un centrālās apkures jautājumā. Nopļāpājām līdz p. pus 12. Sēdot pie galda – m. piepeši palika slikti – sāpes sirdī. Iedzēra zāles, pārgāja gan. Domājām, ka Ludis pienāks pēc pārbraukšanas no Būriņām, bet nepienāca vis.
6.IX.32. Vakarā apgūlāmies pēc p. 12. Biju līdz šim rītam nogulējis bez mošanās. Atkal rīts skaists, spīd saule. Skolā darbi sāk iet diezgan labi. Liekas, ka manā klasē darbs ies labi. Pēc pusdienas nobraucu uz Skol. M. Bija pirmā koop. valdes sēde. No turienes nobraucu uz Tērbatas ielas veikalu. Tur iet visi darbi ļoti steidzīgi. Pārbraucu mājā ap p. 8. M. bija nogājusi uz kīnō. Priekšā atradu Ludi. Pa Būriņām ejot labi. Musītis nogāja uz telefonu runāt ar Būriņām. Vakar no Doņīša saņēmām kartiņu, ka braukšot tūlīt uz Rīgu. Musītis teicis, lai pagaida, kamēr paiet mašīnas laiks. Bija atbildējusi, ka laikam atbraukšot ceturtdien. Saņēmu mūsu sanāksmes uzņēmumu. Būs jāizdala.
7.IX.32. Atkal redzēju savādu sapni: es sēdēju pie galda, Fr. jkdze bija tā kā pieliekusies man pie pleca pavisam tuvu un ar lūpām pieskārās man pie vaiga, it kā glābiņu meklēdama. Un jocīgi: šodien viņai ar Ūdri iznāca nepatikšanas dēļ kāda pieņemama zēna. Fr. jkdze bija ļoti uztraukusies, Ūdris saskaities. Cik es zinu, taisnība šoreiz Fr. jkdzei.

Ūdris виляет Grīvas priekšā – сидит на задних лапках, viņam no Grīvas bail. Rozenfelde ceļ skandālu, ka Grīvas klasē maz skolnieku, Fr. klasē esot vairāk. Un kad nu varētu Grīvai dot to skolnieku – Gr. neņem, bet Ūdrim bail Grīvai uzspiest. Grīva ir demagoģe – Ūdrim bail. Es šodien sakārtoju lielo klases žurnālu. Būs miers. Pa kooperatīvu iet pārdošana raiti. Ir ieņemts ap 150 ls. Pārdodam par skaidru naudu. Nākot no skolas, Fr. jkdze man sūdzēja savas bēdas. Tā tad mans sapnis ir bijis paredzējums. M. vakar un šodien stipri sāp mugura. Varbūt tas sakarā ar pārejas laikmetu. Vakar m. bija maksāt dzīvokļa nod. I daļu. Atpakaļ nākot – kāds ormanis – gribēdams sist savam zirgam – bija iesitis m. par vaigu kreisās acs tuvumā. Labi, ka nebija ķerta acs. Šodien m. nopirka 12 palagus. Tie bija mums pavisam nobeigušies. Vakar Musītis sev nopirka jaunas kurpes. A. Ek. veikalā pirktās iznīka gandrīz bez valkāšanas. Ludis stāstīja, ka bijuši svētdien Saldū uz aizsargu svētkiem un piemiņas plāksnes atklāšanu baznīcai, kā arī uz aizsardžu rokdarbu izstādi. Af. bijis izstādījis savu aizsardžu "tablō". Vakar saņēmu vēstuli uz savu 30.VIII rakstīto. Raksta stipri drūmi – kaut kas viņu nospiež.
8.IX.32. Vakarā atbrauca Miķis un abi lielumi. Pēc brītiņa vēl kāds zvana. Atver durvis – Afulis. Atbraukuši visi reizē, bet Af. gribējis mūs pārsteigt. Atbraucis Rīgā iepirkties. Mājā patlaban velkot elektrību. Pa skolu iet labi. Klases darbs ievirzās sliedēs. Stundas gan vēl provizoriskas, plānu patlaban Ūdris gatavo. Rakstīju Lillijai vēstuli. Šodien viņai dzimšanas diena pēc v. st. Viņa gan to svētot pēc j. st., bet ar viņu vienmēr pieminu pa vecam. Tais dienās vienmēr nāk atmiņā vecie laiki.
9.IX.32. No Grīvas dveš kapa smaka, tāpēc skolā neoma līdzi. Tā ir augstākā mērā demagogs. Un Ūdrim no viņas bail. Viņa terorizē visu to aitu baru, kas arī no viņas bīstas. Viņa zina, ka es neesmu viņas draugs. Šodien pirmā jātnieku sacīkšu diena. Spēcīgas vācu un poļu komandas. Arī igauņi labi. Visvājāk gājis latviešiem. Vienīgi Insbergs dabūjis 5. vietu. Ludis palicis bešā, Ražinskis izslēgts. Un Ludis tā bija pārliecināts par labām sekmēm. Diezin vai Ludim neizputēs braukšana uz igauņu sacīkstēm Rēvelē. Biju nobraucis pie Vernera. Tur satiku māksl. Dzērvīti.
10.IX.32. Vakarā gan gribēju labot VI kl. diktātu, bet biju noguris. Apgūlos, bet neaizmigu pirms pus nakti: Af. ar Musi bija nogājuši uz kīnō, pārnāca vēlu, tad visi runāja, smējās, un es nevarēju aizmigt. Atmodos šorīt priekš p. 6. Man nepatīk iešana pirmdien pie Raiņa kapa. Tad vēl skolēniem kaut kas jādeklamē. Par to neesmu nemaz domājis. Kad man kas nepatīk, tad to vilcinu. Tā arī tagad. Kā nebūt par šodien un rītdienu vajadzēs to nokārtot.

Iegāju paklausīties kora dziedāšanu – sakarā ar iešanu 12.IX uz Raiņa kapu. Nekad Mūrnieka koris nav nodziedājis dziesmiņu kā nākas. Tā arī šoreiz. Bez tam – dziesmas pavisam nepiedienīgas. Pirmā laba – tautas dziesmas "Kur, māsiņas, braukājat?" Bet par to otrā – pavisam kas nejēdzīgs. Raiņa dzejiņa: "Rociņas sadotas, kājiņas saspiestas, ripu ripā riteni..." Trešā "Cīrulis". Vai Mūrniekam pavisam nav jēgas, ka abas pēdējās tak nav dziedamas pie kapa, lai arī tas s.-d. kaps? Kāpēc tad vēl nenodziedāt "Skroder's sēž uz akas" vai arī "Trimtrallā skrodeļam"? Ak jā, tie jau nav Raiņa teksti. Es nenocietos – Ošiņai un Aļeksējavai teicu, ka tādas dziesmas pie kapa dziedāt ir gatavais skandāls. Mūrnieka advokāta – Grīvas nebija klāt Gan jau dibenlaižas to būs viņai pateikušas. Af. taisījās aizbraukt, bet palika vēl uz rītdienu. Bija Brunis. Vakarā visi aizgāja Br. pavadīt. Šodien bija ēnā +20° R.
11.IX.32. No rīta izlaboju VI kl. diktātus. Visvājāk uzrakstījuši pērnie VI klasnieki. Af. ar Lienīti nogāja uz Latvijas ražojumu izstādi esplanādē. Atnāca atpakaļ un aizsteidzās uz vilcienu. Ilgāk negribēja palikt. Mēs ar m. braucām pie Medņa Augusta. Bija bijusi Augusta māsa Emīlija un stāstījusi, ka vasarā Augustam noņemta kāja. Gribējām apraudzīt. Tagad no slimnīcas mājā 3 nedēļas. Izskatās gan vecāks un vājāks no ciešanām, bet kāja labi apdzijusi un domājams, ka slimība neatkāršoties.
12.IX.32. Gan vakar pēcpusdienā gulēju, tomēr atkal vakarā biju miegains. Apgūlos mazajā istabiņas, kas nu būs mana guļamā istaba. Te varēšu ar' strādāt, ja negribēšu trokšņa. Nezinu, kā tas ir, bet beidzamā laikā nevaru troksnī strādāt. Laikam esmu palicis nervozs. Gulēju labi. Tikai dzirdēju, ka lija. Šorīt arī nav spožs laiks. Redzēs, vai varēs iet uz Raiņa kapiem. Aizgājām gan skolā, bet laiks bija šaubīgs – līņāja, tāpēc negāju uz Raiņa kapu. Turēja stundas, bet tās iznāca izjukušas. Tomēr nodzīvoju un nostrādājos pa skolu gandrīz līdz p. 2. Pēc pusdienas gulēju. Bija nonākusi Bēra kdze. Ar viņu laba prakse vācu valodā. Manu, ka tagad esmu daudz gudrāks par pavasari, jo vasarā darbs ir lieti derējis. Šodien nav īstas gribas strādāt. Varbūt tur vainīgs vasaras ciešais darbs. Bet gan nu ies, kad atkal sākšu. Ludis bija atnācis. Tas priecīgs par saviem panākumiem. Vakar un šodien ņēmis otrās vietas. Braukšot uz igauņu sacensībām Rēvelē. M. ar lielumiem nogāja uz kīnō. Miķis ar Musi aizgāja runāt pa telefonu uz Būriņām. Šodien nosūtīju Marusītei kartiņu. Neraksta.
13.IX.32. Nogāju skolā. Nu sagudroja, ka vajag iet uz Raiņa kapu. Laiks bija labs, bet varēja domāt, ka sāks atkal līņāt. Tā arī bija: jau ap pus 11 sāka līt smalks lietiņš. Gan es domāju neiet līdzi uz kapiem, bet redzēju, ka labāk iet, tāpēc gāju, lai arī bija grūti. No Rēveles ielas gala braucu tramvajā. Kapos nonācu agrāk kā skolēnu gājiens. Pretīm lielajam ceļam Raiņa kaps un tagad jau uzcelta pieminekļa arhitektoniskā daļa. Tā gan jau svētdien atklāta, bet vēl strādnieki strādā.

Raiņa kapos redz daudz krustu. Tas tā savādi. Viens gabals esot nodalīts 1905. g. cīnītājiem, otrs – skolotājiem. Kapi labi kopti. Ūdris noturēja īsu runiņu un nolika viršu vaiņagu. Mūrnieka vadībā skolēni vienbalsīgi nodziedāja 2 dziesmiņas – vienu par cīruli, otru par kādu ripu – laikam kāda Raiņa rotaļu dziesma. Ne viena, ne otra nebija pie kapa dziedama. Pavisam nepiedienīga tā dziesma par to ripu. Kāds tai sakars ar kapiem? Biju Ūdri darījis uzmanīgu par dziesmām, bet tam vīram bail no Mūrnieka, Grīvas un Ko. Viņš iemiedz asti kāju starpā, kad Grīva ko saka. It kā Mauriņš bija zīmējis vaiņaga lentu. Uzrakstus rainisks – par tumsas aizdzīšanu u.t.t. Bija zīmējumus ornamentu veidā – esot domāta saule, darba ritms – vismaz tā Mūrnieks bija skaidrojis zīmējumu. Galu galā tas gājiens viss izlikās tīri nevajadzīgs un bez nozīmes. Biju koop. valdes sēdē un no turienes Tērbatas ielas veikalā. Meitenes vēl p. 8 nebija mājā no sacīkstēm. Laiks bija sturmīgi lietains – lai dzīvojas, ka nebūtu bijis auksti. Pārnāca. Ludis esot ieguvis 2 vietas: I u. II. Labi, ka sacīkstēm beigas, varēs sākt strādāt, ar tām nokavēja daudz laika. Meitenēm līdzi atnāca Brunis.
14.IX.32. Biju par vakardienu stipri noguris, tāpēc apgūlos p. 10. Taču mocījos ar aizmigšanu – viņi skaļi runāja un smējās. Nevaru gulēt troksnī. Agrāk varēju. Nosit daudz laika ar nevajadzīgu un tukša pļāpāšanu – un dzīve tak tik īsa. Skolā darbs pamazām ieiet sliedē. Nostrādāju līdz p. 2. Atnācu mājā, gulēju. Pēc tam atnāca Ženija ar Gertnera Mirdzu, tad Jansona Marta. Bija liela kņada, es strādāju mazajā istabiņā. Man reizēm troksnis nepanesams. Agrāk varēju strādāt čalā. Ludis aizbrauca uz Rēveli – uz igauņu sacīkstēm. No Būriņām raksta, ka daļa labības nodota un nauda saņemta. Tak drusku vieglāk – visu vasaru nebija nauda redzēta. Vakarā sāku lasīt "Die Fahrtin den Abgrund" turpinājumu. Laiks pavēss. Gan spīd saule, bet tad uznāk lietus, tas pāriet – un tad atkal saule. Musis ar Miķi bija kīnō.
15.IX.32. Šodien bija pirmā valodnieku sēde. Papriekšu biju kooperatīvā. Tad caur Vērmaņa dārzu izgāju uz Merķeļa ielas. Biju jau pret Latv. b-bu, te no mugurpuses kāds mani sveicina. Apgriežos – prof. Endzelīns. Saka, ka esot prieks mani atkal redzēt. Runāja ne vārdu pēc. Sēdē uzdevu daudz vārdu. Laiks pagāja patīkami. Prof. E. uztraukts par aplamajiem uzbraukumiem. Sacīja, ka būtu tīri vai jāaizbrauc no Latvijas prom. Atpakaļ ceļā biju "Apollo". Tur izrādīja Ferēra romāna "Cilvēks, kas nokavē" dramatizējumu. Pēc tam bija "Rietumu frontē". Laikam Remarka darba dramatizējums. Drausmīgs gabals. To redzot sajūt riebumu pret karu. Laiks pavēss.
16.IX.32. Šodien tika gatavs jaunais stundu plāns. Man šogad 24 st. Acumirklī pirmdien 5 st., otrdien 2, trešdien 5, ceturtd. 4, piektdien 6, bet sestdien 2 st. Darbs būs smags, atbildīgs, redzēs, kādas būs sekmes, redzēs, kā ies. Pēc stundām tūlīt bija paid. pad. sēde.

Novilkās gandrīz. līdz p. 3. Sēde pagāja mierīgi. Atnācu mājā, nogulēju. Sāku izsūtīt pa pastu pleskaviešu sanāksmes dalībnieku uzņēmumu. Ritumītis cītīgi strādā – glezno un zīmē uzmetumus ar sangīnu un ogli. Sangīna atkal dabūjama Rīgā. Doņītis gatavojas uz eksāmenu pie doc. Birkhāna "finansu politikā". Grib rītu likt. Sastādot anketu, izrādās, ka Doņītim nolikts daudz eksāmenu pag. pusgadā. Iesniegs lūgumu dēļ atsvabināšanas no lekciju naudas maksāšanas.
17.IX.32. Stundu rādītājs bija gatavs, un no pirmdienas varētu kārtīgi strādāt, bet bija kaut kāda kļūda Mūrnieka stundās, tāpēc stundu saraksts atkal jāpārstrādā. Pēc stundām biju kooperatīvā. Ceļā satiku Lāča Emīliju. Bija iebraukusi Rīgā. Šogad paejot 10 g. no mūsu (38.) skolas dibināšanas. Ūdris gribētu, lai sastādītu piemiņas grāmatiņu. Vakar izvēlēja komisiju, kas rakstīs skolas vēsturi par šiem 10 gadiem. Tur ieiet Ošiņa, Segliņa, Grasberģe, Ozoliņš un Ūdris. Interesanti, kā viņi visi rakstīs. Maigā Ošiņa nevar rakstīt viena – Grasberģe neprotot ne rakstīt, ne runāt. Vārīga un nevarīga tauta. Lielās meitenes bija uz "Trīs grašu operu". Esot galīga muļķība. Laiks patīkams. M. bija pie Hammera dzirdējusi, ka Klāviņš par savu dzīvokli virs mums maksājot tikai 60 ls mēnesī. Ja tā, tad mēs arī nemaksāsim vairāk. Redzēs, kāda būs runa ar Virtu. M. uzgāja augšā pie Bēra kdzes – pateikt tai par Klāviņa īri, bet Bēre kdze nebijusi mājā.
18.IX.32. Šorīt biju nogulējis līdz p. 10. Visu vasaru nekad nebiju tik ilgi gulējis. Liela ciemiņu diena. Pats pirmais atnāca Berģa Jūlijs. Tam Dr Sniķeris taisījis mandeļu operāciju. Tad bija Balodis, pēc tam Asja, tad Ženija. Es daudz strādāju – rakstīju vokābeļus, lasīju "Die Fahrt in fen Abgrund". Negribas iet laukā. Brīžiem jūtu tā kā sāpi nierēs. Iesāpas, kustoties, kreisā niere. Visu vasaru pampa kājas – visvairāk labā. Man liekas, ka tas bija sakarā ar sauļošanos. To esmu ievērojis vairākas vasaras. Tagad nepampst. Ja manīšu sāpes, būs jāgriežas pie kāda ārsta. Vasaru bija palicis stipri resns. Tagad manu, ka resnums plok. Tas man pa prātam. Aņai tagad vēl rudenī 2 nedēļu atvaļinājums. Aizbraukusi uz Vīnu.
19.IX.32. Briedis grib, lai no kredītrēķiniem taisa izvilkumu, kas mūsu izdevumus ņēmis un cik. Biju koop. un atnesu rēķinu grāmatas. M. strādāju pie izvilkuma līdz vēlai naktij, darbs milzīgs un neauglīgs – īsts Sīzifa darbs, jo ko līdz zināt, cik ņemts kredītā, kad nevar konstatēt, cik ņemts par naudu. Netiku neko daudz strādājis. Vakarā laboju vēstures klases darbus par grieķu zinātni un mākslu. Daži norakstījuši viens no otra. Laiks skrien varen ātri. Maz visu paspēju ko padarīt no saviem privātajiem darbiem. Musis bija operas un Nac. T. mākslinieku futbola sacīkstē par labu trūcīgiem māksliniekim. Esot bijis interesanti.

