Krievija

ID1096958
NosaukumsKrievija
Citi nosaukumiРоссия (Paralēlais)
Russia (Paralēlais)
Krievijas Federācija (Paralēlais)
VeidsCountry
AdreseRussia
Platums62.08460613
Garums93.14590444
PrecizitāteKartēts precīzi
EksistējošsEksistējoša
Pievienots1518719480
Atjaunots1519422521
Karte
Näitan 238 üksusest 161-180.
#NimiNodarbošanāsNotikuma laiksSaistījuma tipsKirjeldus
 
161Leonija Ozolkalne
  • luuletaja
  • author
1915Emigrated
162Andrejs OzolsResidence
163Kārlis Pelēkais
  • luuletaja

1919 - 1921
Service
Service
Sarkanās armijas rindās cīnījies Pilsoņu kara frontē.
164Tamāra Petrova1927Birth time/place
165Laimons Pēlmanis
  • luuletaja
1943 - 1945ServiceDarbojies 43. latviešu gvardes divīzijas Dziesmu un deju ansamblī – spēlējis vijoli un dombru, rakstījis dziesmu tekstus, atdzejojis un komponējis, bijis ansambļa literārās daļas vadītājs.
166Augustīne Pētersone–Irbiņa
  • õpetaja
  • kirjanik
03.07.1887Birth time/place

Dzimusi Jeņisejas guberņā.

167Jūlijs Pētersons
  • play writer
  • autors

1901 - 1906
Deported
Emigrated
Working place
Bēgļu gaitās.
Strādājis aptiekā Ostaškovā un Pleskavā.
168Elza Pinne
  • clerk
  • mašīnrakstītāja
1914 - 19.02.1919Emigrated
169Berta Pīpiņa
  • ajakirjanik
  • poliitik
  • kirjanik
  • public employee
1904 - 1909Travelled
170Eiženija Plandere
  • arst
  • teadlane
  • microbiologist
1941 - 1944Working place

Kstiņinas mazpilsēta, ārste

171Agrofena Proļetova1922Birth time/place
172Emīlija Prūsa
  • tõlkija
  • author
1899Working place

Mājskolotāja dažādās Krievijas pilsētās.

11 gadus Pēterpilī pasniedz vācu valodas stundas divās tirdzniecības skolās.

173Jēkabs Purkalītis
  • õpetaja
  • luuletaja
  • tõlkija
1918Place/time of death

Miris pēc 1918. gada Krievijā.

174Seimaņs Putāns
  • luuletaja
  • farmer
1918 - 1921Service

Mobilizēts. Piedalījās Krievijas Pilsoņu karā kā Sarkanās armijas kareivis.

175Alfreds Putniņš
  • luuletaja
1949 - 1955Deported

Vairāk nekā 10 gadus pavadījis gūstekņu nometnēs Krievijā un Kazahijā. 

176Valdis Pūķis
  • luuletaja
  • kunstnik

1939
Working place
Evacuate

Skolotājs.


2. pasaules kara laikā evakuējies uz Krieviju, kur strādājis par skolotāju. 
177Juris Ratušnijs1940Birth time/place
178Indriķis Reinbergs
  • publitsist
  • military

1914 - 1917
Education
Service

Mācījies Čugujevas karaskolā.


Iesaukts Krievijas armijā.  No 1915. gada maija dienējis 227. Jepifanskas pulkā, piedalījies kaujās, apbalvots ar Staņislava un Annas dažādu šķiru ordeņiem. 1917. gada sākumā Maskavā darbojies kopā ar pulkvedi F. Briedi monarhistiskajā B. Savinkova "Dzimtenes un brīvības aizstāvēšanas savienībā". Pēc neveiksmīga mēģinājuma atbrīvot apcietināto pulkvedi Briedi aizmuguriski piespriests nāves sods un izsolīta 10 000 rubļu balva viņa atrašanai.

179Iveta Rēdliha
  • kirjanik
  • psychologist
2020Education

НейроГрафика от автора метода Павла Пискарёва 

Neirografikas Instruktore; estētiskais koučs (Инструктор Нейрографики; Эстетический коуч).

180Fricis Rokpelnis
  • luuletaja
  • author
  • play writer
1941 - 1945Working place
Service
Korespondents
Näitan 238 üksusest 161-180.
Näitan 149 üksusest 1-20.
#PisipiltNumberNimetusAastaAttēla autorsAttēla veidsSaistījuma tips
   
1Bridge over the Velikaya river19580127Bridge over the Velikaya river1958AttēlsPlace
2Bridge over the Velikaya river in Ostrov, Russia19580209Bridge over the Velikaya river in Ostrov, Russia1958AttēlsPlace
3Grave of Aleksander Pushkin19580210Grave of Aleksander Pushkin1958AttēlsPlace
4
Malinovka village
20050921Malinovka village2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
5
Malinovka village shop
20050922Malinovka village shop2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
6
Juze Gavars and Ņina Gavare
20050923Juze Gavars and Ņina Gavare2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
7
Juze Gavars with his granddaughter Olga
20050924Juze Gavars with his granddaughter Olga2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
8
Juze Gavars with granddaughter Olga
20050925Juze Gavars with granddaughter Olga2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
9
Juze Gavars
20050926Juze Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
10
Juze Gavars
20050927Juze Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
11
Juze Gavars
20050928Juze Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
12
Juze Gavars
20050929Juze Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
13
Juze Gavars and Ņina Gavare
20050930Juze Gavars and Ņina Gavare2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
14
Beer brewed by Juze Gavars
20050931Beer brewed by Juze Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
15
Ņina Gavare
20050932Ņina Gavare2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
16
Hops garden of Juze Gavars
20050933Hops garden of Juze Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
17
Photos of Agafeja Tolkačova parents
20050934Photos of Agafeja Tolkačova parents2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
18
Agafeja Tolkačova
20050935Agafeja Tolkačova2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
19
Agafeja Tolkačova
20050936Agafeja Tolkačova2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
20
Agafeja Tolkačova with her granddaughter
20050937Agafeja Tolkačova with her granddaughter2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
Näitan 149 üksusest 1-20.
Näitan 110 üksusest 1-20.
#NumberPierakstīšanas laiksSaistījuma tipsTeksta fragments
   
