Krievija

ID1096958
NosaukumsKrievija
Citi nosaukumiРоссия (Paralēlais)
Russia (Paralēlais)
Krievijas Federācija (Paralēlais)
VeidsCountry
AdreseRussia
Platums62.08460613
Garums93.14590444
PrecizitāteKartēts precīzi
EksistējošsEksistējoša
Pievienots1518719480
Atjaunots1519422521
Karte
Näitan 200 üksusest 1-20.
#NimiNodarbošanāsNotikuma laiksSaistījuma tipsKirjeldus
 
1Ačuks
  • publitsist
  • satirist

1914 - 1918
Emigrated
Service

Pirmā pasaules kara laikā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Krieviju.


Pēc dienesta atgriezies Rubenē.

2Lūcija Alutis-Kreicberga
  • fotograaf
Emigrated

Pirmā Pasaules kara laikā devusies bēgļu gaitās.

3Sergejs Ancupovs
  • poliitik
  • musician
1963Birth time/place
4Māra Antēna
  • actress
1916Emigrated
5Olga Arāja
  • organist
  • dirigent
1907Birth time/place
6Augusts Arājs-Bērce
  • author
1919Emigrated
7Ernests Arnis
  • luuletaja
  • ajakirjanik
  • author
30.07.1943Place/time of deathMiris Ustjsurmogas nometnē.

8Pēteris Atspulgs
  • luuletaja
1947 - 1949DeportedPēc Otrā pasaules kara nokļuva čekas spaidu darbu nometnē Krievijā.
9Pēteris Atvars
  • kirjanik
Working place

Strādājis Galējos Ziemeļos konstruktoru birojā, zinātniskās pētniecības institūtā.

10Vija Āboliņa
  • actress
05.04.1951Birth time/place
11Vilis Āboltiņš
  • luuletaja
00.05.1928 - 00.02.1937Residence
12Jānis Balodis
  • ajakirjanik
1920Working place
Service

Strādājis laikrakstu redakcijās "Omskij Zeļeznodorožņik" un "Krasnojarskij Rabočij".


35. strēlnieku divīzija

13Jānis Basmalietis
  • author
1918 - 1920Education
Service
Beidzis kara feldšeru skolu.

Pilsoņu kara laikā cīnījies Sarkanajā armijā.
14Pēteris Bauģis
  • author
1941 - 1944Service
15Gaļina Baženova
  • actress
12.09.1956Birth time/place
16Jānis Bergs
  • agronoom
  • publitsist
  • kirjanik
  • docent
1889 - 1893Working place

Muižu pārvaldnieks.

17Marija Bērziņa
  • õpetaja
  • üliõpilane
  • author
  • lawyer
1916 - 1918Emigrated
18Arturs Bērziņš
  • publitsist
  • literary critic
  • theatre scientist
  • theater critic
1914 - 1915EvacuateTuvojoties vācu karaspēkam, evakuējās uz Krieviju un strādāja Pēterburgā Latviešu
bēgļu centrālkomitejas dienestā kā emisārs, vēlāk kā viens no komitejas sekretāriem.
19Mārtiņš Bērziņš
  • käsitööline
1914 - 1918EmigratedPirmā pasaules kara laikā klīdis pa Krieviju.
20Pēteris Birkerts
  • folklorist
  • literary scholar
1916Working placeDažus mēnešus veic Viskrievijas darba biroja instruktora pienākumus, apbraukā Volgas rajonu no Ņižņijnovgorodas līdz Kazaņai.
Näitan 200 üksusest 1-20.
Näitan 149 üksusest 1-20.
#PisipiltNumberNimetusAastaAttēla autorsAttēla veidsSaistījuma tips
   