20.IX.32. Šorīt līst. Musītis taisījās ar klasi braukt ekskursijā uz Doles salu u. c., bet nezin, vai varēs braukt. Aizgāja gan uz skolu. Miķis gāja Ludim pretī uz staciju. Latvijas jātnieki svētdien Rēvelē ņēmuši pārsvaru par poļiem un igauņiem. Redzēs, kā būs Ludim veicies. Ludis bija atbraucis, arī viņa sieva atbraukusi no Limbažiem. Pēcpusdienā biju uz koop. padomes un valdes sēdi. No Skol. M. nogāju uz 1. pmsk. Kalpaka bulvārī, kur insp. Bebris bija saaicinājis sava rajona skolotāju sapulci. Docents J. Bērziņš runāja par nacionālismu. Priekšnesums bija zinātnisks un interesants. Pēc B. runāja stud. Šilde par cīņu pret alkoholu. Insp. B. ziņojumā paklausījos tik mazu laiciņu. Pirms sapulces kāds skolotājs ziņoja, ka mirusi insp. B. kundze. Rīgas skolotāju pasaule man pilnīgi sveša, pat arodb-bas aprindas svešas. Nevar iedzīvoties Rīgā, laikam nevarēs ar'. Lai.
21.IX.32. Nu laikam būs gatavs stundu rādītājs, vismaz tā liekas. Klases darbs man iet diezgan labi. Tikai nezin kā būs ar veselību. Šodien stiprāk manu sāpi jostas vietā, laikam gan darīšana ar nierēm. Ka tik nebūtu kas nopietns. Verners atnesa manu referātu. Gribu to nosūtīt Nesaulem. Aizvakar no viņa saņēmu vēstuli un pārfotogrāfējumu no 1. izlaiduma. Uzaust spilgtā atmiņā visi vecie biedru tēli. Kā dzīvus viņus redzu savā priekšā. Beiguši bija 8 latvieši. No tiem aizsaulē nogājuši 2 – Kambars un Celmiņš. Verners apdrošinājis dzīvību par 1000 ls L. Ūniversitātes b-bā. Būs jāmēģina arī man apdrošināties. Jānis mani jau sen mudinājis. Šodien pēcpusdienā laboju VI kl. domu rakstu. Daži raksta tīri brangi. Vakarā atnāca Zemīšu Matīsa Mirdza ar savu mazo māsiņu Intu. Matīsa Kārlis adoptējis sava brāļa Jāņa bērnus Laimoni un Intu. Mirdza acumirklī vada tēva brāļa Kārļa saimniecību. Nepazinu Mirdzas. Tik vēlāk sakombinēju – pēc izskata, valodas un izloksnes, kas viņa tāda ir. Šovasar meitenes bija viesojušās Zemītēs. Tagad nu pārrunāja par kopējiem pazīstamiem – Golgov. jauno pasauli. Tā man pilnīgi sveša – jauna, man nepazīstama pasaule. Ir jau ar' 26 gadi, kamēr atstāju dzimteni. Kaut kas kopīgs man tikai ar mana laika cilvēkiem. Tā dzimtene tagad jau sveša. Aizvakar avīzēs parādījās ziņa, ka miris māc. Jānis Steiks. Viņš 1894. g. bija Pleskavas skolot. seminārā tic. māc. skolotājs. Tad viņš dzīvoja Pleskavā, bija atlaista no Lauru dr. mācītāja vietas. Steiks bija liels savādnieks.
22.IX.32. Man šodien dežūra. No rīta bija liela krusa. Sāpi kreisās nieres vietā jutu mazāk. Iesāpas tikai spēji pakustoties. Vakar no skolas ejot, pakritu uz ielas, satricinājās mugura, tāpēc manīju lielāku sāpi. Naktī tomēr biju gulējis ļoti labi. Tā vien liekas, ka pāries. Taču par apdrošināšanas būs jāpadomā, tak būs kāds pabalsts jel bērēm. Pašlaik spīd saule. Klasē darbi iet labi. Pirmajā stundā biju Va (Kampares) klasē. Jūtu, ka

varēs strādāt, kārtība būs. Vakar vakarā jutu aukstumu. Domāju, ka būs paaugstināta t°. Taču nebija ne 37°, tikai 36,4. Savādi. Arī šodien jūtu aukstumu. Laikam tas no jostas vietas sāpes. Redzēs, kas iznāks. Avīzes šodien raksta, ka vakar Meža kapos apglabāt māc. J. Steiks. Vakarā bija paid. padomes un skolas padomes sēdes. Pagāja mierīgi. Skolas pad. sēdē man jāprotokolē – Ozoliņš nebija atnācis – bija valodnieku sēde. Es turp neaizgāju, bija sēdē runa par trūcīgo ēdināšanu. Vēlāk gan Oz. atnāca.
23.IX.32. Vakar vakarā atkal jutu – it kā būtu t°. Izmērīju t° – bija tikai 36,2. Negribēju gan, ka zina par t° mērīšanu, bet termometru meklējot – taču dabūja zināt, ka man kas kait. Par jostas vietas sāpi gan neteicu, sacīju, ka laikam esmu drusku saaukstējies. Biju gulējis kā arvien – labi, bez mošanās. Šorīt manu sāpi pie kādas pagriešanās tikai, arī nelielu, bet bija gan nespēja uz skolu nākot. Taču caurmērā sajūta laba. Ritumītis jau otrdien iet uz Akadēmiju. Iesniedza Eliāsam lūgumu uz figurālo klasi. Pieņēmis labvēlīgi. Ritums saka, ka meistarklasē nejūtoties citādi kā agrākajos kursos. Jācer, ka ies labi. Golijātam zvanīju par valmieriešu b-bas statūtiem. Solījās man atgādāt statūtus. Stāstīja, ka s.-d. partija slēdzot viņu laukā – не пришелся ко двору. Jā, jā. Vakarā bija vecāku sapulce. Pagāja labi. Lauži "izšībējām", viņa vietā iegāja Baloža kdze. Bija atnācis Arāja Valdis. Atjautīgs un patīkams puika. Vakarā t° bija 36,3. Kustoties tomēr sajutu sāpi kreisajā pusē, laikam nieres vietā.
24.IX.32. Atmodos šorīt p. 6. Biju gulējis labi. Izmērīju t°. Bija 35,9. Manējie saka, ka es stipri izkrītoties. Jūtu arī pats, ka ir tā. Nodomāju, ka šodien jāiet pie Dr Ādamsona, jānones urīns uz laboratoriju. Šorīt sāku domāt, vai tik sāp nieres, vai nebūs aknas? Varbūt pat aknu vēzis? Tā simptoms varētu būt novājēšana. Jālūko griezties pie ārsta, redzēs, kas iznāk. Vakarā. No skolas nobraucu pie Dr Ādamsona. Tas teica, ka par aknām neesot ko baidīties, būšot vainīgas nieres. Lai nonesot urīnu uz prof. Zariņa laboratoriju. Labi bija, ka biju to paņēmis līdzi. Nobraucu uz laboratoriju, kas tagad Gogoļa ielā 11. Labi bija, ka skolā nesaplēsa pudelīti: biju to ielicis portfelī, un portfeli nejauši nosviedu uz grīdas, taču pudelīte nebija saplīsusi. Pirmdien varēs saņemt analīzi. Līdz runāšanai ar Dr Ād. bija pavisam nelāga dūša. Patiesi var jau būt, ka nav nekas nopietns. Ārsts teica, ka atkarāšoties no urīna analīzes, ja būšot vajadzīga nopietnāka izmeklēšana, tad to varēšot izdarīt slimnīcā. Negribētos nu gan kavēt klases darbu, bet ja citāti nevarēs, tad nekā nevarēs darīt. Savas gaitas izstāstīju mājiniekiem. Saprotams, ka viņi uztraucās. Vakarā pat visi bērni raud. Doņītis raud un saka, ka viņš nekā laba neparedzot. Aprunājāmies, apmierinājās. Raud Ritumītis, raud Žulītis. Musītis raudājis visu pavakari. Man tomēr liekas, ka būs labi. Gribas atzīmēt kādu manu teikumu. Iegāju Dzirnavu ielas kooperatīvā. Ienāk Briedis un prasa, kur tad es te gadījies. Saku: rudens vēji nēsā birstošas lapas. Domāju par sevi. Šodien A. Sp. laukumā bija starpt. sporta sa-

cīkstes. Soļošanā piedalījās Daliņš, Švābs (šveicietis) u. c. Daliņš rāva lentu, pēc viņa par 2 sekundēm pienāca Švābs, bet kā trešais pēc 20 sek. pienāca valmierietis Bubenaks. Rītu būs 25 km ceļa gabals. Bija atnākuši Kāposti paskatīties sacīkstes. Doņītis šodien nolika pie prof. Minca eksāmenu kriminālprocesā. Žēlojas par to, ka dabūjis tikai "labi", kaut gan zinājis ļoti labi. Tomēr tas tak nav nekas. Noskumis arī par to, ka atlaista tikai puse lekcijas naudas. Solās vēl runāt, lai atlaiž visu. Redzēs. Taču labi i tā. Tagad Doņītim palikuši vēl 8 eksāmeni līdz valsts eksāmenam. Tos domā nolikt līdz pavasarim. Ja viss būs pa vecam, tad cerams, ka izdosies ar'. Ritumītis priecīgs, ka akadēmijā darbs veicoties labi. Eliass esot ar mieru.
25.IX.32. Vakar vakarā bija jau gandrīz aizmidzis, kad m. ienāca un teica, ka es varētu iet vannā – ūdens esot diezgan. Citi mazgājās, bet nebiju domājis iet vannā. Sagudroju, ka taču var nomazgāties, varbūt līdzēs sāpei. Biju gulējis atkal labi. Atmodos p. 8. Izmērīju t°, bija 36,1. Vakar vakarā bija 36,5. Sāpi drusku mana kustoties. Redzēs, kādi būs urīna analīzes rezultāti. Gan vakar vakarā meteorol. birojs ziņoja, ka šodien būšot priekšpusdienā mākoņains, būšot lietus, bet nupat saulīte spīd pavisam spoži, pie debesīm nav neviena mākonīša. Vajadzētu gan noiet uz Latvijas ražojumu izstādi, otrdien slēgs, bet laikam gan neizdosies. Rakstīju vokābeļus, gulēju, diena pagāja kā laikam svētdiena. A. Sp. laukumā sporta sacīkstes. Švābs būtu gan laikam uzvarējis, bija Daliņam priekšā gandrīz veselu riņķi, bet viņam kāju sarāva krampji. Sīvs sāncensis Daliņam bija vācietis Hēnelis. Tie pienāca pie mērķa gandrīz reizē – H. esot nokavējies par 0.7 sekundēm (!?). Bija atnākuši Kāposti noskatīties sacīkstes. Es maz skatījos sacīkstēs, tik pašās beigās.
26.IX.32. Šodien sāpi jūtu tikai straujāk pakustoties. Varbūt pietiks tikai ar bailēm. Urīna analīze arī ir laba, ne olbaltuma, ne kāda cita ļaunuma nav. Nonesīs analīzi rītu pie Dr Ād. Vēl gan neēdu nekāda salīta ēdiena. Redzēs, ko teiks ārsts. Bijām ar m. izstādē. Tā tik plaša un bagāta, ka par 3 stundām nepaguvām visu redzēt, ne tikai apskatīt. Nopirku "sanu" – gumijas birsti masāžai. Bija atnācis Brunis un Gotšalka kdze. Tā nebija ilgi bijusi. Saņēmu no Marusītes kartiņu. Nebijis vaļas rakstīt, esot apslimusi. Būs nu viņai jāraksta. Bija rakstījusi arī Aņa no Vīnes. Aņa tur pavadot savu 2 ned. atvaļinājumu un piedaloties bērnu ārstu kongresā. Doņītis tomēr bija dabūjis pilnas lekciju naudas atlaidumu. Esam visi priecīgi par to. Varēs par to naudu šo to iegādāties.
27.IX.32. Biju gulējis labi. Sāpes gandrīz nemaz nav. Tikai pie kustēšanās tā kā drusku mana. Stundas pagāja labi, noguru gan. Darbs intensīvs. Pēc pusdienas nobraucu uz Skol. Māju. Dr. Ādamsons teica, ka urīna analīze esot ideāla. Piekrita manām domām, ka nieru sāpe varētu būt cēlusies no pastāvīgas spiešanas: esmu palicis krietni resnāks, kāpēc bikšu skrote spiež. Teica, ka varot būt no tām. Tā tad nieres veselas. Jūtos labi.

Bija koop. valdes sēde. Pēc tās biju Tērbatas ielas veikalā. Paņēmu 100 ls. 28.IX jārunā ar Virtu par īri. Redzēs, ko teiks. Meitenes bija izstādē. Arī Musis un Žulis. Ritums stāstīja, ka Akadēmijā darbs veicoties: Eliass apskatījis gleznojumus, teicis, ka labi. Vakarā bijuši jāveic kādi 12 uzmetumi – 5 m katrs. Izdevies labi. Sleiņa kdze žēlojās, ka Sleinis sākot maz maksāt puisēna uzturam. Pēc tam Sleinis man stāsta, ka viņa alga neesot tik liela kā domājot. Savādi, ka Birkerta kdze sagāja kopā ar Sleini. Visu dienu bija ļoti silts. Vakarā bija stiprs pērkona lietus. Meitenes nogāja uz kīno. Bija Brunis.
28.IX.32. Šorīt skaists laiks. Spīd saule. Būs atkal silts. Nakti biju gulējis labi. Redzēju sapnī M. Jūtos pavisam labi. Nav nekādas sāpes vairs. Vakar vakarā un šorīt iedzēru Karlsbādes sāli. Varbūt arī no tā paliks labāk, kad vēders nebūs tik ciets. Ar to ir mokas gadu desmitiem. Man vienmēr paliek labāk, kad mīkstāks vēders. No skolas nākot – piegāju pie Virta samaksāt īri un runāt par, cik viņš nolaiž no mēneša maksas. Virts nebija mājā; pate teica, ka nolaižot 5 ls. Tos varēs ziedot vācu nabagiem. Teicu, ka tad pēc mēneša mēs atstājam viņu māju. Nobraucu uz Sprīvula skolu, kur apsprieda Ekmaņa lietu: Ekmanis ieņēmis pārceltā Vējupa vietu, par ko arod. ba gribot Ekm. izslēgt no sava vidus. Nosēdējām tur no p. 5–10. Sestdienas vakarā būs pilna sapulce, būs jāiet, redzēs, kas tur notiks.
29.IX.32. Šodien bija dežūra. P. pus 5 bija nolikta paid. padomes sēde kandidātu uzstādīšanai skolotāju vēlēšanām. Pirms sēdes iedzēru vienu tableti bromurāla, lai neuztrauktos, jo kliķe staigā pa kaktiem varu varām – iet un čukst kopā – gan Grīva ar Rozenfeldi, gan citas bābas. Man gan nebija ko sevišķi uztraukties, ja personīgi manas intereses nav aizskartas, bet taču bābu demagoģija uztrauc. Vietas izpildītājs Bariss gribētu tikt mūsu skolā, bet Rozenfelde un Grīva uzstājās uz nedibinātiem niekiem; patiesībā it kā B. esot bergists. B. nedabūja pietiekoša balsu vairuma. Man vienalga, kas tiek skolā, ka tik nav s.-d. un būtu cilvēks, kas valda par skolēniem. Atnācu no skolas. Bija Verners. Izrunājāmies. Jā, šodien nomaksāju Virtam īri. Paņēma tāpat 90 ls. Nu reiz nolemts, ka aiziesim. Jādabū sauss un silts dzīvoklis. Bez tām nevar ciest Virta bezkaunību: ir tīrie nieki – viņš grib iegalvot, ka t. s. "sneperi" būtu licis viņš un ārdurvju atslēga, tāpat vārtu atslēgas (lielās) būtu viņa. Uztraucos par tādiem sīkumiem, bet nevarēju izturēt tādas vācu bezkaunības. Un ko domā – runā savā starpā vāciski, lai es nesaprotu. Vācu cūkas!
30.IX.32. Pirmā stunda bija brīva, tomēr skolā atnācu laiku. Devu savā klasē domu rakstu par rudeni. Lasīju priekšā rudens aprakstu no "Staburaga bērniem" un dzejas no Plūdoņa "Antaloģijas". No rīta runāju Golijātam par statūtiem. Otrā stundā bija atnācis pats Golijāts. Izrunājāmies par kandidātiem. Ieteica jo sirsnīgi Jercumu. To vakar uzstādīja kā otro, pirmais tika Lielausis, Anatolijs. Barisu neieteica. Redzēs.