1#LFK 95, 0371926Place of hearing
2#LFK 95, 0381926Place of hearing
3#LFK 95, 0391926Place of hearing
4#LFK 95, 0401926Place of hearing
5#LFK 116, 84209.04.1924Mentioned in the text
6#LFK 880, 1668Place of hearing
7#LFK 880, 1668aPlace of hearing
8#LFK 880, 1669Place of hearing
9#LFK 880, 1669aPlace of hearing
10#LFK 880, 1670Place of hearing
11#LFK 880, 1670aPlace of hearing
12#LFK 880, 1672Place of hearing
13#LFK 880, 1672aPlace of hearing
14#LFK 880, 1673Place of hearing
15#LFK 880, 1673aPlace of hearing
16#LFK 880, 1674Place of hearing
17#LFK 880, 1674aPlace of hearing
18#LFK 880, 1675Place of hearing
19#LFK 880, 1675aPlace of hearing
20#LFK 1730, 64261882Place and time of recording
Place of hearing
Näitan 110 üksusest 1-20.
Näitan 26 üksusest 1-20.
#NimetusPublicēšanas gadsSaistījuma tipsTeksta fragments
   
1"Vestargaria"1932Mentioned in textAizbraucu uz Amerikas kuģiem, lai nekad nepildītu karadienestu Krievijā.
2Aina Āre1912
Mentioned in text
No iesākuma runājuši, ka esot kaut kur Krievijā, bet vēlāk nav dzirdējuši vairs nekā, nezinot, kur dzīvojis, ko darījis.;
Uztraukumu pilnā dzīve Krievijā un badošanās ārzemēs un ilgas pēc dzimtenes. Vesela jūra pārdzīvojumu, priekš kuriem viņa pazemībā nolieca galvu.
3Aizaugušos ceļos1925
Mentioned in text
Glaims manī bij atklājis muzikālas dāvanas, gandrīz vai talantu. Pašaizliedzīgi viņš strādāja ar mani, pierunādams gan mani pašu, kam pierunāšanas nemaz vairs nevajadzēja, gan manus vecākus laist mani uz vienu no lielākiem mūzikas centriem Krievijā — Maskavu.;
Izrādījās, ka ari viņa brauc uz Aizupi. Biju gan dzirdējusi, ka viņas vecāki ir miruši, brāļi apprecējušies, bet par to es nerunāju un pēc viņas braukšanas iemesliem netaujāju. Ērika bij tikko atgriezusies no Krievijas austrumiem.
4Apstarotā ceļā1934Mentioned in textVītols ar ģimeni ieradās tikai nākamā gadā pēc miera noslēgšanas ar Krieviju.
5Auļojošā pilsēta1924
Mentioned in text
Ma­rija saņēma pēc visiem šiem gadiem atkal no Taņas Polockajas vēstuli no kādas lielas Āzijas Krievijas pilsētas. Tatjana rakstīja, ka nav apprecējusies, ka visu savu dzīvi atdodot darbam.;
Pēc tam nāca Krievijas revolūcija un visi bij aizrauti viena vai otrā ziņā no vispārības lietas.;
Ja Marijai nebūtu rūpes par māsu Langrena dēļ, viņa būtu jau aizbraukusi un darbotos savā speciali­tāte vismīļāk dzimtenē. Livijas dēļ viņa arī toreiz, kad brauca vecākiem pakaļ, atgriezās atpakaļ Krie­vijā.;
Bet kamēr Marija vēl bija savās pārdomās, pie­peši atkal nebija vairs pārejama robeža starp Krieviju un Latviju.;
Profesors Langrens sen gribēja izbraukt no Krie­vijas.;
Bet nu, ja ne pil­nīgi izkļūt no Krievijas, tad vismaz dabūt komandē­jumu uz Eiropu, uz Franciju un Angliju.;
Valda gribēja, lai arī vecāki brauc uz Krieviju, jo visi taisās bēgt.;
Viņa zināja, ka viņš palika Maskavā, viņa zināja, ka viņš nav pārbraucis Latvijā, ka viņš vēl arvien ir Krievijā, bet no Krievijas neviena neizlaida.;
Viņa zināja, ka viņš palika Maskavā, viņa zināja, ka viņš nav pārbraucis Latvijā, ka viņš vēl arvien ir Krievijā, bet no Krievijas neviena neizlaida.;
Kamēr jūs bijāt Krievijā?;
Vai nu mēs Krievijā tik maz vingrinājušies diega galā karāties!;
Birzēns taču nāk no bada Krievijas, ir tikko pāris dienas šeit Latvijā.
6Ciemā pie tautiešiem1925
Mentioned in text
Atceros: — Krievijā, tur man bij diezgan plašs uzņēmums, — mēs izrakstījām strādniekus no Latvijas. Bēgļu laikā viņu netrūka. Un par lētu maksu. Es maksāju labas algas: viņi bij daudz spējīgāki par krieviem un ķīniešiem.";
Monta bij aizbraukusi uz Krieviju jau pirms kara, tur apprecējusi kādu krievu inženieri, un tā aizrāvusies no straujā dzīves mutuļa, ka nekad nebij laika atradusi apciemot māti un pagarlaikoties priekšpilsētas vientuļā dārziņā.;
Vairāk reizes Monta nostaigāja uz Latvijas sūtniecību Berlīnē, gribēdama dabūt atļauju iebraukšanai Rīgā. Bet tā kā viņas vīrs bij Krievijas pavalstnieks, arī Monta, aiz viņai gluži neizprotamiem iemesliem, izrādījās Krievijas pavalstniece. Izbraukšanas vīzi viņai nedeva, lai gan sūtniecībā viņu saņēma ļoti laipni un ierēdņi ar lielāko labpatiku redzēja viņu savā kanclejā.;