1Bridge over the Velikaya river19580127Bridge over the Velikaya river1958AttēlsPlace
2Bridge over the Velikaya river in Ostrov, Russia19580209Bridge over the Velikaya river in Ostrov, Russia1958AttēlsPlace
3Grave of Aleksander Pushkin19580210Grave of Aleksander Pushkin1958AttēlsPlace
4
Malinovka village
20050921Malinovka village2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
5
Malinovka village shop
20050922Malinovka village shop2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
6
Juze Gavars and Ņina Gavare
20050923Juze Gavars and Ņina Gavare2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
7
Juze Gavars with his granddaughter Olga
20050924Juze Gavars with his granddaughter Olga2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
8
Juze Gavars with granddaughter Olga
20050925Juze Gavars with granddaughter Olga2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
9
Juze Gavars
20050926Juze Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
10
Juze Gavars
20050927Juze Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
11
Juze Gavars
20050928Juze Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
12
Juze Gavars
20050929Juze Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
13
Juze Gavars and Ņina Gavare
20050930Juze Gavars and Ņina Gavare2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
14
Beer brewed by Juze Gavars
20050931Beer brewed by Juze Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
15
Ņina Gavare
20050932Ņina Gavare2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
16
Hops garden of Juze Gavars
20050933Hops garden of Juze Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
17
Photos of Agafeja Tolkačova parents
20050934Photos of Agafeja Tolkačova parents2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
18
Agafeja Tolkačova
20050935Agafeja Tolkačova2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
19
Agafeja Tolkačova
20050936Agafeja Tolkačova2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
20
Agafeja Tolkačova with her granddaughter
20050937Agafeja Tolkačova with her granddaughter2005Sanita ReinsoneAttēlsPlace
Näitan 149 üksusest 1-20.
Näitan 110 üksusest 1-20.
#NumberPierakstīšanas laiksSaistījuma tipsTeksta fragments
   
1#LFK 95, 0371926Place of hearing
2#LFK 95, 0381926Place of hearing
3#LFK 95, 0391926Place of hearing
4#LFK 95, 0401926Place of hearing
5#LFK 116, 84209.04.1924Mentioned in the text
6#LFK 880, 1668Place of hearing
7#LFK 880, 1668aPlace of hearing
8#LFK 880, 1669Place of hearing
9#LFK 880, 1669aPlace of hearing
10#LFK 880, 1670Place of hearing
11#LFK 880, 1670aPlace of hearing
12#LFK 880, 1672Place of hearing
13#LFK 880, 1672aPlace of hearing
14#LFK 880, 1673Place of hearing
15#LFK 880, 1673aPlace of hearing
16#LFK 880, 1674Place of hearing
17#LFK 880, 1674aPlace of hearing
18#LFK 880, 1675Place of hearing
19#LFK 880, 1675aPlace of hearing
20#LFK 1730, 64261882Place and time of recording
Place of hearing
Näitan 110 üksusest 1-20.
Näitan 26 üksusest 21-26.
#NimetusPublicēšanas gadsSaistījuma tipsTeksta fragments
   