Saņēmu no Smiltenes Kļaviņas 10 ls par bildīti u. c. dibinājamās b-bas vajadzībām. Vakarā bija skolas pad. sēde. Par brīnumu tā noritēja ļoti mierīgi. Kā pirmo kandidātu ievēlēja Jercumu, otro Lielausi. Redzēs, kuru apstiprinās.
1.X.32. Pagājis jau vesels mēnesis skolas darbā. Maz vēl kas veikts, tomēr taču drusku strādāts. Varbūt ka darbs sekmēsies. Kaut tikai būtu veselība. Skolā pēc stundām nodzīvoju labi ilgi. Ošiņas vietā šodien kāds letonis. Jau agrāk viņu biju redzējis. Vakarā nobraucu uz Skol. M. Tur bija pilna arodb. biedru sapulce 32. pmsk. lietā. S.-d. ņēmās putainām mutēm, ka Ekmani vajag izslēgt – viņš esot pārkāpis skolotāju ētiku – izņemdams arodb. biedra vietu. It kā tādu un vēl lielāku pārkāpumu nebūtu izdarījusi Kampare – ieņemdama m. vietu, kur bija strādāts 4 g.! Divējādas morāls: kad to pārkāpj s.-d., tad tas labi. P. nāca jau 11, bija jāsteidzas mājā, nevarēju nogaidīt beigas. Redzēs, kas būs noticis. Atnācu mājā. Meitenes bija tikko atbraukušas no stacijas ar ābolu kasti, ko sūtīja no Būriņām. Lūcīte dienā runāja pa telefonu, ka izsūtīšot. Tad vēl – bija iebraucis Ludis no Daugavpils – pavadījis veckareivjus. Braukšot uz Jelgavu un arī uz Būriņām pēc sava Olimpa.
2.X.32. Svētdiena. Atmodos kā parasts – pr. p. 7. Vakar vakara kņada mani vēl šorīt uztraukusi. Pārāk dzīva atmiņā s.-d. "izrēķināšanās" ar m. Un te viņi kliedz, ka Vijupam nodarīta pārestība – un Ekmanis izdarījis noziegumu. Ko vieni var, to otro nedrīkst. Vilku morāle. Ardob-ba! Tā tukša skaņa, s.-d. partijas piedēklis. Viņa palīdz tikai s.-d. Mums no viņas nav ko gaidīt palīdzības. Tā i gribētos saraut visas saites ar viņu. Viņai īstie bērni ir s.-d. Citi visi pabērni. Biju 4. ģimnāzijas vecāku sapulcē. Šodien izvēlēja tikai padomes locekļus. Pēc 2 nedēļām būs otra sapulce ar ziņojumiem un referātiem. Šodien padomē savēlēja pa lielākai tiesai s.-d. Kā baciļi viņi visur iespiežas. Laikam Ekmanis būs gan izslēgts. Tā nopratu no dažu s.-d. vārdiem. Videnieks tikai atmeta ar roku. Būs izrēķinājušies. Doņītis ar Musīti bija Jēzus baznīcā uz vecā Dr Sandera dievkalpojumu. Bijusi iesvētīšana. Rakstīju otrdienas ārsta apskatei VI kl. skolēnu sarakstu.
3.X.32. Vakarā bija nolikta sapulce pie Sprīvuļa sakarā ar Ekmaņa izslēgšanas lietu. Taču Ekm. bija izslēguši ar 8 balsu vairākumu, kaut arī izslēgšana nebija likta dienas kārtībā. Bija sapulcējušies vairāk par 20 progr. pils. skolotāju. Sprieda pāri par p. 11. Nolēma sastādīt protesta rakstu, sūtīt to apkārt pa skolām parakstam. Tad to iesniegs b-bas valdei, bet līdz turpmākam atsaukt no valdes mūsu grupas pārstāvjus. Redzēs, ar ko tas viss beigsies? Vakar pat bija domas, ka jāstājas no s.-d. biedrības laukā. Pagaidām tas vēl nenotiks, bet labi nav. Ūdris stāstija, ka izgl. kom. s.-d. uzstājušies pret Jercuma apstiprināšanu. Esot kaut kas jāuzzin.

4.X.32. Šodien VI kl. apskate ambulancē Bruņinieku u. Tērbatas ielas stūrī. Tas bija vakara darbs – man atnākt līdz ambulancei. Par šo gājienu biju domājis vai visu nedēļu. Nākot vienam pašam nebūtu bijis nekas, bet nākt ar otru vai kā tagad ar klasi – tās lielas morāliskās mokas. Taču nekas – tiku ar ceļa gabalu galā. Žulītim no svara trūkstot 2,2 kg. Pēc pusdienas nobraucu uz Sk. M. Tur bija koop. valdes sēde. Briedis lika priekšā nopirkt no Raiņa kluba preces. Patiesībā viņi dodot tās preces mums komisijā, bet tūlīt jāiemaksā Ls 2000. Nezinādams lietas īstos apstākļus, piekritu šai kombinācijai. Vēlāk nobraucām uz Tērbatas ielas veikalu, kur turpinājām valdes sēdi. Noskaidrojās, ka preces izkaisītas, dažas nederīgas, bet ar preču pārņemšanu būtu izlīdzēts tikai Lindiņam ar Āberberģim, kuri esot devuši solo vekseļus. Pret preču ņemšanu stingri uzstājās Bertulsona kdze un arī Krauze. Tāpēc nolēma preču pārņemšanas lēmumu grozīt – atteikties no pārņemšanas. B. kdze tomēr baidās, ka s.-d. vēl tik ko neizgrezno šai lietā. Bet par to būs jārunā ar Ūdri kā rev. kom. priekšnieku. Bija iebraukusi Lielauces Līvija. Viņa slimo ar kāksli. To apstaro, bet labs viņš nav. Vakar Ritumītis ar Doņīti pirka sev jaunas kurpes. Vecās bija galīgi beigtas. Alb. Aurers bija atsūtījis savu 30 ls parādu. M. urīna analīzē cukura bija 5,9%, bet acetona pazīmes nav. Par to uztraucos. Kaut arī cukura ir 5,9%. Tomēr ja būtu darīšana ar acetoniem, tad būtu ļauni.
5.X.32. S.-d. drusku uztraukušies par mūsu grupas 3 pārstāvju atsaukšanu no valdes. Vismaz Rītiņš izteicies, ka bez mūsu pārstāvjiem valdes sēdes nebūšot pilnīgas. Šodien pie Sprīvuļa sanāca redakcijas komisija, lai pieņemtu protesta tekstu. Taču man šaubas, vai varēs ko panākt, jo mūsu grupas ļaudīm no s.-d. bailes: R. Liepiņam bail par savu redaktora vietu M. N., Kūla mētājās starp s.-d. un mums, Lielausim jādomā par savu ģenerālsekretāra vietu Skol. S-bā. Tā katram savs Achilla plankumiņš. Šodien bija skolā kīno. Rādīja Nobīles ekspedīcijas glābšanu. Pēdējā daļā pārtrūka siksna, nevarēja beigt. Ar domu r. labošanu maz veicas.
6.X.32. Nakti redzēju savādu sapni. Biju nobraucis uz Krieviju kādā ekskursijā. Tur mūs vadāja pa dažādām iestādēm. Viens no paskaidrotājiem izrādījās Liņķis. Bija nodzinis bārdu. Satikāmies un runājāmies. Atnācis no skolas apgūlos. Redzēju sapnī mūsu svešu dzīvokli ar kādu aizdrapētu nišu. Tur bļodā nocirsta Jāņa Kr. galva. Pie tās sēd Maijucītis un raud. Mammule saka, ka jādabū no aptiekas sublimāta atšķaidījums, citādi galva sākšot smirdēt. Kā gan var rasties tādi sapņi? Biju valodnieku sēdē. Daudz dalībnieku. Liels daudzums studentu. Par manu iztrūkšanu bija apjau.
7.X.32. Atdevu domu raksturs, bija uzrakstīts diezgan labi. Nevienam nebija 2. Atnācu no skolas. Bija nonākusi Bēra kdze. Runājāmies par dzīvokļa īrēm un Virtu. Virts esot solījies nākt un piedāvāt mūsu dzīvokli par

80 ls, bet N23 viņš izdot par 75 ls. Bēriem rēķinot 85 ls, mums norēķināja 90 ls. Mūsu ļaudis iet на попятный двор: domātais protests esot sastādīts ziņojuma veidā, parakstus nevākšot. Redzēs, kas tur galu galā iznāks. Šovakar skolā bija kīno mazajām klasēm. Nebiju. Vakarā drusku rakstīju vācu vokābeļus. Nebija īsti labs gara stāvoklis. Pavakarē atnāca Freiberga kdze ar mazo Andrīti. Tas labs puisītis, bet neprot viens pats dzīvoties, tāpēc Fr. kdzei vienmēr jābūt nomodā par viņu. Norunājām, ka otrdien sanāks pleskaviešu b-bas statūtu komisija. Vēl citi jāizziņo.
8.X.32. Ritumītis nonesa uz Akadēmiju savus vasaras darbus. Izstādīs, lai varētu domāt par lekciju naudas atlaišanu. Vakar Miķis runāja uz māju. Tur ejot labi – puse biešu noņemta, zeme gandrīz uzarta. Oma visiem laba. Miķis nejauši iedomājies, ka Lūcijai dzimšanas diena. Ludis vakar no Saldus izbraucis ar savu Olimpu. Biju īres valdes sēdē. Sēde bija īsa, jau p. pus 2 biju mājā. Lietas bija vienkāršas. Atbrauca Ludis no Jelgavas. Atvedis savu Olimpu. Paēda pusdienu un aizbrauca uz Daugavpili. Norakstīju Ceram uz Tukumu un Vičam par statūtu komisijas sēdi. Laiks skaidrs, bet pavēss. Būriņās darbi sokoties labi. Doņītis šodien izturēja "Finanšu politiku" pie jaunā prof. E. Birkbāna.
9.X.32. Svētdiena. Diena bija jauka, spīdēja saule, taču stipri jūtams rudens vēsums. Bija gan esplanādē dārzkopības izstāde, bet netikām bijuši. Labi gan esot bijis. Visu dienu nodzīvoju mājā. Rakstīju M. vēstuli. Doņītis mācās uz jaunu eksāmenu "Kriminālpsiholoģijā". Pēc pusdienām m. aizbrauca uz Meža parku pie Martinellī kdzes un Gedavskiem. Meitenes nogāja pie Ženijas. Man reizēm atkal iesāpas nieru vietas. Taču ne tik stipri kā priekš pāra nedēļām. Šorīt biju vannā. Viendien no vannas palika labāk. Varbūt tagad ar' pāries.
10.X.32. Klasē bija 5 st. Pagāja diezgan labi. Taču visi vēl nevar ieiet darbā. Vajadzētu gan mēģināt labot, bet diez vai izdosies? Izmaksāja septembra algu. Nomaksāju Hammeram rēķinu Ls 60,50. Iedevu lielajiem draugiem Ls 1.50 kīno izrādei – tas uz Doņīša sestdienas eksāmenu. Vakarā norakstīju vēstuli Marijai uz Valku. Tad lasīju vēsturi un rakstīju jautājumus gramatikas klases darbam. Šodien zvanīju Verneram un Sprīvulim dēļ svētdienas statūtu komisijas sēdes pie Ūdra. Ūdris izsūta progr. dem. skolotāju grupas paskaidrojumu Ekmaņa lietā. Sastādīts labi. Redzēs, ko teiks visuvarenie s.-d. M. bija šodienu bijusi J. P. institūtā pie Lauvas jkdzes un Patnika kdzes, tad 4. īp. skolā un tad pie Dr Ādamsona un pie zobu ārsta. 4. īp. skolā atmosfēra tā pati s.-d. Gan laikam dalīšot IV kl., bet no vietas izredzes gan nebūs cerību – lai valda s.-d. diktatūra. Āberberģis gan runāja, ka viena vieta būšot oktobra beigās, tomēr partija tak neļaus Āberberģim dot vietu pilsonim, jo "viņš taču ir

grāfa Šeremēteļa puisis", kā bija sabijis čigāns par Vecpiebalgas muižas pilnvarnieku.
11.X.32. Bija stundas – 5 gabalas, tad biju koop. valdes sēdē, Tērbatas ielas veikalā, tad vakarā pie Ūdra pleskaviešu b-bas statūtu izstrādāšanas komisijā. Bija atnācis Verners, Matīss, no Tukuma iebraucis Cers. Projektējam statūtus pēc valmieriešu b-bas parauga. Izstrādājām anketu saviem bij. biedriem. Tā varbūt būs jāpapildina pēc Viča anketas "Audzinātājā". Iedomājos savam Doņītim nopirkt pildspalvu – viendien ieminējās, ka vajadzētu. Nopirku par 6 ls. Izmēģināja – būšot laba. Tak kāds prieks Cosītim. Bija iebraukusi Lielauces Līvija uz kakla apstarošanu. Priecīga – ārsts sakot, ka kākslis ejot mazumā. Šodien gandrīz visu dienu lija. Jostas vietā sāpe maz manāma.
12.X.32. Izlaboju savas kl. gramatikas darbu. Pie Doņīša bija atnākusi Plītienes jkdze. Sūrojās, ka nevarot tikt vietā. Būs jārunā ar Golijātu. Tur viņa esot pieteikusies jau pirms vairākiem gadiem. Šodien nekur negāju. Ja nav tieši kur jāiet – labāk dzīvot pa māju. No skolas ejot – iegāju bibliotēkā un izrakstīju no "Audzinātāja" Viča anketu par pleskaviešiem un Ārguļa par Baltijas semināristiem. Būs mūsu sastādītā anketa varbūt jāpārlasa. Doņītim šodien nopirka jaunu rudens cepuri. Ritumītim nebija vaļas, tam pirks rītu. Ritumītis saka, ka viņa vasaras darbi, salīdzinot ar vecākiem meistarklases audzēkņiem, esot tīri vai pārāki. Domā, ka atvaļināšot no lekcijas naudas maksāšanas.
13.X.32. Dežūras diena. Šoreiz garā dežūras reize – jādežūrē 3 dienas no vietas. Pagāja labi – nekas nenotika. Pēc stundām atpūtos un tad braucu uz valodnieku sēdi. Pie L. B-bas durvīm satiku prof. P. Šmitu. Bija sēdē pirmo reizi. Pēc sēdes iegāju "Apollo" uz "Donavas naktīm". Skaisti dzied un spēlē (Dajoša Bela orķestris). Kino izrādē ieraudzīju priekšā sēžam Ritumu, Miķi un Cosīti. Pirmie divi atskatījās atpakaļ – Cosītis nē. Tūlīt nodomāju, ka viņam nebūs labi izgājis ar eksāmenu kriminālpsiholoģijā. Un tā arī bija bijis: prasīts arī tas, ko doc. Lejiņš nebijis lasījis, tāpēc gribēts likt grāmatiņām atzīmi tikai "sekmīgi". Cosītits to nevēlējies, tāpēc grib likt eksāmenu otrreiz novembrī. Saprotams, ka Cosītim nav patīkama šī mazā neizdevība, bet nav ko par to skumt. Strādā jau ļoti daudz, un pie tam tak Cosītim tikai 21. gadiņš. Lielauces Līvija aizbraukusi šodien.
14.X.32. Atkal dežūras diena. M. bija pie zobu ārsta. Bija uzgājusi pie Briežiem. Br. kdze runājusi, ka Ūdris esot līdzis ar Viču – balsojis par Viča kandidatūru sekretāra amatam, par to Vičs balsošot par Jercumu. Tā runā s.-d. Stāstīju par to Ūdrim, tas smejas. "M. N." ievietots raksts par Ekmaņa izslēgšanas sēdi. Ievietots arī Ekmaņa raksts. Redzēs, kas iznāks no mūsu protestēšanas? Gan laikam nekas. Miķis runāja uz māju. Biešu ņemšana veicoties labi. Jaunnedēļu i darbu nepietikšot. Esot nolādēti 3 vagoni. Cerot, ka būšot vai 10 vagoni. Labi būtu. Kāda daļa parāda jau esot nomaksāta. Diena bija silta – ap 10° R.

15.X.32. M. bija nogājusi uz dzīvokļu kantori. Bija tur izņēmusi zīmi, ka 1 m. laikā var jautāt pēc pieteiktiem dzīvokļiem. Pag. svētdien Virts bija pie mums un nolaida īres maksu par 80 ls mēn. Mēs solījām tikai 70 ls. Redzēs, ko viņš galu galā atbildēs, bet dzīvokļus pameklēt varēs. Šodien bija trešā dežūras diena. Visas trīs pagāja bez lieliem uztraukumiem un notikumiem. Doņītim viņa pildspalva nesūca tinti pietiekošā daudzumā. Nonesu spalvu uz koop. – izrādījās, ka tintes rezervuārs nomūk zemē no uzmaucamās vietas. Krauze solījās likt sataisīt. Vakarā skolā bija tējas vakars. Bija sanācis vairāk par 100 cilvēku. Grīva lasīja par pirmajiem 3 skolas gadiem. Referāts vietām bija tīri lietišķs, bet valoda ļoti nepareiza, pārpildīta ar svešvārdiem. Iznāca jocīgi: kāda māte sāka prasīt Mūrniekam, kāpēc viņš savās dzied. st. ienesot politiku? Vanaga kdze ar' stāstīja – Viktors pagalam negribot Mūrnieka grāmatas II d., kur beidzās sakopotās vairākbalsu dziesmas ar pussociālistiku saturu. Redzēs, kas tur iznāks. Labi būtu, ja kāds sāktu atklāti runāt. Mājā nākot stipri lija.
16.X.32. Gulēju šorīt ilgāk kā citiem rītiem. Redzēju savādu sapni. Bija atnācis pie mums (gan svešā vietā) māksl. Vidbergs un es nezin kādu mūsu pazīstamu un vēl kādu svešu – meklēt kādu skolotāju, kas pamācītu gleznot. Viņi esot domājuši Ritumu. Tas svešais gulēja puszvilus uz dīvāna un nepiecēlās man stādīties priekšā. teicu, ka tas nav pieklājīgi. Negribēja atzīt to, tāpēc izgāju ārā no istabas, it kā šo nepieklājīgo izraidīdams no savas mājas. Nobraucu uz Dr I. Sandera priekšlasījumu par Kristus īstiem un neīstiem vārdiem evaņģēlijos. Salīdzinājumi bija diezgan interesanti, bet taču viss tas man liekas tā kā pārāk populāri. Negūstu nekādas sajūsmas. Galu galā visam it kā nebūtu zinātniskas nokrāsas.
17.X.32. Jau visu dienu nebija lāga dūša. Tad šīs dienas "J. Z." atkal ievietots raksts par "Neatkarības" it kā ierosināto prāvu. No sākuma bija minēti tikai Dreimanis un E. Rozentāls, šodien min vairākus bij. valdes locekļus – Salni, Dravnieku, Dannenberģi u. c. Min pat vieglā auto iegādāšanu. Par to jau mūs reiz sauca pie kriminālatbildības, bet prokurors šo lietu izbeidza. Skaidri nezinu, bet stāstīja, ka pilna sapulce esot lēmusi strīpot no mūsu rēķina automobiļa zaudējumus. Tā laikam ar' būs, jo nu jau pagājuši 4 g. no Tieslietu ministrijas komisijas revīzijas. Liekas, ka rakstītājs rakstījis – pilnīgi nepārzinādams lietas. Dzirdēs vēlāk. M. stipri uztraukusies, izlasījusi "J. Z." rakstu. Domāju, ka nekas nopietns nevar būt. Varbūt Līdumnieks kā administrators grib ko nebūs uzsākt, bet vai tur kas iznāks, to redzēs. Biju kooperatīvā. Nonesu listes. Apgādāju Žulim Berensa op. 70 – III b. Atnāca Brunis.
18.X.32. Kā tagad par "Neatkarību", tāpat kliedz arī par "Konzumu" – arī tur bija valdes nododamas tiesai. Tā vienmēr – papriekšu kliedz, tad sākas nopietna runa. Man tā vien liekas, ka te nekas nevar iznākt, sevišķi kas zīmējas uz agrākiem laikiem. Vakar paskatījos tieslietu m-jas revīzijas protokolos, tur nav konstatēti noziegumi.