Tievalts nu varēja izrunāties par savu varenību Krievijā, ļaut Montai noklausīties sarunā un likt viņu vērtēt augstāk, kā tas varbūt pašlaik bija darīts.;
Tievaltam pašam bij liels dzīvoklis, kur viņš mitinājās viens, jo sieva vēl arvienu atradās Krievijā.;
„Tievalta kungs, parādāt man strādnieku pārstāvjus." Monta vēl dzīvi atcerējās Krievijas mītiņus un viņa labprāt gribēja apskatīt šīs plašās šķiras aizbildņus.;
„Sociālisti aizstāv strādnieku intereses?"
„Es drīzāk domāju — partijas."
„Krievijā bij citādi."
„Labi, ka pie mums tā nav.";
Vai viņš varēja ko nopelnīt? Mētājās un svaidījās kā vējsudmalu spārni, nēsājot sevī "lielās Krievijas" ideju.;
Vai viņš varēja ko nopelnīt? Mētājās un svaidījās kā vējsudmalu spārni, nēsājot sevī "lielās Krievijas" ideju.;
Tievalts sēdēja savā kantorī pie rakstāmgalda un turēja rokā vēstuli. Tā bij patīkama, i nepatīkama: rakstīja sieva no Krievijas.;
Sieva bij uzņēmīga un tai viņš bij daudz pateicības parādā. Ar viņas starpniecību Tievalts stipri bij iedzīvojies naudā, strādājot armijas apgādē, Krievijā.;
Bet mans vīrs — viņš ar kaimiņu žurnālistiem bij ēdis vakariņas Frankfurte un neviļus sadūries koridorā ar Tievaltu un viņa pagaidu sievu. Īstā esot Krievijā.;
No Sprukstiņa Monta bij dabūjusi zināt, ka Tievalts gaida sievu atbraucam no Krievijas. Esot jauna, skaista un enerģiska sieviete.;
Visas pēdējās dienas viņai sekoja šaubīgi subjekti. Gan eleganti, gan vienkārši vazaņķi. Sevišķi vienu no tiem tā ievēroja. Ļoti līdzīgs viņš bij čekas darbiniekiem, ar kuriem viņa bij spiesta iepazīties Krievijā.;
Dāmām bij zināms, ka Tievalts gaida savu sievu atbraucam no Krievijas. Viņa bij no Rēveles un tādēļ vīrs viņu mīlēja saukt par Rēveles kilo.;
Daudz bēgļu no Krievijas nāca caur Igauniju. Varbūt, ka šo ceļu ir izraudzījusies Tievalta labā puse un uzkavējas Rēvelē, apciemojot savus radus.;
„Es jūs nesaprotu, Monta. Vai tad Krievijā, Vācijā ir labāki?";
Pēc pēdējās vēstules spriežot, sieva tik drīz nebij gaidāma. Bet Krievija pilna nejaušību.;
Pirms dažām dienām viņš bij saņēmis arī vēstuli. Sieva rakstīja no Krievijas, ka būšot mājas tikai ap Ziemsvētkiem.
7Cor ardens1923Mentioned in textBet, tad nāca jauns sitiens Maijas dzīvē: Cīrulis — pie pirmās izdevības vēl 1918. gadā aizbrauca uz Latviju, neizrādidams ne mazākās vēlēšanās, lai Maija līdzi brauktu, un ne mazākās rūpības, lai viņa tiktu prom no Krievijas.
8Gaiši zilā lenta1927Mentioned in textEsmu tikai viens mesglis no tā neredzamā, milzīgā tīkla, kas pārklāj tagad visu Krieviju.
9Iedzimtais grēks1913
Mentioned in text
Korinna bij vēl Krievijā par mājskolotāju turpat Saratovā, pie Borisoviem un krāja kapitālu studijai.;
Ko visu viņa nestāstīja! Kā braukuši pa Krieviju līdz robežai pirmās klases kupejā vieni paši, tik tuvu — tik tuvu pirmo reiz viens otram...
10Iedzimtais grēks. 1. daļa1954Mentioned in textDakteris ar mācītāju runāja par politiku, apsprieda Krievijas, Anglijas un Persijas avantūru un mūžīgo Marokas jautājumu starp Franciju un Vāciju, tad pārgāja uz jaunākajām domes un pilsētas vēlēšanām.
11Liktenis1927
Mentioned in text
Gada laikā viņš pabeidza visā klusumā savas mācības un kandidāta laiku nodzīvoja pie kāda mācītāja dziļi Krievijā. Tā Pāvils pats vēlējās, lai tālā svešumā tam sadzītu visas dzimtenē mantotās rētas.;
„Šo pavasari palika divi gadi, kamēr jaunais mācītājs aizgāja uz Iekš-Krieviju.
12 Pērļu zvejnieks1929Mentioned in text„Esmu iz Krievijas, mani sauc Talheimu. Gribēju tikai mana jaunā nelaiķa drauga kapu apmeklēt.
13Poruku Jāņa Kopoti raksti, 3. sējums. Stāsti1929Mentioned in textNodibinājās Krievijā tiešām otra tamlīdzīga fabrika, caur ko Klermonga peļņa kļuva mazāka.
14Prof. Nikolajs Čerepņins1926Mentioned in textsaistījis uzmanību ari ārpus Krievijas
15Rīga1951
Mentioned in text
«Nu vairs nē ... izkrimta mūs laukā! Mājas tagad pielaiž pie muižas. Ak, jā! Nezinām nu, kur paliksim ... vai Rīgā, vai iesim uz Krievu zemi ...»;
«Mēs jau arī uz to domu esam,» otra domīgi piebilda. «Mans Lauris dzirdējis, ka Rīgā esot tāds kungs, kas tās zemes Krievu zemē skapējot ...»;