21"Vestargaria"1932Mentioned in textAizbraucu uz Amerikas kuģiem, lai nekad nepildītu karadienestu Krievijā.
22Apstarotā ceļā1934Mentioned in textVītols ar ģimeni ieradās tikai nākamā gadā pēc miera noslēgšanas ar Krieviju.
23Rīga1951
Mentioned in text
«Nu vairs nē ... izkrimta mūs laukā! Mājas tagad pielaiž pie muižas. Ak, jā! Nezinām nu, kur paliksim ... vai Rīgā, vai iesim uz Krievu zemi ...»;
«Mēs jau arī uz to domu esam,» otra domīgi piebilda. «Mans Lauris dzirdējis, ka Rīgā esot tāds kungs, kas tās zemes Krievu zemē skapējot ...»;
«Lai tik iet, lai tik iet ļautiņi!» Lauris Sutums iesaucās. «Te mēs uz zemēm velti gaidām, Krievu zemē tās dabūsim. Rīgā esot kāds kungs ... tas skapējot zemi siltā zemē. Kvieši tur padodoties tik rupji kā pie mums pupas, labību varot pļaut divreiz gadā. Rīgā tikai vajagot pierakstīties pie tā kunga ... es jau gan domāju iet līdz!»;
Sākām prāvoties. Nebijām labi vēl līdz apriņķa tiesai, kad jau barūns ar muižas ļaudīm izlika manu mantu uz lielceļa. Ko darīt — bija viss jāpārdod! Pēdējā gada renti arī nevajadzēja maksāt, tā ka savs grasis jau mums ir. Ko darīt — jāapskatās citur pasaulē ... Vai tad nu zudīsim, jādzīvo vien būs ... Būs jāpamēģina ar to pašu Krievu zemi.»;
«Uz Krievu zemi, jā!» Lauris viņam piebalsoja. «Te mēs vairs nekādu labumu nesagaidīsim.»;
«To jau arī es saku,» Mikums domīgi attrauca. «Labuma te nekāda nebūs, kamēr nāks kāds karš vai mēris, kas tos cilvēkus drusciņ pašķīstīs. Kas tad paliks, tiem būs labāki. Tagad cits citam min papēžus nost ... Bet Krievu zemē, tur cita lieta.»;
Kāds vīrs, kuram bija baznīcas pērmindera izskats, piepeši ieklepojās. «Tur jau blēdība ar to Krievu zemi vien esot! Mums mācītājs no kanceles sacīja. Lai neejot, lai neejot, lai neklausot vilstījumiem! Lai palasoties tais Latviešu Ceitungās, cik grūti ejot ... Es pats lasīju ... driķētas Jelgavā pie Stefenhagena un dēla. Tiem ļautiņiem, kas tur aizgājuši, jau neesot ne maizes, nekā. Miltus ūdenī kuļot un ēdot ... dieva vārds!»;
«Es jūsu būšanu ņisaprot ,» unguris iejaucās valodā. «Kam ir, tam ir, kam nav, tam nav nekā. A pie Krievu zemē, v'našu guberņiju, ikkatrai dušai savs zemes gabals. Izdala visiem, cik iznāk pēc šņorēm ... Katram savu štuku ... visiem vienādi. Ir vairāk zemes obščinai, iznāk katram lielāks gabals, ir zemes mazāk, ir tev mazāks gabals. Nāk jaunas dušas klāt, pārdala zemi atkal par jaunu ...»;
Kāds cūku kupčis stāstīja, ka esot sastapis lielu braucēju rindu aizgājēju ar visām mantām un bērniņiem. Uz Krievu zemi ceļojot. Arī viņu pusē daudz pošoties. «Sak, kas tas būs?» viņš bažīgi iebilda. «Sāks kungiem un saimniekiem kalpu trūkt?! »;
Sākām prāvoties. Nebijām labi vēl līdz apriņķa tiesai, kad jau barūns ar muižas ļaudīm izlika manu mantu uz lielceļa. Ko darīt — bija viss jāpārdod! Pēdējā gada renti arī nevajadzēja maksāt, tā ka savs grasis jau mums ir. Ko darīt — jāapskatās citur pasaulē ... Vai tad nu zudīsim, jādzīvo vien būs ... Būs jāpamēģina ar to pašu Krievu zemi.»;
«Uz Krievu zemi, jā!» Lauris viņam piebalsoja. «Te mēs vairs nekādu labumu nesagaidīsim.»;
«To jau arī es saku,» Mikums domīgi attrauca. «Labuma te nekāda nebūs, kamēr nāks kāds karš vai mēris, kas tos cilvēkus drusciņ pašķīstīs. Kas tad paliks, tiem būs labāki. Tagad cits citam min papēžus nost ... Bet Krievu zemē, tur cita lieta.»;