Biju uz koop. valdes sēdi. Sēde novilkās pāri p. 7. Atbraucu mājā. Tūlīt pēc uz mazu brītiņu atnāca S. Kr. māsas, kas viesojās Būriņās: Tīlika, Tomsona u. Ziediņa jkdzes. Solījās atkal kādreiz atnākt. Atnāca mājā Doņītis. Kāposts (prok. b.) teicis, ka tiesai nodošot "N." 1927. g. valdi. Tā viņš dzirdējis. Ja tā, tad es jau sen prom biju no Saldus. "J. Z." raksta, ka bij. Rakstiņu Milda esot pieķerta naudas noblēdīšanā un izšķērdēšanā Dobeles p. valdē. Esot jau konstatēts Ls 2000 iztrūkums. Bijušas dubultas kvīšu grāmatas. Visa dzīve pagalam.
19.X.32. Uz skolu iedams, satiku Barona Olgu. Tā man teica, ka esot patlaban dabūjams 3 ist. dzīvoklis uz Zvaigžņu ielas stūra. Piegāju, bet dzīvoklis bija bez vannas, tāpēc nemaz neskatījos. Jārunā galā ar mūsu "virtu", cik viņš vēl grib nolaist no 80 ls, kā solīja. Negribas pārkravāties, tas arī maksā naudu. Iebrauca Būriņš. Bija bijis Jelgavā. Atbraucis kārtot maksājumus. Bietes beigšot noņemt jaunnedēļ. Cer, ka būšot vairāk par 10 vagoniem. Mājā viss esot pa vecam. Arvien manu sāpi – visvairāk kreisajā nierē. Būs jāuzmanās ar ēšanu. Redzēs, kas iznāks. Skolā bija kīno filma "Afganistāna". Lija.
20.X.32. Bija lijis vai cauru nakti. Es gan biju tik cieši gulējis, ka nekā nebiju manījies. Šorīt spīdēja saulīte. Avīzes raksta, ka bij. Rakstiņa Milda (Zahovska) izšķērdējusi ap 10 000 ls. M. ar Žuli nobrauca pie Dr Girgensona uz Bērnu slimnīcu dēļ dzimtās zīmītes uz lūpas. Bija teikuši, ka operēt nevarot, jo operācijas rēta varot būt nejaukāka par tagadējo plankumiņu. Arī Dr Plaudis teicis, lai plankumiņš paliekot. Aņa ļoti izvājējusi. Teikusi, ka esot nelaba dūša – laikam kāds iekšējs pārdzīvojums. Чужая душа потемки. Biju valodnieku sēdē. Pēc sēdes sarunājos ar Nonāci, sak, vai viņa namos nevar dabūt dzīvokli. Teica, lai apprasoties pie viņa namu pārvaldnieka Zuševica. No L. B. mājā braucot biju "Apollo" uz "Kongress dejo" filmu. Patika. Tā nu arī komēdija. Dežūrā vēl nebiju iegājis zālē, kad bars bija grūdis V kl. Legzdiņu (Aldonas brāli), kam bija sasista roka. Nepatīkami ir, tas nenotika manas neuzmanības pēc. Nierē taču manu sāpi.
21.X.32. Runāju ar Zuševicu. Teica, ka varbūt kas varot iznākt. Piezvanīšot. Biju Mūrnieka kora stundā. Одна бурда! No tādas mācīšanas nevar būt nekādu lielāku sekmju. Pēc pusdienas atnāca Arāja Valdis. Nodzīvoja līdz p. pus 11. Atjautīgs un labi domājošs puika. Šodien man maz ko gribējās darīt. Lasīju vēsturi un literatūru, ko palasīt klasē. Ritumītis stāsta, ka pie lekciju naudas atsvabināšanas esot ierindots 1. kategorijā. Varbūt ka atlaidīs, ja ne visu, tad lielo daļu. Komisija skatījusi cauri vasaras darbus. Purvītis sevišķi labi atsaucies par Rituma zīmējumiem. Ritums jau gan nemīl runāt par savām sekmēm, bet man uzticas – bieži vien klusām pielien un pastāsta par sevi. Lija vai cauru dienu.
22.X.32. Šodien man skolā gan bija tikai 3 st., bet Ūdris aizbrauca uz Ogri, tāpēc paliku līdz stundu beigām. Pēc tam nobraucu pie notāra Krūklenda, nodevu tur

mūsu dibināmās b-bas statūtus un tas parakstīja pirmais. Citi parakstīties vēlāk. Tramvaju gaidot satiku Vinegra kdzi. Teicās esot bijusi Kuldīgā, nodzīvojusi tur visu nedēļu. Vīra kaps stāvos aplikts zaļām velēnām. Afulis bija rakstījis. Ejot labi. Esot otrs māceklis, kāda jaunkundze. Sproģis esot Circeņa dzertuvē deniņos vārīgi sadurts. Saldū slimojot ar vēdera tīfu. Vakarā atnāca Ženija ar Līviju. Laboju ģeogrāfijas klases darbu. Rakstīti diezgan labi.
23.X.32. Nogulēju gandrīz līdz p. 11. P. 4 biju vannā. Tāpēc tad ar tā biju gulējis. Pēc pusdienas sagudroju aizbraukt uz V. Ģertrūdes baznīcu, kur Reitera koris uzveda Hendeļa "Mesiju". Koris dziedāja vareni, no solistiem patika tikai Konstance Bērziņa. Prof. Sakss dziedāja labi diezgan, bet Niedram neveicās, Ellija Druva neder nekam. Otra Anna Grēviņa. Jā, Grēviņa tulkojusi "Mesijas" tekstu! Diezin kamdēļ Valdis Gr. (Dr Orientācija) nav ņēmis "Mesiju" savā s.-d. "aizgādībā"? M. jau vakar vakarā atkal sāka just sāpes. Gulēja šodien. Vakarā nervozēja ar Ritumu dēļ vadmalas kleitām. Man vienmēr sāpīgi dzirdēt uztrauktas runas. Bēgu prom, lai nedzirdētu.
24.X.32. Piezvanīju Zuševicam. Tam nebija noteiktas atbildes, tāpēc biju pie Virta. Lūgšus lūdzās, lai paliekot, bet no 80 ls gan nekā nenolaida – pat 5 ls viņam ir no svara. Nekaulējos ar' dēļ 5 ls, bet nolēmu palikt – vismaz 1 mēnesi. Tad par to laiku varbūt ko saklaušināšu. Redzēs, kā tad būs. Doņītis nogāja pie Bruņa palūgt, lai atved asi malkas. Kaut gan laiks vēl diezgan silts, tomēr kādreiz ciešāki jāiekurina krāsnis, jo citādi sāk rasties mitrums. M. palika labāk. Bija šodien pie Dr Ādamsona. Bija runājusi, vai nevarētu dabūt pensiju. Domājot, ka par 15 g. varētu saņemt 40%. Būs jāmēģina pieiet Tautas labkl. m-jā apjautāties.
25.X.32. Otrdiena. Kā parasts biju koop. valdes sēdē. Bija ieradies arī P. Rozenfelds. Sanatorija viņam izbeigusies. Briedis cer, ka R. varēšot daudz darīt Skolot. kooperatīva labā, tāpēc padarīs R. par algotu valdes locekli. Tā tad man atkritīs tie 30 ls m., bet par 10 m. gan izdabūšu. Tā vismaz domāju. Taču no R. darba man maz cerību: vienkārt, viņš slims (tuberkuloze), otrkārt – ko viņš varēs darīt koop. idejas labā, un treškārt – vai varēs sastrādāt ar Briedi? Es nevarētu. Pēc sēdes iegāju priekšlasījumā (skolēniem) par Kaudzīšiem. Runāja Birkerta kdze. Kā es atminos Kaudzīšus, tad pēc izstādītām mantām (svārkiem, cepuri u. c.) rodas nepareizs ieskats par Kaudzītes M. Kad viņu redzēju Vecpiebalgas skolā iedams – viņš bija toreiz viens no smalkākajiem skolotājiem – zelta brillēm, lepnu kažoku, melnās drēbēs. Vēlāk gan viņš staigāja pavisam vienkārši ģērbies. Beidzamo reizi Kaudzītes M. redzēju skolotāju svētkos 1924. g. Rīgā. Miķītis aizgāja uz slimnīcu (II p. sl.).
26.X.32. Bija iebraucis Būriņš. Bijis Jelgavā pēc naudas, bet dabūjis tikai par 1 vagonu biešu, par 2 vag. norēķināti avansi. Uz slimnīcu neaizgāja, jo steidzās uz vilcienu. Vakarā nobraucu pie Vernera, bet neatradu mājā.

Gribēju aprunāties par anketu, ko sastādījām un gribam izsūtīt saviem veciem biedriem. Brunim palūdzu atnest asi malkas no pils. malkas laukuma. Atveda, vīreļi sazāģēja. Tas viss maksāja 8 ls.
27.X.32. Bija dežūra. Pagāja labi. Vakarā biju valodnieku sēdē. Bija gan jāiet uz partijas priekšlasījumu par audzināšanu. Tai pašā laikā vajadzēja būt ar progr. demokr. skolotāju bloka sapulcē. Nebiju ne šur, ne tur, jo visur ir tikai duļķaina ūdens laistīšana. Labāk gāju uz valodnieku sēdi. Ritumītis bija pārnācis mājā noskumis, jo būšot laikam jāmaksā puse lekciju naudas, man tas nepatikšot – pirmo reizi it kā bijusi atlaista lekciju nauda visa. Taču daudziem trūcīgajiem bijis jāizstājas no akadēmijas, tāpēc pārlemts otrreiz. Man ar' būtu nepatīkami, ka Ritumam atlaists viss, mēs kā nebūt samaksāsim, lai arī grūti, bet ja dažam jāstājas laukā, tad nav labi. Jāizņem nauda no kases un jānomaksā. Virtam ar' 28.X. jāmaksā īre 80 ls. Ritumītis, Ženija un Līvija bija bijušas II p. slimnīcā pie Miķīša. Tam patlaban kā bijušas sūktas strutas no kakla pampuma. Esot bijis saguris. Vakarā Doņītis ar Musīti bija pie telefona runāt uz Būriņām par Miķi.
28.X.32. Šorīt m. palika gulēt: nakti 3 reizes kratījis drudzis. Sāpot galva. Tā ir – reizēm piepeši paliek slikti, sāpes. Slimība iet savu gaitu. Cukura % augsts. Arī Fr. jkdze slimo: ārsti domājot, ka būšot jātaisa nieru operāciju. Nav labi – bīstama lieta. Vakar m. bija Skol. m. pie zobu ārsta. Apskatījusies arī jaunās skolas izstādi – Nicas izstādes eksponātus. Vakarā bija paid. pad. sēde. Ieilga līdz p. 10. Sāka p. 5. Runāja par kārtību. Sāka strīdēties Grīva ar Ošiņu, Ošiņa uztraucās līdz asarām. Fr. jkdze lasīja priekšā viņas un Grīvas izstrādātos kārtības noteikumus. Debatēs par tiem tad ar' izcēlās ķilda. Dienā biju Skol. kasē, izņēmu tur 100 ls Rituma lekciju naudai (atlaista puse) un dzīvokļa īres maksai. Kad dabūšu algu, tad noguldīšu atpakaļ tos 100 ls, lai atkal būtu kāds padomiņš. Nomaksāju Virtam 80 ls, kā atlaida.
29.X.32. Fr. jkdze aizgāja no sēdes, bet šorīt nebija skolā. Zeltmaša kdze bija zvanījusi, ka Fr. jkdze nakti aizvesta uz S. Kr. Piezvanīju Z. kdzei. Tā stāstīja, ka Fr. jkdzei rentegna uzņēmumā konstatēts nieru akmens, kas viņai darījis sāpes. Būšot operācija. Diezin kā var iziet? Musītis atnāca no skolas bēdīgs: domā, ka latv. literatūrā varot būt 2. Liekas gan, ka J. A. Jansons būs tīšām ieēdies. Bet vai tad nu netiks cauri? Musītis ar Žuli nobrauca uz Saldu par brīvo nedēļu, lai pārmaiņa. Af. bija rakstījis, šodien saņēmām kartiņu, lai braucot, būšot stacijās pretīm. Pirms p. 2 Žuļi nobrauca uz II slimnīcu pie Miķa. Esot pie Miķa bijusi arī Līvija. Tā praktizējot II sl. Miķim neesot labi – kakls sapampis, apliktas kompreses, domājot, ka esot piegadījusies vēl arī angīna. Šovakar Žuļi piezvanīs uz Būriņām. Šovakar bija Verners. Abi lielumi bija kīno. Sniga.

30.X.32. Šodien biju abu vidusskolu skolotāju sasauktajā latv. val. skolotāju konferencē III ģimnāzijā. Uz konferenci drusku nokavējos, jo atnāca Matīsa Jānis ar saviem bērniem. Bērni tagad dzīvo Rīgā pie Matīsa Kārļa. Pa Zemītēm ejot diezgan labi. Konferencē priekšlasījumi bija interesanti. Nav tās sociālistiskās piegaršas kā Savienības konferencēs. Runāja prof. Endzelīns, Blese, Plāķis. Pēcpusdienas runāja par ģimnāzistu domu rakstiem. Vīka priekšlasījums gan nepatika.
31.X.32. Reformācijas svētki. Gulēju ilgi. Tikko biju piecēlies, atnāca Biezā Jānis. Drīz pēc viņa – Būriņš. Tas iebraucis Miķi aplūkot. Aizbrauca uz slimnīcu, bet nepārradās atpakaļ – bija nobraucis uz staciju un uz māju. Kamdēļ tā bija steidzies – nezinam. Viendien teica, ka rītu jābūt Rīgā. Tā i domājām, ka paliks uz rītdienu. Pēc pusdienas atkal gulēju. Tad klausījos radio veco strēlnieku koncertu Doma baznīcā, pēc tam sekstetu un oktetu radiofonā. Lasu Bonīna "Zwei Söhne" – vāciski. Gan vajadzēja strādāt skolas darbus, bet negribējās. Varbūt rītu. Šodien pagājuši 24 gadi kad biju Krīgurēs. Tā diena un reize nejaukā atmiņā. Viens no dziļākajiem pazemojumiem, izņemot 25.II 1906. – soda ekspedīcijas priekšā. Vai tas bija pelnīts un vajadzīgs?
1.XI.32. Mūsu dārziņā – loga priekšā – ābelēm lapas gandrīz jau nobirušas. Ja vēl ir, tad jau brūnas un dzeltenas. Ceriņi gan vēl zaļi. Uz laukiem ceļi esot tādi, ka nevarot nemaz braukt: Matīsu Jānis stāstīja, ka uz staciju jānākot kājām. Nupat saņēmu pastu. Ienākuma nodoklis jāmaksā Ls 74.80. Tas gan maksājams 3 termiņos līdz 1933. g. 1.VIII, tomēr jūtams ir. Taču nekā nevar darīt. Saņēmu Oša Žaņa salaulāšanās paziņojumu. Tad vēl vēstuli no Gaigalu Alvila. Raksta, ka neesot ne domājuši par Gaigalu pārdošanu. Katja ar Ļaļu būšot pie mums varbūt 3.XI. Labi būtu, ja iebrauktu. Neesam redzējušies kā 1930. g. augustā, kad biju uz Golgovksas skolas svētkiem. Laiks šodien labs. No rīta gan bija miglains. Biju kooperatīva valdes sēdē. Pēc tās nobraucu uz Tērbatas ielas veikalu. Bija atnākusi Freiberg kdze ar mazo Andrīti. Vagulāni gudrojot par pārcelšanos uz Bausku. Paula vairs neesot operas studijā – nu esot Feldmaņa dramatiskajos kursos. Paula maina mācīšanu kā čigāns zirgus: te pie Ašmaņa kdzes mācījās dejot, te pie Kadiķa mācījās piegriezt, te Tautas konservatorijā dziedāja, bija operas studijā, tagad dramatiskos kursos!
2.XI.32. No rīta drusku laboju burtnīcas (domu r.). Tad pēc p. 2 nobraucu pie Miķa uz II p. slimnīcu. M. teica, ka neiztikšot bez griešanas: ar strutu sūkšanu vien nepietikšot. Vaina esot iedzimta. Ka tik nu izietu labi... No slimnīcas nobraucu uz Skol. M., kur bija nolikta apspriede par matemātikas grāmatu pamatskolām – kopā ar Liepājas skolotājiem Mauriņu un Vadzi. Pēc apspriedes noturējām valdes sēdi. Sadalījām valdes atalgojumu. Man palika tie paši 30 ls mēnesī. Labi, ka būs maza nopeļņa. Brieža

