ID | 1096958 |
---|---|
Nosaukums | Krievija |
Citi nosaukumi | Россия (Paralēlais) Russia (Paralēlais) Krievijas Federācija (Paralēlais) |
Veids | Valsts |
Adrese | Russia |
Platums | 62.08460613 |
Garums | 93.14590444 |
Precizitāte | Kartēts precīzi |
Eksistējošs | Eksistējoša |
Pievienots | 1518719480 |
Atjaunots | 1519422521 |
Karte |
# | Vārds | Nodarbošanās | Notikuma laiks | Saistījuma tips | Apraksts |
---|---|---|---|---|---|
161 | Leonija Ozolkalne |
| 1915 | Emigrē | |
162 | Andrejs Ozols | Dzīvesvieta | |||
163 | Kārlis Pelēkais |
| 1919 - 1921 | Dienests Dienests | Sarkanās armijas rindās cīnījies Pilsoņu kara frontē. |
164 | Tamāra Petrova | 1927 | Dzimšanas laiks/vieta | ||
165 | Laimons Pēlmanis |
| 1943 - 1945 | Dienests | Darbojies 43. latviešu gvardes divīzijas Dziesmu un deju ansamblī – spēlējis vijoli un dombru, rakstījis dziesmu tekstus, atdzejojis un komponējis, bijis ansambļa literārās daļas vadītājs. |
166 | Augustīne Pētersone–Irbiņa |
| 03.07.1887 | Dzimšanas laiks/vieta | Dzimusi Jeņisejas guberņā. |
167 | Jūlijs Pētersons |
| 1901 - 1906 | Deportācija Emigrē Darbavieta | Bēgļu gaitās. Strādājis aptiekā Ostaškovā un Pleskavā. |
168 | Elza Pinne |
| 1914 - 19.02.1919 | Emigrē | |
169 | Berta Pīpiņa |
| 1904 - 1909 | Ceļojums | |
170 | Eiženija Plandere |
| 1941 - 1944 | Darbavieta | Kstiņinas mazpilsēta, ārste |
171 | Agrofena Proļetova | 1922 | Dzimšanas laiks/vieta | ||
172 | Emīlija Prūsa |
| 1899 | Darbavieta | Mājskolotāja dažādās Krievijas pilsētās. 11 gadus Pēterpilī pasniedz vācu valodas stundas divās tirdzniecības skolās. |
173 | Jēkabs Purkalītis |
| 1918 | Miršanas laiks/vieta | Miris pēc 1918. gada Krievijā. |
174 | Seimaņs Putāns |
| 1918 - 1921 | Dienests | Mobilizēts. Piedalījās Krievijas Pilsoņu karā kā Sarkanās armijas kareivis. |
175 | Alfreds Putniņš |
| 1949 - 1955 | Deportācija | Vairāk nekā 10 gadus pavadījis gūstekņu nometnēs Krievijā un Kazahijā. |
176 | Valdis Pūķis |
| 1939 | Darbavieta Evakuācija | Skolotājs. 2. pasaules kara laikā evakuējies uz Krieviju, kur strādājis par skolotāju. |
177 | Juris Ratušnijs | 1940 | Dzimšanas laiks/vieta | ||
178 | Indriķis Reinbergs |
| 1914 - 1917 | Izglītība Dienests | Mācījies Čugujevas karaskolā. Iesaukts Krievijas armijā. No 1915. gada maija dienējis 227. Jepifanskas pulkā, piedalījies kaujās, apbalvots ar Staņislava un Annas dažādu šķiru ordeņiem. 1917. gada sākumā Maskavā darbojies kopā ar pulkvedi F. Briedi monarhistiskajā B. Savinkova "Dzimtenes un brīvības aizstāvēšanas savienībā". Pēc neveiksmīga mēģinājuma atbrīvot apcietināto pulkvedi Briedi aizmuguriski piespriests nāves sods un izsolīta 10 000 rubļu balva viņa atrašanai. |
179 | Iveta Rēdliha |
| 2020 | Izglītība | НейроГрафика от автора метода Павла Пискарёва Neirografikas Instruktore; estētiskais koučs (Инструктор Нейрографики; Эстетический коуч). |
180 | Fricis Rokpelnis |
| 1941 - 1945 | Darbavieta Dienests | Korespondents |