Kāds vīrs, kuram bija baznīcas pērmindera izskats, piepeši ieklepojās. «Tur jau blēdība ar to Krievu zemi vien esot! Mums mācītājs no kanceles sacīja. Lai neejot, lai neejot, lai neklausot vilstījumiem! Lai palasoties tais Latviešu Ceitungās, cik grūti ejot ... Es pats lasīju ... driķētas Jelgavā pie Stefenhagena un dēla. Tiem ļautiņiem, kas tur aizgājuši, jau neesot ne maizes, nekā. Miltus ūdenī kuļot un ēdot ... dieva vārds!»;
«Jā, jā, to pašu es ar saku, jo, kad tur tās zemes nav, cik vajag, tad tas ir tikpat kā nemaz. Āre, tāpēc jau viņi nāk šurp no Krievu zemes par lāčeniekiem ... nav ko ēst. Nekur jau tik skaidra dzīve nav kā pie mums.»;
«Tas, ko jūs te, draugi, savedat, tas ir tikpat kā piliens jūrā,» kučieris apzinīgi atmeta ar roku. «Ja mums nenāktu preces no Krievu zemes ar strūgām, tad mēs būtu bētē ... Apdomājies, tas jau ir milzums ļaužu, kas grib ēst ...»;
Jo lielie plūdi jau bija noskrējuši un nāca vēl tikai biezum biezs Krievu zemes ledus smalkākiem gabaliem.;
Bet tad viņam izlikās, it kā ledus Daugavā stāvētu uz vietas, bet otrā pusē Rīga ar saviem slaidajiem torņiem steigtos uz priekšu ... steigtos uz Krievu zemes pusi ... pie tam tik ātri, ka viņam acis apžilba un galva sāka reibt.;
Vienu lūguma rakstu lai tiem iztaisot pie tā kunga, pie kura jāpieteicoties, kad gribot Krievu zemē zemes.;
«Bet tas ir viens krievu kungs!» Lauris atspēkoja. Raksti tā: mēs zinām, ka ķeizars un krievu kungi grib, lai mums būtu zemes, bet tās mums gājušas garām caur blēdību. Un tādēļ, ja te nevar, tad lai dod mums zemes Krievu zemē, jo mēs esam riktīgi arāji ...»;
«Re, re, tā būs pareizi, izraksti tā!» Mikums priecīgs iesaucās, «ja te nevar, lai mums dod Krievu zemē, jo mēs esam riktīgi arāji ...»;
«Man tik teica to,» Lauris paskaidroja, «ka tādi kungi, kas patiesi par mums, arāju cilvēkiem, stāvot, esot tikai divi. Viens no viņiem sakot, ka latviešiem visiem vajagot ar kuģiem braukt, tad viņi ātri vien būšot tik bagāti, ka tikšot no vāciešiem vaļā ... Un tas otris atkal: ka visiem arājiem vajag prasīt zemes un, ja te nav, tad visiem sataisīties kopā un iet uz Krievu zemi ... Tā man teica! . ..»;
Administrācijai ir tas gods pie pilsētas uzplaukšanas strādāt kopā ar tik cienījamu rāti, ar tik saprātīgiem ģildes priekšstāvjiem un ar tik mērķa apzinīgiem pilsoņiem, kuri ne acumirkli neaizmirst, ka viņi ir balti un ka viņi šīs zemes vēsturiskām tradicijām parādā — uzturēt arī uz priekšu savas atsevišķās īpatnības kā atsevišķs loceklis lielās Krievu valsts kopības ķēdē ...;
Krievija, kā visas zīmes rāda, nenoliedzami atronas lielu reformu priekšvakarā. Arī Rīga kā viņas sastāvdaļa nevarēs izvairīties no šīm reformām jo vairāk tādēļ, ka dažas mūsu formas pārāk novecojušas.;
Tur ir kāds nemiera gars Krišjānis Valdemārs, kurš musina latviešus pulkiem aiziet uz Iekškrieviju, nodibināt tur kolonijas, piesolīdams tiem tur nedzirdētus labumus un brīvības ...;
«Atļaujiet man izsacīt līdz galam. Ka latviešu tauta atdabūjusi brīvību un savas cilvēciskās tiesības, par to viņai jāpateicas Krievijas ērglim. Tādēļ itin dabiski viņas simpātijas uz Krieviju un visu, kas krievisks ...;
«Atļaujiet man izsacīt līdz galam. Ka latviešu tauta atdabūjusi brīvību un savas cilvēciskās tiesības, par to viņai jāpateicas Krievijas ērglim. Tādēļ itin dabiski viņas simpātijas uz Krieviju un visu, kas krievisks ...;
Mēs te nedzīvojam krievu valstī, bet Vācijas provincē ...;
«Tavs tēvs ir taisns cilvēks, kuram neviens neko nevar padarīt! Katrā laikā riktīgs Krievijas pavalstnieks! Ko vācietis saka, tas man nav jāzin ...;