sievas brāli Šēnberģi pieņēma par tehnisko darbinieku ar 100 ls mēnesī. Piezvanīju Kārkliņa kdzei. Teica, ka Freimaņa jkdzei bijusi šodien operācija. No nieres izņemts ap 1,5 cm liels akmens. Operācija, tā domājot Dr Neibergs, izdevusies labi, bet atraduši, ka arī otra niere esot slima. Diezin, kā ies draugam?
3.XI.32. Gaidīju Jekaterinu Borisovnu, bet neatnāca. Laikam nebūs iebraukušas. Laboju burtnīcas. Vakarā biju valodnieku sēdē. Austriņa nebija. No L. B-bas piezvanīju Kārkliņa kdzei. Tā teica, ka Fr. jkdze jūtoties vāja, bet tomēr pulss esot labs. Pagaidām komplikāciju neesot. Doņītis ar Ženiju bija pie Miķa. Tam rītu būšot operācija.
4.XI.32. No rīta bija vēstule no Žuļiem. Ejot labi. Rakstījuši no Būriņām. Tad ap p. 12 atnāca Jekaterina Borisovna ar Ļaļu. Tā izaugusi liela un prātīga. Viņas iebraukušas uz vairākām dienām. Jek. B. labo zobus un nokārto vienu-otru darīšanu. Pati tā kā izaugusi lielāka – nebiju viņu turējis atmiņā tik lielu. Izrunājāmies par viņu dzīvi: sūdzējās, ka Alvils stipri vien dzerot. Nav labi. Atnāca Pogiņa kdze. Nebija ilgi bijusi. Nu dzīvojot tepat Rēveles ielā. Doņītis bija slimnīcā pie Miķīša. Tam tikko bijusi uztaisīta operācija. Neesot vēl bijis atmodies. Tad atmodies gan, bet juties ļoti nespēcīgs. Operācija ilgusi 35 min. Doņītis vēlāk prasīja uz slimnīcu par Miķi. T° bijusi 36,8. Juties samērā labi. Pēc tam Doņītis bija runājis uz Būriņām. Varbūt ka rītu iebrauc vai nu Lūcīte vai Erna. Žuļi šodien bijuši Saldū pēc pasta. Jau rītā jutu, ka sāp galva. Vēlāk sāpēja vairāk. Pēc p. 3 apgūlos – pārgāja galvas sāpe. Šodien pabeidzu domu r. labošanu. Sāku labot vēstures kl. darbu. Miķim esot cista. Izņemta vistas olas lielumā. Redzēs kā nu būs pēc izoperēšanas.
5.XI.32. Pirms brīvās nedēļas nejutos noguris, bet šonedēļ varu gulēt un gulēt. Guļu no rītiem ilgi, guļu dienā, un pēc tam naktī atkal nāk miegs. Vai tā būtu galīga spēku zušana? Šorīt atbrauca Būriņu onkulis Miķīti apraudzīt. Biju skolā, nākdams uz Skol. M. no skolas runāju ar Kārkliņa kdzi. Esot vārga, pat runāt negriboties, bet sirds esot diezgan laba. Biju Sk. M. Paņēmu orderi 5 el. v. un recepti kāsa zālēm. Pēc tam braucu uz kooperatīvu, nodevu turpat slimo kašu aptiekā recepti un atvedu Doņītim zāles. Doņītis ļoti kāsē. Bija jau kāss, bet vēl saaukstēja rokas veļu griežot. Vakarā stipri kāsēja. Onkulis bija pie Miķa. Tam bijis jau daudz labāk.
6.XI.32. Vakarā pabeidzu savas burtnīcas. Tas lasīju "Niklas Muffel". Romāns rakstīts vecā vācu valodā, laikam Nirnbergas izloksnē. Daudz vecu vārdu, tomēr galā var tikt. Tagad ar saprašanu iet brīnum labi. Doņītis nakti stipri kāsēja. Ap p. 8 iedzēra zāles, tagad guļ. Ritums zīmē. Onkulis nogāja uz pastu, bija parunājis uz māju. Tad nupat nogāja uz Doma b., kur būs Gustava Ādolfa piemiņas dievkalpojums. No baznīcas solījās braukt pie Miķa, tad uz māju. Šodien V. Ģertrūdes baznīcā bija igauņu kontrabasa

mākslinieka L. Juhta un N. Vanadziņa koncerts. Biju gan domājis noiet, bet nenogāju – vienam negribējās. Ritums nobraucu uz staciju – satikt onkuli pēc Miķa apciemojuma. Miķis juties labi. Vakarā mazie draugi laimīgi pārbrauca no Saldus. Tur izciemojušies labi. Grsm. un Afulis jūtoties labi. Tāpat Būriņās esot viss pa vecam. Jek. Bor. laikam aizbraukusi. Vairs nepienāca.
7.XI.32. Apgūlos vēlu, nevarēju aizmigt. Domāju, ka klases darbs neiet, sevišķi latv. val. Jāmēģina taču veikt. Varbūt izdosies. Bija pavisam nemierīga sirds. Šodien klasē strādāju puslīdz. Saņēmām oktobra algu. Nomaksāju Hammeram mēneša rēķinu Ls 93,85. Nobraucām abi ar m. uz Skol. M. – m. pie zobu ārsta, es – uz pirmo el. v. Noguru, kaut arī strāva bija tikai 2,5. Pēc tam Tērbatas ielas veikalā. Paņēmu divu dienu rēķinus. Šodien "J. Z." vēsta, ka miris vecais Dreiberģa tēvs 78. g. vec. Pirmo reizi viņu redzēju Saldū vienā skolotāju sapulcē. Tad es vēl biju Saldū. Ritumītis stāstīja, ka par viņa gleznojamo portreju visi priecājas un apskaužot. Būs sekmes. Un strādā R. ļoti nopietni. Iedevu viņam naudu materiāliem.
8.XI.32. Bija Skol. koop. valdes sēde. Tā novilkās līdz p. 7. Atbraucu mājā. Gatavojos uz stundām. Ja grib visu kārtīgi padarīt, tad katru dienu daudz jāstrādā visos 6. kl. priekšmetos. Tomēr jūtu, ka darbs klasē neveicas, neiet un neiet. Nevar piedabūt pie priekšmetu kārtīgas atstāstīšanas. Tas mani nospiež, ka nevaru vakaros mierīgi iemigt. Vakarā lasīju ilgi. Beidzu romānu "Niklas Muffel". Galu galā vecā valoda nemaz neizrādījās tik nepārspējama. M. vakar bija zvanījusi Jānim par Jek. Bor. Tā aizbraukusi uz māju jau svētdien. Tā i neatnāca. Biju otrā el. vannā. Jūtos drusku vieglāk. Esmu gan noguris. Brīžam pavisam nav spēka. Bet jālūko turēties. Jāsaņemas. Skol. M. satiku Rītiņu. Prasa, ko darot m. Atteicu, ka vēl nav pieņēmusi s.-d. ticību, tāpēc sēd bez darba.
9.XI.32. Vakarā biju Latv. skolot. b-bas priekšlasījumā. Lasīja insp. M. Štāls par Austrijas (Vīnes) skolu reformu un pēc tam prof. J. Endzelīns runāja par sieviešu uzvārdu rakstību. Štāla priekšlasījums bija interesants, bet ne gluži objektīvs: Št. taču minēja kā naidnieku s.-d. Zināms, draugi viņi nav. Prof. E. nekā sevišķi jauna nepateica, bet viens-otrs derīgs aizrādījums bija. Otras b-bas skolotāju saime savādāka kā arodb-ba – vairāk vecu skolotāju. Zināms, ir arī jauni. Savādi, ka par priekšlasījuma ņēma naudu. Lūcīte zvanīja, ka atsūtīšot pa bagāžu Mārtiņu zosi. Doņītis nobrauca uz staciju, bet sūtījuma nebija. Būriņās viss esot pa vecam. Ritumītis bija slimnīcā pie Miķa. Tam ejot apmierinoši. Domājot par laukā nākšanu no slimnīcas jau varbūt pirmdien vai pat sestdien, bet kas nu lai zin, kā būs. Lasīju vēsturi un latv. literatūru par sakāmiem vārdiem un parunām.

10.XI.32. No skolas tūlīt nogāju uz S. Kr. pie Fr. jkdzes. Viņa guļ VI nod. N140 (4) istabā. Priekšā bija Kārkliņa kundze – Fr. jkdzes māsa – Zeltmaša sieva. Fr. jkdze jau brangi atspirgusi. Sāk domāt par celšanos. Operācija bijusi grūta, bet viss izdevies labi. Teica, ka pēc 4 g. pirmo reizi urīnā neesot olbaltuma. Būs labi. Bija arī Lindes jkdze. Nebiju ilgi redzējis. P. 6 biju valodnieku sēdē. Drīz iznāks beidzamā vārdnīcas burtnīca. Prof. Endzelīns grib sarīkot sēžu dalībniekiem "apvārdības" – kā ir appļāvības vai apkūlības – 3. vai 10.XII. Pēc beidzamās burtnīcas iznākšanas gan vēl būs darbs ar papildu vārdiem. Tas būs interesants. No L. B. nogāju uz Konservatoriju, kur bija Laumas Reinholdes II kompozīciju vakars. Viss bija labi, bet man grūti saprast disonanču pilno mūziku. Kur palicis Baha, Mocarta un citu zvaigžņu mirdzums? Bet tagad jau disonance iekarojusi pilsoņu tiesības. Labi dziedāja Miķelsons – basa solists. Arī Brechman-Štengele. M. nakti bija savārgusi ar sirds lēkmi. Gulēju visu dienu. Pret vakaru bija labāk. Doņītis bija pie Miķa. Tam kakls sāpot – esot tur kāds asiņu izplūdums. Miķis pārāk kustoties. Doņītis gatavo dogmu. Dažu nakti sēd pārāk ilgi: vienu nakti bija nostrādājis līdz p. 5 r. Tas nav labi. Jāietur mērs.
11.XI.32. Lāčplēša ordeņa svētki. Nami flagoti. Vecā Dreiberģa tēva bēres. Nevarēju iet dziedāt korī – nebija vaļas un arī spēka, baidījos arī no saaukstēšanās kapos. Bez tam p. 6 bija jābūt J. P. I. Pēc stundām nogāju uz S. Kr. kapliču. Patlaban dziedāja bij. Baltijas sem. koris savu dziesmu, ko dzejojis Plūdonis, bet komponējis esot Melngailis. Nebiju viņas dzirdējis, tāpēc likās arī pavisam sveša. Skanēja labi. Vēl dziedāja R. Sk. d. audzēknes Vītola "Tu, kas mīti debesīs". Prof. Adamovičs runāja ļoti neinteresanti, garlaicīgi un tukši. Pavadītāju bija daudz, sevišķi skolotāju. Bija arī Pensionāru b-ba ar savu karogu. Bija atnācis arī vecais ģen. Kreicberģis. Izbrīnījos to ieraudzījis: viendien bija avīzēs rakstīts, ka Kr. ķērusi trieka, un viņš esot spiests palikt uz vietas. Iet gan ar grūtībām, bet bez cilvēku palīdzības, vienīgi ar spieķi. Es uz kapiem negāju līdzi. Vajadzēja iet uz J. P. Institūtu. Biju institūtā. Tur paskaidroja par darbiem, kas veicami pie VI kl. skolēnu pētīšanas. Bija Brunis. Tas mājā noracis kādu 100 pūru kartupeļu. Pa Golgovsku ejot pa vecam. M. bija pie Miķa. Gan Miķim esot karstums, kakls sapampis, liekot kompreses, tomēr laidīšot rītu laukā no slimnīcas.
12.XI.32. Šodien gan bija tikai 3 stundas, tomēr nodzīvoju šo-to darīdams pa skolu līdz p 1. Pēc pusdienas nobraucu uz Skol. M. – uz 3. el. vannu. Pēc tam biju Tērbatas ielas veikalā. Vakarā atnāca Verners. Atnesa m. kārtis. Iemēģināja spēlēt – draugs paspēlēja. Aizsteidzās mājā – svētdienā grūta kalpošana – gan dievkalpošanās, gan koncertos. Doņītis bija Saldus apkārtnes stud. b-bas Mārtiņu vakarā. Miķītis pārnāca no slimnīcas. Nejūtas vēl diezin cik labi. Musītis ar Žuli bija pie telefona runāt uz Būriņām. Bietes nu nosūtītas visas. Iznācis tikai 11 vag.

13.XI.32. Svētdiena. Gulēju ilgi. Piecēlos, tad lasīju un atkal gulēju. Vispārīgi – nāk miegs vairāk kā agrākos gados. Laikam spēka paliek mazāk, nogurstu. Arī no rītiem smagi iet uz skolu. Taču klasē spēka pietiek. Šodien gan bija labojamas burtnīcas, tomēr negribējās nekā darīt. Gan izlabošu. Vakarā ar m. nogājām uz "Kazīno". Filmas bija labas. Šodien bija skaidrs laiks. Naktī bija salis.
14.IX.32. Tūliņ pēcpusdienā nobraucu uz Sk. M. Tur bija el. v. (4.). Biju domājis nākt mājā, bet pus 5 bija apspriede. J. Greste runāja par to, kā muzejs izmantojams latviešu valodas pasniegšanā. Nosprieda, ka būtu rīkojami liela apjoma rakstnieku vakari 4. ģimnāzijā, kur lielākā zāle. Tas būtu labi, jo tad vakari iznāktu kuplāki. Bet Greste savā runā ir gan "Lampelamanis". Apnicīgi viņa žesti, kas vienmēr vieni un tie paši. Satrūkos – bija mani meklējuši pa telefonu. Atsteidzos mājā – atradu priekšā Nesauli. Bija atnācis jau ap p. 6. Izrunājāmies. Vecais diplomāts palicis liels praktiķis, bagāts vīrs. Skubina, lai mēs ar' pirktu kādu nekustamu īpašumu, nevajagot nekāda liela kapitāla. M. bija nogājusi uz J. P. I. Tur satikusi Puriņa kundzi. Tā ierosinājusi uz darbu pie atpakaļpalikušiem bērniem. Varbūt pagaidām privāti, vēlāk iespējams darbs pilsētas dienestā. Labi būtu. Pēc nosvētītas jubilejas (45 g.) tūlīt (pēc dažām stundām) miris mans vecs skolotājs Vecpiebalgas dr. skolā – Antons Goba. Viņš bieži vien bijis Rīgā, slimo kasē, bet netiku saticis. Bija mīkstas dabas cilvēks, nevarēja klasē noturēt disciplīnu. Veģis bijis jubilejā un arī laikam pie miršanas.
15.XI.32. Pirmajā stundā devu 6. kl. J. P. U. domu r. "Par ko es vēlos kļūt, pamatskolu beidzis?" Rakstīts daždažādi. No dažiem var redzēt, ka nav vēl pavisam gatavas atbildes: dažam (p. p. Irēnai Fogelei) minēti kādi 8 nodomu. Dažam (M. Jansonei) – dejotājs, skolotāja, friziere. Rakstīts stipri kļūdaini. Par to taisni jānoskumst – nemaz nav griezuši vērību uz pareizību. Tīri brīnums par tādu nolaidību. M. bija bijusi vācu "Sanderschale". Tur priekšnieks Zalcmanis. Uzņemta ļoti laipni. Iespaids labākais. Kāda no skolotājām teikusi, lai m. nāktu pie viņiem par latv. v. skolotāju, jo viņu skolotājam jāiet kara klausībā. Bija iebraukusi Lielauces Līvija uz kaula apstarošanu. Vakarā iebrauca Būriņu onkulis. Nu visas bietes nosūtītas – 11 vagonu. Lapas ar' mājā. Dienā piezvanīju Verneram, ka pie viņa solījās noiet Nesaule. Pēc valdes sēdes ar' nobraucu pie Vernera. Tur parunājāmies visi trīs. Nesaule nogāja uz teātri, mēs iegājām Doma b., kur bija "Dziesmu varas" kora mēģinājums. Atnācām līdz tramvajam – biju savu portfeli aizmirsis baznīcā uz krēsla. Beidzamā (5.) elektr. vanna.
16.XI.32. Atmodos šorīt jau ap p. 7. Nav nemaz laba dūša, ka ar latv. valodu iet vāji – tā teoriju tā lasīšanu. To redzēju arī brīvā domu r. J. P. Institūtam – daudz kļūdu un muļķību. Bet taču klases sastāvs ir ļoti raibs. Vakarā biju ar 6. kl. skolotāju M. uz referātu par "Tautiskās atmodas laikmetu". Runāja skol. Mētra. Žēl, ka nevarēja visi noklausīties, jo aizbrauca piedalīties

Raiņa vakar programmas sēdē. Pārbraucu mājā ap p. 8. Nekā vairs negribējās darīt. Nezin, kas ir – vakaros esmu noguris. Braukdams uz Skol. M. – uz Dzirnavu ielas stūra satiku Pēteri Dzeni. Tas vīrs runā ka Minhauzens – stāsta par sevi brīnumu lietas. Laikam slimo ar netīšu melu mānīju. M. bija bijusi pie Šnores – palīga skolā. Iespaids labs, taču ne tāds, kā pie Zalcmaņa vācu palīga skolā.
17.XI.32. Bija dežūras dienas. Pagāja mierīgi. Pēc stundām nogāju pie Fr. jkdzes uz S. Kr. Viņai klājas diezgan labi. Nekavējos ilgi, jo nāca arī citi ciemiņi. Teica, ka daudzie apmeklētāji nogurdinot. Tad biju valodnieku sēdē. Tagad salasās ap 45 dalībnieki. Nu jau beidzamā burtnīcā iet uz beigām. Laikam iznāks jau decembrī. Dzirdēju, ka gribot fotografēties. Būs dalībniekiem atmiņa. Rinkušs pierakstīja arī mani grāmatai (par prof. Endzelīnu) subskribentos. Maksa esot 4 ls. Man gan nebija ko samaksāt. Samaksāšu nākošo ceturtdien. Laiks miglains, slapjas ielas. Mūsu mājas dārziņā kokiem lapas jau pilnīgi nobirušas.
18.XI.32. Gulēju ilgi. Valsts dibināšanas 14. g. svētki. Atvēru slēdžus – spīdēja saule. Spīdēja visu dienu, kaut gan jau nakti bija salis. Esot bijis -4° R. Visu dienu gan netiku bijis laukā, negribējās nekur iet. Izlaboju burtnīcas. Ētikas darbu gan tikai iesāku. Gulēju dienā. Vispārīgi – mīlu daudz gulēt. Nāk miegs arī naktī. Ko lai dara – laikam nespēka zīme. Dienā klausījos skaņu plašu mūziku – dziesmas – Amelitu Galli-Kurči, Karūzu, Sabinovu, Šaļāpinu. Tad klausījos Jauno skolot. kori. Balsis labas, Jēk. Vītoliņa vadība meistarīga. Bija Dārziņu dziesmas – Emīļa un Volfganga. Lai nu kā – dēls nevar stāvēt blakus tēvam. Jaunā D. tautas dz. harmonizējumi pārāk raibi – galu galā viens liels burkšķis. Patlaban Virsnieku klubā māksliniekiem koncerts par labu Brīvības piemineklim. M. šodien visu dienu šuva Musim kleitu. Musis nogāja uz savas skolas izrīkojumu. M. nogurusi, nervoza. Ritums bija viņus uztraucis. Tāpēc apgūlās labi agri. Meitenes izgāja laukā apskatīties ilumināciju. Līdzi atnāca Ženija ar Līviju. Šodien apglabā man veco skolotāju Antonu Gobu Vidrižu kapos. Tas nu beidzamais skolotājs no Vecpiebalgas laikiem. Es pie viņa mācījos laikam vairāk par gadu. Goba atnāca Purkalīša vietā. Vakar "J. Z." bija izsludināts, kas uz valsts svētkiem apbalvots ar 3 Zvaigžņu ordeni. To starpā arī mans draugs Pēteris Verners, Ķelle (ar 4. šķ.) un vēl arī Ananijs Baltruks. Šorīt redzēju savādu sapni. Nezinu, kas tā bija par sievieti, bet tā kā pazīstama gan. Līdzinājās V. kdzei. Viņas vīrs tā kā esot slimnīcā, cerības esot mazas, meklējot apmierinājumu. Apķērās man ap kaklu, bučoja mani. Jutu viņas lūpas. Tas sapnis laikam cēlies no zemapziņas: viendien satiku V. kdzi, lūpas izskatījās it kā nesen būtu bijušas krāsotas, lielas, mīkstas no skata. Tās man toreiz iespiedās atmiņā. Priekš 14 g. Taisni biju Pēterpilī. Latvijas valsts dibināšana man pagāja garām nemanot.

