#LFK-1136-2279

Nosaukums
Par Zlēkas Pabēržkalnu
Vienības Nr.
2279
Kategorijas
Valodas
Latviešu valoda
Iesūtītājs
Pierakstītājs
Teicējs
Iesūtīšanas datums
10.03.1939
Atslēgvārdi
#LFK-1136-2279
Atšifrējaagnesero
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2016-07-31 12:04:09
Labots2016-07-31 13:59:09
Atšifrējums

2277   

27.    Puiši vai jums kauna vai nav kauna
         Suņi trekni, zirgi liesi;
         Suņiem kauli garoziņas,
         Zirgiem tukšas redelītes.

2278  

28.    Es ar savu kažociņu,
         Nevarēju saderēt:
         Ka salija ta čabēja,
         Ka sakalta ta grabēja.

Teikas.

2279   

Teicēja Līze Cinis. Padures "Vītolos". Dzirdējusi no vecākiem ļaudīn Zlēkas pagastā 35 gadus atpakaļ. 45 gadus veca invalīde.

Par Zlēkas pabēržkalnu.
29. Tur esot nogrimusi pils. Velns ņēmis sievu un salīcis trīs saimniekus kas lai līdz novest mantas uz cirkales mutuļavotiņu. Kad mantas bijušas saliktas ratos zirgi skreiši par gaisiem kā viesuls. Aizbraukuši pie avota velns samaksājis iedevis desas ko ēst, tad saķēris sievu un mantu un nozudis avotā. Kad pārbraukuši mājās nauda bijusi pārvētusies par apšu lapam un desas par pinekliem.

2280

Dzirdejusi no Edoles muižas kalpiem Edolē 6 gadus atpakaļ.

Par rūķa ozolu.
30. Edoles parkā barons jājis mājā ar zirgu gar ozolu. Rūķis sēdējis un izbaidījis zirgu kas nosviedis baronu. Tad rūķi prasījuši lielmātē lai ļaujot viņiem nosvinēt kāzas bet nevienam nav brīv skatīties, bet kad kāds skatīšoties tad, kad ozols kritīs tad pils grims. Lielmāte atvēlējusi. Kad vis bijis gatavs lielmātes jumprava par atslēgas caurumu skatījusies un redzējusi lielu spožumu, tad vis izjucis. Jumpravai norauta galva kas tagad spokojoties un rūķi pazuduši. Barona laikos ozolu lāpījuši lai tas nekristu un pile negrimtu.
Atšifrēt tekstu

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.