#LFK-1389-126
Pheniben
Teika
126
Latviešu valoda, Čigānu valoda
27.06.1933
00.06.1933
| Atšifrēja | Ieva Tihovska |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2019-05-10 13:40:29 |
| Labots | 2019-05-10 13:48:03 |
| Atšifrējums | 126Pheniben.Ane Saldako foros Valdis Paladžos phendža 1933. berš ane junijāko čhon. Papos dādesko dād Dužas ko šel berš phuro phendža mange: Mo čhāvo šun so phenava tuke; phendža mange rom kon mansa lodelas sajek khetane ano veš. Sav molos ano jasva dela plima hota te bidatir ločola bah. Jake hara berš pāle do rom kon mansa sajek lodelas khetane mīro pšečeļos, isi lodlo ano veš nadūr bāre khērestir, čhāvore līne rehten piro veš, nahāra uktindoi rišīne jone pāle glosa dijindoi. Javdle ke jāg te strahasa pherde rakirdle: mīro dādoro jov signedīr te šun saj, doi ano veš isi Teika. Saldus pilsētā Valdis Paladžis stāstija 1933. g. jūnijā. Mans vectēvs, tēvu tēvs (saukāja Dužas) pie simtu gadu vec stāstija man: Mans dēls klausies ko teiksu tev stāstīja man čigāns, kurš ar manis alaž [allaž] mājoja kopā mežā. Kādu reiz asarās peld prieks un no bēdām dzimst laime. Ta ta čigāns ar kuŗu es alaž [allaž] kopa mājoju, pims [pirms] daudz gadiem mājoja mežā netāļu no vienas laucenieku mājas, vinam bērni ka parasti sāka skraidīt pa mežu, neilgi skraidijuši viņi atgriezās bļaudami pie ugunskura. pienāca klāt baiļu pilni runāja: man tētīt nāc ātrāki un klausies kāds tur mežā ir veš, tāds veš ka lie- |
| Atšifrēt tekstu |
| Atšifrēja | Ieva Tihovska |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2019-05-10 13:48:36 |
| Labots | 2019-05-10 13:55:10 |
| Atšifrējums | bāri balval, dasaj balval so čhuvelapes hobi sāre kasta sāre sakņensa truju rošona. Dād čhāvoren nakamdža kandel, ne daj rakirdža leske: dža more dik so isi doi, hobi nadikhesa so čhāve isi pšestrahandīne pal so me džav kedi balval nāni te dīves isi dasav so puhas vašti avri mukhen, ne čhāvore isis jake pšestrahandīne so līne garuvenpen te strahake jakhensa pe dorīg feņu dikhle karīg jone javdle. Togi romni (usta) ušča te lija šunel do rīgatir sajto glos, saj to zan. Romni rakirla romeske mīro romoro čačo me nin šunava so to. Dža dik so isi doi, dža signedīr. kās vaj kokus ar visam saknēm apgazīs. Tēvs bērnus negribēja klausīt, bet māte sacīja viņam: eij vadzie skaties kas tur ir, vaj ta tu neredzi ka bērni ir parsteikti [pārsteigti], kadēl tad lai es eju ka tagad vēja nav un diena ir tāda ka var duņas laist ārā. Bērni bija ta pārsteikti ka viņi nezināja kurp lai paliek viņi glabājās un ar bailīgām acīm turp vien skatijās no kuŗienes viņi patlaban bija atskrējūši. Nezinādāmi ko darīt bērni trīcēja no bailēm. Tad čigāniete pārdomājuse pacēlās un sāka klausities viņai izklāusijās pēc kādas bals, troksņa, kaut kas dzirdams. Čigāniete runā savam viram. Mans viriņ, tiesa, es ari dzirdu kaut ko, ej skaties kas tur ir, ej ātrāki. |
| Atšifrēt tekstu |
| Atšifrēja | Natalia Perkova |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Nē |
| Izveidots | 2019-07-28 17:09:56 |
| Labots | 2021-01-22 18:20:39 |