«Lai tik iet, lai tik iet ļautiņi!» Lauris Sutums iesaucās. «Te mēs uz zemēm velti gaidām, Krievu zemē tās dabūsim. Rīgā esot kāds kungs ... tas skapējot zemi siltā zemē. Kvieši tur padodoties tik rupji kā pie mums pupas, labību varot pļaut divreiz gadā. Rīgā tikai vajagot pierakstīties pie tā kunga ... es jau gan domāju iet līdz!»;
Sākām prāvoties. Nebijām labi vēl līdz apriņķa tiesai, kad jau barūns ar muižas ļaudīm izlika manu mantu uz lielceļa. Ko darīt — bija viss jāpārdod! Pēdējā gada renti arī nevajadzēja maksāt, tā ka savs grasis jau mums ir. Ko darīt — jāapskatās citur pasaulē ... Vai tad nu zudīsim, jādzīvo vien būs ... Būs jāpamēģina ar to pašu Krievu zemi.»;
«Uz Krievu zemi, jā!» Lauris viņam piebalsoja. «Te mēs vairs nekādu labumu nesagaidīsim.»;
«To jau arī es saku,» Mikums domīgi attrauca. «Labuma te nekāda nebūs, kamēr nāks kāds karš vai mēris, kas tos cilvēkus drusciņ pašķīstīs. Kas tad paliks, tiem būs labāki. Tagad cits citam min papēžus nost ... Bet Krievu zemē, tur cita lieta.»;
Kāds vīrs, kuram bija baznīcas pērmindera izskats, piepeši ieklepojās. «Tur jau blēdība ar to Krievu zemi vien esot! Mums mācītājs no kanceles sacīja. Lai neejot, lai neejot, lai neklausot vilstījumiem! Lai palasoties tais Latviešu Ceitungās, cik grūti ejot ... Es pats lasīju ... driķētas Jelgavā pie Stefenhagena un dēla. Tiem ļautiņiem, kas tur aizgājuši, jau neesot ne maizes, nekā. Miltus ūdenī kuļot un ēdot ... dieva vārds!»;
«Es jūsu būšanu ņisaprot ,» unguris iejaucās valodā. «Kam ir, tam ir, kam nav, tam nav nekā. A pie Krievu zemē, v'našu guberņiju, ikkatrai dušai savs zemes gabals. Izdala visiem, cik iznāk pēc šņorēm ... Katram savu štuku ... visiem vienādi. Ir vairāk zemes obščinai, iznāk katram lielāks gabals, ir zemes mazāk, ir tev mazāks gabals. Nāk jaunas dušas klāt, pārdala zemi atkal par jaunu ...»;
Kāds cūku kupčis stāstīja, ka esot sastapis lielu braucēju rindu aizgājēju ar visām mantām un bērniņiem. Uz Krievu zemi ceļojot. Arī viņu pusē daudz pošoties. «Sak, kas tas būs?» viņš bažīgi iebilda. «Sāks kungiem un saimniekiem kalpu trūkt?! »;
Sākām prāvoties. Nebijām labi vēl līdz apriņķa tiesai, kad jau barūns ar muižas ļaudīm izlika manu mantu uz lielceļa. Ko darīt — bija viss jāpārdod! Pēdējā gada renti arī nevajadzēja maksāt, tā ka savs grasis jau mums ir. Ko darīt — jāapskatās citur pasaulē ... Vai tad nu zudīsim, jādzīvo vien būs ... Būs jāpamēģina ar to pašu Krievu zemi.»;
«Uz Krievu zemi, jā!» Lauris viņam piebalsoja. «Te mēs vairs nekādu labumu nesagaidīsim.»;
«To jau arī es saku,» Mikums domīgi attrauca. «Labuma te nekāda nebūs, kamēr nāks kāds karš vai mēris, kas tos cilvēkus drusciņ pašķīstīs. Kas tad paliks, tiem būs labāki. Tagad cits citam min papēžus nost ... Bet Krievu zemē, tur cita lieta.»;
Kāds vīrs, kuram bija baznīcas pērmindera izskats, piepeši ieklepojās. «Tur jau blēdība ar to Krievu zemi vien esot! Mums mācītājs no kanceles sacīja. Lai neejot, lai neejot, lai neklausot vilstījumiem! Lai palasoties tais Latviešu Ceitungās, cik grūti ejot ... Es pats lasīju ... driķētas Jelgavā pie Stefenhagena un dēla. Tiem ļautiņiem, kas tur aizgājuši, jau neesot ne maizes, nekā. Miltus ūdenī kuļot un ēdot ... dieva vārds!»;
«Jā, jā, to pašu es ar saku, jo, kad tur tās zemes nav, cik vajag, tad tas ir tikpat kā nemaz. Āre, tāpēc jau viņi nāk šurp no Krievu zemes par lāčeniekiem ... nav ko ēst. Nekur jau tik skaidra dzīve nav kā pie mums.»;
«Tas, ko jūs te, draugi, savedat, tas ir tikpat kā piliens jūrā,» kučieris apzinīgi atmeta ar roku. «Ja mums nenāktu preces no Krievu zemes ar strūgām, tad mēs būtu bētē ... Apdomājies, tas jau ir milzums ļaužu, kas grib ēst ...»;
Jo lielie plūdi jau bija noskrējuši un nāca vēl tikai biezum biezs Krievu zemes ledus smalkākiem gabaliem.;
Bet tad viņam izlikās, it kā ledus Daugavā stāvētu uz vietas, bet otrā pusē Rīga ar saviem slaidajiem torņiem steigtos uz priekšu ... steigtos uz Krievu zemes pusi ... pie tam tik ātri, ka viņam acis apžilba un galva sāka reibt.;
Vienu lūguma rakstu lai tiem iztaisot pie tā kunga, pie kura jāpieteicoties, kad gribot Krievu zemē zemes.;
«Bet tas ir viens krievu kungs!» Lauris atspēkoja. Raksti tā: mēs zinām, ka ķeizars un krievu kungi grib, lai mums būtu zemes, bet tās mums gājušas garām caur blēdību. Un tādēļ, ja te nevar, tad lai dod mums zemes Krievu zemē, jo mēs esam riktīgi arāji ...»;