T(h)o tikai še var pie jums iekš Rußland ... Pie mums iekš Sachsen ir cit Rechte.;
Tādēļ, ka viņš aizstāvēja Krievu valsts intereses pret vāciešu intrigām?;
Tā kā viņu nosūnojušās privilēģijas nesaietas ar Krievijas valsts likumiem, tie par varī cenšas uzturēt savu veco tiesisko kārtību un uz tās pamatiem izbūvēt tālāk jaunu, kura nodrošinātu viņiem priekšstāvību uz visiem laikiem.;
Pats Gustavs Danijels ir ārzemnieks un tikai vēlākā laikā pieņēmis Krievijas pavalstniecību.;
«Kad neb(h)ūt to auslender, jūs visi ēkš Rußland stāvēt kā Ochsen am Berge!»;
Jūs visi esat gerade tikpat dum kā prūši ... to kunst jūs nozog no mums, zachšem ... jūs vis te ēkš Rußland esattikai dummes Vieh ...»;
«Kur tev tad bads vairs var būt? Nebūs mums noaudzis, atvedīs no Krievu zemes un Melnās jūras ... Tādi eizenbāni ir liela lieta! ...»;
Es domāju, ka savas biedrības gada svētkus mums vajadzēs nolikt uz 19. februāri, t. i., to dienu, kad Krievijas zemnieki tika atsvabināti no dzimtbūšanas ...;
Te pie goda mielasta piedalījās ļoti daudzi lauku delegāti, bet arī Richards Tomsons, kurš toreiz atrādās savas popularītātes un slavas augstumos, turēja spīdošu runu, cildināja latvju zemkopjus kā tautas kodolu, cildināja Krievijas valdnieku liberālismu, kuri devuši latviešiem brīvību.;
Brīvlaišanas dienu, 19. februāri, kurā arī visa Krievija atsvabināta no verdzības jūga, viņš lika priekšā iezīmēt un godināt ar to, ka tai par piemiņu tiek dibināta kāda augstāka skola ar nosaukumu Aleksandera skola, kura lai sevišķi latviešu zemkopju šķirai sniegtu lielāku izglītību, kas tai pienākas.;
Tā kā Baltijā dzimtbūšanas atcelšana bija notikuse daudz agrāk nekā Krievijā, tad varēja lietu nostādīt tā, it kā Baltijas lielkungi paši to būtu gribējuši un valdībai tikmēr plijušies virsū, kamēr tā viņu lūgumu arī ievērojuse.;
«Rīgā ir iestājusēs viena no jaunlatviešu nemieru cēlējiem vadīta Latviešu biedrība, kura iekš savas darbošanās tīko iet pret to no Vāciešiem un Luteriešiem celtu Latviešu Draugu biedrību un gādāt Latviešu tautu jaunajai Krievijai pievest.;
Pēc tam kad tā jau patlaban atcelta Krievijā un Ziemeļamerikā verdzības piekritēji karā zaudējuši?;
«Visus tos gadus pa Krievu zemi nodzīvojām ... uz Pleskavas šosejas stabiņus mālējām ...»;
«Vajakis, tad tu esi izmalis gan to Krievu zemi!» Mikums atkal uzsāka.;
«Bet kā tad tur vispār pa to Krievu zemi iet! Ko tad tur laba dzird?»;
«Ko nu par Krievu zemi runāt ... tur labi iet! Katram tur ir savs zemes stūris un dzimtbūšana kā atcelta, tā paliek atcelta! ... Bet pie jums, Baltijā ... ai, ai, te būs atkal sūri ...»;
Pēc tam kad tā jau patlaban atcelta Krievijā un Ziemeļamerikā verdzības piekritēji karā zaudējuši?;
«Raugoties pēc Iekškrievijas apstākļiem, kur vēl ir tagad neviens nevar stādīties priekšā zemnieku bez zemes, tas nav nekāds aplams un pārspīlēts solījums.;
Pie mums Krievijā vienīgi ķeizaram un patvaldniekam tiesība dot likumus, un šāds prasījums iziet acīm redzot uz patvaldības aprobežošanu, citiem vārdiem, tiecas pēc parlamentarīskās kārtības tāpat kā Rietumeiropas valstīs.;
Vienkārt, tā nav viņas iniciatīva, jo šādu prasību jau izsacījušas Krievijas zemstes, un, ievedot zemstes, jau laikam arī tā ir domāts, ka no tām vajag izaugt vispārējam valsts parlamentam.;
Baltijas muižniecība nu ar to būtu tikai izsacījusi savu solidarītāti ar Krievijas zemstēm.;
