#LFK 29, 16

14

b) Uz upītes krastiņa meitiņa sēd,
Žēli un sēri pēc mīļākā raud.
Tas puisēns, ko mīlē, vairs nava šeit,
tas sen jau dzestrajākapiņā dus.

15

c) Pa, pa, pa, nu, nu, nu.
Nu tu dabūs' žagarus.

16

d) Cūcī, cūcī, mazā cūcī;
kvī, kvī, kvī.

17

e) Vecenīte zilzobīte
Tā man pakaļ vien staigāja.
Ta man pakaļ vien staigāja
Savu meitu solidam'.
Sargies, sargies vecenīte,
Vecīts lādē pistolīti.

18

Māte saka Jancīšam
Lai tas kokā nekāpjot.
Lai tas kokā nekāpjot
Un lai bikses neplēsot.
Jancis māti neklausīja,
Augstu kokā (uzrāpās) uzkāpis.