«Re, re, tā būs pareizi, izraksti tā!» Mikums priecīgs iesaucās, «ja te nevar, lai mums dod Krievu zemē, jo mēs esam riktīgi arāji ...»;
«Man tik teica to,» Lauris paskaidroja, «ka tādi kungi, kas patiesi par mums, arāju cilvēkiem, stāvot, esot tikai divi. Viens no viņiem sakot, ka latviešiem visiem vajagot ar kuģiem braukt, tad viņi ātri vien būšot tik bagāti, ka tikšot no vāciešiem vaļā ... Un tas otris atkal: ka visiem arājiem vajag prasīt zemes un, ja te nav, tad visiem sataisīties kopā un iet uz Krievu zemi ... Tā man teica! . ..»;
Administrācijai ir tas gods pie pilsētas uzplaukšanas strādāt kopā ar tik cienījamu rāti, ar tik saprātīgiem ģildes priekšstāvjiem un ar tik mērķa apzinīgiem pilsoņiem, kuri ne acumirkli neaizmirst, ka viņi ir balti un ka viņi šīs zemes vēsturiskām tradicijām parādā — uzturēt arī uz priekšu savas atsevišķās īpatnības kā atsevišķs loceklis lielās Krievu valsts kopības ķēdē ...;
Krievija, kā visas zīmes rāda, nenoliedzami atronas lielu reformu priekšvakarā. Arī Rīga kā viņas sastāvdaļa nevarēs izvairīties no šīm reformām jo vairāk tādēļ, ka dažas mūsu formas pārāk novecojušas.;
Tur ir kāds nemiera gars Krišjānis Valdemārs, kurš musina latviešus pulkiem aiziet uz Iekškrieviju, nodibināt tur kolonijas, piesolīdams tiem tur nedzirdētus labumus un brīvības ...;
«Atļaujiet man izsacīt līdz galam. Ka latviešu tauta atdabūjusi brīvību un savas cilvēciskās tiesības, par to viņai jāpateicas Krievijas ērglim. Tādēļ itin dabiski viņas simpātijas uz Krieviju un visu, kas krievisks ...;
«Atļaujiet man izsacīt līdz galam. Ka latviešu tauta atdabūjusi brīvību un savas cilvēciskās tiesības, par to viņai jāpateicas Krievijas ērglim. Tādēļ itin dabiski viņas simpātijas uz Krieviju un visu, kas krievisks ...;
Mēs te nedzīvojam krievu valstī, bet Vācijas provincē ...;
«Tavs tēvs ir taisns cilvēks, kuram neviens neko nevar padarīt! Katrā laikā riktīgs Krievijas pavalstnieks! Ko vācietis saka, tas man nav jāzin ...;
T(h)o tikai še var pie jums iekš Rußland ... Pie mums iekš Sachsen ir cit Rechte.;
Tādēļ, ka viņš aizstāvēja Krievu valsts intereses pret vāciešu intrigām?;
Tā kā viņu nosūnojušās privilēģijas nesaietas ar Krievijas valsts likumiem, tie par varī cenšas uzturēt savu veco tiesisko kārtību un uz tās pamatiem izbūvēt tālāk jaunu, kura nodrošinātu viņiem priekšstāvību uz visiem laikiem.;
Pats Gustavs Danijels ir ārzemnieks un tikai vēlākā laikā pieņēmis Krievijas pavalstniecību.;
«Kad neb(h)ūt to auslender, jūs visi ēkš Rußland stāvēt kā Ochsen am Berge!»;
Jūs visi esat gerade tikpat dum kā prūši ... to kunst jūs nozog no mums, zachšem ... jūs vis te ēkš Rußland esattikai dummes Vieh ...»;
«Kur tev tad bads vairs var būt? Nebūs mums noaudzis, atvedīs no Krievu zemes un Melnās jūras ... Tādi eizenbāni ir liela lieta! ...»;
Es domāju, ka savas biedrības gada svētkus mums vajadzēs nolikt uz 19. februāri, t. i., to dienu, kad Krievijas zemnieki tika atsvabināti no dzimtbūšanas ...;
Te pie goda mielasta piedalījās ļoti daudzi lauku delegāti, bet arī Richards Tomsons, kurš toreiz atrādās savas popularītātes un slavas augstumos, turēja spīdošu runu, cildināja latvju zemkopjus kā tautas kodolu, cildināja Krievijas valdnieku liberālismu, kuri devuši latviešiem brīvību.;
Brīvlaišanas dienu, 19. februāri, kurā arī visa Krievija atsvabināta no verdzības jūga, viņš lika priekšā iezīmēt un godināt ar to, ka tai par piemiņu tiek dibināta kāda augstāka skola ar nosaukumu Aleksandera skola, kura lai sevišķi latviešu zemkopju šķirai sniegtu lielāku izglītību, kas tai pienākas.;
Tā kā Baltijā dzimtbūšanas atcelšana bija notikuse daudz agrāk nekā Krievijā, tad varēja lietu nostādīt tā, it kā Baltijas lielkungi paši to būtu gribējuši un valdībai tikmēr plijušies virsū, kamēr tā viņu lūgumu arī ievērojuse.;
«Rīgā ir iestājusēs viena no jaunlatviešu nemieru cēlējiem vadīta Latviešu biedrība, kura iekš savas darbošanās tīko iet pret to no Vāciešiem un Luteriešiem celtu Latviešu Draugu biedrību un gādāt Latviešu tautu jaunajai Krievijai pievest.;