19.XI.32. Šodien atkal dežūra. Skolnieki galīgi izlaidušies – kliedz, bļauj, skrien bez jēgas pa starpbrīžiem. Lai nu ar' bērni kustīgi, tomēr tāda ālēšanās nepielaižama. Tā nav par labu, nav attaisnojuma. Tas tā ir iegājies no pat laika gala, kamēr skola pastāv. Ūdris pats pilda darbvedību, maz paliek vaļas skatīties pēc kārtības. Tāpat katrs strādā klasē kā zin – no priekšnieka puses nav uzraudzības. Gan saka, ka katrs skolotājs atbild par savu darbu, bet tas nenāk lietai par labu – skola cieš. Ja priekšnieks ir, tad vajag ar' zināt un uzraudzīt. Atdevu savas klases burtnīcas. Vakar vakarā Musītis nepārnāca ilgi. Bijām visi uztraukušies. Pārnācu ap p. 1. Līdz tam laboju burtnīcas, kamēr tiku galā. Pēcpusdienu nekur nebiju. Gulēju. Bija atnācis Kapteinis un vēl kāds otrs – Geistauta Alvīnes brālis. Abi kara dienestā. Pēc tam bija Cīruļa Jēkabs un Zoltners. C. J. nav tomēr ieticis ērģeļu klasē, bet atstāts uz 1 g. speciālajā klasē. Tur mācoties teoriju un klavieru spēli. Jau vakar vakarā m. jutās nelabi. Šodien visu dienu pavadīju gultā. Tikai pašā vakarā drusku piecēlās. Apsveicu Vernera Pēteri ar ordeni.
20.XI.32. Mirušos piemiņas diena. Laiks sauss, bet auksts. Netiku nekur bijis. Visu dienu rakstīju vokābeļus. Nebiju rakstījis ilgu laiku. Bija sakrājies daudz vārdu. Vēl atzīmēts daudzums vārdu lasītājos gabalos. Rakstīju un domāju par aizgājušajiem draugiem. Liels ir viņu pulks. Un katru gadu to skaits pavairojas. Kad paņemu kādu agrāko fotogrāfisko grupu – tad dažas rindas palikušas stipri retas. Pat jaunākajās grupās trūkst – Vinegra pat nav mūsu pulkā vairs. Gan reiz visi būsim tur. Domās izstaigāju kapus. Biju Kancana kalniņā, kur visvairāk mīļu siržu. Biju Gulbenē pie Gaigaļu ļaudīm un Alvīnes, nostaigāju līdz vecās Latvijas krastam. Visur atmiņas – senas un mīļas. Biju Čāpātājos. Sēdēju uz baltā soliņa un domāju par bērnību, jaunību. Kur es gulēšu? Palīdzēju Musītim pie domu r. par Brīvzemnieku.
21.XI.32. Nonesu sava vecajam skroderim Austiņam drēbi biksēm. Nebiju viņam darbu devis no 1905. g. Tad viņš man šuva vasaras mēteli – pirms Lesiņa Jāņa kāzām. Vakarā p. 8 bija skolas pad. sēde. Noilga līdz p. 11. Spriedām par pabalstiem trūcīgajiem skolēniem. Pagāja mierīgi. No rīta noledojušas ielas. Nu reiz ieradās jaunais skolotājs Jercums. Pavasara kdze stāstīja, ka F. jkdze jau trešdien atstāšot slimnīcu. Ka tik nepārsteidzas ar ātrumu?
22.XI.32. Pēc stundām biju Skol. M. uz koop. valdes sēdi. Bija padomes, pēc tam valdes sēde. No Skol. M. nobraucu uz Tērbatas ielas veikalu, nomaksāju a'conto Ls 64.36. Pārbraucu mājā, biju noguris, sāka nākt miegs. Lasīju gan Tikumu vēsturē par Krieviju 16. u. 17. gs. Citāds apgaismojums kā agrākajās krievu vēsturēs. Savādi: šad un tad ienāk prātā, ka nav ilgi atlicis dzīvot – tikai varbūt pāra gadu. Kā gan ātri pagājusi dzīve! Žēl, ka tik ātri. Varētu dzīvot vēlreiz, bet nezin vai būtu vērts? Bet tad atkal otra balss saka – ir strādāts, reizām jūtos noguris, kad nav vairs spēka – jāiet atpūtā.

23.XI.32. Šodien m. nobrauca ar lielumiem un nopirka Doņītim kleitu (25 ls), Ritumītim svārkam drēbi (8 ls) un Žulītim blūzes drēbi (3 ls). Nu kādu laiku varēs iztikt. Doņis gan kliedza, ka viņam nevajagot, bet priecīgs ir par kleitu. Puriņa kdze jau aizvakar bija zvanījusi m., lai pieejot, bet man to pateica tik šodien. M. bija nobraukusi pie P. kdzes. Tā likusi zvanīt žīdu skolotājai, kas strādājot ar atpakaļ palikušajiem bērniem. Sazvanījās, rītu p. 11 jānoiet pie tās. Redzēs, kas tur būs. P. 6 v. nobraucu uz Pr. Apv. mitekli Dzirnavu ielā 91. Tur bija partijas skolot. sekcijas apspriede par ģimnāzijām, par viņu kursa ilgumu utt. Pēc tam paklausījos partijas centr. valdes sēdē. Skujenieks patlaban stāstīja par savu skandālu Saeimā ar s.-d. Stāstīja arī Šterns, kā cīnījies kopā ar M. Skujenieku.
24.XI.32. Biju īres valdes sēdē. Bija gan tikai 23 prāvas, tomēr beidzām tikai p. pus 5. Bija sarežģītas prāvas. Vienā prāvā (Miezes prasībā pret Kaziņu) lietas izšķiršanai bija no svara 15 minūtes – vai nauda piedāvāta pirms vai pēc sūdzības iesniegšanas. Atbraucu mājā. Bija iebraucis Būriņu onkulis. Paēdu un steidzos uz valodnieku sēdi. Dalībnieki fotografējās ("Klio"). Domāju gan uziet prof. Dāles priekšlasījumā par pilnvērtīgu cilvēku, bet biju noguris. Tomēr mājā pārbraucis nosēdēju līdz pusnaktij.
25.XI.32. Onkulis un Miķis nobrauca uz Daugavpili paviesoties pie Luda. Dāvanai noveda sidraba cukura trauku. P. 5 nogāju uz paid. padomes sēdi. Bija 1. trijokšņa sēde. Balodim, Kreitum un Bukovskim no uzvešanās atzīmes atņēma mīnusu. Man gan viņi sēd, uzvedas labi. Vakarā rēķinājām maisījumu rēķinus, bet bijām tos stipri piemirsuši. Tā iet, kad gadiem ar to nenodarbojas. Freimaņa jkdze esot no slimnīcas aizbraukusi mājā vakar. Ziķu Strazdiņa Marta esot pavisam vārga. Neesot pat runājusi – tik vāja. Miris vecais Aizkaļņu Vilemsons. Af. viendien rakstīja, ka, skalojot pūsli, esot notikusi asiņu saģiftēšana. Gulējis slimnīcā. Bijis 82 g. vecs. Līdz pat beidzamajam laikam bija stiprs un vesels. Bija atnākušas Ženija u. Līvija.
26.XI.32. Vakar uz slimnīcu aizvesta Štāla meitene (Ērika). Saslimusi ar šarlaku. M. baidās, ka varot pielipt arī kādam no mūsējiem. Taču Štāli dzīvo otrā namā, ar kuru mums nav nekādas satiksmes, nav ko baidīties. Šogad sestdienās man tikai 3 st. Pēc stundām parunājos ar saviem 3 puišiem, kam pamazināja uzvešanās atzīmi. Vissliktāk stāv ar Balodi. Viņš laikam sāk iespaidot arī Vanaga Viktoru. Tas vairs nav tik labs kā agrāk. Baloža dvēseles dzīve savāda, vēl viņas neizprotu. Būs jāmēģina pētīt, var būt izdodas, kaut gan pagrūti cerēt ko labu. No koop. paņēmu 80 ls – pirmdien Virtam jāmaksā īre. Tad nu gan no algas tie 80 ls būs jānogulda kā īres naudas fonds. Musītis D. T. bija nopircis visām meitenēm stipri dārgas biļ. (pa Ls 1.40), bet ko lai nu dara, labi vien būs.

27.XI.32. Pirmā adventes svētdiena. Sniega nav. Silts. Rudens. Gan lapas nobirušas. Uz laukiem esot lieli dubļi. Drusku krita lielas sniega pārslas. Vakar vakarā bija skolā teātra izrāde. Zeltmatis ar saviem kursantiem uzveda itāliešu lugu "Pusaudzis". Vislabāk spēlēja "pusaudzis" – meitene. Zālīte bija pilna. Daudz skolēnu. Atnācu mājā tikai ap p. 1 – šorīt drusku sāp galva. Skroderis Austriņš atnesa man pašūtās bikses. Sarunājām, ka apgriezīs manus vecos pelēkos svārkus. Austriņš man nebija šuvis 27 g. Vakarā meitenes nogāja uz "Dzimtenes" izrādi – visas četras. Promejot Ritums teica, ka gājiens būšot laimīgs: pirms ietikšanas akadēmijā esot bijuši "Šveika" izrādē visi četri – tagad droši vien viņus ieskaitīšot meistarklasē. Visu vakaru laboju burtnīcas – izlaboju 6. kl. referāta atstāstījumu (par tautisko atmodu).
28.XI.32. Šodien bija 5 st. Atnācu mājā. No Daugavpils bija pārbraukuši onkulis ar Miķi. Nezin, kā bija gājis, bet nerādījās laba dūša. Miķis saguris. T° 37,5. Gāja pie ārsta, lai noskaidrotu, kāpēc t° nekrīt. Vajadzētu tīri braukt uz māju, jo strādāt tak grūti. Nupat meitenes stāsta, ka ārsts Miķim teicis bronhīta. Diezin, vai tikai no bronhīta, jo t° pāri normai? Un pie tam pats Miķis nesargājas: atkal šovakar nogājis uz vienotnes mitekli. M. šodien bija bijusi pie skolot. Гагс, paskatīties, kā viņa strādā ar pavisam atpakaļ palikušajiem. Skol. M. bija satikusi Purvgaļa kdzi. Tā atnāca pie mums. Stāstīja par izmeklēšanas komisiju zādzeniešu sūdzības lietā pret Purvgali. Abas ar m. nogāja uz "Kazīno". Biju Sk. M. uz apspriedi par Raiņa vakaru. Atnāca Ženija ar Līviju – Ritumam, pēc viņu kalendārā, esot šodien vārda diena. Bija atnesušas šokolādi. Ir gan savādi ar tam vecajām meitām! Kā tā pati Konrāde: maisās par muzeju, liela darbiniece! Taču viņa ir ļoti liela muļķe – to redzēju tad, kad viņa strādāja 38. skolā. Un kad viņa sāk runāt, tad velk dvēseli laukā – tik smaga un nejauka viņas valoda. Nāk prātā vecais izteiciens: "Не тяни меня за собою в омут!" Taču Dieviņš darījis labi, to atstādams vecmeitās: par vienu nelaimīgu vīru mazāk.
29.XI.32. Pēcpusdienā biju koop. valdes sēdē. Sēde novilkās diezgan ilgi, kaut gan protokols iznāca īss. Atbraucu mājā. Biju gan noguris, bet vajadzēja rakstīt jautājumus vēstures klases darbam. Atkārtojamais gabals grūts – par dzimtbūšanas atcelšanas priekšdarbiem un par pašu brīvlaišanu. Mēģināju rakstīt pēc iespējas viegli. Bija atnācis Balodis pie Doņīša pēc kādas grāmatas. Runājāmies ar Purvgaļa kdzi. Stāstīja par savām nesaskaņām ar Zādzenes pagasta varenajiem. Nezin kāpēc, bet nebija lāga dūša. Varbūt tamdēļ, ka lasīju no "Kult. vēst." par pasaules nošķiršanos plutokrātos – kapitālistos un proletariātā. Laiks labs. Gan pavēss, tomēr sniega nav, un nav ar' nemaz uz salšanu. Miķītim t° esot 36,3. Varbūt tas tikai no zālēm.
30.XI.32. Nezin, kas ir ar Miķi: t° arvien vēl turas. Dr Lūsis esot konstatējis it kā bronhīts, bet kam-

dēļ viņam vajadzēja ieteikt Miķim – pēc iespējas daudz svaiga gaisa? Vai tiešām te nav darīšana ar tuberkulozi? Tās domas stipri nospiež... Nonesu skroderim Austriņam pāršūt savus pelēkos svārkus. Laikam būs labi. Tad būšu apgādāts ar uzvalku uz kādu laiku. Taču iznāks lētāk, kā kad būtu šūta pavisam jauna kārta. Šodien klases darbs Latvijas vēsturē. Kādu pusi jau izlaboju. Miķis ar Doņīti bija "Kazīno". P. 8 klausījos Alb. Koutsa diriģēto koncertu Nac. Op. Ko lai dara, ka patīk Bēthovena mūzika, bet jauno darbi – Prokofjeva, Skarbina neiet pie sirds?
1.XII.32. "Atkal 1. decembris!" – jāsaka tāpat kā pērn, šo grāmatiņu iesākot. Gads pagājis bez sevišķām pārmaiņām. Nav arī bijis nekāda ļaunuma. Vēl dzīvot var, kaut arī manām spēku mazināšanās. Tomēr vēl strādāt var. Sevišķi klasē darbs rit bez traucējumiem. Tā liekas, ka klases darbs sekmējas, taču brīžam sirds nemierīga – par maz padarīts. Nezin, vai nav mana nespēka vaina? M. vakar bija pie Dr Mazūra – runāt par Žulīša lūpas plankumiņu. Ārstēšanas aparāts esot Rīgā. Dr M. domājot, ka varēšot plankumiņu ārstēt. Ziņošot ar Aņu. Biju val. sēdē. Redzēju pag. ceturtdienas grupas uzņēmumu. Tad nu 10.I būs jāiet uz "apvārdību" mielastu L. B. No L. B. atbraucu līdz "Kazīno". Gribējās dzirdēt Gitas Alpas jauko dziedāšanu. Viņa dzied kā Amelista Gutli-Kurči. Filmas saturs pats par sevi mazvērtīgs.
2.XII.32. Reiķe vāca naudu – apsveikt Fr. jkdzi ar puķēm uz izveseļošanos. Es nepiedalījos: es visu grūto laiku katru dienu apvaicājos par Fr. jkdzes klāšanos, apmeklēju to slimnīcā – šīs pat nepieminēja Fr. jkdzi un nu uz reiz – pompozas apsveicējas! Gribēju gan iet uz koop., bet tur solījās būt Doņītis – pēc lapiņām. Tad ap p. 4 atnāca Stīpnieks un sabija pāri p. pus 12.
3.XII.32. No skolas nobraucu pie notāra Krūklanda, kur par statūtu apstiprināšanu bija samaksāts 2 reizes. Dabūju atpakaļ 5 ls. Meitenes vaskoja grīdu. M. atkal palika nelabi. Gulēja visu dienu. Miķim ar t° nerimstās. Laiks labs. Žulis no savas naudas pirka Musim uz dzimšanas dienu rokas somiņu.
4.XII.32. Vakar vakarā bija Rīgas skolot. arod-bas 15 gadu atcere 23 pmsk. (pie Sprīvuļa). Bija daudz ļaužu. Dzirdēja koris. Runāja. Bija vakariņas. Es iznācu p. 12, taču nokavēju tramvaju, bija jābrauc ar ormani. Atbraucis mājā, biju vannā. Gulēju ne visai labi. Piecēlies, laboju burtnīcas. Musīša 16. dzimšanas diena. Ātri pagājuši 16 gadi. Musītis izaudzis liels un mīļš. Bija priecīgs par somiņu. Pēc pusdienas atnāca Freiberg kdze – krustmāte – un uzdāvināja zelta rokas ķēdīti. Atnācu Brunis, Lapiņš, Br. draugs, Ženija, Paula, 2 Musīša klases biedrenes. Pēc atnācu skrod. Austriņš – uzlaikot šujamos svārkus. Palika parunāties. Priekšpusdienā bija Stīpnieks. Aizbrauca no šejienes uz Liepāju. Jaunajiem vakars pagāja jautri. Atceres dienās var labi salīdzināt sevi. Esmu gan palcisi nespēcīgāks.

