#LFK 1, 15, 77

Nosaukums
Gailīts sacīj' uz vistiņu
Vienības Nr.
77
Valodas
Latviešu valoda
Lpp.
15
Iesūtītājs
Pierakstītājs
Iesūtīšanas datums
05.03.1924
Atslēgvārdi
Fails
#LFK 1, 15, 77
AtšifrējaUna Smilgaine
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2019-10-10 13:13:50
Labots2015-04-15 17:45:59
Atšifrējums

15, 76

Vilzēnu pagastā pie Lausbērģa mājas ceļgala atrodas bedre, kura [kur] agrāki tikuši sodīti. Arī ap pusnakti tur daudzreiz skraidot vīrs ar nocirstu galvu kuru nesot rokā.

15, 77

Gailīts sacīj' uz vistiņu kur mēs šonakt gulēsim. Īsas kājas dziļi sniegi tāļu salmu gubenītis.

Dziesmas.

15, 78

Celies meitiņ auni kājas ķemmē matus pin ar bantēm.
ai [abi] divi brauc ar sirmiem zirgiem dievs zin kur tie griezīsies.

15, 79

Es esmu nabags muzikants vai tādu gan ir daudz es spēlēju
gan šā gan tā par glazi brandavu No tēvijas man nau [nav]
ne kas kā vecā vijjole [vijole]. Un ja ar kādreiz guldīts kļūš' tai
smilšu kalniņa tad manu krustu piespraudiet ar mirtēm
puškotu. Trīs reiz par gadu skuķēns nāk uz kapa nosēžās
un nodzied sēru dziesmiņu šeit guļ viens muzikants.
Trīs reiz par gadu putniņš nāk uz kapa nosēžās viņš nodzied
sēru dziesmiņu šeit guļ viens muzikants.
Atšifrēt tekstu
Atvērt
Gailīts sacīj' uz vistiņu kur mēs šonakt gulēsim. Īsas kājas dziļi sniegi tāļu salmu gubenītis.

Dziesmas.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat analītikas sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Izvēloties "Noraidīt", tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbības nodrošināšanai.

Uzzināt vairāk

Tēzaurs