Pēc tam kad tā jau patlaban atcelta Krievijā un Ziemeļamerikā verdzības piekritēji karā zaudējuši?;
«Visus tos gadus pa Krievu zemi nodzīvojām ... uz Pleskavas šosejas stabiņus mālējām ...»;
«Vajakis, tad tu esi izmalis gan to Krievu zemi!» Mikums atkal uzsāka.;
«Bet kā tad tur vispār pa to Krievu zemi iet! Ko tad tur laba dzird?»;
«Ko nu par Krievu zemi runāt ... tur labi iet! Katram tur ir savs zemes stūris un dzimtbūšana kā atcelta, tā paliek atcelta! ... Bet pie jums, Baltijā ... ai, ai, te būs atkal sūri ...»;
Pēc tam kad tā jau patlaban atcelta Krievijā un Ziemeļamerikā verdzības piekritēji karā zaudējuši?;
«Raugoties pēc Iekškrievijas apstākļiem, kur vēl ir tagad neviens nevar stādīties priekšā zemnieku bez zemes, tas nav nekāds aplams un pārspīlēts solījums.;
Pie mums Krievijā vienīgi ķeizaram un patvaldniekam tiesība dot likumus, un šāds prasījums iziet acīm redzot uz patvaldības aprobežošanu, citiem vārdiem, tiecas pēc parlamentarīskās kārtības tāpat kā Rietumeiropas valstīs.;
Vienkārt, tā nav viņas iniciatīva, jo šādu prasību jau izsacījušas Krievijas zemstes, un, ievedot zemstes, jau laikam arī tā ir domāts, ka no tām vajag izaugt vispārējam valsts parlamentam.;
Baltijas muižniecība nu ar to būtu tikai izsacījusi savu solidarītāti ar Krievijas zemstēm.;
«Vienīgi caur Krievijas ērgli, ja uz mums tiek attiecināti vispārējie valsts likumi,» Dīriķis atbildēja.;
«Mūsu lielā tēvija ir plašā Krievija, bet šaurākā dzimtene mums Baltija, mūsu maizes un dieva zemīte. Latvieši un vācieši, kungi un arāji, tikpat kā abas rokas ... ja viena otru mazgā, abas paliek baltas ...»;
Bet, ja mums autonomija, tad mēs zem Krievijas stipras varas būsim nodrošinājuši savu kultūru šinī zemē uz mūžīgiem laikiem ...;
«Lai nu zinātnieki ieplēš acis! Bet vai es riktīgi neizrunāju?! «Jūsu augstā ekselence, tas ir tā un tā», «mēs Krievijas pavalstnieki» un mūsu «mīļā Baltija ... kopējā dzimtene».;
Katrā ziņā latviešiem jālūdz pretējais tam, ko gribēja vācieši, proti: reformas tāpat kā pārējā Krievijā, Baltijas pilnīgu piesliešanos pārējai valstij un viņas iemītniekiem tādas pat tiesības kā visiem citiem Krievijas pilsoņiem.;
Katrā ziņā latviešiem jālūdz pretējais tam, ko gribēja vācieši, proti: reformas tāpat kā pārējā Krievijā, Baltijas pilnīgu piesliešanos pārējai valstij un viņas iemītniekiem tādas pat tiesības kā visiem citiem Krievijas pilsoņiem.;
Pēc Krimas kara 1856. gadā pie miera līguma Parīzē, ko sauca par Parīzes traktātu, lielvalstis, starp tām abas miera derētājas, Turcija ar Krieviju, vienojās, ka Melnā jūrā nevienai valstij nav brīv turēt karakuģus.;
Krievija spiesta šo noteikumu arī pieņēma, lai gan tas viņu pazemoja un bija pret tās interesēm, jo visi Melnās jūras krasti, neievērojot rosīgo tirdzniecību, tai bija jāatstāj bez apsardzības.;
Kad nu 1870. gadā izcēlās karš starp Prūsiju un Franciju, Krievija diplomātiski pabalstīja Prūsiju un varēja cerēt no pēdējās pretpakalpojumu.;
Tiklīdz Napoleons III — Parīzes traktāta iniciators tika gāzts, Krievija ar apkārtrakstu lielvalstīm paziņoja, ka turpmāk vairs neturēsies pie Parīzes nolīguma.;
Nebija vēl zemstes kā Iekškrievijā, nebija latviešiem arī nekādas citas reprezentatīvas iestādes.;
No mācītiem vīriem krieviski saprata tikai tie, kas bija studējuši Krievijas augstskolās.;
«Tam būs pulcēt it visus tautiešus ap sevi ... Pēterburgā mēs, latvieši, kā tauta nekad nekādu svaru neiegūsim, arī citās Krievijas pilsētās ne ... savu maizi tur ēdīsim, tas ir viss! Bet mūsu dzimtene, Latvija, mūsu Rīga, tā reiz būs latviešu Rīga. Un, kad mēs reiz būsim tūkstots studierētu latviešu vīru, kad mēs būsim desmit tūkstots ... tad Latvija būs liela ... būs ziedu laiki ... trarī—tra—rī! ...»;
«Ir labi,» viņš sacīja, «ka inteliģentā krievu sabiedrība ņēmuse tik noteiktu stāvokli pret vāciešiem. Viņa atzīst, ka Krievija izdarījuse kļūdu, ļaudama Vācijai sakaut Franciju. Vācu pārmērības nu tagad būs jāizbauda arī citām tautībām. Tādēļ tad krievu sabiedrības naids pārgājis arī uz Baltijas vāciešiem, un tas ir labi!»;
«Francijas agrākā izturēšanās,» viņš sacīja, «ir bijusi tāda, ka Krievija tai nevarēja būt draudzīga. Baltijas vācieši paši par sevi diezgan grēkojuši, tā kā tiem nemaz nav jācieš par Vācijas vāciešu grēkiem ...»;