«Vienīgi caur Krievijas ērgli, ja uz mums tiek attiecināti vispārējie valsts likumi,» Dīriķis atbildēja.;
«Mūsu lielā tēvija ir plašā Krievija, bet šaurākā dzimtene mums Baltija, mūsu maizes un dieva zemīte. Latvieši un vācieši, kungi un arāji, tikpat kā abas rokas ... ja viena otru mazgā, abas paliek baltas ...»;
Bet, ja mums autonomija, tad mēs zem Krievijas stipras varas būsim nodrošinājuši savu kultūru šinī zemē uz mūžīgiem laikiem ...;
«Lai nu zinātnieki ieplēš acis! Bet vai es riktīgi neizrunāju?! «Jūsu augstā ekselence, tas ir tā un tā», «mēs Krievijas pavalstnieki» un mūsu «mīļā Baltija ... kopējā dzimtene».;
Katrā ziņā latviešiem jālūdz pretējais tam, ko gribēja vācieši, proti: reformas tāpat kā pārējā Krievijā, Baltijas pilnīgu piesliešanos pārējai valstij un viņas iemītniekiem tādas pat tiesības kā visiem citiem Krievijas pilsoņiem.;
Katrā ziņā latviešiem jālūdz pretējais tam, ko gribēja vācieši, proti: reformas tāpat kā pārējā Krievijā, Baltijas pilnīgu piesliešanos pārējai valstij un viņas iemītniekiem tādas pat tiesības kā visiem citiem Krievijas pilsoņiem.;
Pēc Krimas kara 1856. gadā pie miera līguma Parīzē, ko sauca par Parīzes traktātu, lielvalstis, starp tām abas miera derētājas, Turcija ar Krieviju, vienojās, ka Melnā jūrā nevienai valstij nav brīv turēt karakuģus.;
Krievija spiesta šo noteikumu arī pieņēma, lai gan tas viņu pazemoja un bija pret tās interesēm, jo visi Melnās jūras krasti, neievērojot rosīgo tirdzniecību, tai bija jāatstāj bez apsardzības.;
Kad nu 1870. gadā izcēlās karš starp Prūsiju un Franciju, Krievija diplomātiski pabalstīja Prūsiju un varēja cerēt no pēdējās pretpakalpojumu.;
Tiklīdz Napoleons III — Parīzes traktāta iniciators tika gāzts, Krievija ar apkārtrakstu lielvalstīm paziņoja, ka turpmāk vairs neturēsies pie Parīzes nolīguma.;
Nebija vēl zemstes kā Iekškrievijā, nebija latviešiem arī nekādas citas reprezentatīvas iestādes.;
No mācītiem vīriem krieviski saprata tikai tie, kas bija studējuši Krievijas augstskolās.;
«Tam būs pulcēt it visus tautiešus ap sevi ... Pēterburgā mēs, latvieši, kā tauta nekad nekādu svaru neiegūsim, arī citās Krievijas pilsētās ne ... savu maizi tur ēdīsim, tas ir viss! Bet mūsu dzimtene, Latvija, mūsu Rīga, tā reiz būs latviešu Rīga. Un, kad mēs reiz būsim tūkstots studierētu latviešu vīru, kad mēs būsim desmit tūkstots ... tad Latvija būs liela ... būs ziedu laiki ... trarī—tra—rī! ...»;
«Ir labi,» viņš sacīja, «ka inteliģentā krievu sabiedrība ņēmuse tik noteiktu stāvokli pret vāciešiem. Viņa atzīst, ka Krievija izdarījuse kļūdu, ļaudama Vācijai sakaut Franciju. Vācu pārmērības nu tagad būs jāizbauda arī citām tautībām. Tādēļ tad krievu sabiedrības naids pārgājis arī uz Baltijas vāciešiem, un tas ir labi!»;
«Francijas agrākā izturēšanās,» viņš sacīja, «ir bijusi tāda, ka Krievija tai nevarēja būt draudzīga. Baltijas vācieši paši par sevi diezgan grēkojuši, tā kā tiem nemaz nav jācieš par Vācijas vāciešu grēkiem ...»;
«Mums tagad priekšā praktiskas lietas. Mēs visi esam uzticami Krievijas pavalstnieki, un mūsu tautieši ir atbraukuši nolikt pie troņa pakāpēm mūsu tautas vēlēšanos un pateicību ... Kā viņi tur tiks, kas viņiem ceļu uz turieni izgādās? Redziet, no tam viss atkarājas. Viņi Pēterburgā sveši un nekā nezin ... ik uz soļa tiem vajag vadoņa un paskaidrotāja ... Viņiem palīdzēt, ka tie savu pienākumu var izvest galā, tas tagad ir mūsu goda pienākums ...»;