# | Sīkbilde | Nr. | Nosaukums | Gads | Attēla autors | Attēla veids | Saistījuma tips |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | ![]() | 19580127 | Tilts pār Veļikaju | 1958 | Attēls | Attēla radīšanas vieta | |
2 | ![]() | 19580209 | Tilts pār Veļikuju upi | 1958 | Attēls | Attēla radīšanas vieta | |
3 | ![]() | 19580210 | Aleksandra Puškina kaps | 1958 | Attēls | Attēla radīšanas vieta | |
4 | Maļinovkas ciems | 20050921 | Maļinovkas ciems | 2005 | Sanita Reinsone | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
5 | Maļinovkas ciema veikals | 20050922 | Maļinovkas ciema veikals | 2005 | Sanita Reinsone | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
6 | Juze Gavars un Ņina Gavare | 20050923 | Juze Gavars un Ņina Gavare | 2005 | Sanita Reinsone | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
7 | Juze Gavars ar mazmeitu Olgu | 20050924 | Juze Gavars ar mazmeitu Olgu | 2005 | Sanita Reinsone | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
8 | Juze Gavars ar mazmeitu Olgu | 20050925 | Juze Gavars ar mazmeitu Olgu | 2005 | Sanita Reinsone | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
9 | Juze Gavars | 20050926 | Juze Gavars | 2005 | Sanita Reinsone | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
10 | Juze Gavars | 20050927 | Juze Gavars | 2005 | Sanita Reinsone | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
11 | Juze Gavars | 20050928 | Juze Gavars | 2005 | Sanita Reinsone | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
12 | Juze Gavars | 20050929 | Juze Gavars | 2005 | Sanita Reinsone | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
13 | Juze Gavars un Ņina Gavare | 20050930 | Juze Gavars un Ņina Gavare | 2005 | Sanita Reinsone | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
14 | Juzes Gavara darītais alus | 20050931 | Juzes Gavara darītais alus | 2005 | Sanita Reinsone | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
15 | Ņina Gavare | 20050932 | Ņina Gavare | 2005 | Sanita Reinsone | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
16 | Juzes Gavara apiņu dārzs | 20050933 | Juzes Gavara apiņu dārzs | 2005 | Sanita Reinsone | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
17 | Agafejas Tolkačovas vecāku fotogrāfijas | 20050934 | Agafejas Tolkačovas vecāku fotogrāfijas | 2005 | Sanita Reinsone | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
18 | Agafeja Tolkačova | 20050935 | Agafeja Tolkačova | 2005 | Sanita Reinsone | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
19 | Agafeja Tolkačova | 20050936 | Agafeja Tolkačova | 2005 | Sanita Reinsone | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
20 | Agafeja Tolkačova ar mazmeitu | 20050937 | Agafeja Tolkačova ar mazmeitu | 2005 | Sanita Reinsone | Attēls | Attēla radīšanas vieta |
# | Nr. | Pierakstīšanas laiks | Saistījuma tips | Teksta fragments |
---|---|---|---|---|
1 | #LFK 95, 037 | 1926 | Dzirdēšanas vieta | |
2 | #LFK 95, 038 | 1926 | Dzirdēšanas vieta | |
3 | #LFK 95, 039 | 1926 | Dzirdēšanas vieta | |