5.XII.32. Verners bija no rīta zvanījis, lai mēs abi ar Ūdri "un kundzēm" noietu pie viņa rītu uz dzimšanas dienu. 10.XII jābūt ar VI kl. J. P. I. uz lekciju. Tad sāksies aptauju rakstīšana. Pēc pusdienas Miķim uznāca briesmīga niezēšana, kas sākās jau vakar vakarā. Atnāca ārsts – gan laikam tikai V kursa studentiņš. Neesot nekas nopietns. Ej nu zini, vai tāds puišelis ko saprot. Rītu Miķim jāiet uz II p. slimnīcu, kur to visādi pētīšot. Gatavoju atzīmju listi un rakstīju liecības. Doņītim rītu eksāmens pie prof. Frēzes dogmā. Bija arī Asja – tā ar' likšot dogmu. Redzēs, kā izies, pie Frēzes nav tā, kā pie citiem – te daudz kas atkarājas vienīgi no gadījuma un laimes. M. steidza rabatorderus, bet nepaguva nodota, jo veikals bijis cieti, Ritums izbraukāja par velti. Šodien dabūjām algu par novembra pirmo pusi. Nomaksājām Hammeram rēķinu Ls 87,70.
6.XII.32. Šodien prieka diena: Doņītis nolika pie prof. B. Frēzes dogmu uz labi (4). Dogma vispārīgi smags priekšmets un vēl sevišķi pie Frēzes! Doņītis mācījās caurām naktīm. Bija vai zaudējis ticību uz sevi: viņam pie Fr. neesot un neesot laimes. Labi nu, ka reiz ar Fr. vairs nebūs darīšanas. Bija jāiet uz Koop. valdes sēdi, taču negāju – vajadzēja apmeklēt Verneri: tam dzimšanas diena – pa vecam 24.XI. Nobraucām ar m. Verners bija nogaidījies, jo bija jābūt p. 5, mēs nobraucām 6. Bija priekšā Vernera kdze, mana veca Piebalgas laiku skolas biedra Eduarda Skujas atraitne, tad vēl tās pusmāsa – kāda Beržinska kdze – stipri "stīva" kundze. Pēc p. 8 atnāca Ūdris. V. kdze un abas citas kdzes aizgāja. Tad gaiss palika vieglāks – visi jutās brīvāki. Kā gan tas ir ar tām cienīgām dāmām! Trūkst viņām vienkāršības un varbūt arī sirsnības. Vakars pagāja labi un patīkami. Sākām braukt mājā pēc p. 11.
7.XII.32. Pie Vernera izdzēris pāra glāzes vīna, tāpēc šodien jūtu mazāk spēka. Tā tad arī vīnam jāuzliek veto. Pret vakaru nobraucu pie Austriņa uz svārku pielaikošanu. Piektdien būšot gatavi. Vakarā pilnīgi pabeidzu liecības. No rīta piezvanīja Erna no Būriņām. Iebraukšot mēteli pirkt. Nogāja pretīm uz staciju. Bija pārsteigums: atbraukušas bija abas – Erna un Lūcija. Pirkšot abas mēteļus. Iznācis tā, ka varēšot nodot sīpolus Liepājā – Stīpnieks piezvanījis. Tad arī Lūcijai iznākot mētelis. Miķis brauks uz māju. Slimnīcā atrasts, ka Miķis patērējot par maz skābekļa, tamdēļ stāvot t°. Lai braucot mājā atpūsties.
8.XII.32. Lūcija ar Ernu bija nopirkušas sev manteļus, cepures un Lūcija vēl sev zīda kleiti. Lai nu kā – taču drusku var atpūsties no agrāko gadu trūkuma. No iepirkšanās nemaz nepārnācu atpakaļ, nobraucu uz māju. Nobrauca arī Miķis. It kā Dr Lūsis būtu teicis, ka Miķim ķerti plauši. Taču nekādas skaidrs ziņas nav. P. 5 nobraucu uz 8. pmsk., kur inspektors Bebris bija sasaucis latv. val. skolotājus, lai nodibinātu darba apvienību. Prezidijā ievēlēja mani par priekšsēdētāji. Ievirzījās daži jautājumi, kas būs jāpārrunā pēc svētkiem. Bija Brunis.

9.XII.32. Atmodos naktī – biju redzējis jocīgu sapni: tā kā kādā krievu katedrālē strīdējās Puriškēvičs ar arķibīsk. Jāni Pommeru. Jānis negribēja apdziedāt kādu P. draugu – pašslepkavu. Pēdīgi Puriškevičs pieņēma dažādus izskatus un taisīja visādus trikus ar dažādām spēlītēm. Tad P. palika par sarkanu kaķi un sāka rāpties Ceriņam uz pleca. Pēc tam biju redzējis otri sapni, bet tas aizmirsies. Nogāju pie Austriņa pēc svārkiem. Izrādījās, ka drusku vēl kas jāizlabo. Atnesīšot svētdien. Piederumi maksā Ls 11.20. Darbs Ls 25. Maksā gan dārgi, bet par to svārki būs kā jauni. Vakarā bija paid. un pēc tam skolas pad. sēde. Mūrnieks jau nu kuro reizi aiztur pēc savas kora dzied. stundas Maijuci. Es asi protestēju pret šādu nepaidagoģisku rīcību, jo M. pats atzinās, ka Maijucelis neesot vainīgs, bet bijis jāsēd citu dēļ, un arī "Maija neesot diezgan aktīva – valdīt trokšņotājus." Kliķe stāvēja klusu – es būtu viņai asi atbildējis, ja viņa būtu iemaisījusies manā protestā. Paliek vēsāks. Šovakar bija neliela migla. Ritumītis priecīgs, ka saviem darbiem dabūjis ļoti labu vietu. Vakar biju atbraukusi Aņa. Atspirgusi. Nebiju ilgi redzējis. Pa to starp viņa bija izbraukājusi Vīni, kur bija saslimusi – sabojājusi māgu tā, ka iedomājusies sev vēzi. Cēlonis esot bijis margarīns, ko smērējot uz maizes un ar ko gatavojot visus ēdienus. Tagad Aņa atspirgusi, varot visu ēst. Bija atbraukusi pastāstīt par Žulīša plankuma ārstēšanu.
10.XII.32. No skolas bija jābrauc uz J. P. I., kur 6. kl. skolēniem noturēja priekšlasījumu par arodizvēli un pēc tam bija amatnieku darbu mūzeja apskats. Lektors laikam bija Svelpis, runāja ļoti pareizi latviski. Bērni bija uzmanīgi. No J. P. I. nogāju uz kooperatīvu un tad pārbraucu mājā. P. 8 bija jābūt R. L. B. uz "apvārdībām" pie prof. J. Endzelīna. Uz tām viņš bija aicinājis savus vārdnīcas līdzstrādniekus. Bija sanākuši kādi 60 viesi. Bija laba daļa lauku korespondentu. Pa vakariņu laiku teica daudz cildinošu vārdu par prof. E. milzu darbu. Man gadījās pie galda sēdēt kopā ar Nonāci un Antonu Austriņu. Pārbraucu mājā ar beidzamo tramvaju. Bija patīkams vakars. Fotografējāmies. Smaga sirds dēļ Musīša. Bija bijuši ambulancē uz apskati. Konstatēts, ka Musītim vienā plaušu spārnā dzirdami trokšņi, arī t° esot bijusi 37,1. Ārste likusi, lai nedēļu mērī t°, varbūt vajadzēšot rentgena uzņēmumu. Musītis gan no maija pieņēmies svarā par 2,5 kg, tomēr izskatās drusku noguris. Arī Aņa to bija ievērojusi. Gan viss tas varbūt no beidzamā laika uztraukumiem dēļ 1 trm. atzīmēm. Visur bija apmierinošas atzīmes. Musītis gan pats sūrojās, ka esot tikai pa lielāko tiesu trijnieki, tomēr labi, ka nav mazāk. Un spīdošu numuru es nemaz ar' nekāroju.
11.XII.32. Svētdiena. Diena gaiša, patīkama. Sniega vēl nav. Ritumītis bija kārojis, lai mēs visi šodien būtu uz akadēmijas audzēkņu darbu izstādes atklāšanu p. 11. Tāpēc ar' nobraucām laikā. Apskatījāmies papriekšu keramisku darbu izstādi, tad nogājām figurālās meistardarbnīcas zālē.

Tur redzējām, ka Ritumīša aktu (sieviete līdz ceļiem) paturējusi akadēmija. Par to Ritumītis pārāk priecīgs. Uzgājām 3. stāvā – IV kursa darbu izstādē. No visiem izstādītajiem darbiem man vislabāk tomēr patika Rituma darbi – sevišķi sievietes mugura. Pēdīgi Ubāns bija teicis Ritumītim, ka Dr Kibšmana kdze gribētu pirkt IV k. aktu – sievietes muguru. Varbūt ka var pārdot. Ritumītis ļoti priecīgs. Par neieskaitīšanu meistardarbnīcā gan laikam nevar būt šaubu. Sabijām izstādē līdz pus 3. Ženija ar' bija. Šodien Musītis mēra t° – tā normāla: rītā 36,3, vakarā 36,8. Būs labi. Vakarā rakstīja alfabēta grāmatiņā bij. pleskaviešus. Jāķeras pie sanāksmes uzaicinājumu izsūtīšanas. Fr. jkdze pirmo dienu skolā.
12.XII.32. Vakarā IV ģimnāzijā bija Raiņa vakars pamatskolas V. un VI klasēm. Bija pilna zāle. Brechman-Štengele nodziedāja 2 dziesmas un Paula Baltābole deklamēja. Pēc tam Birkerta kdze runāja par Raiņa dzīvi – stāstīdama epizodes. Kārkliņš īsumā runāja par Raiņa darbu saturu – ideju. Aspazija bija solījusies būt, bet neatnāca. Vēlāk Sleinis stāstīja: nobraucis Aspazijai pakaļ, piezvanījis – nelaiduši iekšā, vēlāk likusi pateikt, ka nebraukšot, lai liekot mieru. Tāpat arī Br.-Št. tikko neizskrāpējusi Sleinim acis: esot par vēlu viņai atbraukts pakaļ. Lielie ļaudis izlutināti – var būt iedomīgi. Taču sīkumaini tie ir. Vakarā Musītis mērīja t°. Bija gandrīz 37. No rītiem pavisam normāli – 36,3 vai 4. Redzēs, kā būs.
13.XII.32. Ritumītis bija runājis ar Dr Kl. Kibšamani dēļ auta. Solījusi 30 ls, bet vēl esot papriekšu jāredz vīram (Skubiķim). Siksnas! Biju koop. valdes sēdē. Pag. otrdien iekavēju – bijām Vernera dzimšanas diena. Vakarā klausījos Vanadziņa un Juhta koncertu. Juhts spēlē gan brīnišķīgi uz sava kontrbasa! Musītim taču bija vakarā 37,4, bet pēc kādas stundas 36,7. Savādi tomēr! Būs tak jāiet uz Sl. k. fotografēties. Jāsazinās ar Briedi.
14.XII.32. M. vakar vakarā palika slikti. Šorīt bija atkal puslīdz. Bija pilsētā, nomaksāja par elektrību, bija A. E. V. Nopirka audekla palikumus. Pēc tam Žulītim pirka kurpītes, lakādas (N35). Nomaksāja 9 ls. Žulis priecīgs. Var redzēt, smalkas lietas patīk, gaume būs. Doņītis cītīgi gatavojās uz "Latvijas tiesību" eksāmenu pie prof. K. Dišlēra. Šai priekšmetā eksaminē D. asistents. Doņītis bija izturējis uz "ļ. sekmīgi". Doņītis šai pusgadā strādājis ļoti daudz. Nolikti pēc vasaras brīvdienām 4 eksāmeni. Musītim šovakar t° 36.4. Runāju ar Briedi par rentgenu. Šodien neaizgāja. Taču būs jānoiet, redzēs, kas būs. Taču savādi ar t° svaidīšanos.
15.XII.32. Dežūras diena. Kā vakar, tā šodien mācīju lugā dziedamās dziesmiņas. "Kliķe" lūdza, lai es pamācot – viņu draugs Mūrnieks negribot. Un viņš jau ar' spēlē "vienpirkstīgi". Diezin, kā konservatorija palaiž tādus durakus? Lūdza man pamācīt kādas 2 dziesmiņas, bet nu jau ir 4. Nu nekas, gan paspēsim kā nebūt. Mūrnieks gribēja pie eglītes runas korī uzvest

dzeju "Žoresa augšāmcelšanās". Kā zināms, Žoress ir franču s.-d. pravietis. Dzejas ne tikai s.-d., bet pat komūnistiska nokrāsa: "jūs, kareivji, ārā no kazarmām!", "mums pieder banku zelts". Es uzstājos pret Mūrnieku ne kā skolotājs, bet kā tēvs un protestēju. Sacēlu dumpi. Svētku komisija tad bija izslēgusi šo dzeju no programmas. Mūrnieka muļķīgās dziesmas – "Latvija sauc visus darbā", kāda "Strādnieku dziesma", vēl ietilpst programmā. Manas klases skolēni smejas – Mūrnieks gribot padarīt tos par "apzinīgiem". Citi jautā, kāpēc viņiem jādziedod s.-d. dziesmas? Ļaudis jautā, skaitot mūsu skolu par sarkanu. Grīva šai lietā tika brīdinājusi Mūrnieku, bet man nesaka nekā. Jau kādu laiku s.-d. taisa kņadu ap Aspaziju: tā esot pieņēmusi goda biedrenes godu Nac. līgā. Aspazija bija bez tam apsveikta, kā rakstot pilsoniskajā presē. Aspazija bija izsūtījusi rakstu "Sd.". Tas nebija uzņemts. "J. Z." to bija iespiedušas. Vakar avīzēs parādījās s.-d. spriedums – Aspazija izslēgta no s.-d. partijas. Doņītis jūtas priecīgs par veikto darbu. Ir ar' strādājis. Ar Musīša t° savādi: rītos 36,3 – p. 4 p. p. ap 37 un pāri drusku, bet vakarā atkal zem 37. Šovakar līst un salst – apkala, glumas ielas. Ormaņiem zirgi krītot uz ielas. Tā pat gājēji. Gara stāvoklis diezgan uzvilkts. Nav nekādu personīgu nepatikšanu, bet visa tā lieta ar s.-d. tomēr drusku uztrauc. Bija Brunis.
16.XII.32. Ūdris uztraucies stāsta par Lielausi: esot iztērējis ap 2000 ls Savienības naudas. Jau pērn Briedis man stāstīja, ka esot iztrūkums, bet nu šogad tas nācis gaismā pilnīgi. Sekcijas biedri esot lēmuši segt 1000 ls. Es nevaru piedalīties ne ar 10 ls. Pie iztrūkuma ieilgšanas vainīga pati Savienības valde un revīzijas komisija (Āberbergs, Šteins un Tomāss). Man rodas domas, vai s.-d. revīzijas komisijas locekļi tīšu prātu nav griezuši uzmanību, lai iegāztu opozīciju? Šodien pēc p. 5 nogāju uz skolas teātra mēģinājumu. Dziedājām ludziņas dziesmas. Lugas spēle vēl necik neiet. Diezin kā varēs uzstāties jau svētdien. Tad eglīte mazajiem. Bija iebraucis Būriņš dēļ zemes bankas parāda kārtošanas – īstermiņa parāds pārvests uz ilgtermiņu, bet kamēr vēl formalitātes nav nokārtotas, taisoties piedzīt parādu. Es gan B. nesatiku, bet esot teicis, ka lieta kārtojama 9 mēn. laikā. Meitenes bija stacijā novedušas Miķim pirkto kleitu. Miķim vakar t° nebijis. Musītim ap p. 4 bija 37,1 – vakarā p. 8 bija tikai 36,8. Savāda parādība. Jāiet tak uz rentgenu. Šodien pa pastu saņēmu no Liepkalna (Jelgavā) viņa jaunākās kompozīcijas. Brīnišķīgs cilvēks: tikko drusku redz, bet nerimstas strādāt. Raksta tik rūpīgi. Jānones raksts un jāparādā klasē kā rūpības paraugs. Atkal silts, slapjas ielas. Radio ziņoja, ka arī rītu būšot silts. Ziemas sv. klāt, bet no sniega ne vēsts. Ritumītis priecīgs: bija saņēmis no Akadēmijas par savu aktu 25 ls.