«Vai jūs esat pārdomājuši, ko jūs lūdzat? ... Jūs prasāt to pašu, kas Iekškrievijā, kura par Baltiju stāv uz daudz zemāka līmeņa. Es pats tagad strādāju līdzi Rītjūras guberņu komisijā, kas izstrādā Baltijai pavisam sevišķu tiesu un administrācijas kārtību. Baltija pie tam domāta kā gluži atsevišķa un patstāvīga valsts daļa, tāpat kā Somija, un jūs nākat un lūdzat ko gluži pretēju ... Ar citiem vārdiem, jūs tagad lūdzat, lai jums atņem to, kas jums ir vairāk nekā pārējai Krievijai ...»;
«Bet mēs negribam vairāk kā to, kas pārējā Krievijā!» atskan viņa sažņaugtā un saspiestā balss — nevar izprast, vai šinīs vārdos izskanēja izbīls vai apspiestas dusmas, vai lepna pacelšanās pār ģenerālgubernatoru ... «Mēs gribam tikai tās pašas tiesības, kas visiem citiem Krievijas pavalstniekiem ... Kas tad mums ir vairāk nekā pārējā Krievijā ...»;
«Bet mēs negribam vairāk kā to, kas pārējā Krievijā!» atskan viņa sažņaugtā un saspiestā balss — nevar izprast, vai šinīs vārdos izskanēja izbīls vai apspiestas dusmas, vai lepna pacelšanās pār ģenerālgubernatoru ... «Mēs gribam tikai tās pašas tiesības, kas visiem citiem Krievijas pavalstniekiem ... Kas tad mums ir vairāk nekā pārējā Krievijā ...»;
«Bet mēs negribam vairāk kā to, kas pārējā Krievijā!» atskan viņa sažņaugtā un saspiestā balss — nevar izprast, vai šinīs vārdos izskanēja izbīls vai apspiestas dusmas, vai lepna pacelšanās pār ģenerālgubernatoru ... «Mēs gribam tikai tās pašas tiesības, kas visiem citiem Krievijas pavalstniekiem ... Kas tad mums ir vairāk nekā pārējā Krievijā ...»;
«Mēs neļausimies, ka mūs atstumj no Krievijas! ... Mēs tagad pameklēsim citur.»;
«No Krievijas jūs mantosiet reformas, bet vācu baroni jums nedod nevienas vietas savā domē ...»;
«Ne aiz kādiem! Mēs Baltijā esot Krievijai kulturālā ziņā priekšā, mums būšot autonomija ... Viņš dod mums draudzīgu padomu braukt atpakaļ uz mājām ... šis gādāšot, ka mēs landtāgā dabonam savus aizstāvjus.»;
«Mēs nedrīkstam ļaut aizskart Krievijas svētumus ... Bet atkarājas no Kārļa Karloviča, vai viņš grib uzticēt man savu pilnvaru ...»;
Mēs nedrīkstam pielaist mūsu radu tautas centienu nogānīšanu un vēl, kur tie kļaujas klāt pie lielās Krievijas.;
Noliecu galvu Pētera Lielā piemiņai, lielus darbus viņš pastrādājis: izcirtis Krievijai logus uz rietumiem, ievedis mums kultūru. Viņa valdīšanas laikā Krievija vairāk gājuse uz priekšu nekā citkārt pa gadu simteņiem.;
Noliecu galvu Pētera Lielā piemiņai, lielus darbus viņš pastrādājis: izcirtis Krievijai logus uz rietumiem, ievedis mums kultūru. Viņa valdīšanas laikā Krievija vairāk gājuse uz priekšu nekā citkārt pa gadu simteņiem.;
To mēs tagad redzam, kā oficiālā Krievija izturas pret uzvarētiem frančiem ...;
Krievijas augstākie kara vadoņi, ģenerāļi un valsts ierēdņi ir vācieši vai domā kā vācieši. Bet nav spoža viņu kara darbu vēsture!;
«Māmuļa-Krievija daudz ko pārcietuse, mani kungi,» Vladimirs Daņilovičs sacīja. «Neaizmirstiet, ka viņa pārcieta gadu simteņus ilgo tatāru jūgu, un tā arī viņa pārcietīs vācu jūgu. Atjaunota un spēcināta tautībā, viņa pacelsies no pīšļiem kā fenikss. Ja Krievija attīstās, kas tad Eiropā vēl viņai var stāties līdzās, viņas saimnieciskai un kulturālai bagātībai, viņas politiskai varai? ... Redziet, šo apziņu mums nebūs zaudēt, kungi, un ticēt savai lietai! ... Bet nu pie priekšmeta: es ieskatu, ka mūsu brāļu tautas delegātiem pie troņa būtu vēl pietikšana pa šādiem diviem ceļiem, pirms — galma ministriju un tad caur Pantaļeimonaju ... jūs zināt, viņa majestātes kancelejas III nodaļu. Bet, kā kā viņi nav privileģēta šķira ar sevišķām tiesībām un priekšrocībām, tad pirmais ceļš tiem nav pieietams. Atliek vēl tikai Pantaļeimonaja ...»;