«Mums tagad priekšā praktiskas lietas. Mēs visi esam uzticami Krievijas pavalstnieki, un mūsu tautieši ir atbraukuši nolikt pie troņa pakāpēm mūsu tautas vēlēšanos un pateicību ... Kā viņi tur tiks, kas viņiem ceļu uz turieni izgādās? Redziet, no tam viss atkarājas. Viņi Pēterburgā sveši un nekā nezin ... ik uz soļa tiem vajag vadoņa un paskaidrotāja ... Viņiem palīdzēt, ka tie savu pienākumu var izvest galā, tas tagad ir mūsu goda pienākums ...»;
«Vai jūs esat pārdomājuši, ko jūs lūdzat? ... Jūs prasāt to pašu, kas Iekškrievijā, kura par Baltiju stāv uz daudz zemāka līmeņa. Es pats tagad strādāju līdzi Rītjūras guberņu komisijā, kas izstrādā Baltijai pavisam sevišķu tiesu un administrācijas kārtību. Baltija pie tam domāta kā gluži atsevišķa un patstāvīga valsts daļa, tāpat kā Somija, un jūs nākat un lūdzat ko gluži pretēju ... Ar citiem vārdiem, jūs tagad lūdzat, lai jums atņem to, kas jums ir vairāk nekā pārējai Krievijai ...»;
«Bet mēs negribam vairāk kā to, kas pārējā Krievijā!» atskan viņa sažņaugtā un saspiestā balss — nevar izprast, vai šinīs vārdos izskanēja izbīls vai apspiestas dusmas, vai lepna pacelšanās pār ģenerālgubernatoru ... «Mēs gribam tikai tās pašas tiesības, kas visiem citiem Krievijas pavalstniekiem ... Kas tad mums ir vairāk nekā pārējā Krievijā ...»;
«Bet mēs negribam vairāk kā to, kas pārējā Krievijā!» atskan viņa sažņaugtā un saspiestā balss — nevar izprast, vai šinīs vārdos izskanēja izbīls vai apspiestas dusmas, vai lepna pacelšanās pār ģenerālgubernatoru ... «Mēs gribam tikai tās pašas tiesības, kas visiem citiem Krievijas pavalstniekiem ... Kas tad mums ir vairāk nekā pārējā Krievijā ...»;
«Bet mēs negribam vairāk kā to, kas pārējā Krievijā!» atskan viņa sažņaugtā un saspiestā balss — nevar izprast, vai šinīs vārdos izskanēja izbīls vai apspiestas dusmas, vai lepna pacelšanās pār ģenerālgubernatoru ... «Mēs gribam tikai tās pašas tiesības, kas visiem citiem Krievijas pavalstniekiem ... Kas tad mums ir vairāk nekā pārējā Krievijā ...»;
«Mēs neļausimies, ka mūs atstumj no Krievijas! ... Mēs tagad pameklēsim citur.»;
«No Krievijas jūs mantosiet reformas, bet vācu baroni jums nedod nevienas vietas savā domē ...»;
«Ne aiz kādiem! Mēs Baltijā esot Krievijai kulturālā ziņā priekšā, mums būšot autonomija ... Viņš dod mums draudzīgu padomu braukt atpakaļ uz mājām ... šis gādāšot, ka mēs landtāgā dabonam savus aizstāvjus.»;
«Mēs nedrīkstam ļaut aizskart Krievijas svētumus ... Bet atkarājas no Kārļa Karloviča, vai viņš grib uzticēt man savu pilnvaru ...»;
Mēs nedrīkstam pielaist mūsu radu tautas centienu nogānīšanu un vēl, kur tie kļaujas klāt pie lielās Krievijas.;
Noliecu galvu Pētera Lielā piemiņai, lielus darbus viņš pastrādājis: izcirtis Krievijai logus uz rietumiem, ievedis mums kultūru. Viņa valdīšanas laikā Krievija vairāk gājuse uz priekšu nekā citkārt pa gadu simteņiem.;
Noliecu galvu Pētera Lielā piemiņai, lielus darbus viņš pastrādājis: izcirtis Krievijai logus uz rietumiem, ievedis mums kultūru. Viņa valdīšanas laikā Krievija vairāk gājuse uz priekšu nekā citkārt pa gadu simteņiem.;
To mēs tagad redzam, kā oficiālā Krievija izturas pret uzvarētiem frančiem ...;
Krievijas augstākie kara vadoņi, ģenerāļi un valsts ierēdņi ir vācieši vai domā kā vācieši. Bet nav spoža viņu kara darbu vēsture!;
«Māmuļa-Krievija daudz ko pārcietuse, mani kungi,» Vladimirs Daņilovičs sacīja. «Neaizmirstiet, ka viņa pārcieta gadu simteņus ilgo tatāru jūgu, un tā arī viņa pārcietīs vācu jūgu. Atjaunota un spēcināta tautībā, viņa pacelsies no pīšļiem kā fenikss. Ja Krievija attīstās, kas tad Eiropā vēl viņai var stāties līdzās, viņas saimnieciskai un kulturālai bagātībai, viņas politiskai varai? ... Redziet, šo apziņu mums nebūs zaudēt, kungi, un ticēt savai lietai! ... Bet nu pie priekšmeta: es ieskatu, ka mūsu brāļu tautas delegātiem pie troņa būtu vēl pietikšana pa šādiem diviem ceļiem, pirms — galma ministriju un tad caur Pantaļeimonaju ... jūs zināt, viņa majestātes kancelejas III nodaļu. Bet, kā kā viņi nav privileģēta šķira ar sevišķām tiesībām un priekšrocībām, tad pirmais ceļš tiem nav pieietams. Atliek vēl tikai Pantaļeimonaja ...»;