17.XII.32. Šorīt līst kā pa Jāņiem. Atkal uzplūdis siltums vilnis. Pērn jau bija izputinājies. Vakar saņēmām daļu decembra algas. Nomaksāju Hammeram Ls 34,10, atliku 80 ls īrei, ar pārpalikumu būs kā nebūt jāiztiek. Meitenēm ceļa nauda uz Saldu un atpakaļ iznāks, un pašiem mums te Rīgā nekādu lielu vajadzību nebūs. Pārsteigums: ieeju Va klasē – tur deg pušķota eglīte, puikas nosēdušies meiteņu vietās, aizdegtas svecītes priekšā. Meitenes sēdēja puiku vietā. Stunda pagāja sarunā par Ziemas sv. Domāju, ka VI kl. nav sarunājusies dedzināt klases eglīti. Pēc zvana ieeju 6. kl. – eglīte uz galda, daži spīguļi, āboli, kliņģerīši. Sarunājuši taču dedzināt eglīti. Tad nu ar' no vēstures stundas nekas neiznāca – deklamējām, dziedājām, runājāmies. Pēc stundām bija atkal teātra mēģinājums. Redzēs, kā ies, bet šodien gan nebija nekāda labuma. Atnācu mājā ap p. 3. M. ar Musīti bija Slimo kasē. Bija Musīti izmeklējis Dr Ādamsons. Esot bronhīts, iekaisuši bronhu dziedzeri. Dr Ād. gan nedabūjis vēl redzēt rentgena uzņēmuma, bet m. saka, ka saredzams bija tik bronhu dziedzeru iekaisumi, plaušu spārni, galotnes – esot bez kādām ļaunām zīmēm. Musītim parakstīts siralīns. Tas jādzer vakaros. Musītis parādījis nedēļas t° tabeli. Dr Ād. teicis, ka t° esot pilnīgi normāla. Redzēs, kas būs, jācer taču, ka neizvērtīsies nekas ļauns. Šovakar klausījos III ģ. skolnieču kora dziesmas. Kur nu Mūrnieks var tikt līdz cilvēku dziedāšanai ar savām s.-d. dziesmām!
18.XII.32. Šorīt gāju uz skolu – uz teātra mēģinājumu. Nekad vēl nebiju juties tik nespēcīgs kā šodien. Jau ilgāku laiku jūtu stipru nespēju, bet šorīt tas bija pārāk liels. Laikam gan istabas siltums mani tā nogurdina: istaba bija par daudz silta. Arī vasaras karstajās dienās nogurstu līdz nespēkam. Pret vakaru atkal gāju uz skolu – bija pirmā eglīte – pirmskolai un pirmajām klasē. Teātris noritēja gluži apmierinoši. Dziesmiņa "Dar' man, tēvis, pasatliņas" nojauca – sakāpa augšā vairāk par toni. Mūrnieks ar savām dziesmām un sarkano šlipsi uzstājās beidzamais. P. 8 beidzās eglītes svinības. Šodien zelta svētdienas. Ļaudis esot rosīgi pirkuši. Pārdotavas bija visu dienu vaļā. Laiks silts, vairāk kā +6° R. Vakarā bija atnākusi Līvija ar Zoltneri. No Mirdzumīša kristāmas zīmes uzrakstīju norakstu: jānones notāram apliecināšanai priekš pases izņemšanas – Musītim pēc 16 pilniem gadiem jāizņem pase. Rakstot norakstu, spilgti atcerējos 16.XII.1916, kad Mirdzumīti kristīja un vakarā biju pie māc. Boāsa dēļ kristāmās zīmes. Laiks bija ļoti auksts – īsta ziema. Istaba silta, uz galda petrolejas lampa, gaiša. Gan vairs neatminos tā vācieša uzvārdu, pie kā Boāss mēdza apmesties, kad braucu uz Holmu. Nu jau Boāss sen miris. Bija vienkārss cilvēks vārdos un darbos. Esot bijis kaislīgs mednieks. Nu vairs nemanu sāpes sānos. Būs bijis kas pārejošs. Priekš gadiem manīju sāpi labajos sānos, bet tas pagāja labi. Nu jau pāra mēnešus nejūtu sāpes kreisajos sānos.

19.XII.32. Pag. nedēļā "J. Z." bija rakstīts, ka Graudiņu, bij. Kuldīgas ģimn. dir., Tiesu palāta attaisnojusi. Apgabaltiesa notiesāja viņu par valsts naudas izšķērdēšanu 8 m. cietuma. P. Berģis viņu aizstāvēja. Lai nu ar' attaisnots, tomēr fakts paliek fakts. Šorīt nebiju tā noguris – bija vēsāka guļamistaba. Atnācu skolā. Notika nepatikšana: Segliņa kdze sūdzās, ka Balodis iešmaucis viņas klases starpā – ejot uz lūgšanu. Balodis negrib atzīties par vainīgu. Klase gribēja dedzināt eglīti. To noliedzu, kamēr konflikts nav likvidēts. Ritums ar Doņīti nobrauca uz Saldu. Biju nobraucis uz kooperatīvu. Mājā pārbraucis, atradu priekšā Lesiņa Jāni. Iebraucis kārtot savas maksājumu lietas. Pārdevis savu gateri, aizbāzis dažus caurumus, bet vēl pulka palicis – neaizbāzts. Var redzēt – grūti iet. Arī veselība stipri bojāta – briesmīgi klepo. Tas varbūt pīpēšanas dēļ. Bez tam apsaldētā kāja liek sevi just. Otrā kāja arī sāp – esot bijusi nospiesta, bet man tā vaina izskatījās stipri līdzīga Medņu Augusta kājas vainai, kāda tā bija sākumā. Kad tik būtu no nospiešanas!
20.XII.32. Lesiņa Jānis gulēja pie mums par nakti. Izrunājāmies par vecajiem pazīstamiem. M. stāstīja, ka rītā piecēlies – Jānis esot izskatījies par daudz slikts. Laikam iet par daudz slikti – pat mētelis gandrīz noplīsis. Kad tā iedomājos lauksaimnieku stāvokli, tad gan man negribētos ne ar vienu no viņiem mainīties, ne ar vienu pašu. Lai mums ar' iet grūti, tomēr ne tā kā viņiem. Tāpat nīkst arī Gaigali. Vakarā bija eglīte II un III klasēm. Mūrnieka koris dziedāja kā Drūjas nabagi. Dienā biju pie notāra Krūklanda, kas pārtulkoja Musīša kristāmo zīmi. Tā jāiesniedz policijā Musīša pases izņemšanā.
21.XII.32. Biju policijā (prefektūrā) un nodevu savu pasi, Mirdzumīša fotogrāfijas un dzimšanas apliecību. Teica lai atnākot pasei pakaļ piektdien. Mājās pārnācis, to pateicu m. M. par to uztraucās, ka Musītim jāpaliek līdz piektdienai Rīgā, uztraucās – pavisam asi izrunādamās. Tas bija ļoti sāpīgi i man, i viņai. Pašā vakarā izgaisa pelēkais mākonis. Smagi tādi brīži. Arī Žuļi to sāpīgi juta. Bet labi, kas labi. Vakarā bija eglīte IV, V un VI klasei. Viss cits bija labi, tikai atkal Mūrnieka koris! Žulis stāstīja, ka puikas pirms dziedāšanas sākuši kliegt, ka tādas sociālistu un komunistu dziesmas nedziedāšot. Dziesmas atkal skanēja bēdīgi. Pēc eglītes parunājos ar dažām mātēm. Šorīt no rīta, bijām skolā jau pus 9. Rakstījām latv. valodas programmu, pēc tam lasījām "Māru l." Vakarā bija iebraucis Būriņš kārtot sava parāda jautājumu zemes bankā.
22.XII.32. Nogāju uz skolu palīdzēt dalīt produktu paciņas trūcīgajiem. Musīšam bija klases eglīte. Tad sāka taisīties ceļā uz Saldu. Onkulis jau iepriekš nobrauca uz Jelgavu – saņemt

cukurfabrikā atlikušo naudu. Jelgavā viņš satikās ar Žuļiem. Nobraucu uz valodnieku sēdi – šā gada beidzamo. Prof. E. izdalīja beidzamo – 45. vārdnīcas burtnīcu. Nu varēs likt iesiet 4. sējumu. Sākām strādāt pie papildu vārdiem. Prof. E. teica, ka sēdēs daļu laika ziedošot valodas praktiskiem jautājumiem. Tas būs ļoti derīgi. Jau šodien pārrunāja dažus jautājumus. M. piezvanīja Dr Kl. Hibšmaņa kdzei, vai paturēs Rituma gleznoto aktu. Paturēšot. Būs jel 30 ls. Gaidījām Verneri, bet neatnāca.
23.XII.32. Vakarā atnāca Vernera. Visu laiku bijis tik daudz darba, ka nevarējis ne atgūties. Atkal par svētkiem būšot ļoti aizņemts. Šorīt bijām nogulējuši ilgi, kā jau brīvlaikā. Ir nogurums, vismaz jāmēģina izgulēt. Bija Brunis. Brauc uz māju. Norakstīju "J. Z." aizrādījumu par pleskaviešu sanāksmi 29.XII. Nekur nebiju.
24.XII.32. Gribēju nobraukt uz kooperatīvu. Nogāju uz skolu. Tur atradu priekšā Marusītes vēstuli. Raksta pavisam nospiesta – valdot ārkārtīgs bads un trūkums un kailums. Tik žēl, ka nevar pateikt, bet kā lai palīdz? Jāuzzin, vai nevar ko nosūtīt. Marusīte rakstījusi, lai nekā nesakot m. par viņas klāšanos, bet kā lai nesaka? Bēdājāmies abi par savu draudzenīti. Kurpju neesot – varot gan "baraholkā" nopirkt, bet tās maksājot visu viņas mēneša algu – 225 rbļ. Un ir vēl ļaudis, kas var jūsmot par Krievijas stāvokli! Mēs redzam tirgus, pārpildītus ar ēdamvielām, pārdotavu galdus lūztam no ēdamvielu smaguma, bet tur ļaudis mirst stāvā badā. No kooperatīva braucu mājā. Rēveles ielas stūrī nopirku svētku eglīti, pēc to appušķoju svecītēm, vairāk gan nekā. Sildījām vannai ūdeni, mazgājāmies. M. kopa visu māju, bet, kaut gan bija ļoti nogursi, jutās labi. Sāku lasīt Veseļa "Dienas krustu". Uzrakstīts brīnišķīgi – visa romāna darbība notiek pa dienas stundām, sākot no p. 5 rītā. Stāsta notikumi raisās ap mūsu apgabalu – Rēveles ielu, Grīziņkalnu. Skolotājs Romiņš stipri pazīstams – vai tik nav kāds no mūsu ļaudīm. Veseļa valoda tipiska, tāpēc atzīmēju vārdus, pēc tam tos uzmeklēšu vārdnīcā, ja to tur nebūs, tad būs jāizraksta vārdi un frāzes. Klausījos radio. Pus 12 sākās katoļu dievkalpojums. Nu man viņš neliekas tik interesants kā no sākuma. Laikam viņš interesēja jaunības iespaidu pēc: reiz ar Verneru iegājām Pleskavas katoļu baznīcā. Tur kāds ksends teica poļu valodā sprediķi. Bet man vēl tagad acu priekšā stāv kāda poliete melniem cimdiem smalkajās rokās. Svētku izjūtas. Daudz svētku sestdienu pagājis – kā elektriskās spuldzes tās aizmirdz tālumā – kā to redz garajās, taisnajās ielās: pašas beidzamās nav saredzamas – tās ienirst tumsā tālu tālu. Šajās sestdienās ienāk prātā, ka reiz viena no viņām tak būs beidzamā. Bet kura? Varbūt šī pati bija tā?

25.XII.32. Pirmie ziemas svētki. Jau pāri bija par pusnakti, kad liekas gulēt: līdz tam klausījos radio katoļu dievkalpojumu un lasīju "Dienas krustu". No rīta atmodos p. 7. Biju redzējis daudz sapņus. Biju tā kā kādas pilsētas slimnīcas ķēķī. Tad redzēju Aņu, kas kādā svešā vietā bija atnākusi ciemā it kā pie mums. Tad redzēja veco Vilku – bija sabarojies un palicis jaunāks. Sēdēja tā kā kādas viesnīcas kroga logā. Visādi murgi. Daudz domāju par Marusīti. Viņiem svētkos noteikta stingra darba diena: ja kāds neatnāks darbā, tad to bez žēlastības atlaidīs. Balta vergu zeme! Tā esot vien līdzības, brālības, apziņas brīvības zeme! P. 5 radiofonā klausījos Anglijas ķēniņa uzrunu saviem pavalstniekiem. Varēja dzirdēt labi. Savādi – dzirdēt no Ļaudonas apkārtnes cilvēka balsi, tādu balsi, ko klausa miljoni cilvēku. Nospēlēja angļu himnu. Iededzinājām uz mazu brīdi savu eglīti. Pasēdējām, parunājām, skatījāmies svecīšu gaismā, kas tā labi apspīdēja Musīša portreju. Pēc laiciņa nodzēsām svecītes. Lasu "Dienas krustu". Labs darbs. Klausījos Tannheizera II. c., beidzu "Dienas krustu". Nobeidzās tā, kā to biju paredzējis.
26.XII.32. Rakstīju vārdus no "Dienas krusta". Iznāca ap 80 vārdu, kurus nevarēju sameklēt Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcā. Pusdienu ēdot – sagudrojām ar m. noiet uz "Kazino". Filmas bija vieglas un patīkamas, daudz dziesmu un mūzikas. Pēc kīno lasījām, runājāmies. Brīnums gan, ka šogad nenāk nekādi ciemiņi. Darba laikā neviena diena nepaiet bez tiem. Guļam daudz.
27.XII.32. Trešie svētki. Nu jau pārdotavas vaļā, darba pulss sit jo rosīgi. Norakstīju vēstuli Sebra Kārlim. Nebiju ilgi rakstījis. Nu jau 6 gadi, kamēr tikāmies Tirzes baznīcas 100 g. svētkos. Norakstīju arī Liepkalnam uz Jelgavu – pateikdamies par atsūtītajām viņa kompozīcijām. Nabags, vēl nerimstas strādāt ar savu vienīgo pusredzīgo aci. Rakstīju arī Marusītei.
28.XII.32. Biju pastā. Nopirku vienu ceļa aizņēmuma obligāciju. No pasta nonācu uz kooperatīvu. Tur kustība diezgan maza. Šodien 4. ģimnāzijā paid. biroja konference un priekšlasījumi. Man negribējās iet – nevaru padoties s.-d. vairākumam, nevaru ieiet un elpot viņu atmosfēru. Lasīju. Nosūtīju M. vēstuli. Biju Kr. Melnalkšņa piemiņas vakarā Sk. S. muzejā.
29.XII.32. M. nobrauca pie Taic jkdzes. Te zvana. Ienāk kāds pusmūža cilvēks un sakās esot man bij. skolnieks. Nepazīstu. Galu galā izrādās Klēbaha Jānis, Gusta un Annas dēls – tagad fleitists Nac. Operā. Izstāstīja savu dzīves gaitu: mācījies par kurpnieku, bijis par materiāla nesēju pie mūrniekiem, pārnācis uz Rīgu, sācis mācīties pūst fleiti, strādājot Operā no dibināšanas dienas. Bez tam nodarbojoties ar fleitas konstrukcijas atrisināšanas jautājumu. Sarunā intelliģēnts, var redzēt – daudz mācījies dzīvē, kaut gan bijis tikai pagasta skolā. Manā laikā Golgovskas pag. skolā bijis 2 ziemas. Gan Kl. teica, ka mēs neesot redzējušies 26 gadi, tomēr viņš kļūdījās: es viņu satiku pie Golgovskas valsts mājas tai dienā, kad mēs braucām uz Holmu, tad tur bija sapulcināti mobilizētie un viņu vidū bija arī Kl. Jānis.

30.XII.32. Vakar p. 6 nonācu Sprīvuļa skolā, kur bija nolikta pleskaviešu b-bas dibināšanas sapulce un Viča referāts par Konstantinovska laikiem. Veco biedru gan bija sanākuši tikai 17 gab. Nolasīju statūtus, nospriedām biedru maksas, ievēlējām pārvaldes orgānus. Nu tagad pa svētku laiku būs jākonstruējas. Nofotografējāmies ar'. Pēc sapulces nogājām uz Romas pagrabu. Laikam ironiskais Liktenis bija gribējis mūs novietot "mērkaķu istabā". Palikām kopā pāri par p. 1 naktī. Laiks aizritēja sirsnīgās pārrunās un atmiņās. Nebiju bijis tādā smalkā krogā kā Romas pagraba. Biju šodien īres valdes sēdē. Sēde novilkās līdz p. pus 5. Starp citiem prāvniekiem bija arī Virts ar klemperi žīdeli Šapīro. Lieta iznāca Virtam par labu: žīdelis nebija maksājis no augusta mēneša.
31.XII.32. Vakar vakarā nobraucu uz Skolot. Slimo kases 10 g. pastāvēšanas svētkiem. Mani bija uzaicinājuši kā agrāko pilnvarnieku – bija piesūtīta goda karte. Pēc runām sākām mieloties – galds bija sevišķi lepns: no visiem ēdieniem daži palika neaizskarti – tik daudz viņa bija. Man ienāca prātā, ka Krievijā varbūt tikai Kremlī var ēst tik labi un bagātīgi ēst. Ko teiktu Marusīte, redzot tādu bagātīgu galdu? Kā lai viņa nebrīnītos, ja jau tas kas sevišķs manās acīs. Biju pēcpusdienas kooperatīvā. Tur kārto veca gada rēķinus. Redzēs, kāds būs gala noslēgums. Runājam ar m., ka vakarā jānobrauc uz Doma baznīcu.

1933.

1.I.33. Vakar vakarā uz pus 9 nobraucām Doma baznīcā. Dievkalpojums bija patīkams. Dziedāja Garnizona dr. koris, bija mežsarga solo, dega eglītes. Veca gada noslēgums. Pārdomas, neziņa jaunā gada priekšā. Dievkalpojums ilga 2 stundas. Ir gan Kreicburgs varens ērģelnieks! Kā saaudzis ar vareno instrumentu. Redzēs, kā veiksies Alfr. Kalniņam, kas atnākšot šurp no Amerikas laikam tikai jūnijā. Pārbraucām mājā. Klausījāmies radio priekšnesumus līdz pusnaktij. Prezidents A. Kviesis runāja no pils. Tad skatījāmies pa logu, kā šur un tur laida raķetes, šāva, baznīcās zvanīja. Pēc tam līdz p. 2 caur Londonas raidītāju dzirdējām, kā Eiropā – Berlīnē, Parīzē, Varšavā, Cīrihē, Milānā saņem jauno gadu. Šorīt redzēju jocīgu sapni: nomiru, bet tad uzmodos un biju dzīvs. Savāda bija miršana un savāda uzmošanās. Tas bija it kā Gaigalos. Tur man pieskrēja klāt liels, milzīgs suns, bet ļaunuma nekāda nenodarīja. Un ja man sapņos darīšana ar suņiem, tad jābūt slimam. Kas nu zin, kā paies jaunais gads? Tak jau viens gads būs pēdējais... M. raksta draugiem vēstuli. Apraksta, kā mums gājis pa svētku laiku. Jaunais gads pienācis. Ko viņš mums nesīs? Atmiņā garām slīd daudz jaungada dienu – no pat bērnības laikiem. Tās zudušas, bet atmiņas palikušas.