| Atšifrējums | Togi rom ušča te gija čhāvensa. Čhāvore gīne angil jov pal lenge. Pošli nahāra džāben so to lija šundžol, oščo nadūr giji rom jača tardo. Dija goli metardžon. Čhāvore jačne tarde. Rom hara šundža togi jov phendža čhāvenge džan te šunen. Nadūr rom giji dija goli pe čhāvenge tardžon, būt dūr tume gīne togi, kedi tume uhle palle ke jāg? me gijam būt dūredīr, jov mensa me tuke sikavasa do štetos žin kaj me isamas. Dād phendža lenge: džan signedīr. Čhāve gīne uhtindoi. nahāra gijindoi dād čhāvengīro dija goli pe čhāvenge me tardžom, so dūredīr našti, vai tume oščo dūr isanas giji. Čhāve sikadle so jone isis oščo dūredīr. Togi dād tiknedīr čhāven mukša mejačhen doi pat *** Tad vīrs piecēlās un aizgāja ar bērniem. Bērni gāja pa priekšu un viņš pakaļ. Pēc neilga laika gājiena kaut kas likās dzirdams. Vel [Vēl] netāļu [netālu] iedāms [iedams] čigāns palika stāvam. (Dija) uzsauca lai bērni nebaidās. Bērni palika stāvam. Čigāns ilgam klausijas [klausījās], tad viņš sacija bērniem iet un klausaities [klausīties]. Netāļu noiedams viņš uzsauca bērniem stāvat, cik tāļu [tālu] jūs (gājat) bijat [bijāt] nogājuši tad kad jūs atskrējat [atskrējāt] pie uguns kura [ugunskura]? Mēs bijam [bijām] daudz tāļāk [tālāk]. Nāc mums līdz mēs tev paradīsim [parādīsim] to vietu līdz kurai mēs bijam [bijām]. Tēvs teica viņiem: Iet ātrāki. Bērni gāja skriedami. Neilgi iedāmi [iedami] tēv [tēvs] atkal sacija [sacīja] lai stāv uz vietas ka tāļāku nevar iet. Vaj [vai] jūs vel [vēl] tālu bijat [bijāt] gājuši. Bērni radīja [rādīja] ka viņi bija vel [vēl] tālāku. Tad tēvs mazakos [mazākos] bērnus pameta lai paliek uz- |
| Atšifrēt tekstu |
| Atšifrēja | Natalia Perkova |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Nē |
| Izveidots | 2019-08-03 05:11:46 |
| Labots | 2019-08-03 05:20:50 |
| Atšifrējums | doi pat po štetos ne jeke bāredīres lija pesa te gija pašedīr pe do štetos karig javdža zan, gija jov nadūr, šunela, jov balval bāri, gija oščo čhāvoro jačha tardo te nadžala dūredīr te rakirla dādeske: mīro dādaro me jake dūr naisamas te dik so doi čhaladžona. Dād phenela čhāvoreske: mīro čhāvoro me dikhava gan ne me kamavas dodžav pašedīr sobi dikhav mišto kon dola te būt jone. Čhāvoro izdrandija strahatir ne gija khetane dādesa nabūt giji, jone sāre dui dikhle so doi isi naginibnangīre sapa te sāre po jek štetos truju ližinena te sāre šoļa dena, te lengīre šoļa isi dūredīr šunibnaskīre sir bāri balval. Dād zalija sāre peskīre čhāven te sigo našča pale ke peskīri jāg. Romni dikša so rom lakīro sāre čhāvensa isi pšestrahandīne, joi phučela so doi isis phen mange signedīr. Rom rakirla peskīre romņake kēr signedīr * vietas stāvot, bet vienu lielako [lielāko] no bērniem paņema [paņēma] sev līdz un gāja tuvāku tai vietai no kurienes bija dzirdams troknis [troksnis], gāja viņš netāļu [netālu], dzirž [dzird] viņš lielu vēju, gāja vel [vēl], zēns palika stāvam un neiet tālāk un runa [runā] tēvam, mans tētīt mēs tik tāļu [tālu] ne bijam [nebijām] un skaties kas tur tā kust [kūst], tēvs saka: mans bērniņ es redzu gan bet man gribetos [gribētos] pieiet tuvāku lai būtu redzams labi kas tie un cik vinu [viņu]. Zēns trīcēja no bailēm netāļ gājuši viņi abi redzēja ka tur ir neskaitamas [neskaitāmas] čūskas un visas viena vieta [vienā vietā] apkārt lien un šnāc un šņākšana ir tālāk dzirdama neka [nekā] liela vētra. Tēvas savaca [savāca] savus bērnus un steikšus [steigšus] atgriezās pie ūguns kuŗa [ugunskura]. Čigāniete |