4 | #LFK 95, 040 | 1926 | Dzirdēšanas vieta | |
5 | #LFK 116, 842 | 09.04.1924 | Tekstā minēta vieta | |
6 | #LFK 880, 1668 | Dzirdēšanas vieta | ||
7 | #LFK 880, 1668a | Dzirdēšanas vieta | ||
8 | #LFK 880, 1669 | Dzirdēšanas vieta | ||
9 | #LFK 880, 1669a | Dzirdēšanas vieta | ||
10 | #LFK 880, 1670 | Dzirdēšanas vieta | ||
11 | #LFK 880, 1670a | Dzirdēšanas vieta | ||
12 | #LFK 880, 1672 | Dzirdēšanas vieta | ||
13 | #LFK 880, 1672a | Dzirdēšanas vieta | ||
14 | #LFK 880, 1673 | Dzirdēšanas vieta | ||
15 | #LFK 880, 1673a | Dzirdēšanas vieta | ||
16 | #LFK 880, 1674 | Dzirdēšanas vieta | ||
17 | #LFK 880, 1674a | Dzirdēšanas vieta | ||
18 | #LFK 880, 1675 | Dzirdēšanas vieta | ||
19 | #LFK 880, 1675a | Dzirdēšanas vieta | ||
20 | #LFK 1730, 6426 | 1882 | Pierakstīšanas laiks un vieta Dzirdēšanas vieta |
# | Nosaukums | Publicēšanas gads | Saistījuma tips | Teksta fragments |
---|---|---|---|---|
1 | Uz Parīzi, uz pasaules izstādi! | 1900 | Minēts tekstā | Kad jautāti no kurienes, pateicām, ka no Krievijas, tad franču acīs uzliesmoja tāds draudzības un mīlestības stars, it kā būtu viņu vissirsnīgākā stīga aizskārta, it kā tie ko nezin, cik mīļu un dārgu ieraudzītu, tie bija tik viesmīlīgi, ka sāka mūs cienāt un ne par ko neļāva maksāt un runāja sirsnīgi un mīļi par simpātijām ar Krieviju.; Kad jautāti no kurienes, pateicām, ka no Krievijas, tad franču acīs uzliesmoja tāds draudzības un mīlestības stars, it kā būtu viņu vissirsnīgākā stīga aizskārta, it kā tie ko nezin, cik mīļu un dārgu ieraudzītu, tie bija tik viesmīlīgi, ka sāka mūs cienāt un ne par ko neļāva maksāt un runāja sirsnīgi un mīļi par simpātijām ar Krieviju. |
2 | Seklā, pelēkā ikdienība | 1906 | Izdošanas gads/vieta | |
3 | Vēstules iz Parīzes I | 1912 | Minēts tekstā | Un, protams, nav ko brīnīties, ja auditorijā, kur Denis lasa par Krievijas vēstures periodu starp 1848.–1870. gadiem visnotaļ dzird krieviski runājam, jo ne tikai studējošas krievu jaunības te daudz, vispār krievu kolonija Parīzē stipri liela.; Tāpat ar Krievijas apstākļos neparastu pārsteigumu satiku uz St. Žermēna bulvāra studentu un studenšu pūli, kas garā rindā kaut ko man nepazīstamu dziedādami un saukdami, virzījās pa ceļa vidu. |
4 | Aina Āre | 1912 | Minēts tekstā | No iesākuma runājuši, ka esot kaut kur Krievijā, bet vēlāk nav dzirdējuši vairs nekā, nezinot, kur dzīvojis, ko darījis.; Uztraukumu pilnā dzīve Krievijā un badošanās ārzemēs un ilgas pēc dzimtenes. Vesela jūra pārdzīvojumu, priekš kuriem viņa pazemībā nolieca galvu. |
5 | Iedzimtais grēks | 1913 | Minēts tekstā | Korinna bij vēl Krievijā par mājskolotāju turpat Saratovā, pie Borisoviem un krāja kapitālu studijai.; Ko visu viņa nestāstīja! Kā braukuši pa Krieviju līdz robežai pirmās klases kupejā vieni paši, tik tuvu — tik tuvu pirmo reiz viens otram... |
6 | Sieviete | 1920 | Minēts tekstā | „Kur tad tu iesi?" viņš sarkastiski atcirta, uzsvērdams vārdu tu. „Uz kurieni tad tu taisies? Liels gājējs ... Ieliec tik spalvas kātā jaunu spalvu: tev šovakar eksāmens diktātā un Krievijas ģeogrāfijā ... Gājējs." |
