Veckušķis staigajs, uzmaucs uz kakl koka rīkus. Viš postijs laukus, lopus. Uz lauka radusies kā salna, lopus aizrīdinājis, tie sprāguši. Ļaudis nosprieduši viņu dedzint kope. Barons atļāvis, devis malk. Viš dedzinats Kartavkalne. Izdedzinajši desmit asis malkas, bet nevarēši viņu sadedzint. Pēdigi bīš pats apnicis, ka viņu moca, tad izmāces, ko lai dar. Lai āziet par te un te viete pa deviņiem sētposmiem un izrau devīto mietu. Ka to ieliks iekše gune, ta viš sadegs. Tā izdārts un viš sadedzs. Beigās izsprāguse āre tā sirde, izlēkus, izlēkus kā bambala. Sirdē bijušas visāds lopu spalvas un viss kas, ko viš nomaitāš, nobūris. To visu vells tur sarācis iekše.
#LFK 1895, 2503
Burvja Veckušķa dedzināšana
2503
Mitoloģiskā teika, Tautas gudrība un leksika: vietu vārdi, Vells, Noburt, Raganu // burvi sadedzina sārtā, C 11. Raganu var sadedzināt ar īpašu malku, C 12. Raganas sirds, Raganu apsūdz vai tiesā ļaudis, Raganu apsūdz vai tiesā kungs, Raganas soda vieta: kalns, Raganu / burvi nevar sadedzināt, kaut sadedzina sešas / deviņas kubikasis malkas, Raganu / burvi var sadedzināt tikai tad, kad sārtā ieliek paša burvja ieteiktu malku, Sārtā sadedzinātas raganas / burvja sirds nesadeg: tajā atrodas noburto dzīvnieku mati, putnu spalvas u.tml.
Latviešu valoda
Lībiskais dialekts
24.07.1952, Jaunzemi
Zlēku pagasts, Ventspils novads
Zlēku pagasts, Ventspils novads
Fails
| Atšifrēja | Sandis Laime |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2020-10-27 13:23:44 |
| Labots | 2020-10-29 22:21:33 |
| Atšifrējums | [1895] turp. 2501-2508 laik nokrituš zeme. - Tur tak vajag kam būt apakše! 2502Par Veckušķi."Veckušķi," saka teicēja Anna Krauķe, "mana māts māt teica, ka pate to redzējs. Viņa ar tad par Veckušķi stāstīj. Kad viš dedzints, visi gāš skattis; arī viņa bīš, un visu to redzejs." - Sen laikus Ameļu ciema bīš saimnieks Veckušķis. Reiz vecais Veckušķis ir veds vellam sievu no Pabēržkalna uz Mutuļavotu. Viš braucs Jāņu diene pa pašu baznics laik' ar kaltam ragavam. Sieva sēdējs iekše, - tā bijse kāda vella meita. Viss maurs nosvilis, kur viš braucis pār. Kad braukuš cauri Cirkalei, tad cirtis ar pātag par staļļa stūr', ka stallis no pakša zeme. Nu visi iebraukuši avote. Tie, kas bīš līdzi - Vecmāčis un citi (tos vairs neatminu), tie visi tur leje avote cienāti. Daži kāzu ēdienus pārnesuši māje, - desas, raušus, alu. Otrai diene, kad pārnākuš, - redzēš, ka desas ir vec pinekli, rauši - govs sūdi un alus - mīzali. - 2503Veckušķis staigajs, uzmaucs uz kakl koka rīkus; viš postijs laukus, lopus. Uz lauka radusies kā salna, lopus aizrīdinājis, tie sprāguši. Ļaudis nosprieduši viņu dedzint kope. Barons atļāvis, devis malk. Viš dedzinats Kar'tavkalne. Izdedzinajši 10 asis malkas, bet nevarēši viņu sadedzint. Pēdigi bīš pats apnicis, ka viņu moca, tad izmāces, ko lai dar. Lai āziet par te un te viete pa 9iem sētposmiem un izrau 9to mietu. Ka to ieliks iekše gune, ta viš sadegs. Tā izdārts, un viš sadedzs. Beigās izsprāguse āre tā sirde, izlēkus', izlēkus kā bambala. Sirdē bijušas visāds lopu spalvas un viss kas, ko viš nomaitāš, nobūris. To visu vells tur sarācis iekše.2504Tēva piedzīvojums.Tas noticis Graužos. Vienu dienu viena sieva gulej pie klētim un bijse nedzīva. Sāk znots un meita brēkt, ka pagalam. Bet daži stāstījši, ka bērni redzēši - vairak reizes tā bijs, ka viņai pele izskrien no mutes āre. Nu ļaudis jēmuši un apgriezuši sievu apkārt, - kur bīš gāl, tur nolikuš pakaļgal. Stāveš un vakteš, kas tur notiks. Pēc kād' stund' pelit šorp un skraide gar pakaļgal, mekle, ka nav mute. Un paliek tīr gordena. Tad apgriezuši sievu apkārt tāpat kā bījuse un pelite tūlit |
| Atšifrēt tekstu |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Zlēku Karātavu kalns (Zlēkas, Zlēku pagasts, Ventspils novads) | (Nav norādīts) | Tekstā minēta vieta | Kalns, kalnu grēda |
| 2 | Jaunzemi (Zlēku pagasts, Ventspils novads) | 24.07.1952 | Pierakstīšanas laiks un vieta | Viensēta |