«Katram Krievijas pilsonim caur viņu tiesība ziņot tronim par parādībām, kas nesaietas ar valsts interesēm ... Un tāda parādība šinī gadījumā ir nedabiskie apstākļi Baltijā.»;
Katram krievu cilvēkam, pat visvienkāršākam, bija tiesība caur viņas muti sacīt: «lūk, pie mums iet tā, tas man izliekas kaitīgs, car tētiņ, nepielaid, novērs to ... kaitīgs tas visai Krievijai!»;
Narodovoļci, nihilisti ar savu kaitīgo atmosfēru saģiftē Krieviju. Neaizmirstiet, kungi, ka 1866. gadā notika atentāts uz viņa majestātes svaidīto dzīvību, un Krievija vēl nebija atjēgusies no apžilbuma, kad 1867. gadā tāds atkal notika. Ir tādēļ jābūt nomodā, un tas daudz ko izskaidro ...»;
«Mēs, lielskungs, vairāk negribam kā tikai to pašu, kas ir Krievuzemē ... dodiet mums tādas pat rektes un tiesības, un mēs vairāk neprasām ...»;
Lai gan Krievijā pašai tautai vēl nebija nekāda teikšana, tomēr arī augstākā birokrātijā bija pārsvarā tie paši šovinistiskie centieni, jo te, kā jau «Goloss» sacīja, bija «pats labākais līdzeklis zemes pārkrievošanai» ... Pēterburgā jau bija atklāts noslēpums, ka ir vēl laika jautājums, kad Rītjūras guberņu komisija tiks likvidēta un Baltijas ģeneralgubernatura atcelta.;
Licis pirmos pamatus kreditsistemai, kura Rīgai par jo lielu svētību; blanko cedēta obligācija ir mūsu baltiešu priekštiesība, jo nav nekur tādas Krievijā.;
Ja mēs vieni gribētu turēties savā laiviņā, tad Rīgai jāsažūst un jātop atkal atpakaļ par to, kas tā bijusi, — šauro viduslaiku pilsētiņu līdz ar viņas nabadzīgo dzīvi ... Bet mēs ar pilniem soļiem ejam pretim jaunai nākotnei, kur Rīga būs miljonu pilsēta, lielās Krievijas vārti uz rietumiem, kultūras vērtību izmaiņas vieta starp austrumiem un rietumiem.;
Pats priekšnieks ar dažiem biedriem enkurniekiem ienesa biedrībai laurus kā krietnākie ūdens braucēji Krievijā iršanās cīņā.;
Caur šo izstādi latvieši nu tika plašā Krievijā un arī citu tautu starpā pazīstami un tie iespēja sev slavu un atzīšanu izpelnīties kā darbīga un izveicīga tauta.
24Iedzimtais grēks. 1. daļa1954Mentioned in textDakteris ar mācītāju runāja par politiku, apsprieda Krievijas, Anglijas un Persijas avantūru un mūžīgo Marokas jautājumu starp Franciju un Vāciju, tad pārgāja uz jaunākajām domes un pilsētas vēlēšanām.
25Sfinksa1993
Mentioned in text
Bija aizvadīta lielāka partija tuvu, tālu viesu, kas bija ciemojušies veselu nedēļu: vecie Lībieši ar Valtu bija aizbraukuši atpakaļ uz jūru, un Jānis Gauja bija devies atpakaļ Krievijā, atstādams uz ilgāku laiku Gaujienā sievu Evelīnu ar jaunākajiem bērniem, meitiņām Valduli un Agrīti. Leona līgava Liliana, kā no Vasaras svētkiem viesojās Gaujienā.;
To viņi no paštautiešiem nevar panest; labāk tad aiziet uz lekškrieviju darbā, nekā nāk uz Latviju.;
Krievijā ar viņiem apejoties mīlīgāki, laipnāki.;
Omula neatlaidās, kamēr tam bij jāpateic, ka viņš dosies dziļi Krievijā pie Ata Dangas, kuram tur esot sava tipogrāfija un iedzīve.
26Тает снег на птичьей головке2020Publishing year/ place
Näitan 26 üksusest 21-26.
Näitan 1 üksusest 1-1.
#Nimetus@@@@Organizācijas veidsLaiks vietāSaistījuma tips
    
1Fundukļeja ģimnāzijaAcademic organisationLocation
Näitan 1 üksusest 1-1.

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.