7 | Vērojumi un sapņojumi | 1920 | Minēts tekstā | Vienmuļš ziemeļu Krievijas līdzenums. Plašs un tāļš caur abiem vagona logiem, zaļa platība, ne koku, ne māju.; Vēl viens acu metiens – un es redzu, ka tā nav zēģele, bet vienīgais Krievijas tālo līdzenumu greznums un skaistums – baznīca. Kā balts gulbis aizpeld tā. Un ne viena vien. Pēc kāda laika atkal otra, tad trešā un tā aizvien uz priekšu.; Ilgi mēs stāvējām ar "lielo" Mariju vagonu starpā uz laukumiņa un sarunājāmies ar poli – konduktoru, kurš redzēdams, ka paņas no Krievijas pazīst poļu senatni un interesējas par to tagadni, bij pret mums visai laipns un runīgs.; Nāk prātā Krievijas plašie mazapstrādātie līdzenumi – – –; Kad mēs tam atteicām, ka no Krievijas, pār viņa seju pārlaidās gaišs smaids.; No viņa intonācijas un mīmikas mēs nopratām, ka tiešām viņa vārdi saietas ar dziļāko patiesību, kad tas mums apliecina savu bezgalīgo prieku varēt sarunāties ar "brāļiem slāviem" no Krievijas un būt starp "krievu rozēm", par kādām viņam sajūsmas brīdī tēlojās krievu sievietes. |
8 | Cor ardens | 1923 | Minēts tekstā | Bet, tad nāca jauns sitiens Maijas dzīvē: Cīrulis — pie pirmās izdevības vēl 1918. gadā aizbrauca uz Latviju, neizrādidams ne mazākās vēlēšanās, lai Maija līdzi brauktu, un ne mazākās rūpības, lai viņa tiktu prom no Krievijas. |
9 | Auļojošā pilsēta | 1924 | Minēts tekstā | Marija saņēma pēc visiem šiem gadiem atkal no Taņas Polockajas vēstuli no kādas lielas Āzijas Krievijas pilsētas. Tatjana rakstīja, ka nav apprecējusies, ka visu savu dzīvi atdodot darbam.; Pēc tam nāca Krievijas revolūcija un visi bij aizrauti viena vai otrā ziņā no vispārības lietas.; Ja Marijai nebūtu rūpes par māsu Langrena dēļ, viņa būtu jau aizbraukusi un darbotos savā specialitāte vismīļāk dzimtenē. Livijas dēļ viņa arī toreiz, kad brauca vecākiem pakaļ, atgriezās atpakaļ Krievijā.; Bet kamēr Marija vēl bija savās pārdomās, piepeši atkal nebija vairs pārejama robeža starp Krieviju un Latviju.; Profesors Langrens sen gribēja izbraukt no Krievijas.; Bet nu, ja ne pilnīgi izkļūt no Krievijas, tad vismaz dabūt komandējumu uz Eiropu, uz Franciju un Angliju.; Valda gribēja, lai arī vecāki brauc uz Krieviju, jo visi taisās bēgt.; Viņa zināja, ka viņš palika Maskavā, viņa zināja, ka viņš nav pārbraucis Latvijā, ka viņš vēl arvien ir Krievijā, bet no Krievijas neviena neizlaida.; Viņa zināja, ka viņš palika Maskavā, viņa zināja, ka viņš nav pārbraucis Latvijā, ka viņš vēl arvien ir Krievijā, bet no Krievijas neviena neizlaida.; Kamēr jūs bijāt Krievijā?; Vai nu mēs Krievijā tik maz vingrinājušies diega galā karāties!; Birzēns taču nāk no bada Krievijas, ir tikko pāris dienas šeit Latvijā. |
