Vienības

1.1.5. Iedzimta līgsma daba un dziesmu prieki jaunībā.

1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku.

1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu.

1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu.

2.1.2.2.3. Par putniem: balodi, bezdelīgu, dzeguzi, dzērvi, dzeni, gaigalu, gaili un vistu, griezi, gulbi, irbi, kaiju, ķīvīti, ķikutu, kraukli, lakstīgalu, medni, paipalu, pūci, pupudzi, raudavu, žagatu, zīli, un žubi, sniedzi, zosi, strazdu, zvirbuli,

2.1.2.2.8. Par kokiem: ābeli, alksni, apsi, bērzu un bērzu birzi, ievu (ar ābeli un lazdu), lazdu, liepu, ozolu, ozolu ar liepu, osi, priedi un egli, vītolu un dažādiem kokiem kopā.

2.4.3.2. Vaiņags.

2.4.3.3. Gredzens.

2.4.3.3. Gredzens.

2.4.3.3. Gredzens.

2.4.7.1. Meitu dziesmas.

2.4.7.1. Meitu dziesmas.

2.5.1.1.2. Tautu dēls dodās, precības nolūkā, svešumā.

2.5.1.1. Atbalss no senajiem laikiem.

2.5.2.6.16.1. Dziesmas no brūtes draudzes.

2.5.2.7.12.4. Brūte sēžās, jeb brūti ceļ kumeļā, vaj kamanās.

2.5.2.7.16.1. Vedēju dziesmas.

2.5.2.10.7.2. Panāksnieki iet istabā, meklē un atrod māsu.

2.5.2.13.2. Apdzied viesu apģērbu un rotu.