Kāds jauneklis neticējis, ka raganas esot un, lai par to pārliecinātos, viņš apņēmies nākošā piektvakarā iet pārgulēt aitu kūtī. Labi, aizgājis iegūlies redelēs. Brītiņu gulējis – atraujot piepeši kūts durvis ar sparu, ienākot garš, garš vīrietis dzirklēm rokā, ķerot aitas, cērpot, ka dzirkles vien skan. Viena aita bēgdama iebēguse redelēs un cirpējs, to ķerdams, satvēris jaunekli, sācis šim matus apcirpt. Lielām mokām izķepurojies gan no cirpēja nagiem un aizšmaucis uz istabu gulēt. Rītā visi brīnījušies, redzēdami, ka šim mati riņķu riņķiem – kā ar bārdas nazi izdzīti.