10 | Ciemā pie tautiešiem | 1925 | Minēts tekstā | Atceros: — Krievijā, tur man bij diezgan plašs uzņēmums, — mēs izrakstījām strādniekus no Latvijas. Bēgļu laikā viņu netrūka. Un par lētu maksu. Es maksāju labas algas: viņi bij daudz spējīgāki par krieviem un ķīniešiem."; Monta bij aizbraukusi uz Krieviju jau pirms kara, tur apprecējusi kādu krievu inženieri, un tā aizrāvusies no straujā dzīves mutuļa, ka nekad nebij laika atradusi apciemot māti un pagarlaikoties priekšpilsētas vientuļā dārziņā.; Vairāk reizes Monta nostaigāja uz Latvijas sūtniecību Berlīnē, gribēdama dabūt atļauju iebraukšanai Rīgā. Bet tā kā viņas vīrs bij Krievijas pavalstnieks, arī Monta, aiz viņai gluži neizprotamiem iemesliem, izrādījās Krievijas pavalstniece. Izbraukšanas vīzi viņai nedeva, lai gan sūtniecībā viņu saņēma ļoti laipni un ierēdņi ar lielāko labpatiku redzēja viņu savā kanclejā.; Tievalts nu varēja izrunāties par savu varenību Krievijā, ļaut Montai noklausīties sarunā un likt viņu vērtēt augstāk, kā tas varbūt pašlaik bija darīts.; Tievaltam pašam bij liels dzīvoklis, kur viņš mitinājās viens, jo sieva vēl arvienu atradās Krievijā.; „Tievalta kungs, parādāt man strādnieku pārstāvjus." Monta vēl dzīvi atcerējās Krievijas mītiņus un viņa labprāt gribēja apskatīt šīs plašās šķiras aizbildņus.; „Sociālisti aizstāv strādnieku intereses?" „Es drīzāk domāju — partijas." „Krievijā bij citādi." „Labi, ka pie mums tā nav."; Vai viņš varēja ko nopelnīt? Mētājās un svaidījās kā vējsudmalu spārni, nēsājot sevī "lielās Krievijas" ideju.; Vai viņš varēja ko nopelnīt? Mētājās un svaidījās kā vējsudmalu spārni, nēsājot sevī "lielās Krievijas" ideju.; Tievalts sēdēja savā kantorī pie rakstāmgalda un turēja rokā vēstuli. Tā bij patīkama, i nepatīkama: rakstīja sieva no Krievijas.; Sieva bij uzņēmīga un tai viņš bij daudz pateicības parādā. Ar viņas starpniecību Tievalts stipri bij iedzīvojies naudā, strādājot armijas apgādē, Krievijā.; Bet mans vīrs — viņš ar kaimiņu žurnālistiem bij ēdis vakariņas Frankfurte un neviļus sadūries koridorā ar Tievaltu un viņa pagaidu sievu. Īstā esot Krievijā.; No Sprukstiņa Monta bij dabūjusi zināt, ka Tievalts gaida sievu atbraucam no Krievijas. Esot jauna, skaista un enerģiska sieviete.; Visas pēdējās dienas viņai sekoja šaubīgi subjekti. Gan eleganti, gan vienkārši vazaņķi. Sevišķi vienu no tiem tā ievēroja. Ļoti līdzīgs viņš bij čekas darbiniekiem, ar kuriem viņa bij spiesta iepazīties Krievijā.; Dāmām bij zināms, ka Tievalts gaida savu sievu atbraucam no Krievijas. Viņa bij no Rēveles un tādēļ vīrs viņu mīlēja saukt par Rēveles kilo.; Daudz bēgļu no Krievijas nāca caur Igauniju. Varbūt, ka šo ceļu ir izraudzījusies Tievalta labā puse un uzkavējas Rēvelē, apciemojot savus radus.; „Es jūs nesaprotu, Monta. Vai tad Krievijā, Vācijā ir labāki?"; Pēc pēdējās vēstules spriežot, sieva tik drīz nebij gaidāma. Bet Krievija pilna nejaušību.; Pirms dažām dienām viņš bij saņēmis arī vēstuli. Sieva rakstīja no Krievijas, ka būšot mājas tikai ap Ziemsvētkiem. |