| Atšifrēt tekstu |
| Atšifrēja | Natalia Perkova |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Nē |
| Izveidots | 2019-08-03 09:56:07 |
| Labots | 2019-08-03 10:38:18 |
| Atšifrējums | pšestrahandīne, joj phučela so doi isis phen mange signedīr. Rom rakirla peskīre romņake kēr čhu idži sigo opre čhebi nāšas. Romni kandija romes joi jek lav dui začhudža idži opre po urdon te rom lakīro jake pat sig zadija andre gren ano urdon te začhudle po urdon čhāven te dija goli pe romņake ker, beš, po urdon, ne romni oščo nabešča, ne phuča romestir so doi isis phen mange so doi isis. Rom rakirla lake doi isis jake būt sapa, so tu ņigdi našti dufines, jake būt te jone dena dasaj šoļa so sāredir lendir javela dasaj zan hobi Del-džin saj bāri balval. Romni rakirla romeske: dik mīro romoro ja bah kamesa rodes te lathes togi bidatir nadār, ja * redzēja ka vīrs ar bērniem ir pārbījes viņa jautāja kas tur bija teic man atrāki [ātrāk]. Čigāns saka savai sievai: liec atrāki [ātrāk] drebes [drēbes] ratos vajaga mums bēgt. Sieva paklausija [paklausīja] vīram, viņa viens vārds divi sakrāmēja ratos savas drēbes un viņas vīrs tik pat ātri aizjūdza zirgu ratos un tad salika bērnus uz ratiem un tad čigāns uzsauca savai sievai: sēdi ratos, bet sieva vel [vēl] nesēdēja ratos bet jautāja vīram; kas tur bija teic man vīrs saka savai sievai, tur ir tik daud [daudz] čūskas, par ko tu nevari domāt un viņas ta [tā] šnāc [šnāc] ka no viņu šnākšanu nāk tāds troksnis, jadoma [jādomā] Diev zin kāds veš. Sieva saka vīram: redzi vīriņ ja laimes gribi rast tad no nelaimes nebaidies, ja nelaimi uzvarēsi tad laimes panāksi. |
| Atšifrēt tekstu |
| Atšifrēja | Natalia Perkova |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Nē |
| Izveidots | 2019-08-28 13:28:42 |
| Labots | 2019-08-28 14:44:58 |
| Atšifrējums | bida pšelesa togi bah (dolesa) pojavesa. Kana nanāš da štetostir, moži daj pojavesa tīri bah te ja na bah togi bida. Sir kamesa? romni phučela romestir. Rom lake otphendža kamava bah doresav. Joi leske rakirla ne mišto togi kande man dophen tīre čhāvenge menadžan nikai urdonestir telle. Joi zaras lija avri urdonestir gadengo gono te gonestir lija avri parni bāri cherha te dija romeske te phendža leske potardžu dau ko urdon me zaras javava palle, me džava zakedav nabūt lole mūri te zaras javava. Rom džindža peskirja romņa so joi isi godžvāri te kerla lačo. Rom čhudža čhāve me bešen po urdon te menadžan nikai poskil jov lenge phenela. Romni sig javdža palle te dija romeske ano vast te * Tagad nebēdz no šis [šīs] vietas, varbūt ka šaj vieta [vietā] savu laimi panāksi un ja ne, laimmi tad nelaime ka vēlies? sieva prasija [prasīja] vīram. Vīrs viņai atteica: gribu laimes (panākt) sasniegt. Nu labi tad klausi mani, teic saviem bērniem, lai neiet nekur no ratiem nost. Viņa tai pasa [pašā] brīdī iz ratiem paņema [paņēma] vēļas [veļas] kuli (tas ir linu ne visai liels maiss), un no kules paņēma lielu baltu palagu un ta [tā] iedava [iedeva] savam viram [vīram] un viņam sacija [sacīja], pagaidi tu šej pie ratiem es tūlīn bušu [būšu] apakāļ [atpakaļ], es iešu salasīt nedaudz sarkanas ogas un tūlīn būšu. Vīrs zināja savu sievu ka viņa ir gudra un dara labu. Virs [Vīrs] pavēlēja bērniem sēdēt uz ratiem un nekur neaiziet, kamēr viņš sacīs. Sieva atgriezas [atgriezās] un izdeva vīram rokā |