«Katram Krievijas pilsonim caur viņu tiesība ziņot tronim par parādībām, kas nesaietas ar valsts interesēm ... Un tāda parādība šinī gadījumā ir nedabiskie apstākļi Baltijā.»;
Katram krievu cilvēkam, pat visvienkāršākam, bija tiesība caur viņas muti sacīt: «lūk, pie mums iet tā, tas man izliekas kaitīgs, car tētiņ, nepielaid, novērs to ... kaitīgs tas visai Krievijai!»;
Narodovoļci, nihilisti ar savu kaitīgo atmosfēru saģiftē Krieviju. Neaizmirstiet, kungi, ka 1866. gadā notika atentāts uz viņa majestātes svaidīto dzīvību, un Krievija vēl nebija atjēgusies no apžilbuma, kad 1867. gadā tāds atkal notika. Ir tādēļ jābūt nomodā, un tas daudz ko izskaidro ...»;
«Mēs, lielskungs, vairāk negribam kā tikai to pašu, kas ir Krievuzemē ... dodiet mums tādas pat rektes un tiesības, un mēs vairāk neprasām ...»;
Lai gan Krievijā pašai tautai vēl nebija nekāda teikšana, tomēr arī augstākā birokrātijā bija pārsvarā tie paši šovinistiskie centieni, jo te, kā jau «Goloss» sacīja, bija «pats labākais līdzeklis zemes pārkrievošanai» ... Pēterburgā jau bija atklāts noslēpums, ka ir vēl laika jautājums, kad Rītjūras guberņu komisija tiks likvidēta un Baltijas ģeneralgubernatura atcelta.;
Licis pirmos pamatus kreditsistemai, kura Rīgai par jo lielu svētību; blanko cedēta obligācija ir mūsu baltiešu priekštiesība, jo nav nekur tādas Krievijā.;
Ja mēs vieni gribētu turēties savā laiviņā, tad Rīgai jāsažūst un jātop atkal atpakaļ par to, kas tā bijusi, — šauro viduslaiku pilsētiņu līdz ar viņas nabadzīgo dzīvi ... Bet mēs ar pilniem soļiem ejam pretim jaunai nākotnei, kur Rīga būs miljonu pilsēta, lielās Krievijas vārti uz rietumiem, kultūras vērtību izmaiņas vieta starp austrumiem un rietumiem.;
Pats priekšnieks ar dažiem biedriem enkurniekiem ienesa biedrībai laurus kā krietnākie ūdens braucēji Krievijā iršanās cīņā.;
Caur šo izstādi latvieši nu tika plašā Krievijā un arī citu tautu starpā pazīstami un tie iespēja sev slavu un atzīšanu izpelnīties kā darbīga un izveicīga tauta.
16Sadzīves burzmā1927
Mentioned in text
Pēc ilgāka laika viņa saņēma no Ādama pazi­ņojumu, ka tiekot mobilizēts, bet uz fronti jāiet ne­būšot. Viņš deva padomu velti neuztraukties un, ja iespējams, lūkot nokļūt Krievijā, vienalga kurā pil­sētā, bet, karam beidzoties, doties uz Viļņu.;
Tanī laikā Margerita iepazinās ar bagātu kau­kāziešu ģimeni, kas meklēja francūzieti savai vie­nīgai meitiņai, un taisījās braukt uz Kaukāzu. Viņa nešaubījās, ka iestādamās šaī ģimenē dienestā, bez vismazākā riska nokļūs Krievijā, un pieteicās.
17Seklā, pelēkā ikdienība1906Publishing year/ place
18Senču ērmi1926Mentioned in text„Sabruka Krievija, sabruks laikos arī poļu virskundzība pār Viļņu", sevi mierināja Zigmunds. Viņš staigāja pa aikšti (skvēru) un lūkojās uz gubernātora pils parka pusi, no kurienes vajadzēja nākt Birutei.
19Sfinksa1993
Mentioned in text
Bija aizvadīta lielāka partija tuvu, tālu viesu, kas bija ciemojušies veselu nedēļu: vecie Lībieši ar Valtu bija aizbraukuši atpakaļ uz jūru, un Jānis Gauja bija devies atpakaļ Krievijā, atstādams uz ilgāku laiku Gaujienā sievu Evelīnu ar jaunākajiem bērniem, meitiņām Valduli un Agrīti. Leona līgava Liliana, kā no Vasaras svētkiem viesojās Gaujienā.;
To viņi no paštautiešiem nevar panest; labāk tad aiziet uz lekškrieviju darbā, nekā nāk uz Latviju.;
Krievijā ar viņiem apejoties mīlīgāki, laipnāki.;
Omula neatlaidās, kamēr tam bij jāpateic, ka viņš dosies dziļi Krievijā pie Ata Dangas, kuram tur esot sava tipogrāfija un iedzīve.
20Sibirjakovs1926Mentioned in textpar Krievijas kādreizējās mākslas spožumu
Näitan 26 üksusest 1-20.
Näitan 3 üksusest 1-3.
#NimetusFaili koodIeskaņošanas datumsSaistījuma tips
   
1Interview with Emerita Cinītea4413.05.2021Recording
2Interwiev with Rasma Griņaa4313.05.2021Recording
3Interview with Daina and Ilmārs Janovsa1409.08.2021Recording
Näitan 3 üksusest 1-3.
Näitan 1 üksusest 1-1.
#Nimetus@@@@Organizācijas veidsLaiks vietāSaistījuma tips
    
1Fundukļeja ģimnāzijaAcademic organisationLocation
Näitan 1 üksusest 1-1.

This website uses cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies.

Read more