11 | Aizaugušos ceļos | 1925 | Minēts tekstā | Glaims manī bij atklājis muzikālas dāvanas, gandrīz vai talantu. Pašaizliedzīgi viņš strādāja ar mani, pierunādams gan mani pašu, kam pierunāšanas nemaz vairs nevajadzēja, gan manus vecākus laist mani uz vienu no lielākiem mūzikas centriem Krievijā — Maskavu.; Izrādījās, ka ari viņa brauc uz Aizupi. Biju gan dzirdējusi, ka viņas vecāki ir miruši, brāļi apprecējušies, bet par to es nerunāju un pēc viņas braukšanas iemesliem netaujāju. Ērika bij tikko atgriezusies no Krievijas austrumiem. |
12 | Prof. Nikolajs Čerepņins | 1926 | Minēts tekstā | saistījis uzmanību ari ārpus Krievijas |
13 | Sibirjakovs | 1926 | Minēts tekstā | par Krievijas kādreizējās mākslas spožumu |
14 | Senču ērmi | 1926 | Minēts tekstā | „Sabruka Krievija, sabruks laikos arī poļu virskundzība pār Viļņu", sevi mierināja Zigmunds. Viņš staigāja pa aikšti (skvēru) un lūkojās uz gubernātora pils parka pusi, no kurienes vajadzēja nākt Birutei. |
15 | Sadzīves burzmā | 1927 | Minēts tekstā | Pēc ilgāka laika viņa saņēma no Ādama paziņojumu, ka tiekot mobilizēts, bet uz fronti jāiet nebūšot. Viņš deva padomu velti neuztraukties un, ja iespējams, lūkot nokļūt Krievijā, vienalga kurā pilsētā, bet, karam beidzoties, doties uz Viļņu.; Tanī laikā Margerita iepazinās ar bagātu kaukāziešu ģimeni, kas meklēja francūzieti savai vienīgai meitiņai, un taisījās braukt uz Kaukāzu. Viņa nešaubījās, ka iestādamās šaī ģimenē dienestā, bez vismazākā riska nokļūs Krievijā, un pieteicās. |
16 | Liktenis | 1927 | Minēts tekstā | Gada laikā viņš pabeidza visā klusumā savas mācības un
kandidāta laiku nodzīvoja pie kāda mācītāja dziļi Krievijā. Tā Pāvils pats
vēlējās, lai tālā svešumā tam sadzītu visas dzimtenē mantotās rētas.; „Šo pavasari palika divi gadi, kamēr jaunais mācītājs aizgāja uz Iekš-Krieviju. |
17 | Gaiši zilā lenta | 1927 | Minēts tekstā | Esmu tikai viens mesglis no tā neredzamā, milzīgā tīkla, kas pārklāj tagad visu Krieviju. |
18 | Tiesa | 1927 | Minēts tekstā | "Jā. Krievijā jau guvis savu: dzelzsceļa būve, projektus izstrādājis un realizējis. Mums nezin, vaj ir otrs tik liels technisks talants. Tikai, kā bieži izciliem cilvēkiem, personīgā dzīvē tam uz pēdām viena nelaime pēc otras."; Viņi tad atradās Krievijā, kādā ziemeļu pilsētā, kur inženieram Dzintaram bij lielāki darbi. |
19 | Pērļu zvejnieks | 1929 | Minēts tekstā | „Esmu iz Krievijas, mani sauc Talheimu. Gribēju tikai mana jaunā nelaiķa drauga kapu apmeklēt. |
20 | Poruku Jāņa Kopoti raksti, 3. sējums. Stāsti | 1929 | Minēts tekstā | Nodibinājās Krievijā tiešām otra tamlīdzīga fabrika, caur ko Klermonga peļņa kļuva mazāka. |
# | Nosaukums | Vienības numurs | Ieskaņošanas datums | Saistījuma tips |
---|---|---|---|---|
1 | Intervija ar Emeritu Cinīti | a44 | 13.05.2021 | Ieskaņošana |
2 | Intervija ar Rasmu Griņu | a43 | 13.05.2021 | Ieskaņošana |
3 | Intervija ar Dainu un Ilmāru Janoviem | a14 | 09.08.2021 | Ieskaņošana |
# | Nosaukums | Citi nosaukumi | Organizācijas veids | Laiks vietā | Saistījuma tips |
---|---|---|---|---|---|
1 | Fundukļeja ģimnāzija | Akadēmiskā organizācija | Atrašanās vieta |