| Atšifrēt tekstu |
| Atšifrēja | Vita Magdalēna Sudrabiņa |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2016-03-08 12:53:46 |
| Labots | 2016-03-08 13:15:41 |
| Atšifrējums | peija telle jek čhāvoro. Kedi jone javdle jake dūr so jone isis uže šmala, Togi tardīne te čhāvore rovindoi phendle so peija telle jek lendir te jone sāre dikhle sir sapa rota thurdindoi, dova isi pori ano mui, jardle palal palo urdon jake būt sir patrina po kašt sir šmilča ko moros. Čhāvoro peija telle ano pāš drom, te so feņu peija telle čhāvoro zaras sapa zapēne pe leske jake būt so doi pat po štetos naštandīne dikhen les. Togi daij rovindoi phendža: '''bah javela rovindoi, bida sajindoi" te dija goli; mīro milo čhāvoro soske tu dikšantut palle butir sir nijek, vašo dova tu dijan tīro džīben sapenge; kon pāle dikhelapes dova piro šēro perlaite rišija pāle ko čhāve viņi neredzēja, ka no ratiem nokrita viens no viņa bērniem. Kad viņi bija tikuši tik tāļu, ka jau nebij ko baidīties tad viņi apstājās, bet bērni raudādami sacija, ka viens no viņiem nokritis un viņi visi redzēja ka čūskas ritenī mesdamās, ta bij aste mutē, un nāca pakaļ aiz ratiem tik daudz ka lapas kokā, ka smiltis (jūrā) pie jūras zēns no ratiem nokrita pus ceļā, un tiko zēns nokrita, tulīn čūskas sakrita uz viņa tika daudz ka tur pat uz vietas nevarēja vairs viņu redzēt. Tad māte raudādama sacīja: ''laime nāk raudādama, nelaime smiedamās'' un sauca; mans mīļais dēliņ kāpēc tu skatījies atpakaļ vairāk kā ne viens, tapēc tu savu dzīvību atdevi čūskām, kas apakal skatās pāri pa galvu krīt, un atgriezās apakal pie bērniem |
| Atšifrēt tekstu |
| Atšifrēja | Natalia Perkova |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Nē |
| Izveidots | 2021-03-01 12:49:23 |
| Labots | 2021-03-04 10:09:43 |
| Atšifrējums | te phenela lenge: ja tume butir te strahasa dikhlesis tumen pāle te togi tume nin pēnesis telle urdonestir te me Tumāre jakha nadikšāmas, jake pat sir tumāre pšaloreskīre jakha uže nadikhasa te godžvāre leskīre lava našunasa tei ja me tardijamas togi me sāre jake pat aizgijamas sir tikno pšaloro. Tume ripiren dava te nabistiren soske tumāro pšaloro peija telle uzdonestir. Ja jov pāle nadikšasispes te nastrahandijāsis togi jov telle, napeijāsis. Te šūnen rakhen tumen pāle dikhen, me džan kai džajindoi sāral čhebi rakhenpen pāle dikhen. Pāle dikhibenpen isi znač, so javelā bida do mānušeske, kon pāle dikhela. Pošļi dova daij lija šmaļakirel sāre čhāven so me- * un saka viņiem: ta ari jūs ja jūs būtu vairāk ar bailem skatijušies apakal tad jūs ar būtu no ratiem nokrituši un jūsu acis vairs nebūtum nodzejūši, ta pat ka jūsu (maza) brālīša acis vairs neredzesīm un gudros vaņa vārdus vairs nedzirdēšim, un ja mes būtu stāvējuši tad mēs visi būtu tapat aizgājuši ka mazais brālītis. Jūs pieminat un neaizmirstat, kapēc jūsu mazais brālītis nokrita no ratiem. Ja viņš apakaļ nebūtu skatijies un nebūtu baidijies, tad viņš no ratiem zemē nebūtu kritis Dziržiet vaktejāties apakaļ skatities, lai iet kup iedams nevajāga apakāļ skatīties. Apakal skatīties ir zīme, ka nāk pakal viņam nelaime tam kas skatās. Pēc tam māte sāka, visus bērnus drošināt ka |
| Atšifrēt tekstu |